Kā būtu, ja referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā notiktu pašlaik

Latvijā šā gada sākumā ievērojami pieaudzis to cilvēku skaits, kas referendumā balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Kā liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra ‘’Latvijas Fakti’’ februārī veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti, par Latvijas dalību ES balsotu tikai 36,3 procenti iedzīvotāju (2001. gada novembrī 43,2%), bet pret balsotu 43 procenti aptaujāto (2001. gada novembrī 25,6%). Šis ir lielākais eiroskepticisma pieaugums kopš 1998. gada novembra, kad tika sāktas šāda veida sabiedriskās domas aptaujas. Šis ir arī pirmais gadījums, kad pret Latvijas dalību ES noskaņoto iedzīvotāju skaits pārsniedz pozitīvi noskaņoto skaitu.

Šāds tik straujš eiroskepticisma pieaugums Latvijas iedzīvotāju vidū nepārprotami ir saistīts ar Eiropas Komisijas (EK) janvāra beigās publiskoto priekšlikumu par finansu nosacījumiem iestāšanās sarunās lauksaimniecības sadaļā, komentējot aptaujas rezultātus, secināja Eiropas integrācijas biroja (EIB) direktors Edvards Kušners.

Kā “Latvijas Vēstnesis” jau rakstījis, pēc gada sākumā EK publiskotā ziņojuma lielāko kritiku izpelnījās projektā ietvertais krasi nevienlīdzīgais tiešo maksājumu apjoms pašreizējām un topošajām ES dalībvalstīm. Kandidātvalstu zemniekiem pēc iestāšanās ES dotācijās tiešo maksājumu veidā tiktu izmaksāti tikai 25% no finansējuma apjoma, ko saņem veco dalībvalstu zemnieki. Tieši šis priekšlikums bijis par pamatu ES pretinieku skaita straujajam pieaugumam.

E. Kušners norādīja, ka EIB un Valsts kancelejas organizētā ikceturkšņa sabiedriskā aptauja “trāpījusi pašā negatīvākajā brīdī” — februārī īsi pēc EK priekšlikumu publiskošanas. Šajā laikā, pateicoties plašsaziņas līdzekļu asajai reakcijai, sabiedrībā bija radīta milzīga ažiotāža, bet valdība vēl nebija paspējusi veikt vispusīgu šā priekšlikuma analīzi un izskaidrošanu.

EIB direktors pauda pārliecību, ka, izvērtējot EK priekšlikumu kopumā, tas nebūt nav tik negatīvs, bet liela sabiedrības daļa, veidojot savu viedokli par ES, balstījusies galvenokārt uz emocijām un psiholoģiskiem apsvērumiem, neizvērtējot šo EK priekšlikumu pragmatiski. E. Kušners vērsa uzmanību uz faktu, ka vēl 2000. gadā EK paredzēja jaunajām dalībvalstīm vispār nepiešķirt tiešos maksājumus lauksaimniecībā līdz pat 2006. gadam, tādēļ piedāvājums saņemt kaut daļējus maksājumus kandidātvalstīm ir pat labvēlīgāks, nekā iepriekš paredzēts. E. Kušners vērsa uzmanību arī uz to, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav izvērtējuši to, ka EK priekšlikums paredz ievērojami palielināt atbalstu lauku attīstībai, šajā jomā nosakot izdevīgākus nosacījumus nekā vecajām dalībvalstīm.

Par zināmu nesakritību iedzīvotāju nostājā pret EK priekšlikumu liecina tas, ka aptaujā, atbildot uz jautājumu, kam Latvijā vairāk nepieciešams ES atbalsts — lauku ražošanai vai lauku attīstībai, lielākā daļa iedzīvotāju (46,1 %) uzskata, ka atbalsts vairāk nepieciešams lauku attīstībai, un tikai 28,6 procenti — ka lauksaimniecības ražošanas attīstībai. Bet tieši šāda nostāja ir pamatā EK janvāra beigās publiskotajam priekšlikumam.

EIB direktors norādīja, ka Latvija ir viena no pirmajām, kas šogad veikusi sabiedriskās domas aptauju par viedokli pret ES, un pašlaik vēl nav zināma citu kandidātvalstu iedzīvotāju attieksmes izmaiņas pēdējā laikā. E. Kušners 15. martā preses konferencē teica ka, “vismaz uz zināmu laiku Latvija var lepoties ar eiroskeptiskākās kandidātvalsts titulu”. Šāds iedzīvotāju aptaujas iznākums varētu sekmēt valdības un arī ārvalstu finansiālā atbalsta pieaugumu sabiedrības informēšanai par ES, uzskata E. Kušners.

Aptaujas rezultāti rāda, ka pozitīvāk noskaņoti pret Latvijas dalību ES ir iedzīvotāji ar lielākiem ienākumiem un augstāku izglītību. Pozitīvāk noskaņoti ir gados jauni cilvēki (18 līdz 24 gadi), bet visnegatīvāk pret Latvijas dalību ES ir gados vecāki iedzīvotāji (55 līdz 64 gadi). Analizējot aptaujas datus pēc aptaujāto dzīvesvietas, jāsecina, ka daudz negatīvāk ir noskaņoti Vidzemes un Kurzemes iedzīvotāji, bet Zemgales, Latgales un Rīgas iedzīvotāji pauduši pozitīvāku attieksmi pret Latvijas dalību ES.

Līdzīgi kā atbildot par iespējamo balsojumu referendumā, arī izvērtējot savu nostāju pret ES kopumā, lielākā iedzīvotāju daļa pauduši negatīvu attieksmi (46,9%). Šajā jautājumā negatīvi noskaņoto respondentu skaits ir audzis vēl straujāk (2001. gada novembrī 33,8 %), kas ļauj secināt, ka, neraugoties uz negatīvo nostāju pret ES politiku, daļa iedzīvotāju tomēr atzīst nepieciešamību Latvijai iestāties ES.

Aptaujā tika uzdots arī jautājums ‘’Vai jūs pēdējo trīs mēnešu laikā esat pārrunājuši vai diskutējuši par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos ES?’’. Gandrīz puse aptaujāto (47%) atzinuši, ka šādus jautājumus apsprieduši radu, draugu, paziņu lokā. Daļa respondentu (18%) par ES diskutējuši darba kolektīvā. Savukārt 28,2 procenti Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka par šiem jautājumiem ne ar vienu nav diskutējuši, bet 7,3 procenti atzinuši, ka šie jautājumi viņus neinteresē.

Vēl aptaujas dalībnieki tika lūgti nosaukt personu (politiķi, žurnālistu u.c.), kuras paustie uzskati ietekmējuši viņu nostāju pret Latvijas iestāšanos ES. Līdzīgi kā citās Latvijas politiķu reitingu tabulās, arī šoreiz pārliecinoši visbiežāk (20,7%) tikusi minēta Vaira Vīķe– Freiberga. Valsts prezidentei seko ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, žurnālists Kārlis Streips un Saeimas deputāts Jānis Jurkāns. Bet vairāk nekā puse aptaujāto (55,4%) nav spējuši nosaukt nevienu personu, kuras viedoklis ietekmētu viņu nostāju pret Latvijas dalību ES, savukārt 4,2 procenti aptaujāto atzīst, ka netic nevienam.

Raksturīgi, ka visnegatīvāk pret ES noskaņoti ir gados veci cilvēki ar maziem ienākumiem, zemu izglītības līmenī, kas nediskutē par ES un arī neuzticas amatpersonām. E. Kušners atzina, ka ir ļoti grūti panākt komunikāciju ar šo iedzīvotāju grupu un ietekmēt šo cilvēku viedokli.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors