Rīga starp zemes vērtību un zemes nodokli

Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas pārvaldes direktora vietnieks Juris Valainis intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes”

Intervija Latvijas Radio 20. marta raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnāliste Zaiga Grīnberga

— Valsts zemes dienesta darbinieki ir tieši tie, kuri izstrādājuši Rīgas zemes vērtības zonējuma jauno projektu. Šis projekts ir apskatāms un izpētāms Rīgas domes vestibilā, arī rajonu un priekšpilsētu izpilddirekcijās un Zemes dienesta mājaslapā. Projekta sabiedriskā apspriešana paredzēta tikai līdz šai piektdienai, un, iespējams, ka saruna, kas tūliņ notiks, rīdziniekus mudinās iepazīties ar projektu un vēl paspēt izteikt savu vērtējumu. Vispirms — kāpēc Rīgai vajadzīgs šāds jauns zemes vērtējums, jo, cik noprotams, Rīga ir palikusi pēdējā pilsēta, kam šis vērtējums tiek veikts?

Juris Valainis: — Atbildot uz jūsu jautājumu, jāsaka, ka Rīgai jau ir zemes vērtības zonējums, kas izstrādāts 1995.gadā, taisnību sakot, — pirms likuma par nekustamā īpašuma nodokļa pieņemšanas Saeimā 1997.gadā. Un pašreizējais zemes vērtības zonējums vairāk bija tendēts, lai nodrošinātu zemes reformas veikšanu Rīgas pilsētā. Taisnība ir arī tā, ka Rīga ir palikusi pēdējā no 77 pilsētām, pat jaunajai Skrundai ir savs zemes vērtības zonējums, kas balstīts uz nekustamā īpašuma tirgus informāciju, kā to nosaka likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” ceturtais pants.

— Tātad šo jauno vērtību zonējumu jūs veicāt pēc tirgus principa, tā ir galvenā atšķirība.

J.Valainis: — Tieši tā. Tā ir pati galvenā un būtiskākā atšķirība, ir arī daudzi citi svarīgi faktori, kas nosaka, kādā kārtībā un kā izstrādāt šo zonējumu, bet, tieši balstoties uz Rīgas nekustamo īpašumu tirgu 1999.—2001.gadā, šis zonējums pamatā ir izstrādāts.

— Tas ir viens princips, tātad jūs skatījāties, teiksim, kāds ir tirgus pieprasījums katrai konkrētai teritorijai Rīgā. Vai ir vēl kaut kādi principi, pēc kuriem jūs vadījāties?

J.Valainis: — Ir gan. Attiecībā uz tirgu ir jāsaka, ka ne tikai pieprasījums un piedāvājums, bet pats svarīgākais ir notikušie darījumi, kurus daudzi īpašnieki un jaunie īpašnieki ir veikuši tirgū un kuru summas ir reģistrētas noteiktā kārtībā darījumu dokumentos, kas ir reģistrēti Zemesgrāmatā, un šie dati kalpo par pamatu, izstrādājot jaunās vērtības Rīgas pilsētā.

Ne mazāk svarīgs jautājums ir teritoriju plānojums. Šeit gan jāsaka, ka Rīga vēl arvien dzīvo pēc 1999.gada attīstības plāna projekta...

— ...kurš ir spēkā līdz 2005.gadam, bet ir morāli novecojis.

J.Valainis: — Man ir grūti teikt, vai tas ir morāli novecojis, bet situācija Rīgā noteikti ir mainījusies kopš 1995.gada ne tikai teritoriju plānojumos un izmantošanā, bet arī nekustamā īpašuma tirgū.

— Bet, ja šis plāns ir novecojis un Rīga gatavojas veidot jauno pilsētas attīstības plānu, kas būs no 2006.gada, pēc kā tad jūs īsti raudzījāties?

J.Valainis: — Nu te jāsaka, ka tik traki varbūt ar teritoriju plānošanu Rīgā nav, jo attīstības plāns jau tomēr galvenokārt nosaka teritoriju izmantošanas mērķi, bet ir arī vairāk nekā 80 detālplānojumu Rīgas teritorijā, kas, protams, tika ņemti vērā, izstrādājot jauno zemes vērtības zonējuma projektu.

— Un pārējās vietās, tur, kur detālplānojuma nav, jūs skatījāties pēc šī?

J.Valainis: — Tur mēs, atklāti sakot, skatījāmies pēc nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētā, ko arī uztur Zemes dienests un nodrošina reģistrētās faktiskās izmantošanas pašreiz nekustamajiem īpašumiem pēc to aizņemtās teritorijas. Un te ir vēl viens princips pie zonējuma izmantots, tātad neviena zemes vērtību zona nešķērso konkrētu zemes vienību jeb nekustamo īpašumu.

— Tas nozīmē, ka visas šī zonas aptver šos īpašumus.

J.Valainis: — Tieši tā, tās ir vai nu vienā, vai citā zonā — konkrētais nekustamais īpašums, nevar būt tā, kā tas ir pašreiz vecajā zonējumā, kad nebija arī zināmas šīs īpašumu robežas, bieži vien 1995.gadā bija tā, ka zonu robeža šķērso īpašumu. Jaunajā projektā tas ir pilnībā izslēgts.

— Lai arī sabiedriskā apspriešana ir visai kūtra un cilvēki acīmredzot nezina, ka viņi var piedalīties apspriešanā, jo informācijas ir diezgan maz gan no Zemes dienesta, gan no Rīgas domes. Tomēr daļa cilvēku jau ir ielūkojušies šai plānā, un jūs esat saņēmuši atsauksmes. Vai jūs varētu jau sagrupēt šos priekšlikumus — pret ko cilvēki iebilst, vai varbūt viņi atbalsta šo plānu, šo zonējumu?

J.Valainis: — Nu, ja es teiktu, ka vairums atbalsta, droši vien neviens neticētu, un tā ir pilnīga taisnība, tāpēc, ka raksta tikai tie, kas nav apmierināti. Tie, kas apmierināti, parasti neko neraksta un neiebilst. Jums ir taisnība, ja ņem vērā īpašnieku skaitu Rīgas pilsētā, tad aktivitāte ir ļoti zema un, kā rāda citu pilsētu pieredze, tad pirmajos projektos šī aktivitāte nav augsta, aktivitāte sākas tad, kad cilvēki saprot, ka viņi, ieskatoties šinī projektā, zemes vērtības zonējumā, var paši aprēķināt, cik tad vērta ir viņu īpašumā esošā zeme un kāds varētu būt šis nodoklis. Jāsaka gan, ka liela daļa šo aktivitāti izrādīja tikai pēc tam, kad nākamajā gadā saņēma nodokļu paziņojumu.

— Tā bija daudzās Latvijas pilsētās vai tikai Jūrmalā?

J.Valainis: — Jāteic, ka lielākajā vairumā, pat tādās pilsētās, kur ļoti labi bija izplatīta informācija par šo zonējumu aktualizāciju, piemēram, Ventspilī, kur grūti teikt, ka tur kāds nezināja. Cilvēku interese nebija īpaši augsta. Tas varbūt arī ir tādēļ, ka zemju cenas pārējās Latvijas pilsētās arī nav augstas un tās ir samērojamas ar cilvēku ienākumu līmeni. Rīgā, protams, šī situācija ļoti kardināli atšķiras.

— Tātad kādi ir šie cilvēku iebildumi?

J.Valainis: — Cilvēku iebildumi, kā parasti, ir par to, ka teritorija, kurā atrodas viņu īpašums, ir novērtēta par augstu un būtu jānovērtē zemāk. Ir arī ļoti pamatoti iebildumi, atsaucoties uz ģeoloģiskiem apstākļiem un norādot, teiksim, īpašuma zemes izmantošanu, uzskatu, ka tomēr šinī zonā tai nevajadzētu atrasties, vajadzētu atrasties blakuszonā, jo tā vērtība vairāk atbilst blakuszonai. Bet pamatā cilvēki tomēr sūdzas, ka vērtība ir par augstu.

— Bet jūs arī ņemat šos ieteikumus un priekšlikumus vērā un tātad zonējumā tos iestrādājat, pārveidojat zonējumu, tas tā notiek?

J.Valainis: — Protams, mēs tomēr vēlētos redzēt, lai šis pamatojums būtu balstīts uz tirgu, un te nu jāsaka, ka, tiekoties ar konkrētu priekšlikuma sniedzēju un pārrunājot šo tirgus situāciju ap viņa īpašumu, viņš saka — jā, tā jau ir, visi bagātie pērk ap manu zemi un tagad man būs jāmaksā vairāk. Bet te ir arī otra lieta — tas īpašums nav tikai privāts, bet arī sabiedriska rakstura, šī divējādā daba, un neizbēgami, ja ceļas apkārtējo īpašumu cenas, tad arī jūsu īpašuma vērtība ceļas līdzi.

— Te ir iedzīvotājiem jāsaprot, ka jūs, protams, nevarat mainīt nekustamā īpašuma nodokli, kuru pēc tam saskaņā ar šo zonējumu aprēķinās, un tā vairs nav jūsu funkcija, tālāk viss notiek pēc likuma — Finansu ministrija noteiks šo ieņēmumu prognozi, bet vai pašvaldībai ir iespējas sniegt kādas atlaides saviem iedzīvotājiem?

J.Valainis: — Šeit jums varētu pilnībā piekrist, ka nevajadzētu jaukt Zemes dienestu ar pašvaldību un varbūt pat ar likumdevēju, kā dažreiz gadās. Zemes dienests ir vienkārši izpildinstitūcija, kura veic tos uzdevumus, kas ir noteikti likumā par nekustamā īpašuma nodokli un atbilstošos Ministru kabineta noteikumos. Starp vērtību un nodokli ir ļoti būtisks lielums, tā ir nodokļu likme, kura pašreiz, līdz 2003.gada 31.decembrim, ir 1,5 procenti no noteiktās vērtības. Te gan jāpiebilst, ka nodokļu likums paredz arī piemērot pašvaldībās atlaides noteiktām iedzīvotāju kategorijām. Godīgi sakot, šis jautājums būtu jārisina politiķiem, kādu tad politiku attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli mēs gribam redzēt — vai vienotu likmi visā Latvijā, vai paplašināt atlaižu loku, vai piemērot cita veida likmes.

— Es jūs lūgšu nosaukt tālruņa numuru, pa kuru iedzīvotāji, kuri vēl nav iepazinušos ar jauno zonējumu, bet to var izdarīt, var piezvanīt un varbūt precizēt lietas, kas viņus interesē, vai varbūt arī kādus paskaidrojumus saņemt.

J.Valainis: — Tātad, ja īpašniekam vai arī iedzīvotājam interesē, kāda varētu būt zemes iespējamā vērtība konkrētā vietā Rīgā, ja tiek akceptēts šis vērtību projekts, tad viņam ir jāzvana pa tālruni 7038539 katru darba dienu no 9.30 līdz 17. Valsts zemes dienesta speciālisti pa šo telefonu atbildēs uz jūsu jautājumiem un varēs īpaši precīzi pateikt, ja jūs zināsit sava īpašuma adresi vai, labākajā gadījumā, pat kadastra numuru.

— Šis telefons būs pieejams tikai šonedēļ, kamēr notiek sabiedriskā apspriešana?

J.Valainis: — Šis telefons tiešām ir pieejams līdz 22.martam, tas bija speciāli organizēts šai sabiedriskajai apspriešanai, bet jebkurā gadījumā interesenti var vērsties Valsts zemes dienestā 11.Novembra krastmalā, kā arī Puškina ielā 14, Lielrīgas reģionālajā nodaļā, un interesēties par sev svarīgiem jautājumiem.

— Bet ir taču tādas vietas, kur šī zonējuma vērtība pieaugs, par to jau ir presē rakstīts, tas ir Mežaparks, tā ir Mārupe. Cik apmēram vēl ir tādu rajonu Rīgā, kuros ir individuālā apbūve, kur cilvēki visvairāk norūpējušies, ka varētu pieaugt šī vērtība un līdz ar to arī nekustamais nodoklis?

J.Valainis: — Rīga pēdējos gados ir strauji augusi nekustamā īpašuma cenu ziņā, un, runājot par Rīgas pilsētas rajoniem — Mežaparku, Vecmīlgrāvi, Mārupi, Imantu —, jāsaka, ka zemes vērtība ir pieaugusi tajos rajonos, kur ir īpaši augsts pieprasījums pēc zemes un arī ierobežots piedāvājums. Līdz ar to šīs augstās cenas darījumos. Negribētos teikt, ka visur Rīgas pilsētā ir tikai augušas šīs vērtības attiecībā pret 1995.gadā jeb pašreiz spēkā esošajām vērtībām, ir arī rajoni, kur tās ir gājušas mazumā vai zeme kļuvusi nedaudz mazvērtīgāka.

— Kur ir nepieprasītākās vietas, varbūt dažas nosauciet, lūdzu!

J.Valainis: — Es domāju, ka cilvēkus vairāk interesētu tās, kur ir augušas, un tās ir jūsu minētās teritorijas. Protams, cenas ir fantastiskas arī pilsētas centrālajā daļā, ja runājam par bulvāru loku un varbūt pat līdz Tallinas ielai, darījumos pat ir tik brīnumainas cenas — 1000 un 800 latu par kvadrātmetru, kas izraisa arī speciālistu izbrīnu.

— Un vēl varbūt kādas pāris pieprasītākās vietas nosauciet, kas ir ārpus centra, ne Mežaparkā, ne Mārupē, bet vēl kādu vietu, kur ir ļoti, ļoti pieprasīta zeme.

J.Valainis: — Ir kāpušas cenas Aplokciemā, ir neliels kāpums arī Vecāķos. Mārupē arī pašreiz šī cena nestāv uz vietas, lēnām ceļas, mēs esam analizējuši datus un varam teikt, ka liels cenu lēciens notika no 1998. līdz 2000.gadam, taisnība, darījumi tika slēgti arī agrāk, tur cenu kāpums bija par 50 procentiem attiecībā pret iepriekšējo periodu. Tagad gada laikā šīs cenas aug vidēji par 20 — 30 procentiem Rīgā tajās teritorijās, kur šīs zemes ir pieprasītas.

— Mēs varam prognozēt notikumu tālāko attīstību, tātad līdz piektdienai vēl sabiedriskā apspriešana, varbūt, ka dome sabiedrisko apspriešanu vēl pagarinās, bet tas nav zināms. Tālāk Valsts zemes dienests un Rīgas dome — tur ir izveidota darba grupa — strādās pie šī zonējuma projekta un pilnīgi pabeigsit, vai tā?

J.Valainis: — Tā ir. Taisnību sakot, zonējuma projekts vēl pēc apspriešanas nonāk domes komisijās un komitejās deputātu izskatīšanai. Godīgi sakot, es neņemos prognozēt, cik lielas korekcijas būs tur, bet, ja līdz 10.maijam zonējuma projekts nebūs izskatīts un saskaņots domē, tad tas arī nestāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Te gan situācija nav tik viennozīmīga, un tā var kļūt diezgan komplicēta Rīgas pilsētai, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka, ka līdz 15.maijam šis zonējums ir jāapstiprina, balstīts uz tirgus vērtībām.

— Bet pagaidām nevar prognozēt, kā notiks. Un ja nu atgadās tā kā Jūrmalā, kad vajadzēja pārstrādāt.

J.Valainis: — Te gan jāsaka, ka Jūrmalas piemērā ir diezgan augstas vērtības — 40 latu — un tās bija tikai atsevišķas teritorijas.

Pēc ieraksta “LV”diktofonā