Skaitļi nešaubīgi liecina: tautsaimniecībā ir kāpums

Par Latvijas ekonomikas stabilo attīstību 2001. gadā liecina iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, kas, salīdzinot ar 2000. gadu, pieaudzis par 7,6%. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir precizējusi informāciju par IKP apjoma pieaugumu atsevišķos aizvadītā gada ceturkšņos: pirmajā tas palielinājās par 8,3%, otrajā — par 9,3%, trešajā — par 6,4%, bet ceturtajā — par 6,3%. Korekcijas veiktas, ņemot vērā apjomu kāpumu rūpniecības nozarēs, kas radies, elastīgi reaģējot uz tirgus svārstībām un radot jaunas ražotnes, kā arī lauksaimniecības nozarē. Te aprēķinos ietverti 2001. gada lauku skaitīšanas rezultāti un ražas ieguves prognozes aizstātas ar informāciju par faktisko ieguvi.

Kā preses konferencē pastāstīja CSP priekšniece Aija Žīgure, pērn veiksmīgi attīstījušās visas nozares, izņemot zvejniecību, kuras apjomi sarukuši par 14,3%. A. Žīgure prognozēja, ka šāda tendence saglabāsies arī turpmāk, jo tiek samazinātas zivju nozvejas kvotas.

IKP pieaugumu pozitīvi ietekmēja apjomu kāpums par 8,1% pakalpojumu nozarē. Visstraujāk pērn pieaudzis tieši komercpakalpojumu apjoms — par 13,9%. Komercpakalpojumu pieaugumu faktiskajās cenās visvairāk sekmēja juridisko, grāmatvedības un konsultatīvo pakalpojumu pieaugums — par 72%.

Rīgas astoņsimtgades svinības, kas mūsu valsts galvaspilsētā pulcēja daudz ārzemju viesu, kā arī vairāku jaunu viesnīcu atvēršana veicināja viesnīcu un restorānu pakalpojumu pieaugumu par 13,7%.

Sekmīgi attīstījās arī tirdzniecības nozare, kuras apjoms, salīdzinot ar 2000. gadu, pieauga par 10,6%. Mazumtirdzniecības apjomi (salīdzināmajās cenās) pērn palielinājās par 9%. Visstraujāk kāpa lietotu automašīnu mazumtirdzniecības apjomi — par 56%. Jaunu mašīnu tirdzniecības apjomi pieauga par 22%, elektropreču, radio un televīzijas aparatūras, tāpat kā būvmateriālu, — par 20%. Vairumtirdzniecības apjomi (faktiskajās cenās) palielinājās par 15%.

Transporta un sakaru nozares pieaugums 2001. gadā ir 9,5%. Kā informēja A. Žīgure, kravu apgrozība palielinājās visos transporta veidos. Liels ir starptautisko kravu pārvadājumu īpatsvars. Runājot par sakaru nozari, A. Žīgure norādīja, ka pērn ir samazinājies vēstuļu un naudas sūtījumu skaits, bet ievērojami — par 82% — pieaudzis paku sūtījumu skaits. Šis pieaugums liecina par to, ka cilvēki ļoti labprāt izmantojuši preču katalogu piedāvātās iespējas saņemt sūtījumu pa pastu.

Telefonu abonentu līniju skaits publiskajā telekomunikāciju tīklā gada beigās bija 721,8 tūkstoši, un to skaits gada laikā ir samazinājies par 12,9 tūkstošiem līniju. Šo pakalpojumu izkonkurē mobilais telekomunikāciju tīkls. Abonentu skaits šajā tīklā gada beigās bija 625,2 tūkstoši. Iepriekšējā gada laikā tas ir palielinājies par 223,9 tūkstošiem. Apstrādes rūpniecībā kopumā apjoms pieaudzis par 9,5%.

Pārtikas produktu un dzērienu ražošana palielinājusies par 6,7%, tai skaitā zivju un zivju produktu pārstrādes apjomi pieauguši par 27%. Šī bija nozare, kas pērn spēja atrast labus noieta tirgus, — vairāk nekā 80% produkcijas tika eksportēts uz Krieviju, Lietuvu, Kanādu un Izraēlu, pastāstīja A. Žīgure. Veiksmīgi attīstījās arī gaļas un gaļas produktu ražošana, kuras apjomi pieauga par 17%.

2001. gads bija veiksmīgs arī nepārtikas preču ražotājiem. Piemēram, ķīmisko vielu un šķiedru ražošanas apjoms palielinājies par 35%, keramikas, cementa un betona — par 31%, mēbeļu — par 24%, gatavo metālizstrādājumu — par 14%. Koksnes, koka un korķa izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanas apjomi pieauga par 7,7%.elinoties, atgādināja A. Žīgure.

Skatot apstrādes rūpniecības produkcijas realizācijas kopainu, redzams, ka vietējā tirgū nonāk 57% no saražotā, bet eksportēti tiek 43% produkcijas. Atsevišķās apakšnozarēs eksporta īpatsvars gan ir lielāks.

Jauno pasūtījumu apjoms gan vietējam, gan eksporta tirgum ievērojami palielinās arī šogad, tātad apstrādes rūpniecība veiksmīgi attīstīsies arī turpmāk, minēja CSP priekšniece.

Ieguves rūpniecības apjoms 2001. gadā pieauga par 7,9%. Galvenokārt rūpniecības attīstība pērn sekmēja elektroenerģijas, gāzes un ūdensapgādes apjomu palielinājumu par 6,6%.

Pērn, sekojot līdzi lauksaimniecības nozares attīstībai, nācās secināt, ka tāda nenotiek vai arī notiek ļoti lēni, jo apjomu pieaugums nepārsniedza vienu procentu. Pēc lauku skaitīšanas rezultātu izvērtēšanas aina paveras optimistiskāka — lauksaimniecības ražošanas apjomi 2001. gadā pieauga par 5,3%. To galvenokārt ietekmē sējplatību palielināšanās. Diemžēl ražība augkopībā, izņemot cukurbietēm un lauka dārzeņiem, samazinājās.

2001. gads ir iezīmīgs ar cenu pieaugumu lopkopības produkcijai. Vidēji gadā piena, gaļas, putnu gaļas un olu cenām pieaugot par 10%, cenu līmenis šiem produkcijas veidiem pērn sasniedza 1996. —1998. gada līmeni, informēja A. Žīgure. Cenu pieaugums ir labvēlīgi ietekmējis lopkopības nozari — ir pieaudzis lopu skaits visās lopu grupās, izņemot zirgus.

Iepriekšējā gadā stabili turpināja attīstīties būvniecības nozare, kuras apjomi kopumā cēlās par 6,1%. 2001. gads ir raksturīgs tieši ar jaunu objektu būvniecības strauju pieaugumu — par 35%. Savukārt remontu un rekonstrukcijas darbi ir samazinājušies par 4,8%. Lielākā daļa būvdarbu tika veikti Rīgā — 54%, Ventspilī — 6,2%, Rīgas rajonā — 5,3%. Pērn, salīdzinot ar 2000. gadu, par 74% palielinājās mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku un par 37% — dzīvojamo māju celtniecība.

Salīdzinot IKP pieaugumu 2001. gadā Baltijas valstīs, Latvijai ir izdevies sasniegt augstākos rādītājus. Kā liecina provizoriskie dati, aizvadītajā gadā Lietuvā IKP pieaudzis par 5,7%, bet Igaunijā — aptuveni par 5,3%.

Atbildot uz jautājumu par ekonomikas attīstības tempiem šogad, A. Žīgure prognozēja, ka IKP pieaugums 2002. gadā varētu būt 5 — 6%.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore