Ar kopīgu sadarbību pagātnē un nākotnē

Vakar, 20.martā, Rīgas Ekonomikas augstskolā notika starptautiska konference “EDSO un Latvija — sadarbība pagātnē un nākotnē”

Latvijas sabiedrība ir gatava veidot demokrātisku valsti

Andris Bērziņš, Latvijas Republikas Ministru prezidents:

Runa konferencē “EDSO un Latvija: sadarbība pagātnē un nākotnē” Rīgā 2002.gada 20.martā

Labrīt ekselences, dāmas, kungi!

Man ir tas gods jūs uzrunāt konferences “Eiropas drošības un sadarbības organizācija (EDSO) un Latvija: sadarbība pagātnē un nākotnē» atklāšanā. Es gribu izteikt pateicību gan konferences idejas autoriem, gan rīkotājiem.

Pasākums, kuram par godu mēs esam sapulcējušies, ir unikāls gan Latvijas, gan EDSO vēsturē. Pieredze, kuru ir ieguvusi Latvija un Igaunija, slēdzot misijas, ir labs piemērs arī citām valstīm, kuras ir ceļā uz demokrātisku sabiedrību.

Šajā procesā mums ir bijis daudz grūtību un sevis pārvarēšanu, bet šī procesa rezultātā varam teikt, ka savu mājasdarbu esam izpildījuši.

Man ir liels prieks jūs visus šeit redzēt. Šeit ir cilvēki, kuri bijuši saistīti ar EDSO misiju Latvijā gan tieši, gan netieši. Jūsu vidū redzu vairākus bijušos misijas vadītājus. Es ceru, ka pavadītais laiks Latvijā jums ir palicis labā atmiņā.

Šajā konferencē mēs esam aicināti izvērtēt Latvijas un EDSO sadarbības pagātni, tagadni un nākotni. To darot un domājot par nākotni, mēs nekad nedrīkstam aizmirst pagātni. Citiem vārdiem sakot — nav nākotnes bez pagātnes. Gan valsts, gan katrs indivīds nedrīkst aizmirst, kas mēs bijām, kas ir mūsu senči, kāda cena ir samaksāta par mūsu neatkarību.

Latvija par EDSO dalībvalsti kļuva 1991.gada septembrī tūlīt pēc neatkarības atgūšanas.

Tad Latvijai bija jāķeras pie komunisma seku likvidēšanas, pie sabiedrības konsolidācijas, pie jaunu politisko institūciju un pilsoniskās sabiedrības veidošanas.

Pilsoniskas sabiedrības veidošana ir uzdevums, kurš vēl nav beidzies. Katram indivīdam ir jāapzinās, ka viņam ir gan pienākumi, gan tiesības. Cilvēkam ir jāsaprot, ka viņam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā un iespēja ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu, un šī iespēja jārealizē.

Tas ir jautājums par politisko kultūru, tās veidošanu un kopšanu. Padomju okupācijas režīmā tika kropļota cilvēku izpratne par to, kas ir demokrātija un demokrātiskas vērtības.

Es vēlētos citēt Pasaules cilvēktiesību konferences Vīnes deklarācijas un rīcības programmas 8.punktu: “Demokrātija, attīstība, cieņa pret cilvēktiesībām un pamatbrīvībām ir savstarpēji saistītas un viena otru nostiprinošas.”

Latvija demokrātiskas sabiedrības attīstības modeli vienmēr ir saistījusi ar cilvēktiesību ievērošanu. Šie abi elementi ir savstarpēji saistīti un viens otru papildinoši.

Latvijas parlamentam un valdībai, sākot valstiskās atjaunošanas procesu, bija jāpievērš uzmanība tam, lai neviens sabiedrības loceklis netiktu diskriminēts viņa nacionālās piederības, politiskās pārliecības vai kādu citu iemeslu dēļ. Tajā pašā laikā bija jāveic valsts institūciju stiprināšanas un valsts valodas aizsardzības darbs. Ne velti tūlīt pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas Latvija ratificēja veselu virkni starptautisku konvenciju par cilvēka tiesībām un brīvībām.

Latvija varēja arī izmantot starpkaru Latvijas praksi, kā arī tās vēl senāku vēsturisko pieredzi. Latvijā vienmēr ir bijusi multikulturāla sabiedrība, kura ir cienījusi katra indivīda un sabiedrības locekļa nacionālo piederību.

Atgūstot neatkarību, likumdošanu sakārtot palīdzēja daudzi starptautiskās sadarbības partneri. Viens no galvenajiem bija EDSO, kuru Latvijas valdība aicināja atvērt pārstāvniecību Latvijā un konsultēt nepieciešamības gadījumos sarežģītu jautājumu risināšanā. No 1993.gada nogales Latvijā darbojās EDSO misija, kuras mandātā tika formulēti šādi uzdevumi: pievērsties ar pilsonību saistītiem jautājumiem un būt valdības un iestāžu rīcībā, lai sniegtu padomus šajos jautājumos; sniegt informāciju un konsultēt iestādes, organizācijas un indivīdus, kuri ieinteresēti šo jautājumu apspriešanā; apkopot informāciju un ziņot par attīstību, kas saistīta ar EDSO principu, normu un saistību pilnīgu īstenošanu. Šie trīs pamatuzdevumi skan ļoti lakoniski un vienkārši, bet to, cik daudz darba ir ieguldīts, īstenojot šos pamatuzdevumus, zina tikai tie, kuri ir bijuši šajā procesā tieši iesaistīti. Kopā ir padarīts ļoti grūts darbs, kurš rezultātā ir nesis augļus.

Mums ir bijusi laba sadarbība gan ar EDSO misiju Latvijā, gan augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos, gan ar Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroju. Sadarbība no teorētiskā līmeņa ir arī pāraugusi praktiskos rezultātos.

Misijas sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām devusi ieguldījumu nevalstisko organizāciju tīkla attīstībā, pilsoniskās sabiedrības veidošanā.

Mēs nedrīkstam aizmirst arī misijas darbinieku ieguldījumu PSRS armijas izvešanā un Skrundas lokatora likvidēšanas procesā.

Austrijas prezidentūras laikā 2000. gada nogalē tika izstrādātas misijas slēgšanas vadlīnijas, kuras ļāva ļoti veiksmīgi īstenot misijas slēgšanas stratēģiju. Misijas slēgšana un kopīgi padarītais darbs ir apliecinājums veiksmīgai valdības sadarbībai ar misiju un citām EDSO institūcijām. Misijas slēgšanas vadlīniju izstrādāšana bija pirmreizējs un unikāls notikums EDSO vēsturē. Esmu pārliecināts, ka, izstrādājot līdzīgus dokumentus nākotnē, arī EDSO ņems vērā šo pieredzi. Turpmāk gan mandātam, gan vadlīnijām jābūt skaidrām un nepārprotamām, lai tās nevarētu dažādi interpretēt.

Līdz ar misijas slēgšanu Latvija ir pierādījusi savu briedumu un gatavību iestāties gan Eiropas Savienībā, gan NATO. Protams, mēs apzināmies, ka EDSO misijas slēgšana ir tikai viena posma beigas, un mums ir jāturpina sadarbība ar augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos, Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroju.

Pierādījums mūsu veiksmīgai sadarbībai ir augstā komisāra un biroja direktora klātbūtne šodien.

Augstais komisārs gan savas pēdējās vizītes laikā, gan savā uzrunā EDSO Pastāvīgajā padomē atzinīgi novērtējis Latvijas padarīto sabiedrības integrācijā.

Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja direktors Žerārs Studmans vakar tikās ar vairākām Latvijas amatpersonām, lai pārrunātu aktuālus jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības integrāciju.

Februāra beigās beidzās «Sabiedrības informēšanas un izpratnes veicināšanas par pilsonības jautājumiem» kampaņa. Pierādījums šī procesa pozitīvajai ietekmei ir Naturalizācijas pārvaldes statistikas dati — janvārī saņemts 1001 iesniegums, februārī — 1050 iesniegumi. Tas ir salīdzinoši vairāk nekā pagājušā gada janvārī (750 iesniegumi) un februārī (800 iesniegumi). Latvijas valdība apzinās sabiedrības informēšanas un izpratnes veicināšanas kampaņu nepieciešamību, jo svarīgākais šajā procesā ir iedrošināt cilvēkus, ka valstij viņi ir nepieciešami. Valsts institūcijas no savas puses ir darījušas daudz, lai sabiedrībai sniegtu vispusīgu informāciju. Izvēle paliek katra paša ziņā.

Latvijas institūcijas apzinās, cik svarīgi ir pasākumi, kas veicina saikni starp sabiedrību un valdību. Viens no uzsāktā darba turpinātājiem ir Sabiedrības integrācijas fonds, kas apliecinājis vēlmi un prasmi strādāt, lai veidotu saliedētu sabiedrību. Pagājušā gadā fonda padome piešķīra finansējumu 21 sabiedrības integrācijas projektam. Nupat noslēdzies fonda izsludinātais konkurss par tiesībām bez maksas apmācīt personas, kuras vēlas naturalizēties.

Ir apstiprinātas jaunās vadlīnijas, kuras nosaka fonda prioritātes tuvākajā perspektīvā. 50 % no projektiem paredzētā finansējuma tiks novirzīta etniskajai integrācijai, 30% — sociālajai integrācijai un 20% reģionālajai integrācijai.

Fonda padomes pieņemtie lēmumi apliecina tās izpratni par notiekošajiem procesiem. Fonds ir pilnībā gatavs uzņemties atbildību par valsts finansējumu, kā arī ārvalstu donoru piešķirtajiem līdzekļiem.

Nesen tika izsludināts jauns projektu konkurss. Iedzīvotāju interese par projektiem ir ļoti liela, un tas norāda — sabiedrība ir sapratusi, ka tai pašai ir iespējas aktīvi piedalīties politiskajā dzīvē un sabiedrības procesos. Politisko terminu kategorijās to sauc par politisko līdzdalību.

Fonds ir sācis semināru sēriju, kuras laikā iedzīvotāji tiek informēti par iespējām piedalīties projektu konkursos, kā arī pareizi aizpildīt pieteikuma anketas.

Pirmais seminārs notika Rīgā pagājušajā nedēļā, nākamie ir paredzēti Latvijas novados, pēc iespējas aptverot visu Latviju — sākot no Latgales un beidzot ar Kurzemi.

Visi šie augstākminētie fakti un notikumi ir pierādījums, ka Latvijas sabiedrība ir gatava veidot demokrātisku valsti. Amerikāņu politologs S.Hantingtons darbā “Trešais vilnis” valstu pāreju uz demokrātiju iedala 4 periodos: autoritārās varas sabrukums; pārejas jeb tranzītperiods; konsolidācijas periods; funkcionējoša demokrātija.

Latvija patlaban atrodas konsolidācijas periodā. Lai nodrošinātu pilnvērtīgi funkcionējošu demokrātiju, vēl ir daudz darāmā. Mums ir jāspēj pārliecināt ikvienu sabiedrības locekli, ka tieši no viņa izdarītās izvēles ir atkarīgi pieņemamie lēmumi.

Šajos vienpadsmit neatkarības gados mums nav bijis neviena etniska konflikta, nav un arī nebūs naida un vardarbības.

Man uzņemoties valdības vadītāja funkcijas, socioloģiskās aptaujas uzrādīja plaisu starp varu un sabiedrību. Šobrīd es ar gandarījumu varu teikt, ka mums ir izdevies šo plaisu padarīt šaurāku, lai gan viena, gan otra valsti veidojošā daļa var panākties pretī. Tāpēc ir vajadzīgs pastāvīgs dialogs, arī ar EDSO.

Jautājums par turpmāku sadarbību ir aktuāls gan Latvijai, gan EDSO. Jo nav taču noslēpums, ka ne visās auditorijās EDSO pārstāvjus sagaida ar aplausiem. Manuprāt, EDSO būtu arvien vairāk enerģijas jāvelta tam, lai sabiedrībai izskaidrotu organizācijas iekšējo struktūru, darbības mehānismu un iespējas.

Augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos ir izteicis atbalstu un gatavību sadarboties ar Sabiedrības integrācijas fondu, nesen Valsts prezidentes izveidoto Valsts valodas komisiju, kā arī Naturalizācijas pārvaldi. Minētais fakts pierāda, ka, neraugoties uz misijas slēgšanu, sadarbība ar EDSO institūcijām turpinās.

Šodien konferences gaitā tiks pārrunāti manis pieminētie sadarbības aspekti, kā arī meklēti risinājumi to intensificēšanai un uzlabošanai nākotnē. Ceru, ka šodien notiks produktīva viedokļu apmaiņa un tiks izkristalizēti vērtīgi domugraudi. Diskusijas vienmēr palīdz atrast vislabāko risinājumu. Vēlu konferences dalībniekiem veiksmīgu darbu un auglīgas diskusijas!

Vakar, 20.martā, konferences laikā, Rīgas Ekonomikas augstskolā: Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš, bijušais Igaunijas Republikas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfs Ekeuss Foto: Arnis Blumbergs, “LV”