Kā informēt par Eiropas Savienību

Foto: A.F.I. Preses konferencē 19.martā: Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs

Šobrīd galvenā uzmanība jāvērš uz to, lai sabiedrībai izskaidrotu, kā mēs dzīvosim — ko iegūsim, ko zaudēsim pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), atzina ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, otrdien, 19. martā, atklājot konferenci “Sabiedrības informēšana par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā”.

Ārlietu ministrs norādīja, ka šis ir ļoti nozīmīgs gads Latvijas ārpolitikā, jo ir diezgan skaidrs, ka gada beigās tiks pieņemti nozīmīgi lēmumi saistībā ar galvenajām Latvijas ārpolitikas prioritātēm — integrāciju ES un NATO. I. Bērziņš Latvijas virzību uz ES salīdzināja ar kuģa ienākšanu ostā pēc diviem gadiem, kuru laikā kuģis ir braucis ar lielu ātrumu (iestāšanās sarunas). Viņš norādīja, ka, kuģim pienākot ostā, tā komandai (Latvijas iedzīvotājiem) jāizvēlas, vai tā vēlas pietauvoties, un, ja vēlas, tad — kā to izdarīt pareizi. I. Bērziņš atzina, ka ir svarīgi sabiedrībai skaidrot, par ko vienojas valdība iestāšanās sarunu laikā, it īpaši šogad, kad tiks runāts par sarežģītākajiem jautājumiem. Tikpat būtiski ir arī skaidrot to, kas mainīsies un kā mēs dzīvosim tad, kad Latvija kļūs par pilntiesīgu ES dalībvalsti.

Arī Eiropas Komisijas (EK) delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs uzsvēra, ka tuvākie mēneši Latvijas ceļā uz ES būs īpaši svarīgi. Komentējot pēdējo sabiedrības aptauju datus, kas liecina par strauju eiroskeptiķu skaita pieaugumu, E. Rasbašs pauda viedokli, ka šīs situācijas pamatā ir sabiedrības atšķeltība no politiskās elites, jo visas aktīvās politiskās partijas iestājas par Latvijas dalību ES, turpretī liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir pret šādu soli.

Endrū Rasbašs atzina, ka lielais pret ES noskaņoto cilvēku skaits Latvijā var novest pie Norvēģijas piemēra, kur valdība jau divas reizes ir veikusi iestāšanās sarunas, bet iedzīvotāji referendumā vienmēr pateikuši “nē”.

Sabiedrības informēšana ir viena no EK delegācijas darbības prioritātēm, bet EK var sniegt tikai vispusīgu objektīvu informāciju, neiejaucoties valsts iekšējo lēmumu pieņemšanā, norādīja E. Rasbašs. Viņš atzina, ka cer uz pozitīvu iznākumu referendumā, tomēr, ja Latvijas iedzīvotāju lēmums būs negatīvs, EK to respektēs.

Lai panāktu situāciju, ka iedzīvotāji savu izvēli referendumā balstītu uz zināšanām, nevis emocijām, ir nepieciešams sniegt precīzu informāciju katrai iedzīvotāju grupai par to, ko tieši viņi iegūs, Latvijai iestājoties ES. Protams, precīzi aprēķināt un pateikt, kāda būs situācija ES pēc desmit jaunu dalībvalstu uzņemšanas, ir ļoti sarežģīti, tomēr jāmēģina to darīt, teica E. Rasbašs.

Savukārt I. Bērziņš pauda viedokli, ka informācijai par Latvijas integrāciju ES ir jābūt precīzai un pamatotai ar skaitļiem, jo “emocionālā cīņā mēs, iespējams, zaudēsim”. Kā piemēru viņš minēja EK priekšlikumu par iespējamajiem finansu nosacījumiem lauksaimniecības politikā, kas vēl pirms oficiālā lēmuma pieņemšanas un vispusīgas izvērtēšanas saņēma pamatīgu nosodījumu sabiedrībā.

Gandrīz visi konferences dalībnieki atzina masu mediju lielo ietekmi sabiedriskās domas veidošanā. Tika atzīts arī tas, ka, neraugoties uz kritiku, ko visai bieži saņem arī radio, televīzija un prese, sabiedrība tiem tomēr uzticas, jo tas ir galvenais informācijas avots. EK delegācijas informācijas nodaļas vadītāja Žaneta Ozoliņa norādīja, ka Latvijas medijos valda negatīvs fons informācijai par ES un tajā diezgan ātri pazūd pozitīvais. Vairums Latvijas mediju daudz vairāk izceļ dažādas problēmas un nebūšanas, nevis pozitīvo, un, līdzīgi kā citās nozarēs, tas notiek arī saistībā ar ES. Arī Eiropas integrācijas biroja (EIB) direktora vietnieks Ivo Rollis atzina, ka Latvijas sabiedrībā daudzi jautājumi tiek uztverti ļoti asi un emocionāli un tas ietekmē iedzīvotāju nostāju pret integrāciju ES.

Savukārt tirgus un sociālo pētījumu centra “Latvijas fakti” vadītājs Aigars Freimanis pauda viedokli, ka ir visai sarežģīti izskaidrot, kādēļ iedzīvotāju viedoklis par Latvijas integrāciju ES ir tieši tāds un ne pretējs. Viņš pēdējās aptaujās vērojamo visai vienādo eirooptimistu un eiroskeptiķu skaitu skaidroja ar sabiedrības vēlmi sadalīties divās pretējās frontēs. Kā liecina pētījumi, ko veikuši “Latvijas fakti”, eirooptimistu un eiroskeptiķu izpratne par ES ir gandrīz vienāda un izšķiršanos par vai pret Latvijas dalību ES ietekmē tikai ļoti nelielas nianses.

Izvērtējot EIB un Latvijas valdības darbību sabiedrības informēšanā par integrāciju ES un uzskaitot daudzos realizētos projektus, I. Rollis norādīja, ka, neraugoties uz visai biežo kritiku, kas tiek vērsta pret valdību, pēdējos gados tomēr paveikts visai ievērojams darbs. Viena no galvenajām problēmām, kas liedz EIB informēšanas darbu veikt vēl aktīvāk, ir pastāvīgais finansu resursu trūkums, bet tikpat svarīgi ir arī cilvēku resursi, atzina I. Rollis. Viņš norādīja, ka nereti pietiktu tikai ar to, ka katrā ministrijā būtu cilvēks, kas aktīvi sagatavotu informāciju par integrāciju ES un “iznestu” to sabiedrībā. Valdības institūcijām kopumā ir jākļūst daudz atvērtākām un jāveido dialogs ar sabiedrību, uzsvēra I. Rollis.

Arī Ž. Ozoliņa atzina, ka EK delegācija, neraugoties uz salīdzinoši lielo finansējumu sabiedrības informēšanai par ES, tomēr saskārusies ar dažādām grūtībām šajā darbā. Viens no galvenajiem EK komunikācijas stratēģijas uzdevumiem ir informēt sabiedrību par to, kā mainīsies dzīve pēc Latvijas iestāšanās ES, bet šis ir ļoti sarežģīts uzdevums — grūti katram sabiedrības loceklim saprotamā veidā izskaidrot, kādas konkrētas pārmaiņas skars tieši viņu.

Paralēli dažādu informatīvu materiālu sagatavošanai, lekciju, semināru un konferenču organizēšanai EK cenšas veicināt arī dažādu sabiedrisko organizāciju iniciatīvu. Tikko noslēdzies nelielo projektu (finansējums līdz 500 latiem) konkurss, uz kuru saņemti 160 pieteikumi, kas liecina par sabiedrības lielo iniciatīvu un vēlmi līdzdarboties sabiedrības informēšanā.

Kā problēma šeit iezīmējas pretējo viedokļu jeb dialoga trūkums sabiedrībā, jo, lai gan projektus drīkstēja iesniegt gan eirooptimistiski, gan eiroskeptiski noskaņotās organizācijas, neviena no zināmajām eiroskeptiskajām organizācijām savu iniciatīvu nav izrādījusi.

Konferences laikā vairākkārt tika atzīts, ka, lai veicinātu eirooptimisma pieaugumu Latvijas sabiedrībā, jāsniedz precīza un specifiska informācija katrai sociālai un profesionālai iedzīvotāju grupai. Šis ir sarežģīts uzdevums, bet, kā norādīja Ž. Ozoliņa, šeit pastāv vēl papildu grūtības, piemēram, tas, ka ES ir pastāvīgā mainībā un attīstās ļoti strauji, tādēļ vēl jo grūtāk ir pateikt, kā izskatīsies kāda konkrēta tautsaimniecības nozare pēc pieciem vai desmit gadiem. Iespējamais risinājums šai problēmai būtu zinātniska institūta izveide Latvijā, kas nodarbotos ar ES jautājumu pētniecību. Ž. Ozoliņa atzina, ka atsevišķi zinātnieki savā pētniecības darbā jau dažkārt skāruši ES jautājumu, tomēr trūkst pastāvīga un ilgstoša darba šajā nozarē. Trūkst pētījumu, kas sniegtu dziļu analīzi un prognozētu, kā attīstīsies ES un Latvija kā šīs organizācijas dalībvalsts tuvāko 10 līdz 15 gadu laikā. Speciāls Eiropas institūts Latvijā spētu sniegt neatkarīgu un objektīvu informāciju, kas iegūtu autoritāti sabiedrībā un ļautu labāk izprast un orientēties Eiropas integrācijas procesa iespaidā uz Latvijas nākotnes attīstību.

Eiropas integrācijas biroja un ES Informācijas centra kopīgi rīkotās konferences mērķis bija veicināt domu apmaiņu un ciešāku sadarbību starp institūcijām, kas iesaistītas sabiedrības informēšanā par ES. Uz konferenci bija pulcējušās sabiedrības informēšanā iesaistītās personas no valdības institūcijām, parlamenta, Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā, nevalstisko organizāciju un masu mediju pārstāvji, kā arī reģionālo ES informācijas punktu vadītāji.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors