Par Baltijas asamblejas pēdējo konferenci Viļņā

Aizvadītajā nedēļā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā notika konference “Starpvalstu un reģionālā sadarbība, izmantojot Eiropas Savienības finansiālo palīdzību”, ko organizēja Baltijas asambleja.

Konferences dalībnieki izskatīja jautājumus, kas skar Eiropas Savienības (ES) finansiālo palīdzību un tās koordinēšanu, reģionu sagatavošanos starpreģionālo projektu piemērošanai un starpvalstu un starpreģionālās institūcijas.

Konferenci atklāja Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētāja un Baltijas asamblejas Lietuvas delegācijas vadītāja Giedre Purvaneckiene. Viņa uzsvēra, ka Baltijas asambleja pašlaik lielu uzmanību pievērš reģionālās sadarbības jautājumiem, jo tas ir ļoti būtisks arī Eiropas Savienības paplašināšanas kontekstā.

Lietuvas Seima priekšsēdētāja vietnieks Povils Vītenis Andrukaitis, uzrunājot konferences dalībniekus, atgādināja, ka reģionālā sadarbība ir viena no komplicētākajām sadaļām sarunās par iestāšanos ES. Lietuvas valdība šo jautājumu izvirzījusi par vienu no savas darbības prioritātēm. Viņš sacīja, ka šādai sadarbībai ir nepārvērtējama nozīme un nākotnē tā tikai palielināsies.

Runājot par Eiropas Savienības finansiālo palīdzību un tās koordinēšanu, referenti kā svarīgākos aspektus minēja tiesiskās bāzes nepilnības un atbildības sadalījumu starp koordinējošajām institūcijām.

Lietuvas Finansu ministrijas pārstāvis Rolands Kriščūns informēja, ka Lietuva saņem ES pirmsiestāšanās finansiālo palīdzību 130 miljonu eiro gadā, bet plānojams, ka līdz 2004. gadam šis apjoms varētu palielināties pat četrreiz. Lielākā daļa saņemtā finansējuma tiek izmantota valsts struktūru administratīvās kapacitātes palielināšanai, jo tieši tam būs izšķiroša nozīme ES finansējuma izmantošanā nākotnē. Pirmsiestāšanās finansējumu regulē centralizēti, tomēr aktīvi tiek strādāts pie tā, lai iespējami drīzāk šo procesu decentralizētu. R.Kriščūns sacīja, ka nepieciešams aktīvs darbs, lai sagatavotos ES finansu izmantojumam, jo, salīdzinot ar citām valstīm, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai atvēlētais laiks ir uz pusi mazāks.

Latvijas Finansu ministrijas pārstāve Ingūna Kramiņa pastāstīja par paveikto likumdošanā, kas skar reģionālo sadarbību. Pašlaik Saeima strādā pie Reģionālās attīstības likuma un Teritorijas plānošanas likuma, kuru mērķis ir valsts attīstības veicināšana. Tie noteiks reģionālās attīstības, plānošanas, vadības, finansēšanas, ieviešanas, uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, kas nodrošinās mērķtiecīgu reģionālās politikas virzību. Likumi arī definēs dažādu institūciju lomu un funkcijas šajā procesā.

Savukārt Igaunijas Finansu ministrijas pārstāvis Pēters Gornišefs informēja par Igaunijas paveikto ekonomiskās un sociālās attīstības izlīdzināšanā. Viņš pastāstīja, ka izlīdzināšanas programmas tiks īstenotas, balstoties uz vienotas koncepcijas juridiskās bāzes un reģionu sadarbību.

Noslēdzot pirmā temata apspriešanu, Ziemeļu padomes pārstāvis Kents Olsons uzsvēra, ka sekmīgam sagatavošanās procesam ES finansiālo līdzekļu izlietošanai nepieciešams mobilizēt gan valstu iekšējos, gan ārējos resursus. Lai nodrošinātu veiksmīgu šī procesa norisi, valstīm jāizveido spēcīga nacionālā struktūra. Viņš arī pauda cerību, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai izdosies atkārtot “Īrijas brīnumu” tautsaimniecības attīstībā.

Otrais temats, ko izskatīja konferences dalībnieki, bija saistīts ar reģionu sagatavošanos starpreģionālo projektu piemērošanai. Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Ēvalds Ignatavičs pastāstīja par Lietuvas pieredzi starpreģionālo projektu īstenošanā, iesniegto projektu skaitu un tiem piešķirto finansējumu.

Latvijas Finansu ministrijas pārstāve I.Kramiņa iepazīstināja konferences dalībniekus ar diviem konkrētiem projektiem — eiroreģioniem “Ezerzeme” un “Baltija”. Abi reģioni izveidoti 1998. gadā; reģions “Ezerzeme” ir sadarbības projekts, kurā iesaistījušies Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežu pagasti, savukārt reģiona “Baltija” izveidē piedalījās pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Dānijas, Zviedrijas un Polijas, un to mērķis ir ekonomiski un politiski stabilu Baltijas jūras eiroreģionu darbība, kas vērsta uz to iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu un robežšķērsošanas kārtības atvieglošanu.

Vēl konferences dalībnieki sprieda par starpvalstu un starpreģionālajām institūcijām. Lietuvas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Audris Gribausks informēja par paveikto reģionālās sadarbības veicināšanā. Lietuva iesaistījusies četros eiroreģionu projektos un to ietvaros sadarbojas ar Latviju, Krieviju, Dāniju, Zviedriju, Poliju, Norvēģiju. Viņš uzsvēra, ka iesaistīšanās šajos projektos palīdz valstij uzturēt labas kaimiņattiecības, kā arī nenonākt politiskā un ekonomiskā izolācijā. A.Gribausks atzina, ka nav pietiekama Lietuvas starpreģionālā sadarbība ar Krieviju — tās potenciāls ir ievērojami lielāks par pašlaik īstenoto.

Savukārt Latvijas Finansu ministrijas pārstāve I.Kramiņa akcentēja tās institūcijas un struktūras, kas nodarbojas ar starpreģionālo projektu koordinēšanu, veicināšanu un īstenošanu. Viņa uzsvēra, ka reģionu loma pakāpeniski pieaug, tomēr starpreģionālās sadarbības iespējas nebūt nav izsmeltas.

Igaunijas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Tarmo Pikners savā ziņojumā referēja par valsts lomu starpreģionālajā un starpvalstu sadarbībā, sadarbību īstenojošajiem institūtiem, kā arī šīs sadarbības perspektīvām un Eiropas Savienības strukturālo fondu izmantošanu nākotnē.

Konferences noslēgumā tās dalībnieki pieņēma dokumentu, kurā aicina stiprināt sadarbību Eiropas Savienības kandidātvalstu un citu Baltijas jūras reģiona valstu starpā; uzlabot koordināciju nacionālā, reģionālā un vietējo pašvaldību līmenī, plānojot un īstenojot projektus vides aizsardzības, infrastruktūras, komunikāciju un citās jomās; palielināt administratīvo kapacitāti, kā arī pauž gatavību atbalstīt ES iniciatīvas, kas vērstas uz pierobežas, reģionālo un starptautisko sadarbību Baltijas jūras reģiona ietvaros.

Saeimas preses dienestss