ATSAUCĒ IETVERT:
Par Valsts kontroles interesēm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.03.2002., Nr. 46 https://www.vestnesis.lv/ta/id/60550
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Valsts kontroles interesēm
Valsts kontrolieris Raits Černajs:
Šī gada prioritāte ir sociālā sfēra. Mēs nolēmām neveikt 100 mazu revīziju, bet gan censties pēc iespējas aptvert visu sfēru kopumā. Rodas interesanta situācija – vienā galā mēs atklājam 500 miljonus latu (trešdaļu valsts budžeta), kas piešķirti veselības aizsardzībai un sociālajām vajadzībām, bet otrā – iegūstam 40 latu viena cilvēka veselībai. Pa ceļam nauda kaut kur pazūd vai iestrēgst valsts pasūtījumos.
Otra revīziju joma ir valsts pasūtījumi. Šiem mērķiem tiek atvēlēts ne mazāk līdzekļu kā veselības aizsardzībai. Kā likums, konkursi tiek rīkoti ar pārkāpumiem. Konkursu sakarā pieņem absurdus lēmumus – kādam steidzami ievajadzējies pilsētas kanālu iztīrīt, citu laiks steidzina, lūk, un paņem dārgu izpildītāju. Trešie kompānijas izvēli argumentē ar vienu pašu frāzi “nu, mums iepatikās”, bet ceturtie vispār neargumentē savu izvēli, atsaukdamies uz komercnoslēpumu. Bet tā taču ir visauglīgākā vide korupcijai!
Trešais mūsu interešu virziens ir valsts īpašums. Valsts nekustamā īpašuma aģentūras pārziņā atrodas tikai Finanšu ministrijas īpašumi. Uzraudzība pār pārējo daudzus miljonus vērto valsts īpašumu ir tālu no vēlamā. Lūk, un ministrijas ņem un nodod šīs ēkas bezmaksas nomā, dāvina utt. Nesenā revīzija Izglītības ministrijā to apstiprināja. Pie viņiem vispār īpašums par 15–20 miljoniem karājas gaisā! Par šo faktu informējām Ministru kabinetu un Saeimu.
Mums ir milzīgs skaits valsts aģentūru, kuru darbinieku darba alga ir tikpat liela cik Valsts prezidentei. Naudu ņem, bet budžetam neatdod. Nestrīdos, daži no viņiem dara derīgu darbu, taču mums ir vairāk nekā 200 aģentūru! Neviens negrib lauzt šo sistēmu tādēļ, ka tā daudzus apmierina un baro.
“TEĻEGRAF”