Dabas un dzīvības atmodas brīnums stīgās un balsīs
20. martā Gidons Krēmers, Marta Sudraba un koris “Kamēr” Māra Sirmā vadībā pirmatskaņoja
Pētera Vaska “Līdzenuma ainavas”
Foto:
A.F.I. |
Šis skaņdarbs vijolei, čellam un orķestrim tapis pēc Gidona Krēmera ierosmes. Pats komponists savu ieceri raksturo tā: “Latvijas dabas skaistums dāvājis man neaizmirstamus laimes brīžus. Daba bijusi daudzu manu skaņdarbu iedvesmotāja. Līdzenums ir viena no Latvijas ainavas dominantēm. Vieta, kur, horizontu redzot, zvaigžņoto Visumu vērot. “Līdzenuma ainavas” veidoju no trim vokalīzēm, kuras atdala nelielas interlūdijas. Tas ir diatonisks meditatīva rakstura skaņdarbs, ieturēts piano dinamikā. Trešās vokalīzes noslēgumā mainās skaņdarba raksturs un pakāpenisks crescendo aizved līdz kulminācijai — dabas atmodas vīzijai.”
Savu prasmi skaņās gleznot cilvēka izjūtas lielajās dabas norisēs Pēteris Vasks jau apliecinājis tādos skaņdarbos kā “Ainava ar putniem”, “Baltā ainava” un “Izdegušās zemes ainava”. Arī koncertā vijolei un stīgu orķestrim “Tālā gaisma”, kas pirms vairākiem gadiem tāpat tapa pēc Gidona Krēmera pasūtījuma. Līdzīgi kā daudzi citi Pētera Vaska skaņdarbi, tas pirmatskaņojumu piedzīvoja ārzemēs un tikai pēc tam sasniedza Latvijas koncertzāles. Šoreiz jauno skaņdarbu pirmie dzirdēja rīdzinieki.
Čelliste Marta Sudraba ir viena no vadošajām kamerorķestra “KREMERata Baltica” mūziķēm un bieži koncertē kopā ar savu skolotāju Gidonu Krēmeru. Jauniešu kori “Kamēr” pasaulslavenais vijolnieks sakās sev atklājis pirms dažiem gadiem, vienā reizē ar to saņemot Lielo mūzikas balvu. Tad arī dzimusi ideja muzicēt kopā. Pērn Gidons Krēmers kori ielūdza uz savu slaveno festivālu Lokenhauzā, vēl vairāk stiprinot radošos kontaktus. Un tā šī lielā dāvana rīdziniekiem — visaugstākās raudzes mākslas daudzinājums lielajai dabas un dzīvības atmodai tieši tai brīdī, kad diena un nakts sastapās augstajā pavasara saulstāvju punktā.
“LV” informācija