Atveram pret sauli zīļotus vārtus, Savu mīļu saulīti gaidīdami

Rīgas Latviešu biedrībā 17. martā ar svinīgu koncertu tika atzīmēta Ernesta Brastiņa 110. dzimšanas diena

Ernests Brastiņš. Hildas Vīkas glezna no Vidvuda Eglīša kolekcijas

Ernests Brastiņš bija publicists, skolotājs, senatnes pētnieks, dzejnieks un viens no mitoloģisko tēlu iedzīvinātājiem mākslā. Kā Latvijas pilskalnu pētnieks viņš tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1941. gadā naktī no 23. uz 24. jūniju viņu izveda no Latvijas lopu vagonā, pēc pusgada Astrahaņā nošāva, un viņa kapavieta nav zināma. Ernests Brastiņš bija tas, kas atjaunoja latvisko dievestību un deva tai dievturības nosaukumu. Latvijas Dievturu sadraudzē, kas dibināta 1929. gadā, ap 1940. gadu bija ap 500 cilvēku. Dievturu sabiedrībā savas latviskās kāzas svinēja rakstnieks Viktors Eglītis un gleznotāja Hilda Vīka. Par latviešu dievturu vadoni svešumā kļuva Ernesta jaunākais brālis Arvīds Brastiņš (1893–1984), kura trimdas zeme bija ASV. Latviskā dzīvesziņā savus bērnus audzina viņa meita Māra, kuras dzīvesbiedrs Marģers Grīns kļuvis par pasaules latviešu dievturu garīgo vadoni.

Dievturība cenšas dot latvisku pasaules un dzīves uzskatu, pamatojoties galvenokārt uz dainām. Dievturu sadraudzības atdzimšanā, kas sākās līdz ar Trešo atmodu, vislielāko ieguldījumu deva pazīstamais keramiķis un mākslinieku audzinātājs Eduards Detlavs (1919–1992), kurš kļuva par sadraudzības pirmo dižvadoni. Par pirmo vecāko padomes priekšsēdi tika ievēlēts vēsturnieks Oļģerts Auns. Padomju varas laikos viņš kopā ar lietuviešu folkloristiem aktīvi kopa tautiskās Jāņu tradīcijas, bet neatkarīgajā Latvijā joprojām rosīgi darbojas daudzu ievērojamu cilvēku kapavietu apzināšanā un sakārtošanā. Šajā sarīkojumā par mūža ieguldījumu dievturības uzturēšanā un kopšanā Oļģerts Auns tika apbalvots ar brāļu Brastiņu piemiņas medaļu, kam dots tāds pats nosaukums kā Ernesta Brastiņa darbu kopojumam — “Latviskās Latvijas labad”. Medaļu saņēma arī tautas mākslas studija “Kalvis”, kuru jau trīsdesmit gadus vada pazīstamā metālmāksliniece Valda Kesnere. Studija pastāv kopš 1959. gada un ar savu rosīgo izstāžu darbību ir ļoti veicinājusi arheoloģisko rotu darināšanas atdzimšanu un latvisko rotu nēsāšanas kultūras celšanos.

“Valoda ir kā spogulis, kas rāda, cik dziļa un bagāta ir tautas dvēsele,” atgādināja Dievturu sadraudzības valdes priekšsēde Aija Prince, dodot vārdu latviskās dzīvesziņas paudējiem un daudzinātājiem — korim “Līgo” un folkloras kopām no visiem Latvijas novadiem.

Apsveikumu piemiņas pasākuma dalībniekiem bija atsūtījusi Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Tajā Ernests Brastiņš raksturots kā daudzpusīga, spilgta un interesanta personība. Latvijā un trimdā brīves un nebrīves gados viņš ticis daudzināts kā vēsturnieks, Latvijas pilskalnu apzinātājs un arīdzan kā gleznotājs un dzejnieks, tomēr “pāri visām šīm aktivitātēm dzirkst viņa ceļojums latviskajā dzīvesziņā un pasaules redzējumā, gūto atziņu tālāknodošanā nākamajām paaudzēm”. Un Valsts prezidente novēl — lai latviskās dzīvesziņas viedums nosaka latvieša būtības satvaru arī mūsdienu pasaulē! Tam aplaudēja visa pārpildītā biedrības nama zāle, arī ciemiņi no Lietuvas un ASV.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Pasaules latviešu dievturu garīgais vadonis Oļģerts Grīns pasniedz medaļu vēsturniekam Oļgertam Aunam un Tautas studijas “Kalvis” vadītājai Valdai Kesnerei			“Vaļā durvis, vaļā logi, vaļā mana valodiņa” — muzicē lieli un mazi no visiem Latvijas novadiem Foto: Kārlis Pakārklis — “Latvijas Vēstnesim”