“Daudz mocekļu bij izredzētu tev, mana mazā Tēvija”

Piemineklis represēto mūžīgai atcerei un godam Līgatnē Foto: Māris Locs

— Kārlis Skalbe

Pirmdien, 25.martā, — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

Top jauna mūsu tautas mocekļu piemiņas grāmata

Pagājušā gada jūnijā nāca klajā apjomīgā grāmata “Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs”, ko bija sagatavojuši Latvijas Valsts arhīva darbinieki sadarbībā ar LU Vēstures institūta, Okupācijas muzeja un Kara muzeja speciālistiem. Bet PSRS okupācijas režīma laikā veikto represiju, tostarp plaša mēroga deportāciju, pētniecības darbs ar Latvijas vēsturnieku komisijas atbalstu turpinās. Nupat Latvijas Valsts arhīvā jau sākts darbs pie projekta “Aizvestie” otrās daļas, kura galamērķis ir izdot grāmatas “Aizvestie” nākamos divus sējumus, kur būtu precīzas un visaptverošas ziņas par 1949.gada 25.martā no Latvijas deportētajiem iedzīvotājiem. Šī projekta īstenošanā īpaši nozīmīgs būs pirmais posms — 1949.gada 25.martā no Latvijas deportēto aptuveni 43 tūkstošu personu datu bāzes izveidošana, ko ieplānots pabeigt 2005.gadā. Paredzams ļoti apjomīgs darbs, jo rūpīgi jāizskata apmēram 15 tūkstoši arhīva fondos glabāto lietu. Projekta ietvaros paredzēts izveidot tādu datu bāzes struktūru, kuras izmantošanas tiesības visādā ziņā atbildīs Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

Piemineklis kritušajiem un nomocītajiem latvju karavīriem un cīnītājiem pret padomju režīmu Liepājas Centrālajos kapos; piemiņas akmens pie Krustpils Luterāņu baznīcas

Datu bāzē paredzēts iekļaut ne vien ziņas par 1949.gada 25.martā deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem, lielākoties lauciniekiem, bet arī datus no tā dēvēto nacionālistu krimināllietām, jo viņu represēšana bija pamats viņu ģimeņu izsūtīšanai 1949.gada 25.marta masveida deportācijas laikā. Bet divsējumu grāmatā iecerēts ievietot arī vēsturnieku sagatavotu plašāku pētījumu par 1949.gada 25.marta deportācijas apstākļiem un sekām, kā arī ar deportāciju saistītos PSRS un LPSR varas iestāžu dokumentus. Līdz ar to projekta ietvaros ieplānots darbs arī Krievijas Federācijas arhīvos, datu bāze tiks veidota atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, tostarp Personu datu aizsardzības likumam, un balstoties galvenokāt uz Iekšlietu ministrijas nepamatoti represēto pilsoņu reabilitācijas daļā veiktajām iestrādnēm un ziņu apzināšanu no Latvijas Valsts arhīvā esošajiem dokumentiem.

Tātad galvenie uzdevumi projekta īstenotājiem ir šādi: izveidot datu bāzi “1949. gada 25.martā deportētie Latvijas iedzīvotāji”; iekļaut šajā datu bāzē arī datus par apmēram 4 tūkstošu tā saukto nacionālistu ģimeņu izsūtīšanu 1949.gada 25.martā; izmantojot šo datu bāzi, sagatavot un izdot grāmatu “Aizvestie. 1949.gada 25.marta deportācija” divos sējumos, kas varētu nākt klajā ne vēlāk kā 2007.gadā.

Jau ir izveidotas un aprobētas apjomīgas datu atlases anketas, turklāt tikko sākts tās izmantot jaunās datu bāzes veidošanā. Salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū izdotajiem “Represēto

Piemineklis represēto mūžīgai atcerei un godam pie Ropažu dzelzceļa stacijas

sarakstiem”, kas tapa ar vēsturnieka un arhīvista Jāņa Riekstiņa gādību, šī datu bāze saturēs daudz vairāk dokumentāri apliecinātu un precīzu ziņu par ikvienu savulaik 1949.gadā represēto.

Darbam pie šī visai vērienīgā projekta īstenošanas Latvijas Valsts arhīvā (LVA) ir izveidota īpaša pētnieku grupa, kuras sastāvā ir LVA Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas vadītāja Aija Kalnciema, LVA direktore Daina Kļaviņa, LVA Izziņu daļas vecākais eksperts Zigmunds Kārkliņš, LVA direktores padomnieks Elmārs Pelkaus, LVA Sabiedrisko attiecību un dokumentu popularizācijas daļas vecākais referents Jānis Riekstiņš, vecākā referente Līga Strazdiņa un vadītājas vietniece Iveta Šķiņķe, projekta “Aizvestie II” vadītāja. Kā konsultanti darbā iekļauti Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūras virsprokurors Pēteris Dzalbe, Augstākās tiesas reabilitācijas daļas vadītāja Biruta Puķe, bijušais Iekšlietu ministrijas nepamatoti represēto pilsoņu reabilitācijas daļas priekšnieks Benedikts Spridzāns un Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentācijas centra vadītājs Indulis Zālīte. Dokumentu apzināšanu un izpēti plānots veikt, pastāvīgi konsultējoties arī ar citiem ārpus arhīva strādājošiem vēsturniekiem — Dr.habil.hist. profesoru Heinrihu Strodu, LU Vēstures institūta pētniecēm Dr.hist.Irēni Šneideri un Rudīti Vīksni, kā arī ar citiem attiecīgā vēstures perioda speciālistiem.

Mintauts Ducmanis,  “LV” nozares redaktors