Kad mūsu tautsaimniecības nākotni risina sarunās

Par ekonomikas ministra Aigara Kalvīša Maskavas vizītes rezultātiem

19. un 20. martā ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis piedalījās Baltijas jūras valstu padomes sanāksmē, kas notika Maskavā. Sanāksmes ietvaros notika ekonomikas un tirdzniecības ministru tikšanās.

Tas bija augsta līmeņa pasākums, kurā piedalījās ministri no visām Skandināvijas un Baltijas valstīm, Vācijas un Krievijas, atgriezies no vizītes, vakar, 21. martā, preses īssaietā informēja A. Kalvītis. Viņš atzina, ka īpaši nozīmīgs šis forums bijis tāpēc, ka sarunās ar nozares vadošajām amatpersonām tikuši aktualizēti jautājumi, kuros krustojas Krievijas un citu valstu ekonomiskās intereses. Bieži vien Krievija, kā jau lielvalsts, mēģina tās aizstāvēt ar citām valstīm nepieņemamām metodēm, sacīja A. Kalvītis.

Sanāksmes ietvaros A. Kalvītim notika divpusējās tikšanās ar Krievijas ekonomikas attīstības un tirdzniecības ministru Germanu Grefu un Lietuvas ekonomikas ministru Petru Česnu.

Ar G. Grefu mūsu valsts ekonomikas ministrs ticies jau otrreiz. Sarunas gaitā A. Kalvītis atgādinājis, ka pirmās tikšanās reizē aptuveni pirms gada visai precīzi tikuši izvirzīti uzdevumi, kas abām pusēm būtu jāveic, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un attīstītu ekonomisko sadarbību starp abām valstīm. Diemžēl no Krievijas puses nekādas lielas aktivitātes nesekoja, secināja A. Kalvītis.

Vēlreiz šo jautājumu akcentējot, no Krievijas puses izdevies saņemt stingrus solījumus, ka šāda situācija vairs neatkārtosies. Krievija ļoti nopietni domā par līgumtiesiskās bāzes sakārtošanu. To sekmēs arī Latvijas valdības pieņemtais konceptuālais lēmums par sociālās aizsardzības līguma slēgšanu ar Krieviju, uzskata A. Kalvītis. “Tagad bumba ir Krievijas pusē, un G. Grefs apliecināja, ka eksperti var sākt darbu līgumā ietveramo jautājumu izstrādē kaut nākošnedēļ,” sacīja ekonomikas ministrs. Nākamajā dienā pēc divpusējās tikšanās A. Kalvītis no Krievijas ekonomikas ministra vietnieka saņēmis investīciju aizsardzības līguma projektu. Tas ir visai liels progress, salīdzinot ar līdzšinējo notikumu attīstības gaitu, atzina A. Kalvītis. Drīzumā varētu tikt uzsākta arī līgumu par dubulto nodokļu neaplikšanu, investīciju aizsardzību, sadarbību muitā izstrāde.

Tikšanās ar G. Grefu bija ļoti veiksmīga, uzsvēra ekonomikas ministrs, piebilstot, ka viņš izteicis pretenzijas pret vairākiem Krievijas lēmumiem, kas ir diskriminējoši Latvijas uzņēmējdarbībai. Piemēram, Krievijas iekšzemes dzelzceļa pārvadājumu tarifs ir daudz mazāks nekā tarifs tranzītpārvadājumiem caur šo valsti. Pēc pārmetumu uzklausīšanas G. Grefs atzinis, ka daži lēmumi tiešām nav godīgi. Kā nozīmīgu sasniegumu A. Kalvītis minēja to, ka pēc Latvijas iniciatīvas G. Grefs, uzrunājot visus Baltijas jūras valstu ministrus, apsolījis izlīdzināt dzelzceļa tarifus šā gada oktobrī.

A. Kalvītis Krievijas kolēģim izteicis kritiku arī par lēmumu noteikt ierobežojumus dažādu veterināro kravu pārvadāšanā – tās šobrīd vairs nevar nosūtīt caur Baltijas ostām, jo speciāli kontroles punkti ir atverami tikai Krievijas ostās. Līdz ar to šis bizness Latvijā ir pārtraukts.

Divpusējās tikšanās laikā ar Lietuvas ekonomikas ministru P. Česnu pārrunāti ekonomiskās sadarbības jautājumi, kā arī integrācijas process Eiropas Savienībā (ES). Ar gandarījumu A. Kalvītis atzina to, ka daudz kas, ko Lietuva grasās veikt, Latvijā jau ir izdarīts. Piemēram, ir slēgtas visas iestāšanās ES sarunu sadaļas, kas saistītas ar Ekonomikas ministriju, ir pieņemta Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija, ko Lietuva vēl tikai gatavojas izstrādāt. Abi ministri pārrunājuši arī iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus. P. Česna solījis, ka tuvākajā laikā tiks atrisinātas problēmas, kas saistītas ar rauga importēšanu no Latvijas un piena produktu eksportēšanu uz mūsu valsti. Lietuvā tādi paši piena produkti, kā tiek eksportēti uz Latviju, maksā daudz dārgāk, tātad mūsu valstī tie tiek pārdoti par dempinga cenām. A. Kalvītis Lietuvas kolēģim aizrādījis: ja situācija drīzumā neuzlabosies, Latvija būs spiesta ieviest savas valsts piena tirgus aizsardzības pasākumus.

Foruma galvenie jautājumi bija uzņēmējdarbības un investīciju vides uzlabošana, administratīvo un birokrātisko šķēršļu novēršana muitas procedūrās, kā arī Kaļiņingradas apgabala lomas un iespēju izvērtēšana, ņemot vērā ES paplašināšanās procesu.

Forums kopumā noritēja labā gaisotnē, no Latvijas interešu viedokļa raugoties, sacīja A. Kalvītis. Kā galvenais tika izvirzīts jautājums par robežšķērsošanu un muitas procedūrām. Krievija apņēmusies tuvākajā laikā uzsākt monitoringu, noskaidrojot laiku, kas jāpavada kravas automašīnām, šķērsojot Krievijas robežu. Krievijas ekonomikas ministrs minējis, ka būtu labi, ja mašīnas varētu šķērsot robežu divās stundās. Pašlaik situācija ir tāda, ka mašīnas uz robežas stāv pat divas dienas, tāpēc A. Kalvītis ierosinājis šādu monitoringu sākt uz Latvijas – Krievijas robežas. Šis ierosinājums ierakstīts galadokumentā, un nākamā tikšanās reizē tiks ziņots par to, kādi pasākumi ir veikti, lai mazinātu administratīvos šķēršļus robežšķērsošanā.

Latvijas un Krievijas ekonomiskās sadarbības rezultāti tiks analizēti nākamās tikšanās reizē, kas varētu būt jau šogad. Kā informēja A. Kalvītis, G. Grefs esot izteicis vēlmi ierasties vizītē Rīgā.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore