Igaunijas ordenis Latvijas ārstei, patriotei
Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Lidija Roze ar Igaunijas valsts apbalvojumu |
Vakar, 21. martā, Igaunijas Republikas vēstnieks Juhans Haravē pasniedza Igaunijas ordeņa “Ērgļa Krusta” (“Kotkarist”) zelta krustu Latvijas pilsonei Lidijai Rozei, bijušajai ārstei, tagad pensionārei. Augstais Igaunijas valsts apbalvojums patriotei ir piešķirts par to, ka 1945.gada vēlā rudenī viņa pēc Ziemeļvidzemes Latvijas nacionālo partizānu lūguma piekritusi operēt igauņu nacionālajam partizānam Alfrēdam Kērmanam roku, līdz ar to glābdama viņa dzīvību. Tolaik Lidija Roze strādājusi par ķirurģi Smiltenes slimnīcā.
Saņemot apbalvojumu, Lidija Roze pateicās par igauņu valsts atzinību, uzskatot, ka šis apbalvojums pienākas arī visiem tiem, kas šīs brīvības dienas nav sagaidījuši. Lidija Roze arī pastāstīja, kā tolaik smagajos apstākļos, bez medikamentiem veikta šī operācija, piebilstot, ka Dievs viņu esot pasargājis no represijām, kas visu viņas pārējo ģimeni skārušas jau kopš 1941.gada. Tiesa gan, jau tolaik kāds augstāks komunistu režīma funkcionārs teicis: lai vien viņa turpinot ārsta praksi, bet uz vadošiem amatiem gan lai necerot. Lidija Roze paskaidroja arī, ka viņas izglābtais joprojām esot dzīvs un deviņdesmito gadu sākumā esot viņu uzmeklējis, līdz pat šai dienai viņi apmainoties ar vēstulēm. Alfrēds Kērmans esot Igaunijā publicējis grāmatu par to dienu notikumiem, un šajā atmiņu stāstījumā atvēlēta vieta arī viņai.
Diezgan ilgu laiku Igaunijas Republikā nebija paredzēti apbalvojumi civilpersonām. Igaunijas Aizsargu organizācija (“Kaitseliit”) juta nepieciešamību pēc savas organizācijas apbalvojuma. Jau 1925. gadā tā sāka izstrādāt sava apbalvojuma statūtus un dizainu. Darbs tika pabeigts 1928. gada 17. februārī, un tā izveidi akceptēja arī valdība. Uz Igaunijas valsts desmit gadu jubileju jaunais apbalvojums bija izveidots un akceptēts.
Igaunijas Republikai atgūstot neatkarību, apbalvojums ir atjaunots 1994. gada 5.maijā. Ordenim ir piecas šķiras un trīspakāpju krusti — zelta, sudraba un bronzas.
Kristīne Ducmane — “Latvijas Vēstnesim”