NATO ģenerālsekretāra vietnieks zinātnes un vides aizsardzības jautājumos Īvs Sillārs sarunā ar Latvijas oficiālo pārstāvi NATO zinātnes un vides aizsardzības komitejās Andreju Siliņu              Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

10. un 11. maijā Rīgā uzturas NATO ģenerālsekretāra vietnieks zinātnes un vides aizsardzības jautājumos Īvs Sillārs. Viņa mērķis ir iepazīties ar zinātnes stāvokli Latvijā un sniegt priekšlasījumu par NATO zinātnes programmām. Vispirms Ī.Sillārs viesojās Latvijas Zinātņu akadēmijā, kur tikās ar akadēmijas vadību, kā arī atsevišķu nozaru speciālistiem. Ar lielu interesi augstā amatpersona apmeklēja Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu, kā arī Latvijas Nacionālo bibliotēku, lai tiktos ar LATO (Latvijas transatlantiskās organizācijas) valdi un apskatītu vienu no unikālākajām bibliotēkām Latvijā. Interesi zinātnieku aprindās izraisīja I.Sillāra prezentētā NATO zinātnes programma.

Sabiedrībā NATO darbība galvenokārt tiek saistīta ar politisko un militāro dimensiju. Mazāk zināms, ka jau kopš 1957. gada NATO lielu uzmanību un līdzekļus atvēl arī trešajai dimensijai — zinātnei un vides aizsardzībai. Sākotnēji tā notika tikai NATO dalībvalstu ietvaros, bet pēdējos gados tiek pieaicināti arī NATO partnervalstu, tajā skaitā arī Latvijas, zinātnieki. Tātad Latvija jau ir spērusi pirmo soli, lai kļūtu par NATO dalībvalsti. Jāatzīmē, ka šajā statusā no Latvijas netiek prasīta dalības maksa. Zinātne NATO ietvaros aptver visas zinātņu nozares. Latvijas zinātnieki patlaban piedalās četros kopprojektos dabaszinātņu jomā. Līdztekus kopīgiem projektiem ir vēl divas citas sadarbības formas: kopīgu konferenču organizēšana ar NATO atbalstu un pētnieku dalība NATO zinātnes projektu izvērtēšanā.

Jāatzīst, ka NATO kļūst arvien atvērtāka un, atšķirībā no agrākajiem gadiem, tagad arī partnervalstu augsta līmeņa zinātnieki tiek iesaistīti projektu vērtēšanā. Kopš 2000. gada NATO projektu vērtēšanā fizikas un inženierzinātņu jomā piedalās Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš.

Kaut arī dalībai NATO projektos ir ļoti liela konkurence, Latvijas zinātniekiem ir bijušas ļoti labas sekmes, piemēram, pašlaik tiek īstenoti četri Latvijas zinātnieku projekti, pieci — Lietuvas, viens — Igaunijas un aptuveni 100 — Krievijas zinātnieku projekti.

Īpaši būtu jāatzīmē NATO atbalstītie pētījumi vides aizsardzībā, kur pētījumu prioritātes definē NATO un tie notiek pirmpētījumu formā.

Ar 2000.gadu NATO sāk jaunus pirmpētījumus par naftas vadu drošību, kas ir ļoti aktuāli arī mums.

Andrejs Siliņš, akadēmiķis, Latvijas oficiālais pārstāvis NATO zinātnes un vides aizsardzības komitejās, — "Latvijas Vēstnesim"