Ministru kabineta noteikumi Nr.127

Rīgā 2002.gada 19.martā (prot. Nr.12, 21.§)

Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība

Izdoti saskaņā ar

“Veterinārmedicīnas likuma” 26.panta pirmo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka epizootisko slimību (pielikums) profilakses pasākumus un to paziņošanas kārtību, ierobežojumus mājdzīvnieku un mājas apstākļos audzētu savvaļas dzīvnieku iespējamas saslimšanas gadījumā, apkarošanas pasākumu kopumu pēc karantīnas noteikšanas, uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas pasākumus, ja ir saslimuši savvaļas dzīvnieki, dzīvnieku pārvadāšanas ierobežojumus, transportlīdzekļu tīrīšanas un dezinfekcijas kārtību, ierobežojumus dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai un dzīvnieku izcelsmes atkritumu izbarošanas kārtību slimību apkarošanas laikā, slimību apkarošanas pasākumos iesaistīto institūciju un personu darbību un pienākumus.

2. Ja ir epizootiskas slimības (turpmāk — slimība) uzliesmojums (situācija, kad dzīvniekam ir konstatēta saslimšana, kuras apstiprināšanai laboratoriskie izmeklējumi veikti Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrā saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktajām metodēm (turpmāk — oficiāli apstiprināta diagnoze)), Pārtikas un veterinārā dienesta valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors informē Ministru prezidentu par iespējamo ārkārtējo situāciju valstī. Ja slimības uzliesmojums ir tuvu valsts robežai un karantinējamā vai inficētā zona aptver divu vai vairāku valstu teritorijas, slimības apkarošanas pasākumi tiek veikti, ievērojot Starptautiskā epizootiskā biroja rekomendācijas.

3. Noteikumu uzraudzību un kontroli veic:

3.1. Pārtikas un veterinārais dienests sadarbībā ar Valsts meža dienestu —, ja ir saslimuši savvaļas dzīvnieki;

3.2. Pārtikas un veterinārais dienests —, ja ir saslimuši mājdzīvnieki un mājas apstākļos audzēti savvaļas dzīvnieki.

4. Pārtikas un veterinārais dienests slimības apkarošanas laikā:

4.1. saskaņā ar zemkopības ministra instrukciju pārbauda un iznīcina slimības inkubācijas periodā no inficētās novietnes (novietne, kurā atrodas slims dzīvnieks) izvestos dzīvniekus, dzīvnieku izcelsmes produktus, dzīvnieku barību, piesārņotos materiālus un priekšmetus;

4.2. informē novietnes īpašniekus, dzīvnieku tirgotājus, presi un citus sabiedrības informācijas līdzekļus, izstāžu un konkursu rīkotājus par kārtību, kāda jāievēro slimības apkarošanas laikā;

4.3. izveido darba grupu slimības apkarošanas pasākumu plānošanai, slimības izplatības novērtēšanai, prognozēšanai un efektīvai novēršanai;

4.4. nosaka kārtību, kādā Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītāji informēs dzīvnieku novietņu, dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādes uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) īpašniekus un citas slimības apkarošanas procesā iesaistītās personas par rīkojumiem un pieņemtajiem lēmumiem, kā arī to izpildes kontroli.

5. Mazgāšanu un dezinfekciju, paraugu ņemšanu laboratoriskajiem izmeklējumiem, laboratorisko diagnostiku un diferenciāldiagnostiku, dzīvnieku vakcināciju, transportlīdzekļu vai to kravas iesaiņojuma aizzīmogošanu, novietņu reģistra izveidošanu un attiecīgās informācijas saglabāšanu, dzīvnieku ievietošanu novietnē pēc mazgāšanas un dezinfekcijas, vakcinēto dzīvnieku marķēšanu, inficētās barības vai citu piesārņotu materiālu un atkritumu iznīcināšanu kontrolē Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālās struktūrvienības pārtikas un veterinārais inspektors (turpmāk — inspektors) saskaņā ar zemkopības ministra instrukciju.

 

 

II. Epizootisko slimību profilakses pasākumi

un to paziņošanas kārtība

6. Dzīvnieku profilaktiskā vakcinācija pret slimībām ir aizliegta, izņemot vakcināciju pret Ņūkāslas slimību. Pret Ņūkāslas slimību vakcinētus putnus seroloģiski izmeklē, nosakot intracerebrālās patogenitātes indeksu.

7. Slimību profilaksei un apkarošanai nedrīkst lietot hiperimūno serumu.

8. Vakcinētos dzīvniekus marķē un pārvieto vakcinācijas teritorijas ietvaros, izņemot šajos noteikumos minētos gadījumus.

9. Slimību uzliesmojuma un apkarošanas laikā inspektors organizē:

9.1. dzīvnieku līķu, kautķermeņu, dzīvnieku izcelsmes produktu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu likvidēšanu. Dzīvnieku līķu apglabāšanas vietu saskaņo ar reģionālo vides pārvaldi;

9.2. barības, mēslu, vircas vai citu piesārņotu materiālu likvidēšanu.

10. Dzīvnieku īpašnieks vai praktizējošs veterinārārsts nekavējoties ziņo Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, bet attiecīgā struktūrvienība — Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī rajona pašvaldībai:

10.1. ja ir aizdomas par slimību uzliesmojumu;

10.2. ja ir konstatēti dzīvnieki, kas tiešā vai netiešā ceļā ir kontaktējušies ar kādu no slimības ierosinātājiem un kuriem parādās slimības klīniskās pazīmes (turpmāk — iespējami slimi dzīvnieki);

10.3. par patologanatomiskās sekcijas rezultātiem, kas netieši norāda uz saslimšanu ar kādu slimību.

11. Konstatējot ar mutes un nagu sērgu iespējami slimu dzīvnieku, Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība divu dienu laikā sniedz Sabiedrības veselības aģentūras teritoriālajai institūcijai rakstisku informāciju, kurā norāda:

11.1. slimības konstatēšanas vietu;

11.2. slimības ierobežošanai veiktos pasākumus.

 

 

III. Pasākumi mājdzīvnieku un mājas apstākļos audzētu

savvaļas dzīvnieku iespējamas saslimšanas gadījumā

12. Pēc paziņošanas par dzīvnieku iespējamo saslimšanu inspektors nodrošina to novietņu uzraudzību, kurās atrodas iespējami slimi dzīvnieki un kurās ar cilvēku, dzīvnieku vai priekšmetu starpniecību no inficētās novietnes ir ienests slimības ierosinātājs (turpmāk — iespējami inficēta novietne). Praktizējošs veterinārārsts, kurš noslēdzis līgumu ar Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītāju par konkrētu pretepizootisko pasākumu veikšanu (turpmāk — veterinārārsts):

12.1. veic dzīvnieku līķu patologanatomisko sekciju diagnozes precizēšanai;

12.2. ņem paraugus laboratoriskai izmeklēšanai.

13. Dzīvus dzīvniekus diagnozes precizēšanai nosūta uz laboratoriju. Transportēšanas laikā nodrošina nepieciešamos apstākļus, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos.

14. Pārtikas un veterinārais dienests izveido krīzes centra darba grupu, kas organizē epizootoloģiskos pētījumus un:

14.1. iegūst informāciju par dzīvnieku saslimšanas perioda ilgumu;

14.2. iegūst informāciju par slimības iespējamiem izcelsmes avotiem;

14.3. identificē un reģistrē novietnes un tos dzīvniekus, kuri, kontaktējoties ar kādu slimības ierosinātāju, var saslimt (turpmāk — uzņēmīgs dzīvnieks);

14.4. identificē un reģistrē iespējami inficētās novietnes;

14.5. noskaidro dzīvnieku, personu, transportlīdzekļu, gaļas, kautķermeņu, dzīvnieku izcelsmes produktu, piesārņotu materiālu un priekšmetu pārvietošanas ceļus un galamērķi;

14.6. noskaidro kukaiņu — slimības pārnēsātāju — klātbūtni un izplatību attiecīgajā ar slimību inficētajā teritorijā.

15. Novietnē, kur ir konstatēti iespējami slimi dzīvnieki, līdz karantīnas noteikšanai inspektors organizē uzraudzības pasākumus un nodrošina šādu prasību izpildi:

15.1. veterinārārsts par visām novietnē esošajām dzīvnieku sugām, ņemot vērā dzīvnieku vecumu un fizioloģiskās grupas, izveido reģistru. Reģistrā norāda to dzīvnieku skaitu, kuri ir nobeigušies, kuriem ir slimības klīniskās pazīmes, kuriem nav slimības klīnisko pazīmju, pārbaudes laikā dzimušo dzīvnieku vai izšķīlušos cāļu skaitu. Veterinārārsts regulāri pārbauda novietni un papildina reģistru;

15.2. dzīvnieku īpašniekam aizliegts pārvietot dzīvniekus ārpus to atrašanās vietas, izņemot gadījumus, ja veterinārārsts atļauj tos izvietot novietnes teritorijā ar nosacījumu, ka dzīvnieki nenonāks kontaktā ar citiem dzīvniekiem un kukaiņiem — slimības pārnēsātājiem;

15.3. dzīvnieku īpašniekam aizliegts uzņēmīgos dzīvniekus ievest saimniecības teritorijā vai izvest ārpus tās bez veterinārārsta atļaujas;

15.4. personas, dzīvnieki, transportlīdzekļi, gaļa, liemeņi, dzīvnieku barība, darbarīki, atkritumi, mēsli, virca vai piesārņoti produkti tiek pārvietoti uz novietni vai no tās, ja ir veterinārārsta atļauja;

15.5. īpašnieks pie novietnes ieejas un izejas saskaņā ar veterinārārsta norādījumiem novieto dezinfekcijas paklājus, kurus piesūcina ar dezinficējošiem šķīdumiem, kas iedarbojas uz attiecīgo slimības ierosinātāju;

15.6. saskaņā ar šo noteikumu 14.punktā minētajām prasībām veic epizootoloģiskos pētījumus;

15.7. ja ir aizdomas par klasisko cūku mēri vai Āfrikas cūku mēri, šajā punktā minētos ierobežojumus var attiecināt uz citām novietnē esošām dzīvnieku sugām;

15.8. ja 15 dienu laikā klasiskā cūku mēra vai Āfrikas cūku mēra slimības diagnoze nav oficiāli apstiprināta, dzīvniekus var pārvietot uz kautuvi, lai tos nekavējoties nokautu. No šiem dzīvniekiem iegūto gaļu drīkst izplatīt pēc termiskas apstrādes, kas garantē slimības ierosinātāja iznīcināšanu;

15.9. ja ir aizdomas par mutes un nagu sērgu, aizliegts izvest pienu. Novietnē, kurā nav nodrošināti attiecīgi piena glabāšanas apstākļi, pienu nosūta uz piena pārstrādes uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) termiskai apstrādei ar metodēm, kuras nodrošina slimības ierosinātāja iznīcināšanu;

15.10. ja ir aizdomas par Ņūkāslas slimību, olas nosūta uz olu produktu ražošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību). Putnus nosūta uz kautuvi, lai tos nekavējoties nokautu;

15.11. ja ir aizdomas par putnu gripu, olas nosūta uz olu produktu ražošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību). Putnus nosūta uz kautuvi, lai tos nekavējoties nokautu;

15.12. ja ir aizdomas par Āfrikas zirgu mēri, novietnē un tās apkārtnē iznīcina kukaiņus — slimības pārnēsātājus;

15.13. ja ir aizdomas par cūku vezikulāro slimību, veterinārārsts divdesmit astotajā dienā pēc pirmo paraugu nosūtīšanas laboratoriskai izmeklēšanai atkārtoti ņem paraugus.

16. Šo noteikumu 15.punktā minētos pasākumus inspektors var piemērot citām novietnēm, kuru izvietojums vai saistība ar iespējami inficēto novietni tieši apdraud tās vai pieļauj tālāku slimības izplatīšanos.

17. Uzraudzības pasākumus, kas veicami, ja ir konstatēti iespējami slimi dzīvnieki, atceļ, ja laboratoriskajos izmeklējumos oficiāli apstiprināts, ka dzīvnieki ir klīniski veseli. Ja ir aizdomas par cūku vezikulāro slimību, pasākumus īsteno līdz šo noteikumu 15.13.apakšpunktā minēto prasību izpildei.

 

 

IV. Slimību apkarošanas pasākumi

pēc karantīnas noteikšanas

18. Pēc karantinējamās teritorijas norobežošanas inficētajā novietnē:

18.1. veic šo noteikumu 15.punktā minētos pasākumus;

18.2. visus novietnē esošos uzņēmīgos dzīvniekus veterinārārsta uzraudzībā nogalina turpat novietnē. Dzīvniekus nogalinot, izvēlas metodes, lai nodrošinātu slimības tālāku neizplatīšanos un dzīvnieku labturības prasību izpildi;

18.3. nogalinātos un mirušos dzīvniekus, kā arī piesārņotos atkritumus, materiālus un priekšmetus likvidē, lai neradītu slimības tālākas izplatīšanās risku;

18.4. dzīvnieku izcelsmes produktus, inkubējamās olas, izšķīlušos cāļus un jaundzimušos dzīvniekus, kas iegūti laikposmā no slimības ierosinātāja iekļūšanas organismā līdz saslimšanas klīnisko pazīmju parādīšanās brīdim (turpmāk — inkubācijas periods), pārbauda un likvidē, lai neradītu slimības tālākas izplatīšanās draudus;

18.5. pēc šo noteikumu 18.2. un 18.3.apakšpunktā minēto pasākumu izpildes novietni, tās apkārtni, piesārņotos transportlīdzekļus un ekipējumu mazgā un dezinficē veterinārārsta uzraudzībā.

19. Pēc oficiāli apstiprinātas diagnozes par dzīvnieku saslimšanu ar Āfrikas zirgu mēri 20 kilometru rādiusā ap inficēto novietni izvietotajās novietnēs veic vienu no šādiem pasākumiem:

19.1. piemēro šo noteikumu 15.punktā noteiktās prasības, kā arī vakcinē un marķē visus uzņēmīgos dzīvniekus;

19.2. ņemot vērā ģeogrāfiskos, ekoloģiskos un meteoroloģiskos apstākļus, kā arī dzīvnieku kustības intensitāti un slimības izplatīšanās ātrumu un gaitu attiecīgajā teritorijā, piemēro šo noteikumu 18.punktā noteiktās prasības.

20. Šo noteikumu 18.punktā minēto pasākumu kopumu inspektors var piemērot citām novietnēm, kuru izvietojums vai saistība ar inficēto novietni tieši apdraud tās vai pieļauj slimības tālāku izplatīšanos.

21. Novietnē, kurā ir divi vai vairāk nodalītu dzīvnieku ganāmpulku un kādā no tiem nav novērota dzīvnieku iespējamā saslimšana vai oficiālie laboratoriskie izmeklējumi to neapliecina, slimības neskartajam ganāmpulkam var nenoteikt ierobežojumus un slimību apkarošanas pasākumus, ja:

21.1. nodrošina dzīvnieku atsevišķu turēšanu, kopšanu, slaukšanu un barošanu, nepieļaujot slimības tālāku izplatīšanos;

21.2. slimības neskartajā ganāmpulkā piemēro aizsardzības zonā veicamos pasākumus.

22. Pēc ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas lēmuma Pārtikas un veterinārais dienests organizē karantinējamās teritorijas norobežošanu. Tajā nosaka:

22.1. aizsardzības zonu, kuras rādiuss nav mazāks par trim kilometriem, un uzraudzības zonu, kuras rādiuss nav mazāks par 10 kilometriem, ja konstatēts Ņūkāslas slimības, putnu gripas, mutes un nagu sērgas, klasiskā cūku mēra, Āfrikas cūku mēra, cūku vezikulārās slimības, vezikulārā stomatīta, govju mēra, mazo atgremotāju mēra, nodulārā dermatīta, Rifta ielejas drudža, zilās mēles slimības, aitu un kazu baku, Tešena slimības, briežu hemorāģiskās slimības uzliesmojums;

22.2. aizsardzības zonu, kuras rādiuss nav mazāks par 100 kilometriem, un uzraudzības zonu, kuras rādiuss nav mazāks par 150 kilometriem, ja konstatēts Āfrikas zirgu mēris.

23. Aizsardzības zonā esošajās novietnēs ievēro šādas prasības:

23.1. ja ir Āfrikas cūku mēra vai klasiskā cūku mēra uzliesmojums, dzīvniekus pārvieto ārpus aizsardzības zonas, ja pēc inficētās novietnes mehāniskas tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas ir pagājusi 21 diena. Klīniski veselus dzīvniekus, neievērojot noteikto 21 dienas ierobežojumu, var pārvietot uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi vai aizsardzības zonā esošu novietni;

23.2. ja ir Ņūkāslas slimības vai putnu gripas uzliesmojums, putnus, kurus paredzēts nekavējoties nokaut ārpus novietnes, var izvest uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi;

23.3. ja ir Ņūkāslas slimības uzliesmojums, diennakti vecus cāļus un jaunas dējējvistas var izvest:

23.3.1. uz uzraudzības zonā esošu novietni, ja šajā teritorijā neatrodas putnu novietne;

23.3.2. ārpus aizsardzības un uzraudzības zonas, nodrošinot izvesto putnu uzraudzību. Ja novietnē, no kuras tika atvesti putni, ir konstatēta putnu iespējama saslimšana vai oficiālie laboratoriskie izmeklējumi to apliecina, tad turpmākās 21 dienas laikā ārpus aizsardzības un uzraudzības zonas esošajā novietnē izvietotos putnus var izvest uz kautuvi, lai tos nekavējoties nokautu;

23.4. ja ir Ņūkāslas slimības un putnu gripas uzliesmojums, inkubējamās olas var izvest uz inkubatoru, ja putniem nav konstatēta saslimšana un pirms pārvadāšanas olas un to iepakojums ir dezinficēts;

23.5. ja ir putnu gripas uzliesmojums, diennakti vecus cāļus un jaunas dējējvistas var izvest uz uzraudzības zonā esošu novietni, ja šajā teritorijā neatrodas putnu novietne un izvestos putnus pakļauj uzraudzībai. Ja novietnē, no kuras tika atvesti putni, ir konstatēta putnu iespējama saslimšana vai oficiālie laboratoriskie izmeklējumi to apliecina, tad no novietnes, kurā tika ievietoti putni, turpmākās 21 dienas laikā putnus var izvest uz kautuvi, lai tos nekavējoties nokautu;

23.6. ja ir mutes un nagu sērgas uzliesmojums, dzīvniekus ārpus novietnes var izvest, ja kopš aizsardzības zonas noteikšanas ir pagājušas ne mazāk kā 15 dienas. Ja novietnē nav konstatēti klīniski slimi dzīvnieki, tos var nosūtīt uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi, neievērojot 15 dienu termiņu;

23.7. ja ir mutes un nagu sērgas uzliesmojums, dzīvnieku apsēklošana pirmās 15 dienas pēc aizsardzības zonas noteikšanas ir aizliegta, ja apsēklošanai netiek izmantota sperma, kas atvesta pirms oficiāli apstiprinātas diagnozes, vai sperma, kas atvesta tieši no mākslīgās apsēklošanas stacijas;

23.8. ja ir Āfrikas zirgu mēra uzliesmojums:

23.8.1. klīniski veselus dzīvniekus var nosūtīt uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi;

23.8.2. saskaņā ar šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētajām prasībām dzīvniekus vakcinē;

23.9. ja ir mazo atgremotāju mēra, govju mēra, zilās mēles slimības, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības, aitu un kazu baku, vezikulārā stomatīta, Tešena slimības, Rifta ielejas drudža, nodulārā dermatīta uzliesmojums, klīniski veselus dzīvniekus var izvest uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi;

23.10. ja ir cūku vezikulārās slimības uzliesmojums:

23.10.1. cūkas no novietnes var pārvietot karantinējamās teritorijas robežās, ja kopš inficētās novietnes tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas ir pagājusi ne mazāk kā 21 diena;

23.10.2. aizsardzības zonā esošajās novietnēs dzīvniekus seroloģiski izmeklē. Izmeklēšanu turpina ne mazāk kā 28 dienas pēc inficētās novietnes tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas.

24. Slimību apkarošanas pasākumus aizsardzības zonā atceļ, ja veikta inficētās novietnes noslēguma mazgāšana un dezinfekcija un pēc dezinfekcijas ir:

24.1. pagājusi ne mazāk kā 21 diena govju mēra, mazo atgremotāju mēra, aitu un kazu baku, vezikulārā stomatīta, Ņūkāslas slimības un putnu gripas uzliesmojuma gadījumā;

24.2. pagājušas ne mazāk kā 28 dienas nodulārā dermatīta uzliesmojuma gadījumā;

24.3. pagājušas ne mazāk kā 40 dienas zilās mēles slimības, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības un Tešena slimības uzliesmojuma gadījumā;

24.4. pagājušas ne mazāk kā 30 dienas Rifta ielejas drudža uzliesmojuma gadījumā;

24.5. pagājušas ne mazāk kā 30 dienas klasiskā cūku mēra vai Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījumā. Šis periods var tikt pagarināts, lai visās aizsardzības zonā esošajās novietnēs veiktu cūku klīnisko izmeklēšanu un ņemtu paraugus seroloģiskiem izmeklējumiem;

24.6. pagājušas ne mazāk kā 15 dienas mutes un nagu sērgas uzliesmojuma gadījumā;

24.7. pagājuši ne mazāk kā 12 mēneši Āfrikas zirgu mēra uzliesmojuma gadījumā. Šis periods var tikt saīsināts, ja dzīvnieki ir vakcinēti saskaņā ar šo noteikumu 19.1.apakšpunktu.

25. Pēc cūku vezikulārās slimības uzliesmojuma konstatēšanas slimību apkarošanas pasākumus aizsardzības zonā atceļ, ja:

25.1. inficētā novietne ir mazgāta un dezinficēta;

25.2. visas cūkas ir klīniski izmeklētas un neuzrāda saslimšanas pazīmes;

25.3. izlases veidā ir ņemti paraugi seroloģiskiem izmeklējumiem un iegūtie rezultāti ir negatīvi.

26. Normatīvajos aktos par civilo aizsardzību un ārkārtas situāciju operatīvo komisiju minētās institūcijas, kas iesaistītas ārkārtējo situāciju operatīvajā pārvaldīšanā un ārkārtējā reaģēšanā, un dzīvnieku īpašnieks aizsardzības un uzraudzības zonā nodrošina šādu prasību izpildi:

26.1. Pārtikas un veterinārais dienests:

26.1.1. identificē uzņēmīgo dzīvnieku novietnes un sastāda attiecīgu datu reģistru;

26.1.2. veic uzņēmīgo dzīvnieku novietņu regulāras pārbaudes un dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu;

26.1.3. nodrošina datu ievadi reģistrā un to saglabāšanu;

26.1.4. organizē paraugu ņemšanu laboratoriskiem izmeklējumiem un to rezultātu ievadi reģistrā;

26.1.5. veic pasākumus, kas saistīti ar slimības diagnozes apstiprināšanu, ja ir saņemts dzīvnieku īpašnieka ziņojums par dzīvnieku saslimšanu;

26.1.6. organizē dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, dzīvnieku barības, piesārņotu materiālu un atkritumu pārvadāšanas transportlīdzekļu un to aprīkojuma dezinfekciju un nodrošina to kontroli uz zonas robežas;

26.1.7. aizliedz rīkot dzīvnieku izstādes, pārdošanas vai skates;

26.2. dzīvnieku īpašnieks ir atbildīgs:

26.2.1. par dzīvnieku turēšanu to atrašanās vietā vai izolēšanu novietnes teritorijā, lai nebūtu saskares ar citiem dzīvniekiem un kukaiņiem — slimības pārnēsātājiem;

26.2.2. par dezinfekcijas paklāju izvietošanu pie novietnes ieejas un izejas. Paklājus pēc veterinārārsta norādījumiem piesūcina ar dezinficējošu šķidrumu, kas iznīcina attiecīgo infekcijas slimības ierosinātāju;

26.2.3. lai bez veterinārārsta atļaujas netiktu pārvietoti vai izkaisīti pakaiši, mēsli vai virca;

26.2.4. lai dzīvnieki netiktu pārvietoti bez veterinārārsta atļaujas;

26.2.5. par informācijas sniegšanu (mutiski, telefoniski) inspektoram vai veterinārārstam par visiem beigtajiem vai slimajiem dzīvniekiem;

26.2.6. par dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, atkritumu, piesārņoto materiālu un dzīvnieku barības pārvadāšanas transportlīdzekļu un to aprīkojuma mehānisku tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju saskaņā ar veterinārārsta norādījumiem;

26.3. Ceļu policija:

26.3.1. kontrolē dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, atkritumu, piesārņoto materiālu pārvadāšanas transportlīdzekļu kustību, dzīvnieku un minēto produktu pārvadāšanas atbilstību noteiktajām prasībām, kā arī pārbauda veterināros pavaddokumentus;

26.3.2. aizliedz uzņēmīgo dzīvnieku pārvadāšanu caur aizsardzības zonu, izņemot pārvadāšanu tranzītā, pa dzelzceļu un maģistrālajiem autoceļiem, ja nav paredzēta dzīvnieku izlādēšana un apstāšanās šajā zonā. Dzīvniekus var pārvietot saimniecības robežās.

27. Uzraudzības zonā esošajās novietnēs ievēro šādas prasības:

27.1. ja ir Āfrikas cūku mēra vai klasiskā cūku mēra uzliesmojums:

27.1.1. pirmajās septiņās dienās pēc uzraudzības zonas noteikšanas aizliegts pārvietot jebkuras sugas dzīvniekus;

27.1.2. cūkas var pārvietot uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi vai aizsardzības zonā esošu novietni, ja pēc inficētās novietnes mazgāšanas un dezinfekcijas ir pagājušas ne mazāk kā septiņas dienas;

27.2. ja ir Ņūkāslas slimības vai putnu gripas uzliesmojums:

27.2.1. pirmajās 15 dienās pēc uzraudzības zonas noteikšanas putnus aizliegts izvest ārpus šīs teritorijas, izņemot gadījumus, ja tos izved uz kautuvi;

27.2.2. inkubējamās olas var pārvadāt uz inkubatoru ārpus zonas, ja pirms pārvadāšanas olas un to iepakojumu dezinficē;

27.3. ja ir mutes un nagu sērgas uzliesmojums, pirmajās 15 dienās pēc uzraudzības zonas noteikšanas aizliegts dzīvniekus izvest ārpus novietnes. Laikposmā starp piecpadsmito un trīsdesmito dienu klīniski veselos dzīvniekus var nosūtīt uz kautuvi;

27.4. ja ir Āfrikas zirgu mēra uzliesmojums:

27.4.1. klīniski veselos dzīvniekus var nosūtīt uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi;

27.4.2. dzīvnieku vakcinācija uzraudzības zonā ir aizliegta, ja netiek piemēroti šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētie pasākumi;

27.5. ja ir mazo atgremotāju mēra, govju mēra, zilās mēles slimības, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības, aitu un kazu baku, vezikulārā stomatīta, Tešena slimības, Rifta ielejas drudža, nodulārā dermatīta uzliesmojums, izvest dzīvniekus ārpus zonas šo noteikumu pielikumā norādītajā inkubācijas periodā ir aizliegts. Beidzoties inkubācijas periodam, klīniski veselos dzīvniekus var pārvietot uz kautuvi;

27.6. ja ir cūku vezikulārās slimības uzliesmojums:

27.6.1. cūkas var pārvietot uz kautuvi vai uzraudzības zonā esošu novietni, ja novietnē 21 dienu pirms pārvietošanas nav ievietota neviena cūka;

27.6.2. ārpus uzraudzības zonas var pārvietot klīniski veselas cūkas, ja 24 stundas pirms pārvietošanas visi novietnē esošie dzīvnieki ir klīniski izmeklēti un tie ir veseli, kā arī ja ne mazāk kā 14 dienas pirms paredzamās pārvietošanas izvedamajām cūkām izlases veidā ir veikti seroloģiskie izmeklējumi un iegūtie rezultāti ir negatīvi.

28. Pēc inficētās novietnes mazgāšanas un dezinfekcijas uzraudzības zonā noteiktos pasākumus atceļ, ja:

28.1. ir pagājusi ne mazāk kā 21 diena govju mēra, mazo atgremotāju mēra, aitu un kazu baku un vezikulārā stomatīta uzliesmojuma gadījumā;

28.2. ir pagājušas ne mazāk kā 28 dienas nodulārā dermatīta uzliesmojuma gadījumā;

28.3. ir pagājušas ne mazāk kā 40 dienas zilās mēles slimības, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības un Tešenas slimības uzliesmojuma gadījumā;

28.4. ir pagājušas ne mazāk kā 30 dienas mutes un nagu sērgas, Rifta ielejas drudža, Ņūkāslas slimības un putnu gripas uzliesmojuma gadījumā;

28.5. ir pagājušas ne mazāk kā 15 dienas klasiskā cūku mēra vai Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījumā. Šajā laikā visās zonas novietnēs cūkas klīniski izmeklē un izlases veidā ņem paraugus seroloģiskajiem izmeklējumiem;

28.6. ir pagājuši ne mazāk kā 12 mēneši Āfrikas zirgu mēra uzliesmojuma gadījumā. Šis periods var tikt saīsināts, ja veic šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētos vakcinācijas pasākumus.

29. Cūku vezikulārās slimības uzliesmojuma laikā uzraudzības zonā noteiktos pasākumus atceļ, ja ir veikti:

29.1. inficētās novietnes tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumi;

29.2. uzraudzības pasākumi aizsardzības zonā.

30. Ja konstatē slimības, kuras tiek pārnēsātas ar kukaiņu — slimības pārnēsātāju — starpniecību, Pārtikas un veterinārais dienests, ņemot vērā slimības izplatību un attīstības gaitu, sniedz Zemkopības ministrijā priekšlikumus par:

30.1. ierobežojumu ilgumu aizsardzības un uzraudzības zonā;

30.2. uzņēmīgo dzīvnieku ievietošanu inficētajā novietnē.

31. Ja uzraudzības zonā pasākumi norisinās ilgāk nekā aizsardzības zonā, tad, beidzoties ierobežojumiem aizsardzības zonā, turpmāk šajā teritorijā tiek piemēroti uzraudzības zonas ierobežojumi.

32. Ja ir Āfrikas cūku mēra vai klasiskā cūku mēra uzliesmojums, dzīvniekus inficētajā novietnē ievieto ne agrāk kā 30 dienas pēc mazgāšanas un dezinfekcijas, ievērojot šādu kārtību:

32.1. novietnē, kurā dzīvnieki tiek turēti aplokos, 50 % no ievietojamiem sivēniem seroloģiski izmeklē, lai noteiktu klasiskā cūku mēra antivielu klātbūtni divdesmit pirmajā un četrdesmit otrajā dienā pēc atvešanas. Ja rezultāti ir negatīvi, var pievienot atlikušos dzīvniekus;

32.2. novietnē, kurā dzīvnieki netiek turēti aplokos:

32.2.1. var ievērot šo noteikumu 32.1.apakšpunktā noteikto kārtību;

32.2.2. var ievietot uzreiz visus dzīvniekus, kurus astoņu dienu laikā atved no novietnēm ārpus aizsardzības vai uzraudzības zonas. 60 dienu laikā pēc pēdējā dzīvnieka atvešanas novietnē nedrīkst ievietot nevienu cūku, un 30 dienu laikā seroloģiski jāizmeklē viss ganāmpulks.

33. Ja ir mutes un nagu sērgas, Ņūkāslas slimības, putnu gripas, govju mēra, mazo atgremotāju mēra, zilās mēles slimības, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības, aitu un kazu baku, vezikulārā stomatīta, Tešena slimības, nodulārā dermatīta, Rifta ielejas drudža uzliesmojums, dzīvniekus inficētajā novietnē ievieto ne agrāk kā 21 dienu pēc inficētās novietnes tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas.

34. Ja ir cūku vezikulārās slimības uzliesmojums, uzņēmīgos dzīvniekus inficētajā novietnē ievieto, ievērojot šādus nosacījumus: novietne tiek mazgāta un dezinficēta trīs reizes, un pēc pirmās mazgāšanas un dezinfekcijas ir pagājušas ne mazāk kā četras nedēļas. Pēc minēto pasākumu izpildes, ņemot vērā cūku turēšanas sistēmu, sivēnus novietnē ievieto šādā kārtībā:

34.1. novietnēs, kurās dzīvnieki tiek turēti aplokos, 50 % no ievietojamiem sivēniem seroloģiski izmeklē, lai noteiktu cūku vezikulārās slimības antivielu klātbūtni, pirms ievietošanas un divdesmit astotajā dienā pēc ievietošanas. Atlikušās cūkas ievieto, ja seroloģisko izmeklējumu rezultāti ir negatīvi;

34.2. ja cūkas audzē citādi, nekā noteikts šo noteikumu 34.1.apakšpunktā:

34.2.1. ganāmpulku var atjaunot šo noteikumu 34.1.apakšpunktā noteiktajā kārtībā;

34.2.2. novietnē var ievietot uzreiz visas cūkas, kuras astoņu dienu laikā atved no novietnēm ārpus aizsardzības un uzraudzības zonas, ja seroloģisko izmeklējumu rezultāti ir negatīvi. Ne mazāk kā 60 dienas pēc pēdējās cūkas atvešanas novietnē neievieto nevienu cūku, bet atjaunoto ganāmpulku seroloģiski izmeklē 28 dienu laikā pēc pēdējās cūkas atvešanas.

35. Ja ir Āfrikas zirgu mēra uzliesmojums, dzīvniekus inficētajā novietnē ievieto saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā minētajām prasībām, kā arī pēc kukaiņu — slimības pārnēsātāju — likvidēšanas.

36. Ja laboratorisko izmeklējumu laikā tiek konstatēts, ka Ņūkāslas slimības vīrusa celma intracerebrālās patogenitātes indekss ir lielāks par 0,7 un mazāks par 1,2 un tāpēc nav iespējams konstatēt saslimšanu vai vakcinācijas sekas (ja vakcinācijā izmantota novājināta, dzīva vakcīna), inspektors var 30 dienas uz novietni attiecināt šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.4., 15.5. un 15.10.apakšpunktā minētos ierobežojumus.

37. Ja ir Ņūkāslas slimības oficiāli apstiprināta diagnoze, ap inficēto putnu novietni nosaka vakcinācijas teritoriju, kurā veic putnu piespiedu vakcināciju:

37.1. noteiktu kategoriju putniem, ja tie netiek turēti novietnē, kurā ir noteikti šo noteikumu 15.punktā minētie ierobežojumi;

37.2. putniem, kuri ir izšķīlušies vai ievesti vakcinācijas teritorijā.

38. Pret Ņūkāslas slimību vakcinētos putnus izvest ārpus vakcinācijas teritorijas nedrīkst šādos gadījumos:

38.1. ja diennakti vecus cāļus pēc ievietošanas citā novietnē nevakcinē;

38.2. ja putni paredzēti nosūtīšanai uz vakcinācijas teritorijā esošu kautuvi. Ārpus vakcinācijas teritorijas var nosūtīt klīniski veselus putnus.

39. Ja putnu piespiedu vakcinācija pret Ņūkāslas slimību pārtraukta, ārpus vakcinācijas teritorijas var izvest:

39.1. gaļas ieguvei paredzētus diennakti vecus cāļus uz novietni, kur tos vakcinē. Līdz nosūtīšanai uz kautuvi putnus pakļauj uzraudzībai;

39.2. putnus, kas ir vakcinēti ne mazāk kā 21 dienu pirms nosūtīšanas uz kautuvi;

39.3. inkubējamās olas, kas iegūtas no putniem, kuri ne mazāk kā 21 dienu līdz olu savākšanai ir vakcinēti. Pirms nosūtīšanas inkubējamās olas un to iepakojumu dezinficē.

40. Šo noteikumu 37.2.apakšpunktā un 39.punktā minētie ierobežojumi ir spēkā ne mazāk kā trīs mēnešus.

41. Pārtikas un veterinārais dienests var noteikt putnu sugas, kuras izmanto zinātniskiem pētījumiem un netiek pakļautas piespiedu vakcinācijai pret Ņūkāslas slimību, nodrošinot šo putnu periodisku seroloģisko kontroli.

42. Ja konstatēta nebrīvē turēto baložu un savvaļas putnu iespējama saslimšana ar Ņūkāslas slimību, inspektors nodrošina iespējami inficētās novietnes uzraudzību, kā arī lai:

42.1. neviens putns vai citi vīrusa pārnēsātāji netiktu ievietoti novietnē;

42.2. veterinārārsts veiktu pasākumus, kas saistīti ar diagnozes noteikšanu;

42.3. tiktu saglabāti ierobežojumi, kamēr ir aizdomas par putnu saslimšanu vai oficiāli veiktie laboratoriskie izmeklējumi (laboratoriskie izmeklējumi, kuri veikti Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrā) norāda, ka putni ir veseli.

43. Ja oficiāli apstiprināta diagnoze norāda par nebrīvē turēto savvaļas putnu vai baložu saslimšanu ar Ņūkāslas slimību, inspektors nodrošina inficētās novietnes uzraudzību, kā arī epizootoloģisko pētījumu veikšanu saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu un veic vienu no šādiem pasākumiem:

43.1. piemēro šo noteikumu 18.2., 18.3. un 18.5.apakšpunktā minētās prasības. Putnus inficētajā novietnē var ievietot 21 dienu pēc novietnes mazgāšanas un dezinfekcijas;

43.2. 60 dienas pēc pēdējo klīnisko pazīmju konstatēšanas aizliedz izlaist putnus ārpus novietnes. Šajā laikā īpašnieks dezinficē un likvidē visus piesārņotos materiālus, priekšmetus un atkritumus, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos.

44. Ja oficiāli apstiprināta diagnoze apliecina dzīvnieku saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri vai klasisko cūku mēri, nosaka vakcinācijas teritoriju un uzsāk dzīvnieku piespiedu vakcināciju. Cūkas aizliegts izvest ārpus vakcinācijas teritorijas, izņemot gadījumu, ja tās pārvieto uz kautuvi, kas atrodas šīs teritorijas tuvumā.

45. Vakcināciju pret Āfrikas cūku mēri vai klasisko cūku mēri veic ne mazāk kā sešus mēnešus un šajā laikā:

45.1. dzīvniekus, kuru seroloģisko izmeklējumu rezultāti ir pozitīvi, var nosūtīt uz kautuvi, lai tos nekavējoties nokautu;

45.2. sivēnus, kas iegūti no seroloģiski pozitīvām sivēnmātēm, var nosūtīt uz kautuvi vai veterinārārsta norādītu novietni, no kuras pēc nobarošanas tos nosūta uz kautuvi. Audzēšanai paredzētus sivēnus var nosūtīt uz kautuvi, ja tie ir seroloģiski izmeklēti un rezultāti ir negatīvi.

46. Ja oficiāli apstiprināta diagnoze apliecina dzīvnieku saslimšanu ar govju mēri, mazo atgremotāju mēri, cūku vezikulāro slimību, zilās mēles slimību, briežu epizootisko hemorāģisko slimību, aitu un kazu bakām, vezikulāro stomatītu, Tešena slimību, nodulāro dermatītu vai Rifta ielejas drudzi, nosaka vakcinācijas teritoriju un uzsāk dzīvnieku piespiedu vakcināciju. Dzīvnieku izvešana ārpus vakcinācijas teritorijas ir aizliegta, izņemot gadījumu, ja tos sūta uz kautuvi, kas atrodas šīs teritorijas tuvumā.

47. Ja konstatētas šo noteikumu 46.punktā minētās slimības, ir aizliegta dzīvnieku vakcinācija novietnēs, kurās ir noteikti šo noteikumu 15.punktā minētie ierobežojumi.

48. Ja Ņūkāslas slimības un putnu gripas apkarošanas laikā epizootoloģiskajos pētījumos konstatē, ka slimības ierosinātājs no iespējami inficētās vai inficētās novietnes tiek pārnests uz citu novietni:

48.1. tajā veic šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6.apakšpunktā minētos pasākumus. Ierobežojumus var piemērot atsevišķai novietnes daļai, ja putni tiek turēti, baroti un kopti citā novietnes daļā;

48.2. no tās aizliegts izvest putnus, ja kopš ierosinātāja pārnešanas nav pagājusi 21 diena, izņemot gadījumu, ja klīniski veselus putnus nosūta uz kautuvi.

49. Ja mutes un nagu sērgas apkarošanas laikā epizootoloģiskajos pētījumos konstatē:

49.1. novietni, no kuras slimības ierosinātājs ir pārnests uz iespējami inficēto novietni un izplatīts tālāk, attiecīgajās novietnēs veic šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6.apakšpunktā minētos pasākumus. Turpmāko 15 dienu laikā klīniski veselus dzīvniekus no šīm novietnēm var nosūtīt uz kautuvi. Ierobežojumus var noteikt atsevišķai novietnes daļai, ja dzīvnieki tiek turēti, baroti un kopti citā novietnes daļā;

49.2. ka inficētajā novietnē slimības ierosinātājs ir ievests no citas novietnes, attiecīgajā novietnē veic šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6.apakšpunktā minētos pasākumus. Turpmāko 15 dienu laikā klīniski veselus dzīvniekus var nosūtīt uz kautuvi. Ierobežojumus var noteikt atsevišķai novietnes daļai, ja dzīvnieki tiek turēti, baroti un kopti citā novietnes daļā;

49.3. ka slimības ierosinātājs no inficētās novietnes tiek pārnests uz citu novietni, attiecīgajā novietnē veic šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6.apakšpunkā minētos pasākumus. Turpmākās 21 dienas laikā klīniski veselus dzīvniekus var nosūtīt uz kautuvi.

50. Ja govju mēra, mazo atgremotāju mēra, zilās mēles slimības, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības, aitu un kazu baku, vezikulārā stomatīta, Tešena slimības, nodulārā dermatīta, Rifta ielejas drudža apkarošanas laikā epizootoloģiskajos pētījumos konstatē, ka slimības ierosinātājs:

50.1. iespējami inficētajā novietnē ir ievests no citām novietnēm un izplatīts tālāk, tad novietnēs, no kurām ir ievests vai uz kurām pārnests slimības ierosinātājs, veic šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6.apakšpunktā minētos pasākumus un ierobežojumus atceļ, ja oficiāli veiktie laboratoriskie izmeklējumi apliecina, ka dzīvnieki ir veseli. Ierobežojumus var noteikt atsevišķai novietnes daļai, ja dzīvnieki tiek turēti, baroti un kopti citā novietnes daļā;

50.2. inficētajā novietnē ir ievests no citām novietnēm un pārnests tālāk, tad novietnēs, no kurām ir ievests vai uz kurām ir pārnests slimības ierosinātājs, veic šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6.apakšpunktā minētos pasākumus un ierobežojumus atceļ ne agrāk kā slimības inkubācijas perioda beigās. Ierobežojumus var piemērot atsevišķai novietnes daļai, ja dzīvnieki tiek turēti, baroti un kopti citā novietnes daļā.

51. Ja cūku vezikulārās slimības apkarošanas pasākumu laikā epizootoloģiskajos pētījumos konstatē, ka slimības ierosinātājs no inficētās vai iespējami inficētās novietnes ir pārnests uz citu novietni, tad cūkas, kuras ir nosūtītas uz šo novietni, pārvieto uz aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi vai aizsardzības zonā esošu novietni.

52. Šo noteikumu 51.punktā minētos ierobežojumus atceļ pēc 28 dienām, ja seroloģiskajos izmeklējumos konstatēti negatīvi rezultāti. Šajā laikā novietnē:

52.1. dzīvniekus klīniski izmeklē;

52.2. izlases veidā ņem paraugus seroloģiskajiem izmeklējumiem.

53. Ja Āfrikas cūku mēra vai klasiskā cūku mēra apkarošanas laikā epizootoloģiskajos pētījumos konstatē, ka slimības ierosinātājs:

53.1. iespējami inficētajā novietnē ir ievests no citas novietnes un pārnests tālāk, tad attiecīgajās novietnēs veic šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6.apakšpunktā minētos pasākumus un ierobežojumus atceļ, ja oficiāli veiktie laboratoriskie izmeklējumi apliecina, ka dzīvnieki ir veseli. Ierobežojumus var noteikt atsevišķai novietnes daļai, ja dzīvnieki tiek turēti, baroti un kopti citā novietnes daļā;

53.2. inficētajā novietnē ir ievests no citas novietnes, tad attiecīgajā novietnē veic šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6.apakšpunktā minētos pasākumus un ierobežojumus atceļ, ja oficiāli veiktie laboratoriskie izmeklējumi apliecina, ka dzīvnieki ir veseli. Ierobežojumus var piemērot atsevišķai novietnes daļai, ja dzīvnieki tiek turēti, baroti un kopti citā novietnes daļā;

53.3. no inficētās novietnes ir izplatīts uz citu novietni, tad attiecīgajā novietnē veic šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3., 15.4., 15.5. un 15.6.apakšpunktā minētos pasākumus un ierobežojumus atceļ, ja oficiāli veiktie laboratoriskie izmeklējumi apliecina, ka dzīvnieki ir veseli.

 

 

V. Slimību uzliesmojuma likvidēšanas

un draudu novēršanas pasākumi un medību noteikumi,

ja ir saslimuši savvaļas dzīvnieki

54. Ja rodas aizdomas par savvaļas dzīvnieku saslimšanu ar šo noteikumu pielikumā minētajām slimībām, praktizējošs veterinārārsts vai mednieks ziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam, bet Pārtikas un veterinārais dienests attiecīgi ziņo mājdzīvnieku īpašniekiem un mednieku formējumu vadītājiem, kā arī organizē visu nobeigušos, arī nošauto dzīvnieku laboratorisko izmeklēšanu.

55. Pēc oficiāli apstiprinātas diagnozes par savvaļas dzīvnieku saslimšanu ar kādu no šo noteikumu pielikumā minētajām slimībām rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 2.punktā noteiktajām prasībām. Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors, ievērojot dzīvnieku migrāciju, klimatiskos un ģeogrāfiskos apstākļus, sniedz priekšlikumus ārkārtējo situāciju valsts operatīvajai komisijai par inficētās teritorijas noteikšanu vietā, kur tika atrasts slimais dzīvnieks.

56. Pārtikas un veterinārā dienesta izveidotā krīzes centra darba grupa organizē epizootoloģiskos pētījumus, lai iegūtu informāciju par:

56.1. visiem beigtajiem, arī nošautajiem uzņēmīgajiem dzīvniekiem;

56.2. ģeogrāfisko rajonu, kurā tika nošauti vai atrasti nobeigušies uzņēmīgie dzīvnieki;

56.3. datumu, kad tika nošauti vai tika atrasti nobeigušies uzņēmīgie dzīvnieki;

56.4. personu, kura nošāva vai atrada nobeigušos uzņēmīgos dzīvniekus;

56.5. uzņēmīgo dzīvnieku dzimumu un aptuvenu vecumu;

56.6. slimības simptomiem pirms uzņēmīgo dzīvnieku nošaušanas;

56.7. līķa stāvokli, ja tika atrasti nobeigušies dzīvnieki;

56.8. laboratorisko izmeklējumu rezultātiem.

57. Inficētajā teritorijā inspektors sadarbībā ar Valsts meža dienesta darbiniekiem:

57.1. pēta uzņēmīgo dzīvnieku populācijas izplatību;

57.2. konstatē lielus dabiskos vai cilvēku radītos šķēršļus uzņēmīgo dzīvnieku pārvietošanās ceļā;

57.3. konstatē aptuvenu uzņēmīgo dzīvnieku skaitu, to grupu lielumu un skaitu;

57.4. organizē nošauto vai nobeigušos uzņēmīgo dzīvnieku patologanatomisko un laboratorisko izmeklēšanu;

57.5. organizē uzņēmīgo dzīvnieku populācijas samazināšanu;

57.6. veic izskaidrošanas darbu par slimību apkarošanas pasākumu nozīmīgumu;

57.7. nodrošina to novietņu uzraudzību, kurās tiek turēti uzņēmīgie dzīvnieki;

57.8. organizē epizootoloģiskos pētījumus saskaņā ar šo noteikumu 56.punktā noteiktajām prasībām.

58. Pēc oficiāli apstiprinātas diagnozes par dzīvnieku saslimšanu inficētajā teritorijā visus savvaļas dzīvnieku līķus seroloģiski izmeklē un, ja konstatē pozitīvu rezultātu, likvidē kā augsta riska materiālu.

59. Inficētajā teritorijā nošautajiem dzīvniekiem veic:

59.1. seroloģiskos izmeklējumus. Ja konstatē seroloģiski pozitīvu rezultātu, nošauto dzīvnieku likvidē kā augsta riska materiālu;

59.2. veterināro ekspertīzi. Ja ekspertīzē netiek konstatētas pazīmes, kas raksturīgas kādai pielikumā minētajai slimībai, gaļu atļauts izmantot patēriņam cilvēku uzturā.

60. Inspektors nodrošina inficētajā teritorijā esošo novietņu uzraudzību, kā arī:

60.1. to uzskaiti un identifikāciju;

60.2. novietņu reģistra izveidošanu, kurā uzskaita uzņēmīgos dzīvniekus un to kategorijas;

60.3. regulāras veterinārārsta vizītes uz attiecīgajām novietnēm un reģistra datu papildināšanu;

60.4. dzīvnieku izolāciju novietnē, lai nepieļautu to kontaktu ar savvaļas dzīvniekiem vai kukaiņiem — slimības pārnēsātājiem;

60.5. dzīvnieku izvešanu ārpus novietnes tikai ar veterinārārsta atļauju;

60.6. lai novietnes īpašnieks veiktu nepieciešamos aizsardzības pasākumus un nepieļautu savvaļas dzīvnieku iekļūšanu novietnē vai piekļūšanu priekšmetiem, ar kuru starpniecību slimības ierosinātājs varētu nonākt novietnē un izraisīt dzīvnieku saslimšanu;

60.7. pie novietnes izejas un ieejas infekcijas slimību ierosinātāju iznīcināšanai izvieto ar dezinfekcijas līdzekli piesūcinātus paklājus;

60.8. lai veterinārārsts veiktu to dzīvnieku laboratorisko izmeklēšanu (ņem paraugus), kuriem ir saslimšanas pazīmes vai kuri ir nobeigušies;

60.9. lai novietnes teritorijā nebūtu nobeigušos vai nošautu savvaļas dzīvnieku vai to daļu.

 

 

VI. Ierobežojumi dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai

slimību apkarošanas laikā

61. Dzīvniekus, kuri kautuvē nonāk no iespējami inficētajām vai uzraudzības zonā esošajām novietnēm:

61.1. izolē no citiem kautuvē esošiem dzīvniekiem;

61.2. nekavējoties nokauj atsevišķi no veselajiem dzīvniekiem.

62. Pēc šo noteikumu 61.punktā minēto dzīvnieku nokaušanas kautuves telpas, iekārtas un aprīkojumu mehāniski tīra, mazgā un dezinficē ar līdzekļiem, kas iznīcina slimības ierosinātāju.

63. Kautuvē, kurā ir konstatēta slimība, inspektors nosaka ierobežojumus un nodrošina:

63.1. lai nekavējoties tiktu nokauti visi dzīvnieki;

63.2. lai tiktu likvidēti kautprodukti un produkti, kas nonākuši saskarē ar slimajiem dzīvniekiem vai to kautproduktiem, un netiktu pieļauta slimības ierosinātāja izplatīšanās;

63.3. visu ar slimības ierosinātāju piesārņoto materiālu, priekšmetu, transportlīdzekļu, ēku un aprīkojuma mehānisku tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju;

63.4. epizootoloģisko pētījumu veikšanu saskaņā ar šo noteikumu 14.punktā noteiktajām prasībām;

63.5. lai neviens uzņēmīgs dzīvnieks netiktu ievietots kautuvē agrāk kā 24 stundas pēc tās mazgāšanas un dezinfekcijas.

64. Olas no Ņūkāslas slimības vai putnu gripas iespējami inficētās novietnes uz olu produktu ražošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) var nosūtīt, ja tās ir:

64.1. iepakotas un iepakojums ir noslēgts saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā noteiktajām prasībām;

64.2. tīras, ar attīstītām un nesaplēstām čaumalām un nav bijušas pakļautas inkubācijas procesam;

64.3. ieplēstas, bet ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc šķirošanas tiek nodrošināta to izmantošana.

65. Olu produktu ražošanas uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) var pārstrādāt no Ņūkāslas slimības vai putnu gripas iespējami inficētās novietnes atvestās olas, ja:

65.1. tās izolē no citām olām;

65.2. iegūtās čaumalas un olu membrānas savāc un pārstrādā kā augsta riska materiālu;

65.3. iepakojamo materiālu, kā arī transportlīdzekļus mehāniski tīra, mazgā un dezinficē ar līdzekļiem, kas likvidē Ņūkāslas slimības vai putnu gripas ierosinātājus;

65.4. uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) telpas, kā arī visus materiālus un priekšmetus, kas nonākuši kontaktā ar iespējami inficētām olām, mehāniski tīra, mazgā un dezinficē ar līdzekļiem, kas likvidē slimību ierosinātājus.

 

 

VII. Dzīvnieku izcelsmes produktu atlieku izbarošanas kārtība

slimību apkarošanas laikā

66. Dzīvnieku izcelsmes produktu atliekas, kas savāktas no starptautisko reisu transportlīdzekļiem, slimību apkarošanas laikā izēdināt dzīvniekiem var pēc termiskas apstrādes, kas nodrošina slimības ierosinātāja iznīcināšanu. Produktu atliekas izbaro cūkām, kuras pēc nobarošanas nosūta uz kautuvi.

67. Dzīvnieku izcelsmes produktu atliekas savāc, pārvadā un termiski apstrādā veterinārārsta uzraudzībā. Pārvadāšanas laikā transportlīdzekli noslēdz, nepieļaujot minēto produktu nokļūšanu apkārtējā vidē.

68. Pēc dzīvnieku izcelsmes produktu atlieku pārvadāšanas transportlīdzekli un tā aprīkojumu mehāniski tīra, mazgā un dezinficē ar līdzekļiem, kas iznīcina slimības ierosinātāju.

69. Dzīvnieku izcelsmes produktu atliekas termiski apstrādā novietnē, kurā ir atsevišķas telpas termiski apstrādātu un termiski neapstrādātu dzīvnieku izcelsmes produktu atlieku glabāšanai. Šīm telpām jābūt viegli mazgājamām, tīrāmām un dezinficējamām.

 

 

VIII. Pārvadāšanas ierobežojumi

un transportlīdzekļu tīrīšanas un dezinfekcijas kārtība

70. Slimību apkarošanas laikā, pārvadājot dzīvniekus, nepieciešams saņemt veterinārārsta vai inspektora izsniegtu veterināro apliecību. Pārvadājot dzīvnieku izcelsmes produktus, nepieciešama veterinārās ekspertīzes apliecība.

71. Pirms un pēc pārvadāšanas dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, dzīvnieku barības, atkritumu vai piesārņoto materiālu pārvadāšanas transportlīdzekļus, to ritošo daļu un piesārņoto aprīkojumu mehāniski tīra, mazgā un dezinficē ar slimības ierosinātāju iznīcinošiem līdzekļiem.

72. Dzīvniekus, dzīvnieku izcelsmes produktus, dzīvnieku barību, atkritumus vai piesārņotos materiālus iekrauj un izkrauj veterinārārsta uzraudzībā.

73. Pirms dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, piesārņotu materiālu, atkritumu vai dzīvnieku barības pārvadāšanas transportlīdzekli aizzīmogo saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā noteiktajām prasībām. Pārvadāšanas laikā zīmogu nedrīkst noņemt.

74. Pārvadājums ir atļauts, ja:

74.1. inspektors, kura uzraudzībā atrodas dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti, piesārņoti materiāli, atkritumi vai dzīvnieku barība, ir informējis inspektoru, kura uzraudzībā atrodas kautuve, novietne, dzīvnieku izcelsmes produktu uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), inkubators vai dzīvnieku izcelsmes atkritumu pārstrādes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība);

74.2. pirms pārvadāšanas visi novietnē esošie dzīvnieki ir klīniski izmeklēti un tiem nav konstatētas saslimšanas pazīmes;

74.3. visi nosūtāmie dzīvnieki ir identificējami un marķēti;

74.4. visi vakcinētie dzīvnieki ir marķēti saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā noteiktajām prasībām.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Zemkopības ministra vietā —

iekšlietu ministrs M.Segliņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 27.martu.

 

Pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 19.marta noteikumiem Nr.127

Epizootisko slimību saraksts

Nr.	Slimības	Slimības nosaukums	Inkubācijas
p.k.	kods		perioda ilgums
1.	A 010	Mutes un nagu sērga	14 dienu
2.	A 020	Vezikulārais stomatīts	21 diena
3.	A 030	Cūku vezikulārā slimība	28 dienas
4.	A 040	Govju mēris	21 diena
5.	A 050	Mazo atgremotāju mēris	21 diena
6.	A 070	Nodulārais dermatīts	28 dienas
7.	A 080	Rifta ielejas drudzis	30 dienu
8.	A 090	Zilās mēles slimība	40 dienu
9.	A 100	Aitu un kazu bakas	21 diena
10.	A 110	Āfrikas zirgu mēris	40 dienu
11.	A 120	Āfrikas cūku mēris	40 dienu
12.	A 130	Klasiskais cūku mēris	40 dienu
13.	A 150	Putnu gripa	21 diena
14.	A 160	Ņūkāslas slimība	21 diena
15.	B 256	Tešena slimība	40 dienu
16.	—	Briežu epizootiskā hemorāģiskā slimība	40 dienu

Zemkopības ministra vietā —

iekšlietu ministrs M.Segliņš