Likumdevējs spiests pārlūkot valsts maku

Aija Poča, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja, — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 10. maijā

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Vai tikko sākušās, bet pavisam neilgās Saeimas pavasara sesijas laikā ir paredzami cerētie grozījumi par valsts budžetu 2000.gadam?

— Jā, likumdevēju izpratnē nauda aizvien ir pirmajā vietā, taču vienmēr tās ir pārāk maz. Laikam gan tieši tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija Saeimā tiek uzskatīta par gluži vai galveno.

Gadu gaitā ir izveidojusies tāda prakse, ka valsts budžeta skaitļos pavasara sesijas laikā līdz Jāņiem tiek izdarīti grozījumi, gan precizējot atsevišķas pozīcijas, gan atkarībā no ekonomiskās situācijas pārskatot vairākus ieņēmumu un izdevumu daļas posteņus. Jāteic, ka, lai gan jaunā valdība ir apstiprināta un tas varētu būt viens no galvenajiem Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas uzdevumiem, nav īstas skaidrības, vai šie grozījumi tiks veikti. Par to liecina iepriekšējā informācija un līdzšinējās konsultācijas.

Kā viens no iemesliem valsts budžeta grozījumu atlikšanai uz vēlāku laiku varētu būt tas, ka tieši šajās politiski saspringtajās jaunās valdības veidošanas dienās Rīgā uzturējās Starptautiskā valūtas fonda misija, kas Latvijā atgriezīsies pēc pāris nedēļām — pēc Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pilnvarnieku sanāksmes. Izanalizējuši mūsu finansu stāvokli, Starptautiskā valūtas fonda pārstāvji pauda uzskatu, ka nekādā ziņā nebūtu palielināmi valsts budžeta izdevumu apjomi — sakarā ar to, ka mūsu tekošā konta stāvoklis ir diezgan riskants. Viņi to nenodēvēja par dramatismu, bet gan tā rādītājus kvalificēja kā riska zonā atrodošos. Turklāt šķiet, ka SVF ekspertus uztrauc ne tik daudz šis tekošā konta deficīta pieaugums, kas ieplānots 9,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, cik tas, ka tiešās ārvalstu investīcijas, kas parasti ir viens no tekošā konta deficīta segšanas avotiem, Latvijā ienāk nepietiekami lielos apjomos, pašlaik tās sasniedz tikai nepilnus 60 procentus no tekošā konta deficīta līmeņa. Tas, lūk, ir tas riska faktors. Līdz ar to, ja tiek palielināti budžeta izdevumi, tas automātiski veicinātu preču importu ar visām no tā izrietošajām sekām. Un tad šie tekošā konta deficīta rādītāji kļūtu vēl riskantāki.

Tomēr mēs labi apzināmies, ka ir virkne finansiālu problēmu, kas neatliekami jārisina, — piemēram, pedagogu atalgojuma jautājums, arī subsīdijas cūkgaļas ražotājiem, ceļot dažus iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz cūkgaļu, par ko spriedām nupat komisijas sēdē. Kā zināms, Ministru kabinets ir nolēmis, ka cūkkopības nozares saglabāšanas nolūkā nepieciešams tai piešķirt subsīdijas.

Tātad acīmredzot ir vajadzīgi kādi grozījumi likumā par valsts budžetu. Tikai jautājums, vai tie veicami jau ļoti drīz vai būtu atliekami uz vasaras beigām.

— Kā patlaban kopumā pildās valsts budžeta ieņēmumu daļa?

— Varētu sacīt, ka ieņēmumu daļa visumā pildās vairāk vai mazāk atbilstoši prognozēm. Katrā ziņā vissāpīgākā pozīcija ir sociālās apdrošināšanas nodokļa maksājumi. Tomēr šobrīd šķiet, ka deficīts nedraud kļūt lielāks nekā to bijām paredzējuši. Mēneša deficīts ir nostabilizējies apmēram 5 miljonu latu līmenī. Bet parasti otrajā pusgadā budžeta ieņēmumi ir lielāki, jo pieaug algas, pieaug papildu maksājumi un tā tālāk. Līdz ar to budžeta deficīts turpmāk varētu būt pat mazāks. Noteikti var apgalvot, ka pašlaik situācija nepavisam tik dramatiska neizskatās salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem.

— Kādiem vēl likumprojektiem, kas saistīti ar finansēm un ekonomiku, tuvākajā laikā tiks veltīta īpaša nozīme un ievērība komisijas un arī visas Saeimas darbā?

— Tagad mēs intensīvi strādājam pie likumprojektu paketes, kas attiecas uz jaunizveidojamo finansu un kapitālu tirgus komisiju. Šīs institūcijas uzraudzībā būs trīs patlaban atsevišķie finansu un kapitālu uzraudzības sektori. Vērtspapīru tirgus komisijas funkcijas, apdrošināšanas iestāžu uzraudzības funkcijas un kredītiestāžu uzraudzības funkcijas.

Tas būs ļoti svarīgs likumprojekts par finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisiju, ko gatavojam izskatīšanai trešajā lasījumā. Tas, no vienas puses, ļaus pārskatāmāk uzraudzīt šos sarežģītos finansu tirgus sektorus, bet, no otras puses, līdz ar to ir nepieciešami būtiski un arī strukturāla rakstura grozījumi citos likumdošanas aktos. Tāpēc rūpīgi jāsaskaņo visas likumdošanas normas, lai nekas nepaliktu aizmirsts vai pretrunīgs.

Paredzēts izdarīt grozījumus — likumos par apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību, par fizisko personu noguldījumu, garantijām, par vērtspapīru apgrozību, par privātajiem pensiju fondiem, par Latvijas Banku, par ieguldījumu sabiedrībām, par hipotekārajām ķīlu zīmēm, par uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, par apdrošināšanas līgumiem un arī dažos citos likumos. Tātad apspriežama un uzmanīgi izvērtējama diezgan prāva likumprojektu pakete.

Mūsu komisijai turklāt ir priekšā diezgan sarežģīts darbs pie valdības sagatavotā un iesniegtā likumprojekta par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā. Šajā likumprojektā iekļautās darbinieku aizsardzības normas nepieciešamas jo īpaši tādēļ, ka tās jau ir ieviestas Eiropas Savienības dalībvalstīs. Taču tie mehānismi, kas ietverti likumprojektā, mums liekas nepietiekami kvalitatīvi izstrādāti. Tāpēc vakar, 9.maijā, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nolēma strādāt arī pie sava alternatīvā likumprojekta. Acīmredzot likumprojekts Saeimā tiks izskatīts tikai rudens sesijā. Mums galvenokārt rodas šaubas tāpēc, ka, katram darba devējam izdarot fondā fiksētos maksājumus par katru darba ņēmēju, palielinātos obligāto maksājumu slogs. Tā ir, raugoties no vienas puses. No otras puses, šīs garantijas, protams, ir nepieciešamas, bet tad ir jābūt ļoti izsvērtiem kritērijiem attiecībā uz šo regulāro maksājumu fonda izmantošanu. Turklāt nedrīkstētu pieļaut, ka likuma normu izpildei būtu atkal vajadzīgi neparedzēti prāvi līdzekļi no valsts budžeta.

Mums nozīmīgs būs arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas likuma projekts, kas iesniegts Saeimai. Arī tur īpaši svarīgi būs finansēšanas jautājumi. Acīmredzot šīs ceturtdienas, 11.maija, plenārsēdē likumprojekts tiks nodots Saeimas komisijām.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā pašlaik tiek spriests par to, vai nebūtu mērķtiecīgāk un lietderīgāk izlietot valsts subsīdijas cūkgaļas ražotājiem nevis tiešā veidā, bet gan muitas kontroles sistēmas būtiskai uzlabošanai, līdz ar to izskaužot jebkādus nelegālos cūkgaļas ievedumus Latvijā. Tas varētu būt pat efektīvāks līdzeklis, aizsargājot mūsu cūkaudzētāju intereses. Laikam gan ne vienu vien komisijas sēdi veltīsim šim sasāpējušam un sarežģītajam jautājumam, lemjot, kurš risinājums būtu pieņemamāks. Stingra kārtība uz robežas netiešā veidā varētu būt vēl efektīvāks palīglīdzeklis cūkgaļas ražotājiem nekā tiešās dubsīdijas.

— Kāda varētu būt turpmākā jūsu vadītās komisijas sadarbība ar Finansu ministriju, ko tagad, pēc jaunās valdības sastāva apstiprināšanas, vada Gundars Bērziņš?

— Viens otrs nupat ir izteicis šaubas, vai Gundars Bērziņš ir pietiekami kompetents speciālists, lai vadītu Finansu ministrijas darbu. Domāju, ka šādas bažas jau būtu tūdaļ noraidāmas, jo viņš ir uzcītīgi strādājis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā gan 5.Saeimas, gan 7.Saeimas laikā. Lai nu ko, bet budžeta jautājumus viņš pārzina ļoti perfekti. Manuprāt, tieši tāpēc mums turpmāk nevarētu būt nekādu īpašu problēmu sadarbības un viedokļu saskaņošanas jomā. Turklāt jāņem vērā, ka Finansu ministrijas galvenās amatpersonas turpmāk būs tās pašas. Esmu pārliecināta, ka nekādu domstarpību starp manis vadīto Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju un Gundara Bērziņa vadīto Finansu ministriju nebūs.

— Tikai desmit dienas palikušas līdz Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pilnvarnieku gadskārtējai sanāksmei, kas šoreiz notiks Rīgā. Kā šis baņķieru un biznesmeņu saiets varētu ietekmēt Latvijas finansu un ekonomisko stāvokli?

— Vispirms jau pavisam tiešā veidā. Sabrauks daudzi ļoti bagāti cilvēki, kas izmantos daudzus mūsu pakalpojumus — piemēram varu minēt viesnīcas, ēdināšanu, apmeklēs dažādus izklaides pasākumus. Liels labums mums jau ir un vēl būs no līdzšinējās infrastruktūras un celtņu sakārtošanas sakarā ar gaidāmo ERAB sanāksmi. Ja augstākā līmeņa finansu un ekonomikas speciālisti šeit Rīgā ieraudzīs kaut vai ārēji pievilcīgu vidi un perfektu pasākumu organizāciju, viņiem neapšaubāmi radīsies īpaša interese par mūsu valsti un pārliecība, ka Latvijā ir pavērtas veiksmīgas biznesa un kapitālieguldījumu iespējas. Turklāt mums būs vienreizēja iespēja nodibināt tiešus kontaktus ar dažādiem Eiropas finansistiem un uzņēmējiem ne vien Rīgā, bet arī Ventspilī un Liepājā. Domāju, ka pēc šīs lielās sanāksmes noteikti palielināsies ārvalstu investīciju apjomi Latvijā, jo rietumnieki visu varēs redzēt, salīdzināt un gluži vai aptaustīt, ieraugot Latviju kā ekonomiskā ziņā perspektīvu valsti.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas lietu redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"