ATSAUCĒ IETVERT:
Atgādinājums nekļūt sagūstītiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.03.2002., Nr. 47 https://www.vestnesis.lv/ta/id/60658
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Atgādinājums nekļūt sagūstītiem
25. martā Latvijas Okupācijas muzejs laida klajā “Gadagrāmatu – 2001”
 |
 |
|
Vakar,
25.martā, pie Brīvības pieminekļa: ziedu nolikšana un
svinīgā godasardzes maiņa |
|
Ar sērām un vienlaikus apņēmību nevienam vairs nepakļauties, pieminot boļševistiskā terora upurus, vakar, 25. martā, Latvijas Okupācijas muzejs laida klajā savu kārtējo “Gadagrāmatu — 2001”, kas izdota ar Kultūras ministrijas atbalstu. Šoreiz tās nosaukums ir “Nācija gūstā”.
Ar fotogrāfijām un dokumentu faksimiliem bagātīgi ilustrētajā grāmatā ir publicēti gan tikko tapuši pētījumi par okupācijas laika drūmo vēsturi, gan arī daudzi agrāk nepieejamie slepenie dokumenti.
Laikam gan nozīmīgākais publicējums gadagrāmatā ir tās zinātniskā redaktora un Okupācijas muzeja pētniecības programmas vadītāja Dr. habil. hist., profesora Heinriha Stroda pētījums par Sarkanās armijas haotisko un lielākoties gļēvo aiziešanu no Latvijas teritorijas 1941. gada vasarā. Šajā rakstā skaidri un precizēti atainota toreizējo notikumu faktiskā norise un dokumentāri atspēkoti komunistu ideologu radītie mīti par Sarkanās armijas varonīgo atkāpšanos.
Vēsturniece no Maskavas profesore Svetlana Červonnaja visai pamatīgi ir izanalizējusi, kā pašlaik Krievijas zinātnieki pēta Baltijas, tostarp Latvijas, vēsturi. Diemžēl interese par šo tematiku ir diezgan vāja vai bieži vien Krievijas valsts institūciju inspirēta. Joprojām daudzi svarīgi arhīvu dokumenti nav pieejami.
Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle Dr. habil. oec. Pārsla Eglīte, būdama demogrāfijas speciāliste, savā pētījumā pierādījusi, ka Latvija no 1940. līdz 1959. gadam ir zaudējusi 325 tūkstošus cilvēku, bet no okupācijas varas lielākā vai mazākā mērā vēl cietuši 600 līdz 700 tūkstoši.
Gadagrāmatā pirmoreiz publicēti visai nozīmīgi deviņi VK(b)P (kompartijas) Centrālās komitejas Politbiroja 1940. gada lēmumi attiecībā uz Latviju. Publicētas 110 Vjatkas cietumā nošauto Latvijas iedzīvotāju īsbiogrāfijas.
Kā vakar sacīja Okupācijas muzeja vadītājs Valters Nollendorfs, tautā vienmēr jābūt zināmiem visiem šiem sāpīgajiem faktiem, skaitļiem un likteņiem, lai nekad nekas tamlīdzīgs mūsu zemē neatkārtotos. Tāda ir Okupācijas muzeja svētā misija — atgādināt un augšāmcelt.
Dipl.hist. Mintauts Ducmanis, “LV” nozares redaktors