Pilsoņa pienākums pret saviem dokumentiem

Vakar, 10.maijā, Iekšlietu ministrijā notika preses konference, kurā ministrijas Informācijas centra amatpersonas pastāstīja, kas jāzina personām, kuras paziņojušas Iekšlietu ministrijas iestādēm par sava personas dokumenta vai autotransporta pazušanu, kā arī par problēmām, kas var rasties, ja persona nepaziņo par nederīgu izziņotā dokumenta vai meklēšanā izsludinātā autotransporta atrašanu.

Preses konferencē piedalījās Informācijas centra priekšnieks Juris Stukāns, Informācijas centra priekšnieka vietnieka vietas izpildītāja Irina Lāce un Informācijas centra nederīgo personas dokumentu reģistra priekšnieks Andris Kairišs.

Preses konferences ievadā J. Stukāns pastāstīja par Informācijas centra darbību. Centrs ir Iekšlietu ministrijas struktūrvienība, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt tiesībsargājošās iestādes ar informāciju, kas tām ir nepieciešama pirmstiesas izmeklēšanā, tiesas laikā, kā arī pēc sprieduma, lai varētu nodrošināt tā izpildi. Informācijas centrs uzkrāj, glabā un izsniedz informāciju. Kā uzsvēra J. Stukāns, Informācijas centrs ar informāciju nodrošina tieši tiesībsargājošās iestādes, līdz ar to apmēram 70 procenti informācijas ir konfidenciāla, paredzēta dienesta vajadzībām. Centra primārais uzdevums ir ar informāciju nodrošināt tieši policiju, tad seko tiesas, Valsts ieņēmumu dienests. J. Stukāns ar gandarījumu atzina, ka šobrīd viņu rīcībā ir 13 datu bāzes ar konkrētu informāciju. Pašlaik tiek izstrādāts likumprojekts par soda reģistru. Pati nozīmīgākā ir noziegumus izdarījušo personu uzskaite. Ļoti aptveroša ir datu bāze par administratīvajiem pārkāpumiem. Stingri konfidenciāls ir ieroču reģistrs, uz kuru attiecas likums par valsts noslēpumu.

Jau gadu darbojas nederīgo dokumentu reģistrs, kura galvenais uzdevums ir nodrošināt valsts iestādes ar informāciju par nederīgiem dokumentiem, tādējādi samazinot to ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram nelikumīga uzņēmumu reģistrācija un cita krāpšana. Vislabāk šo situāciju raksturo nesen noticis gadījums, kad kādai personai LMT piesūtīja rēķinu par 900 latiem par svešu mobilo telefonu. Izrādījās, ka minētā persona bija pazaudējusi pasi, ar kuras palīdzību kāds fiktīvi reģistrēja mobilo telefonu. Ja šis cilvēks būtu par dokumenta pazušanu informējis tiesībsargājošās iestādes vai Pasu daļu, dokuments būtu reģistrēts kā nederīgs, šo informāciju būtu saņēmušas ieinteresētās valsts iestādes, un šāda fiktīva telefona reģistrācija nebūtu iespējama. Attīstoties nederīgo personas dokumentu reģistra datu bāzei, pieaugot iekļautās informācijas apjomam, arī tām personām, kas nepaziņo par sava iepriekš nozaudētā vai nozagtā dokumenta atrašanu, nākotnē var rasties problēmas, slēdzot darījumus un izbraucot ārpus Latvijas. Ja persona nepaziņo par sava par nederīgu izziņotā dokumenta atrašanu, viņu var saukt pie administratīvas atbildības. 1999. gadā nederīgo personas dokumentu reģistrā bija iekļautas 17 874 LR pilsoņu un nepilsoņu pases. Pasu daļas statistika par 1999. gadu uzrāda, ka ir apmēram 10 procenti personu, kas nav saņēmušas jaunas pases nozaudēto vietā.

Tas pats attiecas arī uz nozaudēto un meklēšanā esošo transporta līdzekļu īpašniekiem. Ja šāds transporta līdzeklis tiek atrasts, īpašnieka pienākums ir par to paziņot CSDD, pretējā gadījumā automašīna skaitās meklēšanā, un tās īpašniekam būs problēmas to pārreģistrēt, apdrošināt, iziet tehnisko apskati, pārdot un šķērsot valsts robežu.

Kā uzsvēra A. Kairišs, personas, izpildot likumā paredzētās prasības, atvieglos dzīvi gan sev, gan tiesībsargājošām iestādēm.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore