“Mūsu atmiņai vienmēr ir jābūt dzīvai”

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 25. marta raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

 

— Tiekamies 25. martā — zīmīgs datums. Kā dome atceras šo dienu?

Gundars Bojārs: — Dome, protams, piedalās visos šajos pasākumos, kas ir saistīti ar komunistiskā genocīda upuru piemiņu. Pirmais pasākums notika pulksten 11 pie Šķirotavas stacijas, to organizēja Rīgas domes Kultūras pārvalde un Latgales priekšpilsētas izpilddirekcija. Vakarā Rīgas Domā notiks komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts koncerts. Pa dienu arī ziedu nolikšana. Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas zālē rīt pulksten 14 notiks komunistiskā terora upuru piemiņai veltīts koncerts, kurā piedalīsies Latvijas Nacionālās operas mākslinieki Baiba Gaure un Guntars Vētra, protams, piedalāmies arī visos oficiālajos pasākumos, ko organizē valsts iestādes un Valsts prezidentes kanceleja.

— Pavisam īsi pirms mūsu nākšanas uz studiju zvanīja kāda klausītāja un prasīja: vai jūs neesat aizmirsis savu solījumu, upuru piemiņas vietu Torņakalnā atklājot, arī centra pusē atklāt piemiņas zīmi represētajiem?

G.Bojārs:

— Tas gan nav atkarīgs tikai no manis. Es domāju, ka šādas piemiņas zīmes noteikti ir vajadzīgas, jo mūsu atmiņai vienmēr jābūt dzīvai, it sevišķi par tiem, kas ir ziedojuši savu dzīvību un brīvību Latvijas neatkarības labā. Tā tas arī būs.

— Šonedēļ, 27.martā, aprit gads, kopš esat mēra amatā, tātad savdabīgi jāsveic jūs šai gadā. Ar ko esat neapmierināts?

G.Bojārs:

— Neapmierināts acīmredzot vēl joprojām esmu ar domes darba spējām, ar to, ka joprojām nevaram sniegt pietiekami labu, kvalificētu un iedzīvotājiem pieņemamu servisu jeb pakalpojumus. Domei jābūt vērstai uz iedzīvotāju, uz uzņēmēju, kas strādā Rīgā. Un neapšaubāmi arī joprojām ar pārlieko darbības politizāciju no ārpuses, teiksim, mums jāuzklausa visi nemitīgie pārmetumi, kuri gan ir adresējami vairāk uz iepriekšējiem sasaukumiem, mēs ar tiem joprojām saskaramies, un šis politiskais aspekts ir pietiekami būtisks un pietiekami smagi izjūtams. Tas lielā mērā, protams, traucē ikdienas darbā.

— Un kas, jūsuprāt, ir sasniegts?

G.Bojārs:

— Pagājušo gadu mēs esam aizvadījuši ar iepriekšējās domes pieņemto budžetu, sākām ar šo budžetu, kas tajā laikā bija 162 miljoni latu aptuveni, un līdz gada beigām, pateicoties domes darbībai, mēs šo budžetu esam spējuši palielināt līdz 187 miljoniem latu. Mūsu prioritātes, protams, izpaudās šo papildu līdzekļu, ko spējām akumulēt, izlietojumā. Un tie ir bijuši pilnīgā saistībā ar mūsu programmu — sociālā sfēra, izglītība, jaunatne, sports, veselības aizsardzība. Daži zīmīgi momenti — 1.– 4.klašu skolēni brauc par velti sabiedriskajā transportā, ir veikta vairāku skolu rekonstrukcija un arī jaunu sporta zāļu celtniecība skolās, šogad mēs šo darbu turpināsim. Investīcijas veselības aprūpē bijušas ap 3,3 miljoniem latu tehnoloģijās, un 1,1 miljonu latu caur sociālās palīdzības budžetu esam novirzījuši mazturīgajiem to medikamentu apmaksai, kas nav iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā. Sociālās mājas, e—pārvalde, pabalsti jaundzimušajiem, 600 tūkstoši latu tika novirzīti šiem mērķiem, šos pabalstus saņēmuši jau ap 600 jaundzimušo rīdzinieku. Vairāk nekā viens miljons kvadrātmetru asfaltseguma ir atjaunots un pāri par 50 tūkstošiem kvadrātmetru jauna asfaltseguma izveidots. Tātad vesela rinda ļoti svarīgu un būtisku lietu ir realizēts, ir veikts liels darbs arī domes darba sakārtošanai, ir izveidota Juridiskā pārvalde, kas, manuprāt, vēl nestrādā ar pilnu kapacitāti. Ir izveidota Audita un revīzijas pārvalde, kas ļauj mums pilnīgi citādi paskatīties uz daudzām lietām, kas ir ļoti labs papildinājums Revīzijas komitejai, kas arī bija zināma Valsts kontroles prasība pret Rīgas domi. Ir uzsākta un veiksmīgi turpinās Attīstības departamenta revīzija. Un lielākais un svarīgākais mūsu visu nopelns ir veiksmīga Rīgas astoņsimtgades svinību novadīšana, mums prognozēja visvisādas nelaimes, sākot ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem un beidzot ar pilnīgu haosu Rīgas ielās. Neviena no šīm prognozēm nav piepildījusies, un nākamās tādas svinības nepienāks tik drīz. Mēs esam pārliecinājušies par savu spēju nodrošināt drošību, patīkamu atpūtu rīdziniekiem un realizēt liela mēroga pasākumus.

— Mēs neesam tikušies jau trīs nedēļas, bet aktualitāšu loks maz mainījies. Un viena no tādām, protams, ir attiecības ar Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūru (VOVAA). Kas tad īsti tālāk notiks, jo, ja es nemaldos, jūsu prasība — pagarināt līguma termiņu — netiks izpildīta. Kāda būs domes rīcība?

G.Bojārs:

— Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi politisks gājiens, es esmu pilnīgi pārliecināts, ja pie varas Rīgas domē būtu, piemēram, “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvis, tad šis jautājums vispār nerastos. Nedaudz jākliedē šīs bažas. Tātad tiek kultivēts viedoklis, ka Rīgas novada slimokase ir kādos mistiskos parādos, tiek kultivēts viedoklis, ka tā ir struktūra, kas tērē līdzekļus, kas paredzēti veselības aizsardzībai un Rīgas dome no tā iedzīvojas. Es šīs bažas gribētu kliedēt. Tātad sākotnēji — kā veidojas šie līdzekļi. Ir iedzīvotāju nodoklis, un no tā viena daļa tiek novirzīta centralizētā valsts budžetā, veselības aprūpes budžetā, kas tālāk nonāk Valsts obligātās veselības aizsardzības aģentūras rīcībā, un tai pēc likuma ir jāslēdz līgums ar reģionālajām slimokasēm. Šajā procesā Rīgas dome pazaudē no trim līdz četriem, vai arī valsts pazaudē, nezinu, trīs līdz četrus miljonus latu, kas ir paredzēti rīdziniekiem. Papildus Rīgas dome veic šīs investīcijas veselības aprūpē, piemēram, 3,3 miljonu latu vērtībā pagājušogad, un 1,1 miljonu latu “piedotē” medikamentiem mazturīgajiem. Runāt par to, ka Rīga iedzīvojas uz tā, būtu vairāk nekā nekorekti, turklāt šī veselības aprūpes sistēma ir tāda, ka Rīgas novada slimokase šos līdzekļus tikai administrē, tātad sadala. Tā pati nevar būt parādos, un pagājušajā gadā VOVAA divreiz pēc pusgada un deviņu mēnešu rezultāta atzina Rīgas novada slimokasi par labāko Latvijā. Tātad mēs, Rīgas dome, cīnīsimies par savu ietekmi šajā sfērā, par mūsu vēlmi saglabāt ietekmi uz veselības aprūpi un arī piedalīties veselības aprūpes nodrošināšanā.

— Kādā ceļā jūs to varat izdarīt, ja to tomēr likvidē?

G.Bojārs:

— Mums ir savi labi gājieni padomā, protams, ja to tomēr likvidēs, tad nākamais solis būs — nodot visas veselības aprūpes iestādes valstij, lai tad pašas arī tiek galā, un mēs investēsim nevis vairs tehnoloģijās, mēs investēsim cilvēkos, mēs jau šobrīd strādājam pie programmas, kādā veidā materiāli pabalstīt ārstus un medicīnisko personālu. Un tā būs mūsu reakcija, tā būs mūsu politika.

— Viens no jautājumiem, par ko arī nepāriet klausītāju interese, ir Saulesdārza turpmākais statuss. Ko jūs konkrēti gaidāt no Ministru prezidenta? Ministru prezidents Latvijas Radio nupat paziņoja, ka domei trūkst konstruktīvas darbības Saulesdārzā esošo trūkumu novēršanā, viņaprāt, šobrīd Saulesdārzs tāds ir tikai domes attieksmes dēļ, bet, pats galvenais — vai dome ir balsojusi par to, lai šī teritorija būtu dabas pamatne.

G.Bojārs:

— Jā, tas gan notika jau 90. gadu sākumā un pie varas nebūt nebija sociāldemokrāti. Mani nedaudz izbrīna šāds Ministru prezidenta paziņojums, jo šis īpašums atradās Izglītības un zinātnes ministrijas bilancē un arī ministrija ir veikusi visas ar atsavināšanu saistītās darbības. Šis jautājums, protams, tiek detalizēti pētīts šobrīd Attīstības komitejā, turklāt tas nav tik viennozīmīgs. Tātad ir šī vēsturiskā sadaļa, kurai ir jāpieder visiem rīdziniekiem, ir šī atsevišķā daļa, kas nekad nav vēsturiski piederējusi Saulesdārzam, domes viedoklis būs maksimāli labvēlīgs versijai, ka šī teritorija būs pieejama Rīgas iedzīvotājiem, un pie tādas šobrīd arī strādā Attīstības komiteja. Tātad gatavas receptes vēl nav, taču es domāju, ka pieeja būs ļoti racionāla.

— Trešais jautājums, par ko mums gribētos paspēt izrunāt, neparasti klusi noritēja zemes kadastrālās vērtības maiņas sabiedriskās apspriešanas noslēguma sapulce, kā liecina kolēģi, daudzi par tādas rīkošanu uzzinājuši tikai diemžēl no radio. Vai atzīstat pārmetumus, ka tik sarežģītā jautājumā nebija pietiekami piestrādāts, lai kadastra maiņa un attiecīgu apriņķu sistēma būtu labāk izprotama katram, pamatā jau, protams, vecāka gadagājuma cilvēkiem.

G.Bojārs:

— Es tomēr šos pārmetumus neatzīstu. Troksnis bija pietiekami liels. Jāpaskaidro vēlreiz procedūra. Tātad šīs kadastra vērtības izstrādā Valsts zemes dienests un iesniedz Rīgas domē, Rīgas domei pēc likuma ir jānodod sabiedriskai apspriešanai. Tas tika publicēts Rīgas laikrakstos, un sabiedrībai bija jābūt informētai. Protams, šeit mēs saduramies ar ļoti lielu iedzīvotāju neizpratni un varbūt arī protestiem. Mans viedoklis ir, ka zemes vērtībām ir jāseko tirgus tendencēm. Līdz ar to mēs arī varam pienācīgi iekasēt nodokļus no tās vai citas teritorijas. Bet paralēli, jau paredzot iespējamās sekas un iespējamo negatīvo reakciju, mēs strādājām pie atlaižu mehānismiem, lai šīs maiņas nekādā veidā neietekmētu “vēsturiskos” iedzīvotājus. Tātad tiks lietoti ļoti nopietni atlaižu mehānismi, un es gribētu aicināt iedzīvotājus neuztraukties. Iespējams, ka kļūdas būs, taču mēs ar tām noteikti tiksim galā, un “vēsturiskie” iedzīvotāji nekādā gadījumā to nedrīkst izjust. Šīs kadastra vērtības noteikti attieksies uz zemes vai īpašuma pirkšanas vai pārdošanas gadījumiem, kā arī gadījumiem, kad notiek īpašnieku maiņa, tātad pret jauno īpašnieku jau noteikti tiks attiecināti jaunie nodokļi.

— Šobrīd diemžēl viss tiek saistīts ar presē plaši apspriesto tiesu izpildītāju patvaļu publiskotajos dzīvokļu atsavināšanas skandālos, kas tomēr nevarēja notikt bez domes amatpersonu līdzdalības. Jūs esat interesējies par šīm lietām?

G.Bojārs:

— Jā, un, kā jūs zināt, visi šie procesi ir apturēti. Ģimenes ar bērniem vairs no pašvaldību dzīvokļiem netiek izliktas, un pagājušajā gadā mēs vairāk nekā 300 šādas ģimenes nodrošinājām ar dzīvojamo platību. Protams, šie skandāli ir, mēs uz tiem reaģējam, ir vesela rinda citu faktu, kas atsevišķos gadījumos prasa varbūt arī tiesībsargājošo iestāžu iejaukšanos. Bet diemžēl ne vienmēr mēs no tiesībsargājošām iestādēm sagaidām adekvātu rīcību.

— Es te gribēju prasīt — vai dome iekšēji arī izvērtēs Finansu departamenta saistību ar šīm lietām vai ne?

G.Bojārs:

— Varbūt šī reakcija ir nedaudz novēlota, jo mēs Finansu komitejā jau pirms četriem mēnešiem esam pieņēmuši lēmumu izskatīt katru gadījumu par piedzīšanu bezstrīdus kārtībā Finansu komitejā. Tā ka tas nepaiet nepamanīts deputātu acīm, un tiek izslēgta arī iespējamā ierēdņu patvaļa.

 

Pēc ieraksta “LV” diktofonā