ATSAUCĒ IETVERT:
Par pārdomām pirms izšķirošā soļa. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.03.2002., Nr. 47 https://www.vestnesis.lv/ta/id/60666
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
 Foto: A.F.I. |
Par pārdomām pirms izšķirošā soļa
Saeimas deputāts Andrejs Panteļējevs:
“Stundu stāvu domādama, kam lai sēžu ragavās…” – šīs tautasdziesmas rindas nāk prātā, skatoties, kā mainās Latvijas iedzīvotāju attieksme pret iestāšanos Eiropas Savienībā. Patiesība patiešām ir līdzīga šai tautasdziesmai, jo īstenībā ir tikai divas “ragaviņas”, kurās mēs varam iesēsties: Eiropas Savienība un, no otras puses, Krievijas ietekmes sfēra vai pat sliktākajā gadījumā – NVS. Protams, es labi apzinos, ka tā sauktie eiroskeptiķi nedomā par tām otrām ragavām. Bet mums ir jāsaprot pasaules attīstības tendences. Viena no tām ir globalizācija. Ja mēs nesēdīsimies nevienās ragutiņās, tad drīz vien mūsu ekonomika aizrīsies un neglābjami atpaliks. Vai mēs esam gatavi būt autos un pastalās, bet pilnīgi neatkarīgi? Pēdējie desmit gadi parāda, ka mums nebūt negribas būt nabadzīgiem. Arvien skaļāk sāk izskanēt kritika par ekonomisko saišu saraušanu ar Krieviju. Bet ko nozīmē ekonomisko saišu attīstīšana ar Krieviju? Mēs zinām, ka ekonomiskajām attiecībām Krievija vienmēr blakus liek politiku, piemēram, otru valsts valodu. Tāpēc šāda ekonomisko attiecību attīstība Latvijai vienai pašai bez Eiropas sabiedrotajiem nenozīmē neko citu kā rāpšanos otrās ragutiņās – NVS ragavās. “Labvēlīgam” Krievijas tirgum ir tikai viena alternatīva – Eiropas Savienība. Starp citu, runājot par etniskām lietām, Eiropā neviena tautība nav izzudusi, tieši otrādi – pēdējo gadu laikā, piemēram, “elzasieši” ir atguvuši savas skolas un valodas lietošanas tiesības. Citādi tas ir Krievijas plašumos. Kuros ratos mēs sēdīsimies, jo, atkārtoju, vienos ratos būs jāsēžas tā vai tā – to nosaka pasaules attīstības tendences.
“JAUNĀ AVĪZE”