Par pieaugošo eiroskepticismu
Eiroskepticisma pieaugums Latvijas sabiedrībā ir saistīts ar Eiropas Komisijas (EK) gada sākumā publiskoto priekšlikumu sarunām ar Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm lauksaimniecības politikas sadaļā, – šādu viedokli pauž Eiropas integrācijas biroja (EIB) direktors Edvards Kušners. Kušners uzsver, ka EIB un Valsts kancelejas organizētā aptauja par ES tika veikta februārī īsi pēc EK priekšlikumu publiskošanas, līdz ar to sabiedrības kopējā doma bija ļoti ietekmējusies no EK ziņojuma un mediju publikācijām. Turklāt valsts vadība vēl nebija paspējusi veikt EK ziņojuma izskaidrošanu. EK sarunu projektā ar kandidātvalstīm lielāko kritiku izpelnījās nevienlīdzīgais tiešo lauksaimniecības dotāciju apjoms starp ES vecajām un jaunajām valstīm. Jaunajām ES valstīm pēc iestāšanās savienībā tiešās dotācijas piedāvāja 25% apjomā no dotācijām ko saņem ES vecās valstis. Kā uzskata EIB direktors, lielākā sabiedrības daļa, izvērtējot dalību ES, šajā laikā vairāk balstījās uz emocionālām un taisnības pozīcijām, bet neizvērtēja EK piedāvājumu pragmatiski. Pēdējās sabiedrības aptaujas rezultāti liecina par nepieciešamību valstij atvēlēt lielākus līdzekļus sabiedrības informēšanai par ES, lai panāktu pozitīvu balsojumu referendumā. Kļūstot par eiroskeptiskāko valsti starp ES kandidātvalstīm, Latvija var cerēt uz lielāku ārvalstu atbalstu sabiedrības informēšanas projektu realizācijai. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “Latvijas fakti” februārī veiktā iedzīvotāju aptauja uzrāda lielāko eiroskepticisma pieaugumu kopš 1998.gada novembra. Ja referendums par Latvijas iestāšanos ES notiktu februārī, pret iestāšanos ES balsotu 43% iedzīvotāju, bet par – tikai 36,3%. Pēc aptaujas rezultātiem, pozitīvāk par Latvijas dalību ES noskaņoti ir gados jauni cilvēki – vecumā no 18 līdz 24 gadiem, no kuriem Latvijas iestāšanos ES atbalsta 48,2%, bet pret ir 30,2%. Visnegatīvāk šajā jautājumā noskaņoti cilvēki vecumā no 55 līdz 64 gadiem, no kuriem par iestāšanos ES balsotu 29,3%, pret – 48%. Pozitīvāk uz Latvijas iestāju ES raugās vīrieši, kas pēc tautības ir latvieši ar lielākiem ienākumiem un augstāko izglītību. Eirooptimistu visvairāk ir Rīgā un Zemgalē, bet eiropesimistu – Vidzemē un Kurzemē.
LETA