Par vienotu lauksaimniecības politiku Baltijā
Vakar, 10.maijā, zemkopības ministrs Atis Slakteris Viļņa tikās ar Lietuvas lauksaimniecības ministru Eduardu Makeli. Šī bija pirmā A.Slaktera saruna ar lietuviešu kolēģi, tika skatīti vairāki būtiski jautājumi, kas ir kopīgi abām valstīm, gatavojoties iestājai Eiropas Savienībā (ES). Viens no tiem — SAPARD programmas ieviešanas process, kas aizkavējies gan Latvijā, gan Lietuvā, galvenokārt ES dēļ. Tomēr A.Slakteris atzīst, ka šajā jomā Latvijā paveikts visvairāk, lai zemnieki ES finansējumu saņemtu pēc iespējas ātrāk.
Baltijas valstīm jāveido vienota lauksaimniecības atbalsta politika — arī šāds secinājums tapis pēc abu lauksaimniecības ministru sarunām. Pašlaik atbalsta programmas katrā no Baltijas valstīm ir atšķirīgas, tāpēc nereti veidojas konfliktsituācijas, kas neveicina kopēju politiku un godīgu konkurenci. Īpaši svarīgi rast kopīgu valodu, pirms uzsāktas sarunas ar ES par lauksaimniecību. Tā būs iespējams nodrošināt veiksmīgu ES iestāšanās sarunu procesu.
E.Makelis uzsvēra — par zināmu vienotību liecina tas, ka līdzīgi kā ES un Igaunijā, arī Latvijā un Lietuvā tiek domāts par hektārsubsīdiju ieviešanu. Lietuvieši nolēmuši mainīt atbalsta maksājumus graudkopībā. Līdz šim, iepērkot augstākās kvalitātes kviešus valsts intervencē, par tonnu maksāja 65,7 latus, kā arī piemaksu 10 latus, par 1.klases kviešu tonnu — 60 latus un 8,53 latu piemaksu. Savukārt rudzu cena Lietuvā pērn tika noteikta 52,86 lati par tonnu un 10 latu piemaksa. Tagad lietuvieši nolēmuši maksāt kompensācijas par iesēto hektāru, tiek izstrādāti noteikumi šajā posmā.
A.Slakteris un E.Makelis Viļņā apmeklēja izstādi "Agro Balt–2000".
Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"