Par Latvijas integrācijas attīstību

ASV valsts sekretāra vietniece Ziemeļeiropas valstu jautājumos Hītera Konlija:

Sabiedrības integrācijas attīstība Latvijā ir paveikusi ļoti nopietnu darbu – ir pieņēmusi Pilsonības likumu, izveidojusi Integrācijas fondu, samazinājusi naturalizācijas nodevas, īstenojusi pamatīgu sabiedrības informēšanas kampaņu par pilsonību. Taču šajā jomā darbs nekad nevar būt pabeigts, arī mēs Savienotajās Valstīs arvien turpinām strādāt pie sabiedrības integrācijas. Uzskatām, ka Latvijai ir svarīgi labot vēlēšanu likumus tā, lai tie atbilstu starptautiskām normām. Tāpat būtu svarīgi turpināt strādāt pie sabiedrības informēšanas par pilsonības un naturalizācijas jautājumiem. Šajā darbā Latvija var paļauties uz ASV atbalstu, un tam turpinās sekot arī plašāka starptautiska sabiedrība, arī EDSO komisārs cilvēktiesību un minoritāšu jautājumos.

Nav runa par priekšnoteikumu, kas Latvijai jāizpilda, lai iestātos NATO. To izdarīt ir svarīgi pašai Latvijai. Tas, protams, būtu svarīgs rādītājs, ka Latvijai ir tās pašas kopīgās demokrātiskās vērtības, kas ir NATO alianses pamatā. Ja runājam par termiņiem, tad es nekādā gadījumā neuzņemos pateikt, ka tas ir jāizdara līdz kādam konkrētam datumam. Taču uzskatām, ka labāk to izdarīt ātrāk nekā vēlāk. Tas ir ļoti nopietns solis Latvijas politiskā brieduma sasniegšanai, tāpēc ceram, ka tas tiks izdarīts tik drīz, cik vien būs politiski iespējams.

Es ceru, ka šī netiek uzskatīta par starptautiskās sabiedrības prasību. Manuprāt, uz vēlēšanu likuma maiņu vajadzētu raudzīties kā pašai Latvijai, tās reformu procesam pozitīvu soli, kas dos visiem pilsoņiem vienādas iespējas piedalīties politiskajā procesā. Tas ir izšķirīgi svarīgi Latvijas nākotnes attīstībai neatkarīgi no dalības NATO vai Eiropas Savienībā. Bet šis jautājums par to, ka NATO izvirzot prasības… Es ceru, ka nerodas priekšstats, ka NATO pievieno arvien jaunas prasības vai nemitīgi maina spēles noteikumus – to nu gan mēs nedarām. Mēs neizvirzām priekšnoteikumus, vienkārši vēlamies redzēt Latviju turpinām reformu procesu un virzāmies pa skaidru un neatgriezenisku demokrātiskās attīstības ceļu. Šos likuma grozījumus uzskatām par ļoti svarīgu soli šajā procesā, ko, ceram, vēlas redzēt sekmīgi īstenojamies arī Latvijas tauta.

Jautājumi, kas skar sabiedrības integrāciju, nav uzskatāmi par Krievijas prasību. Tās ir lietas, ko Latvijai vajadzētu gribēt pašai izdarīt, lai veicinātu sabiedrības un ekonomikas pilnvērtīgu attīstību. Ārējam spiedienam nevajadzētu būt šā darba motivācijai. Taisnība, ka Krievijas valdība ir skaļi paudusi savas vēlmes, taču man šķiet, ka sabiedrības integrācijai vajadzētu būt jautājumam, kas Latvijai ir svarīgāks nekā jebkāds ārējs spiediens.

“DIENA”