Par veselības aprūpes politiku

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs:

Pagājušajā gadā Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra (VOVAA), veikusi visu Latvijas reģionālo slimokasu darbības pārbaudi, pēc sešu un deviņu mēnešu darba rezultātiem par labāko atzina Rīgas novada slimokasi (RNSK). VOVAA pat pārskaitīja 8000 latu RNSK darbinieku prēmēšanai. Diemžēl tajā pašā laikā VOVAA adekvāti situācijai nefinansēja nedz kompensējamo medikamentu iegādi, nedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, tāpēc slimokase aģentūras dāsnajā žestā piešķirtos tūkstošus ieskaitīja savā vispārējā budžetā – ārstniecības iestāžu rēķinu apmaksai.

Savukārt 30. novembrī aģentūra darīja zināmu, ka RNSK 2001. gada darbības rezultāti bijuši tik graujoši slikti, ka šis uzņēmums 2002. gadā vairs nav cienīgs apsaimniekot VOVAA kontrolētos valsts veselības aprūpes budžeta līdzekļus. Tāpēc VOVAA Rīgas novada slimokasei valsts pasūtījumu 2002. gadam nepiešķirs un līgumu neslēgs.

Šādu galēju nekonsekvenci varētu izskaidrot divējādi: vai nu aģentūras darbinieki ir nekompetenti veikuši RNSK darbības izvērtējumu, vai arī patiesībā šim lēmumam nav nekāda sakara ar slimokases faktisko darbību. Proti, tas ir politisks vai, precīzāk izsakoties, politikānisks lēmums.

Jāpaskaidro, ka veselības aprūpes finansēšana mūsu valstī tiek veikta pēc ļoti sarežģītas shēmas. Pašvaldību uzņēmumi – reģionālās slimokases – apmaksā ārstniecības pakalpojumus atbilstoši tiem līgumiem un tam līdzekļu apjomam, ko piešķir Labklājības ministrijas pārziņā esošā, valsts veselības aprūpes budžetu administrējošā VOVAA. Savukārt pašvaldībai likumā noteikts pienākums ir «nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību savā teritorijā». Un, kā zināms, situācijā, kad pienākumi ir vienam, bet nauda un administratīvā vara – otram, taisnība vienmēr ir… Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūrai.

Ir skaidrs, ka valsts veselības aprūpes budžets nepavisam neatbilst iedzīvotāju patiesajām vajadzībām šajā jomā – gan plānveida, gan neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, gan arī kompensējamo medikamentu iegādei finansējums ir nepietiekams. Kā zināms, lai ar vienu maizes klaipu pabarotu izsalkušo tūkstošus, ir vajadzīgs nevis pašvaldības uzņēmums, bet gan dievišķa izcelsme…

Kad valsts aģentūra nenogurusi runā par Rīgas novada slimokases «nepieļaujamiem parādiem», jāsaprot, ka runa patiesībā ir nevis par slimokases nez kur notriektiem līdzekļiem, bet gan par pašas aģentūras nepiešķirtu, slimokasei objektīvi nepieciešamu finansējumu.

Neapšaubāmi, formulējums «pašvaldības uzņēmuma Rīgas novada slimokase parādi» daudzām ausīm, sevišķi Labklājības ministrijā, izklausās tīkamāk par «nepietiekams valsts finansējums veselības aprūpei». Tāpēc arī tieši šāds vārdu savirknējums tiek celts priekšā iedzīvotājiem, kuriem, kā zināms, pēc pusgada jāiet pie vēlēšanu urnām balsot par dažiem politiski atbildīgiem budžeta aprūpētājiem…

Rīgas dome nav atbildīga par valsts veselības aprūpes budžetu mūsu valstī. Rīgas dome uztraucas pirmām kārtām par to, lai šo nekonstruktīvo ķīviņu dēļ nerastos vispārējs juceklis rīdzinieku veselības aprūpē.

Starp citu, nebūt nav mazsvarīgi, ka Rīgas novada slimokases likvidācijai un VOVAA jaunas filiāles izveidei būs nepieciešami vismaz 150 000 latu, kuru tēriņš, racionāli domājot, ir bezjēdzīgs.

Rīgas dome kategoriski noraida Labklājības ministrijas un VOVAA izteikumus par pašvaldības izvairīšanos no atbildības veselības aprūpes jautājumu risināšanā. Gan no investīcijām, gan privatizācijas fonda līdzekļiem 2001. gadā Rīgas dome ir piešķīrusi veselības aprūpes iestādēm finansējumu vairāk nekā 3 miljonu latu apmērā. Turklāt pašvaldības naudu renovācijai un nepieciešamās aparatūras iegādei saņēmušas ne tikai pašvaldības, bet arī valsts slimnīcas. Rīgas domes motivācija bijusi skaidra – gādāt, lai rīdziniekiem būtu iespēja saņemt kvalificētu veselības aprūpi, nešķirojot, kādas īpašuma formas veselības aprūpes iestādē tā sniedzama.

Vai Labklājības ministrija savā attieksmē pret RNSK var apgalvot to pašu?

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”