Mūsu valstīm jāraugās nākotnē jau kā ES un NATO dalībvalstīm

Piektdien, 22.martā, Viļņā tikās Baltijas valstu un Polijas prezidenti

Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim” Piektdien, 22.martā, Viļņā: Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis un Igaunijas prezidents Arnolds Rītels

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pagājušonedēļ, 22.martā, Viļņā tikās ar Lietuvas prezidentu Valdu Adamku. Pārrunājot Latvijas un Lietuvas attiecības, abas puses tās novērtēja kā labas un vienotas kopīgo valstisko mērķu īstenošanā. V.Adamkus augstu novērtēja Latvijas un tās prezidentes atbalstu lietuviešu skolai un kopienai Latvijā. V.Vīķe-Freiberga apliecināja, ka latviešu un lietuviešu kopīgās saites nosaka to, ka Latvija atbalsta un atbalstīs lietuviešu kopienu.

V.Vīķe-Freiberga pauda Latvijas ieinteresētību Būtiņģes naftas termināla darbībai atbilstoši vides aizsardzības augstākajiem standartiem. Atzīmējot, ka tā ir arī Lietuvas interese, V.Adamkus pauda savas valsts apņēmību panākt tādu Būtiņģes termināla darbību, kas nenodarītu kaitējumus apkārtējai videi.

Latvijas un Lietuvas prezidenti apspriedās par abu valstu robežas šķērsošanas jautājumiem. V.Vīķe-Freiberga atzinīgi izteicās par to, ka pēdējā laikā ir veikti vairāki pozitīvi pasākumi, lai atvieglotu robežas šķērsošanu, tajā skaitā līgumtiesiskās bāzes pilnveidošanā. Prezidente minēja, ka Latvija ir veltījusi diezgan ievērojamus līdzekļus robežpunktu labiekārtošanā un vēlas sagaidīt to arī no Lietuvas. V.Adamkus pauda Lietuvas apņēmību risināt šo jautājumu. Tika spriests arī par sadarbību tirdzniecībā.

Latvijas un Lietuvas prezidenti vēlreiz pauda vienotību kopīgu atbalsta centienu veicināšanā Baltijas dalībai NATO kā ASV, tā arī Eiropas valstīs.

V.Vīķe-Freiberga ielūdza V.Adamku valsts vizītē Latvijā šā gada septembrī, un Lietuvas prezidents pateicās par ielūgumu. Nākamā Latvijas un Lietuvas prezidentu tikšanās būs 29.aprīlī Kauņas universitātē, kur V.Vīķe-Freiberga un V.Adamkus saņems goda doktora titulu par ieguldījumu abu tautu tuvināšanā.

Valsts prezidente Viļņā piedalījās triju Baltijas valstu un Polijas prezidentu sarunās.

Tikšanās laikā prezidente augstu novērtēja to, ka Polijas prezidents ir pievienojies tradicionālajai Baltijas valstu prezidentu tikšanās reizei, jo Polijas kā jaunās NATO dalībvalsts atbalsts NATO kandidātvalstīm — Latvijai Lietuvai un Igaunijai — ir ļoti būtisks. “Polijas pieredze dod racionālus argumentus Baltijas dalības nepieciešamībai NATO,” sacīja V.Vīķe-Freiberga.

Vaira Vīķe-Freiberga, Valds Adamkus, Arnolds Rītels un Aleksandrs Kvasņevskis apspriedās par četrpusējām iniciatīvām saistībā ar Baltijas valstu integrāciju NATO un Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas integrācijas gaitu Eiropas Savienībā (ES). Prezidenti vienojās, ka ir jālūkojas nākotnē un, risinot šodienas jautājumus, valsts attīstībā ir jāraugās nākotnē jau kā ES un NATO dalībvalstīm. Tieši no šī redzesleņķa jāīsteno šodienas izaicinājumi. Prezidenti vienojās par triju Baltijas valstu un Polijas vēstniecību ASV kopīgo iniciatīvu cieši sadarboties laikā līdz Prāgas NATO galotņu sanāksmei šī gada nogalē. Tika pārrunātas aktuālākās diskusijas NATO paplašināšanās jautājumā, jaunais dialogs starp NATO un Krieviju NATO paplašināšanās jautājumos.

Runājot par aktuālākajiem ES integrācijas jautājumiem, prezidenti atzīmēja, ka lauksaimniecība ir tā joma, kas visvairāk satrauc kandidātvalstu sabiedrības. Un šobrīd galvenais, kā sarunās arī uzsvēra Latvijas prezidente, ir tas, lai dalībvalstīm un kandidātvalstīm būtu kopīgs dialogs un izpratne par šī jautājuma virzīšanu un risināšanu. “Nevar būt tā, ka mēs ražotu mazāk, nekā ir nepieciešams kaut vai mūsu pašu valsts vajadzībām,”atzīmēja V.Vīķe-Freiberga.

Polijas prezidents, uzrunājot Baltijas valstu kolēģus, uzsvēra Polijas pilnīgo atbalstu Baltijas valstu centieniem, kā arī nodeva Čehijas prezidenta Vāclava Havela sveicienus triju Baltijas valstu prezidentiem, uzsverot pilnīgo atbalstu Latvijai, Lietuvai, Igaunijai to integrācijas gaitā. Pārrunāti aktuālie uzdevumi un izaicinājumi, ar kuriem šobrīd saskaras Latvija, Lietuva un Igaunija un Polija savā virzībā uz dalību ES, kā arī Baltijas valstu uzdevumi tuvināt savu gatavību dalībai NATO.

“Es gaidu NATO Prāgas sammitu kā brīdi, kad beidzot reāli būs sasniegta vienota drošības sistēma Eiropā, kas nozīmē Otrā pasaules kara beigas,” Baltijas kolēģiem sacīja Aleksandrs Kvasņevskis.

Piektdien, 22.martā, Viļņā: Igaunijas prezidents Arnolds Rītels, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis un Lietuvas prezidents Valds Adamkus

Divpusējo sarunu laikā 22.martā Viļņā: Latvijas delegācija…		… Lietuvas delegācija Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Valsts prezidenta preses dienests