Latvijai ir ļoti svarīgs Grieķijas atbalsts

Šodien, 26.martā, sākas Valsts prezidentes valsts vizīte Grieķijā

Uz Atēnām Valsts prezidente izlidos dienas vidū. Pēc ierašanās Grieķijas galvaspilsētā Vaira Vīķe–Freiberga sniegs interviju Grieķijas televīzijai un tiksies ar Latvijas uzņēmējiem.

Latvijas Valsts prezidentes oficiālā sagaidīšanas ceremonija notiks rīt, 27. martā, pulksten 10.20 pie Prezidenta pils, kur notiks arī Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Grieķijas Republikas prezidenta Konstantina Stefanopula saruna, kā arī abu valstu prezidentu un delegāciju oficiālās sarunas. Rīt paredzēta arī Latvijas Valsts prezidentes tikšanās ar Grieķijas Republikas premjerministru Kostu Simiti un priekšlasījums Atēnu Zinātņu akadēmijā.

Četru dienu vizītes laikā paredzētas arī Latvijas prezidentes tikšanās ar Parlamenta prezidentu Apostolu Kaklamani un Atēnu mēru Dimitru Avramopulu, kā arī tikšanās ar Grieķijas opozīcijas partiju vadītājiem — ar Galvenās opozīcijas partijas līderi Kostu Karamanli, Komunistiskās partijas līderi Aleksu Paparigu un Koalīcijas partijas līderi Niku Konstantopulu. Vizītes laikā paredzēts parakstīt nozīmīgus starpvalstu dokumentus: Nolīgumu par jūras transportu, Dubultnodokļu konvenciju, Līgumu par klasificētās informācijas aizsardzību un Saprašanās memorandu starp abu valstu aizsardzības ministrijām par sadarbību bruņojuma un aizsardzības tehnoloģiju jomā. Piektdien, valsts vizītes beidzamajā dienā, V.Vīķe–Freiberga un personas, kas viņu pavada, izlidos uz Krētu, kur paredzēta Latvijas Valsts prezidentes saruna ar Heraklionas prefektu I.Garefalaki un Arheoloģijas muzeja, kā arī Knosas arheoloģisko izrakumu vietu apmeklējums.

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis valsts vizītes laikā tiksies ar Grieķijas aizsardzības ministru I. Papantonu un apmeklēs Grieķijas Militāro akadēmiju.

Rīgā Valsts prezidente atgriezīsies piektdienas vakarā.

Vairu Vīķi–Freibergu vizītē pavada liela mūsu valsts oficiālā delegācija, kurā ir aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, Latvijas Pareizticīgo baznīcas arhibīskaps Aleksandrs, Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis, Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts, Latvijas Universitātes Helēnistikas centra vadītāja Ilze Rūmniece, Valsts prezidentes ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs, ekonomikas padomniece Madara Krūmiņa un citas oficiālas personas. Starp personām, kas pavada Valsts prezidenti, ir arī Latvijas grieķu kopienas “Patrida” prezidents Odisejs Kostanda.

Kopā ar prezidenti Grieķiju apmeklē arī Latvijas uzņēmēju grupa, kurā ir Baltijas Tranzītu bankas prezidents Edgars Dubra, firmas “InterSource Inc.” prezidents Sols Bukingolts, Datortehnikas institūta direktore Māra Gulbe.

Latvijas uzņēmēju grupā ir arī firmas “Sikora un partneri” direktore Inta Sikora, firmas “Latvijas energoceltnieks” sakaru departamenta vadītājs Mārtiņš Pūce, Kuģu remonta bāzes izpilddirektors Zigmārs Priede un “Tieto Konta” valdes loceklis Jānis Režais.

Pirms vizītes, tiekoties ar žurnālistiem, Valsts prezidentes ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs uzvēra šīs vizītes nozīmīgumu Latvijas centienos integrēties Eiropas un transatlantiskajās organizācijās. A.Pildegovičs uzsvēra Grieķijas ļoti nopietno attieksmi pret aizsardzību, kam tiek atvēlēti apmēram 5 procenti no valsts iekšzemes kopprodukta. Proporcionāli Grieķijai ir viens no augstākajiem aizsardzības budžetiem NATO. Padomnieks A.Pildegovičs pauda arī pārliecību, ka Latvija NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedē var sagaidīt Grieķijas pozitīvu nostāju pret mūsu uzaicināšanu iestāties NATO. Valsts prezidentes padomnieks uzsvēra arī nozīmīgo faktu, ka Grieķija pēc gada būs ES prezidējošā valsts. “Mums tas būs ļoti svarīgs brīdis — integrācija ES, un ļoti iespējams, ka Grieķija tādējādi būs kuratore mūsu iestāšanās līguma ratifikācijai,” teica A. Pildegovičs.

Valsts prezidentes ekonomikas padomniece M.Krūmiņa pauda viedokli, ka Latvijas un Grieķijas ekonomiskās sadarbības kvantitatīvie parametri joprojām atpaliek no potenciālajām iespējām. Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, viņa pastāstīja, ka pēc 1999. gada marta valsts vizītes Grieķijā, kad toreizējo Valsts prezidentu Gunti Ulmani arī pavadīja Latvijas uzņēmēju grupa, sekmīgi attīstās četri līdz seši sadarbības projekti. Pēc M.Krūmiņas vārdiem, šajā vizītē Latvijas uzņēmēji vairāk akcentēs sadarbības kvalitatīvos aspektus.

Grieķija suverēno Latvijas valsti atzina 1922. gada 23. maijā un nekad nav atzinusi Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS. Latvijas atjaunoto valstisko neatkarību Grieķija atzina jau 1991. gada 27. augustā, un 2. septembrī tika atjaunotas Latvijas un Grieķijas diplomātiskās attiecības. Grieķijas intereses mūsu valstī pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Nikolajs Kouniniotis, kura rezidence ir Stokholmā. Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Grieķijā ir Mārtiņš Lācis. Grieķijā darbojas arī divi Latvijas goda konsuli — Antonijs Halaris ar konsulāro apgabalu Pirejā un Agisilajs Kinigopuls ar konsulāro apgabalu Maķedonijas–Treisas reģionā un rezidenci Salonikos.

Latvijas tirdzniecības bilance ar Grieķiju ir negatīva. Pērn Latvijas eksports uz Grieķiju sasniedza 797 tūkstošus ASV dolāru, bet imports no Grieķijas — 6,652 miljonus ASV dolāru. Kopumā Latvijas tirdzniecības attiecības ar Grieķiju pagaidām veido tikai 0,1 procentu no mūsu valsts ārējā preču apgrozījuma kopapjoma.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors