Mēs esam izveidojuši veiksmīgu sadarbības vidi Ziemeļeiropā un starp Baltijas valstīm

Ministru prezidents Andris Bērziņš atrodas darba vizītē Rumānijā, kur notiek NATO kandidātvalstu valdību vadītāju sanāksme

Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš (trešais no kreisās) vakar, 25. martā, Bukarestē kopā ar ASV valsts sekretāra vietnieku Ričardu Ārmitedžu (pirmais no kreisās) un NATO kandidātvalstu premjerministriem Foto: epa–A.F.I.

25.un 26.martā Ministru prezidents Andris Bērziņš atrodas darba vizītē Rumānijā, kur notiek NATO kandidātvalstu valdību vadītāju sanāksme “Bukareste 2002: jauno sabiedroto pavasaris” (“Bucharest 2002: The Spring of New Allies”). A.Bērziņu uz šo sanāksmi ielūdzis Rumānijas premjerministrs Adrians Nastase. Sanāksmes mērķis ir stiprināt reģionālo sadarbību saistībā ar NATO paplašināšanos.

Ministru prezidents sanāksmē uzstājās ar runu NATO kandidātvalstu valdību vadītāju konferences “Bukareste 2002: jauno sabiedroto pavasaris” paneļdiskusijā “Jauni izaicinājumi, jauni sabiedrotie”.

Savā runā A.Bērziņš atzina, ka pēdējos gados bieži izskanējuši jautājumi par NATO nozīmi un lomu, taču krīžu risināšanā starptautiskā sabiedrība izvēlējusies tieši Ziemeļatlantijas aliansi kā galveno drošības garantu.

Kā norādīja A.Bērziņš, 2001.gada 11.septembra notikumi pierādījuši, ka mēs dzīvojam strauji mainīgā pasaulē un ka valstīm ir jāpielāgojas šīm izmaiņām, lai varētu cīnīties pret jauniem izaicinājumiem, jauniem draudiem. Ministru prezidents pauda pārliecību, ka Viļņas desmitnieka grupas valstis ir gatavas to darīt. NATO kandidātvalstu atbildība cīņā pret terorismu ir līdzvērtīga NATO dalībvalstu atbildībai.

A.Bērziņš, uzrunājot paneļdiskusijas dalībniekus, uzsvēra: jauni draudi, kā terorisms un masu iznīcināšanas ieroču tirdzniecība, ir starptautiska problēma, un globalizācijas laikmetā šo draudu apkarošanā jāizmanto globāli paņēmieni. NATO dalībvalstis un kandidātvalstis ir starptautiskās pretterorisma cīņas līderi.

Attiecības Ziemeļeiropas valstu starpā A.Bērziņš raksturoja kā mieru veicinošas. Tās ļāvušas veikt reformas un iedrošinājušas atbalstīt citus cīņā par pašnoteikšanos un demokrātijas attīstību. Latvija un tās Baltijas kaimiņvalstis piedalījušās visās NATO vadītajās miera uzturēšanas misijās Balkānos un atbalstījušas demokrātisku attīstības ceļu šajā reģionā.

Latvijas valdības vadītājs uzsvēra, ka visa demokrātiskā pasaule joprojām kopīgi cīnās, lai nodrošinātu ilgstošu mieru daudznacionālajā Balkānu teritorijā. “Mēs esam gatavi turpināt iesākto, tai skaitā dalīties iegūtajā pieredzē Rīcības plāna dalībai NATO ieviešanas laikā. Vēl viena joma, kurā Latvija ieguvusi atzīstamus panākumus un kurā esam gatavi dalīties ar partneriem, ir reģionālā sadarbība,” teica A.Bērziņš. “Mēs esam izveidojuši veiksmīgas sadarbības vidi Ziemeļeiropā un starp Baltijas valstīm. Kopējie Baltijas valstu sadarbības projekti — “Baltbat” un “Baltnet” — ļāvuši mums pilnveidot savu kapacitāti un izpildīt priekšnosacījumus dalībai NATO.” Ministru prezidents piebilda, ka reģionālās sadarbības formas kopā ar ciešu NATO un Krievijas, kā arī ES un Krievijas sadarbību ir izdevīgas un noderīgas visām iesaistītajām pusēm, jo veicina stabilitāti un drošību Eiropā.

Viļņas grupas valstis ir veikušas daudz, lai sakārtotu savu valstu ekonomiku un bruņotos spēkus. Šīs valstis to darījušas pašu labā, kā arī lai kļūtu par pilntiesīgām eiroatlantiskās sabiedrības dalībniecēm. “Pagājušajā nedēļā es biju Briselē, kur ar Ziemeļatlantijas padomi tika apspriesta Latvijas gatavība integrēties NATO.

Man bija patīkami dzirdēt labus vārdus par sasniegumiem, taču tai pašā laikā ir jāsaprot, ka mums, visām NATO kandidātvalstīm, ielūguma saņemšana Prāgā būs tikai ceļa sākums, nevis ceļa noslēgums. Novēlu visiem spēku un drosmi, uzsākot NATO ceļu. Esmu pārliecināts, ka kopā mēs to paveiksim,” nobeigumā teica A.Bērziņš.

Pirmdien, 25.martā, A.Bērziņš kopā ar citiem tikšanās dalībniekiem piedalījās Rumānijas premjerministra rīkotajās pusdienās. Pēc tam tika atklāta sanāksme, kurā uzstājās Rumānijas premjerministrs Adrians Nastase, Rumānijas prezidents Jons Iliesku, NATO dalībvalsts Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis un dalībvalsts Turcijas valdības vadītājs Bulents Ečevits.

Sanāksmes pirmajā dienā notika paneļdiskusija “Jauni draudi, jauni sabiedrotie”, kurā uzstājās arī A.Bērziņš.

Vakar Ministru prezidentam Andrim Bērziņam bija divpusējā tikšanās ar Horvātijas premjerministru Ivicu Račanu.

Horvātijas premjerministru īpaši interesēja Latvijas sasniegumi, integrējoties Eiropas Savienībā, Latvijas iekšpolitiskā attīstība un valsts sasniegtais nodokļu iekasēšanas jomā. Kā zināms, Horvātija sarunu procesā ar ES nav tikusi tik tālu kā Latvija, tādēļ mūsu pieredze viņam šķita jo īpaši noderīga.

Valdību vadītāji vienojās par darba sākšanu pie abu valstu brīvās tirdzniecības līguma sagatavošanas. Līguma sagatavošana tiks sākta jau nākamajā nedēļā, kad Latvijā viesosies Horvātijas ārlietu ministrs Tonīno Picula.

A.Bērziņš ielūdza Horvātijas valdības vadītāju I.Račanu uz NATO kandidātvalstu jeb Viļņas desmitnieka tikšanos Rīgā šā gada jūlija sākumā.

Šodien, 26.martā, notiks sanāksmes otrā paneļdiskusija “Integrācija NATO: nākotnes biedru skatījums. Ceļš uz Prāgu un pēc tās”. Tajā uzstāsies arī Igaunijas un Lietuvas valdību vadītāji — Sīms Kallass un Aļģirds Brazausks, kā arī NATO dalībvalsts Čehijas valdības vadītājs Milošs Zemans. Sanāksmes noslēgumā A.Bērziņš informēs dalībniekus par gaidāmo NATO kandidātvalstu jeb Viļņas desmitnieka tikšanos Rīgā šā gada jūlijā. Pēc sanāksmes paredzēta kopīga preses konference.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments