Par lauksaimniecības ministru kārtējo tikšanos Briselē

Sarunās ar Eiropas Savienību (ES) Zemkopības ministrija (ZM) turpmāk kā galvenos izvirzīs jautājumus par ražošanas kvotu palielināšanu un labāku nosacījumu formulēšanu strukturālo fondu līdzekļu saņemšanā, pēc atgriešanās no ES dalībvalstu un kandidātvalstu lauksaimniecības ministru tikšanās, kas pagājušajā nedēļā notika Briselē, preses konferencē paziņoja ZM valsts sekretāre Laimdota Straujuma.

Latvija, tāpat kā citas ES kandidātvalstis, līdz šim par vienu no svarīgākajiem diskusiju objektiem uzskatīja nevienlīdzīgo tiešo maksājumu līmeni, uzsverot, ka ir negodīgi radīt situāciju, kad tagadējām ES valstīm un potenciālajām šīs savienības dalībniecēm tiktu piemēroti nevienlīdzīgi nosacījumi. Taču pēc šīs sanāksmes ir kļuvis pilnīgi skaidrs, ka šis jautājums nevarēs būt dienas kārtības pirmais jautājums, jo ES lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisārs Francs Fišlers norādījis, ka par tiešo maksājumu palielināšanu virs 25% nekādu diskusiju ar ES kandidātvalstīm nebūs. Apzinoties to, ka iegūt tiešos maksājumus simt procentu apmērā tūlīt pēc iestāšanās ES nebūs iespējams, ES kandidātvalstis spērušas atkāpšanās soli līdz 2006. gadam — pēc ES jaunā budžeta apstiprināšanas tiešajiem maksājumiem ir jābūt vienādiem kā vecajās, tā jaunajās dalībvalstīs.

Arī ES ir atradusi kompromisa ceļu, paziņojot, ka diskutējami ir visi pārējie jautājumi, izņemot jau minēto tiešo maksājumu apjomu un pārtikas drošību. Saistībā ar otro tēmu ir arī noteikts, ka visām ES kandidātvalstīm bez ierunām jāīsteno liellopu sūkļveida encefalopātijas profilakses pasākumi. Tā kā nākamajām dalībvalstīm netiks dotas nekādas atlaides pārtikas drošības jautājumos, patlaban Latvijā noris diskusija starp ZM Pārtikas un veterināro dienestu un ražotājiem par pārejas perioda optimālo ilgumu. Nosakot pārejas periodu, jārēķinās ar to, ka uzņēmumi, kas līdz iestājai ES nebūs pārkārtojuši ražošanu atbilstoši visām pārtikas drošības prasībām, savu produkciju varēs realizēt tikai vietējā tirgū, bet eksports būs liegts, atgādināja L. Straujuma.

Taču jautājums par ražošanas kvotām ir pietiekami cerīgs. Par to liecina EK veiktais pētījums, kurā minēts, ka Latvija potenciāli var saražot vienu miljonu tonnu piena gadā. Mūsu valsts gan ir prasījusi nedaudz lielāku piena ražošanas kvotu, taču galīgais ES lēmums būs atkarīgs no tā, cik spēcīgi Latvija argumentēs šo prasību sarunās.

Sanāksmē runāts arī par ārējās robežas sakārtošanu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta to kandidātvalstu ārējām robežām, kas nākotnē būs arī ES ārējās robežas. Atzinīgu ES vērtējumu šīs valstis saņēmušas tāpēc, ka neviena no tām nav prasījusi pārejas periodu robežu sakārtošanai atbilstoši ES prasībām.

Sanāksmē ES amatpersonas vairākkārt uzsvērušas, ka abām sarunu pusēm jākoncentrējas uz pozitīvajiem aspektiem un ieguvumiem, ko nesīs jaunu valstu iestāšanās ES.

Kā pastāstīja L. Straujuma, pašlaik Eiropas Komisija (EK) gatavo oficiālās pozīcijas par katru ES kandidātvalsti. Šo dokumentu “melnraksti” varētu būt gatavi jau aprīļa sākumā, un tad tie tiks izsūtīti apspriešanai visām ES dalībvalstīm. Galadokumentu EK varētu publiskot jūnijā, pieļāva ZM valsts sekretāre.

ZM ir jāturpina neformālais lobiju darbs, pirms EK būs formulējusi savus priekšlikumus ES kandidātvalstīm un oficiāli paziņojusi par tiem. Briselē igauņu un latviešu kolēģi apsvēruši iespēju jūnija sākumā uzaicināt pie sevis ES dalībvalstu lauksaimniecības ministriju pārstāvjus, lai uz vietas iepazīstinātu viņus ar situāciju abās valstīs. Šo tikšanos varētu organizēt kā konferenci. Iespējams, pasākuma rīkošanā tiks iesaistīta arī Lietuva, tādējādi dodot ES dalībvalstu speciālistiem iespēju iepazīt visu trīs Baltijas valstu lauksaimniecību. Ikviena kandidātvalsts ir veikusi aprēķinus, salīdzinot pašreizējos EK priekšlikumus ar valsts reālajām lauksaimniecības attīstības iespējām. Latvijā šo analītisko darbu veica Agrārās ekonomikas institūts. Ar šo materiālu varētu iepazīstināt dalībvalstis, norādīja L. Straujuma, piebilstot, ka iepriekš gan jākonsultējas ar Ārlietu ministriju par to, kā pareizāk rīkoties mūsu valsts labā.

ZM valsts sekretāre uzskata: jo biežāk mēs atgādināsim par sevi, sniedzot precīzu un konkrētu informāciju ES, jo veiksmīgāk noritēs iestāšanās sarunas sadaļā “Lauksaimniecība”.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore