Izskatīts rīkojuma projekts “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības vienošanos par sadarbību mazo un vidējo uzņēmumu jomā”.

Vienošanās projekta mērķi ir: ciešāku sakaru un sadarbības veidošana starp pusēm, veicinot pieredzes apmaiņu mazo un vidējo uzņēmumu attīstības politikas īstenošanā; sadarbības pastiprināšana starp mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta organizācijām; programmu, līdzekļu un metožu izstrādāšana jaunu uzņēmumu veidošanai un pastāvošu uzņēmumu attīstībai un stiprināšanai; iespējamo darbības veidu un līdzekļu noteikšana, kas veicinātu tehnoloģisko un organizatorisko inovāciju pilnveidošanu uzņēmumos un starptautisko standartu ievērošanu; speciālu rīcības projektu izstrādāšana noteiktiem ģeogrāfiskiem apgabaliem un/vai darbības nozarēm; cilvēku resursu, to profesionālo dotību un iespēju identificēšana un attīstīšana; iespējamā finansiālā atbalsta noteikšana, mazo un vidējo uzņēmumu attīstības un kvalifikācijas veicināšanai; Eiropas Savienības (ES) mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmu piedāvāto iespēju izmantošana.

Izskatīts rīkojuma projekts “Grozījums Latvijas Republikas valdības un Somijas Republikas valdības līgumā par vīzu režīma atcelšanu”.

Līgumprojekts izstrādāts pēc Somijas Republikas priekšlikuma, kas paredz noteikt Latvijas pilsoņu bezvīzu uzturēšanās perioda Somijas Republikas teritorijā aprēķināšanas kārtību atbilstoši Somijas starptautiskajām saistībām, ko Somija uzņēmusies 2001.gada 25.martā, iestājoties Šengenas līgumā par pakāpenisku kontroles atcelšanu uz kopējām robežām.

Izskatīts rīkojuma projekts “Par Latvijas Republikas valdības un Panamas Republikas valdības līgumu par savstarpēju atteikšanos no vīzām”.

Izskatīts likumprojekts “Par 1998.gada 17.jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūtiem”.

Starptautiskās krimināltiesas Statūti tika pieņemti 1998.gada 17.jūlijā Romā, tie stāsies spēkā, kad tos ratificēs 60 valstis. Statūtus ir ratificējušas jau 50 valstis. 1999.gada 22.aprīlī Valdis Birkavs Latvijas Republikas vārdā parakstīja Starptautiskās krimināltiesas Statūtus.

Ratificējot statūtus, Latvijas Republika kļūs par Starptautiskās krimināltiesas dalībvalsti. Starptautiskā krimināltiesa būs pastāvīga institūcija ar atrašanās vietu Hāgā, kura būs tiesīga īstenot jurisdikciju pār personām vissmagāko starptautiska mēroga noziegumu gadījumos, un tā būs papildinājums nacionālajai kriminālajai jurisdikcijai. Tiesai būs jurisdikcija par šādiem noziegumiem: genocīds; noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi, kas izdarīti pēc Statūtu spēkā stāšanās.

Izskatīts likumprojekts “Par 1987.gada 25.maija konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas kopienu dalībvalstu starpā”.

Latvijas Republikai, iestājoties Eiropas Savienībā, jābūt gatavai ieviest Eiropas Savienības dalībvalstīm spēkā esošās konvencijas. Visus dokumentus, uz ko attiecas šī konvencija, līgumslēdzējas valstis atbrīvo no jebkādas legalizācijas vai kādas citas tādas pašas vai līdzīgas formalitātes (tātad — starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Latvijas Republiku, kad tā kļūs par pilntiesīgu ES dalībvalsti).

Izskatīts noteikumu projekts “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības izslēgt personu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra”.

Noteikumi noteiks kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības izslēgt personu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra.

Ja notikusi attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidācija, Valsts ieņēmumu dienests izslēdz personu no apliekamo personu reģistra vienas darba dienas laikā pēc Uzņēmumu reģistra lēmuma saņemšanas.

Ja notikusi attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reorganizācija, uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) sadaloties vairākos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde desmit darba dienu laikā pēc apliekamās personas motivēta iesnieguma par izslēgšanu no apliekamo personu reģistra un reorganizāciju apliecinošo dokumentu iesniegšanas izvērtē katra uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) apliekamo darījumu paredzamo apjomu un lemj par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) izslēgšanu no apliekamo personu reģistra. Ja paredzamais apliekamo darījumu apjoms nesasniedz 10 000 latu, persona tiek izslēgta no apliekamo personu reģistra, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora lēmumu.

Izskatīts likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”.

Latvija piedalās globālo klimata pārmaiņu samazināšanas procesā un līdz ar daudzām citām pasaules valstīm ir parakstījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām 1992. gada jūnijā Riodežaneiro ANO konferencē par vidi un attīstību. Saeima konvenciju ratificēja 1995. gada 23. februārī, un kopš 1995. gada 23. marta Latvija ir kļuvusi par konvencijas dalībvalsti, tādējādi uzņemdamās pildīt virkni starptautisku saistību. Konvencijas galamērķis ir sasniegt siltumnīcefekta gāzu (SEG) koncentrācijas stabilizāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā. ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokols tika izstrādāts no 1995. gada līdz 1997. gadam. Protokolu pieņēma konvencijas līgumslēdzēju pušu trešajā sesijā Kioto, un Latvijas valdības deleģētais pārstāvis to parakstīja 1998. gada 14. decembrī.

Likumprojekts paredz ratificēt Kioto protokolu, kas vērsts uz SEG izmešu samazināšanu laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam par 5% salīdzinājumā ar 1990. gadu, nosaka galvenos politikas un pasākumu virzienus, to realizāciju un kontroli. Protokols uzliek Latvijai tādas pašas saistības kā pārējām Baltijas valstīm un Eiropas Savienībai kopumā, t.i., individuāli vai kopīgā rīcībā ar citu valsti panākt, lai antropogēnie ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4), slāpekļa oksīda (N2O), vairāku fluoru saturošo savienojumu (HFC, PFC un SF6) izmeši laikā no 2008. līdz 2012. gadam būtu par 8% zemāki par 1990. gada izmešu līmeni. Bez tam valstīm katru gadu līgumslēdzēju pušu konferencei ir jāsniedz pārskats (inventarizācija) par siltumnīcefekta gāzu (SEG) izmešiem un ogļskābās gāzes piesaisti un reizi trijos gados jāsagatavo nacionālais ziņojums, kurā jāsniedz informācija ne tikai par SEG izmešiem un CO2 piesaisti, bet arī par konvencijas saistību īstenošanas labā veiktiem un iecerētiem politikas pasākumiem, jāsniedz to vērtējums un jāveic prognoze SEG piesārņojumam nākotnē. Konvencijas ieviešanu kontrolēs ANO ekspertu grupas. Likumprojekts palīdz veidot likumīgu pamatu starptautiskā līguma normu izpildei, kā arī izslēgt un precizēt novecojušas, ES nosacījumiem neatbilstošas normas, lai novērstu dublēšanos un pretrunas ar citiem likumiem.

Izskatīts noteikumu projekts “Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas apjomiem un termiņiem, ziņojuma sniegšanas kārtību un veidlapas paraugu”. Tie noteiks: iepakojuma veidus un materiālus, kuriem var piemērot izņēmumus attiecībā uz smago metālu saturu, kā arī termiņus, kādos var piemērot attiecīgos izņēmumus; visa izlietotā iepakojuma un dažādu iepakojuma veidu procentuālo apjomu, kāds jāizmanto reģenerācijai, kā arī termiņus, kādos noteiktais apjoms reģenerējams; kalendārajā gadā izlietotā iepakojuma apjomu, kuru radot iepakotāji un iepakojuma apsaimniekošanas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) reģistrējas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā vai tās pilnvarotajā institūcijā, veic izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu un sniedz ziņojumu par izlietotā iepakojuma savākšanas un resursu atgūšanas apjomu un veidiem; ziņojuma par saražotā, eksportētā vai importētā iepakojuma apjomu un veidiem un izlietotā iepakojuma savākšanas un resursu atgūšanas apjomu un veidiem iesniegšanas kārtību un ziņojuma veidlapas paraugu.

Izskatīts noteikumu projekts “Iepakojuma klasifikācija un marķēšanas kārtība”. Projekts izstrādāts, lai izpildītu Iepakojuma likuma 10. panta otrajā daļā doto uzdevumu, tā mērķis ir veicināt un padarīt efektīvāku izlietotā iepakojuma savākšanu, atkārtotu lietošanu un pārstrādi, tādējādi samazinot to atkritumu daudzumu, kas nonāk poligonos un izgāztuvēs, un veicinot dabas resursu racionālu izmantošanu. Rezultātā saskaņā ar šiem noteikumiem marķētais iepakojums, nonākot pie patērētāja un kļūstot par izlietoto iepakojumu, saturēs starptautiski atzītu informāciju, kura nodrošinās efektīvāku savākšanu un šķirošanu jau procesa sākotnējā stadijā. Iepakojuma materiālu klasifikācijas princips pēc materiālu grupām nav pretrunā ar likuma “Par dabas resursu nodokli” 8. pielikumu, un iepakojuma marķēšana nodrošinās papildu kontroles iespējas dabas resursu nodokļa likmju piemērošanā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments