Zviedrija vienmēr bijusi uzticama Latvijas sabiedrotā

Vakar Rīgā uzturējās Zviedrijas ārlietu ministre

Vakar, 25.martā, Rīgā: Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pie ārlietu ministra

Vakar, 25. martā, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Zviedrijas ārlietu ministri Annu Lindu, kura uzturas Latvijā darba vizītē. Tikšanās laikā pārrunāti Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās un nākotnes jautājumi, kā arī attiecības ar kaimiņvalstīm.

Sarunas sākumā abas pusespauda gandarījumu par labajām attiecībām, kādas izveidojušās starp Latviju un Zviedriju. I.Bērziņš pateicās par Zviedrijas izrādīto aktīvo atbalstu Latvijai, integrējoties Eiropas Savienībā. Ministrs atzīmēja, ka Latvijai ir visas iespējas Spānijas prezidentūras laikā noslēgt vēl četras iestāšanās sarunu sadaļas – “Sadarbība iekšlietās un tieslietās”, “Nodokļi”, “Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas”, kā arī, iespējams, “Reģionālā politika un strukturālie instrumenti”. I.Bērziņš arī informēja Zviedrijas kolēģi par Latvijas nostāju lauksaimniecības sadaļā, atzīmējot, ka Latvija iestāsies par lauksaimnieciskās ražošanas kvotu palielināšanu un pret ilgo pārejas periodu tiešajiem maksājumiem. Ministrs arī uzsvēra, ka Latvija vēlas godīgas konkurences nosacījumus.

Tikšanās gaitā apspriesta sabiedrības attieksme pret ES integrācijas jautājumiem. Ministrs informēja par pēdējiem sabiedriskās domas pētījumiem un pauda viedokli par nepieciešamību sniegt precīzāku un visaptverošāku informāciju, lai sabiedrība izšķirošajā brīdī pieņemtu atbildīgu lēmumu.

ES paplašināšanās kontekstā skarta arī sadarbības veidošanās ar Krieviju.

I.Bērziņš uzsvēra Latvijas ieinteresētību labā sadarbībā starp ES un Krieviju, kā arī atzīmēja Latvijas konstruktīvo pieeju sadarbības veidošanā ar Krieviju, norādot, ka tā attīstās gan ekonomikā, gan cīņā ar organizēto noziedzību, gan pārrobežas sadarbības projektu īstenošanā. Abas puses bija vienisprātis, ka ES un Krievijas sadarbības attīstīšana veicinās reģionālo attīstību un stabilitāti kopumā.

Runājot par Eiropas nākotnes jautājumiem, abas puses pauda viedokli, ka Latvijai ir visas iespējas kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti un piedalīties nākamajā Starpvaldību konferencē, kur lems par Eiropas nākotni.

Tikšanās ietvaros pārrunāta sadarbības attīstība iekšlietu un tieslietu jautājumos, kā arī korupcijas apkarošana Latvijā. I.Bērziņš pauda Latvijas ieinteresētību turpināt sadarbību ar Zviedriju, īstenojot dažādus projektus šajā virzienā.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 25. martā, Rīgas pilī tikās ar Zviedrijas ārlietu ministri Annu Lindu, pārrunājot aktuālos Latvijas un Zviedrijas sadarbības un ES jautājumus.

Sarunā A.Linda atzinīgi novērtēja Latvijas pēdējā laika sasniegumus, kā arī iestāšanās sarunu procesu ES. Zviedrijas ministre pauda atzinības vārdus par prezidentes iniciatīvām un attieksmi jautājumos par korupcijas ierobežošanu, kas ir aktuāls temats ES dalībvalstu vidū. V.Vīķe–Freiberga savukārt atzinīgi izteicās par to, ka Latvijā sabiedrība korupciju šobrīd uztver kā problēmu, kura ir steidzīgi jārisina, “un tas ir pirmais ļoti būtiskais solis, lai to arī panāktu”.

Runājot par valodas politiku Latvijā, A.Linda akcentēja Zviedrijas viedokli, sakot, ka latviešu valodai ir tiesības būt par vienīgo valsts valodu Latvijā. Viņa arī slavēja drosmīgo iniciatīvu, kas saistīta ar vēlēšanu likuma grozījumiem, kuru mērķis ir nedalīt pilsoņus demokrātiskā vēlēšanu procesā.

Pārrunājot aktuālos ES jautājumus, V.Vīķe-Freiberga skaidroja A.Lindai sabiedrības noskaņojumu Latvijā par strīdīgajiem lauksaimniecības politikas jautājumiem. Prezidente uzsvēra, ka šajā lietā nepieciešams aktīvs dialogs ar kandidātvalstīm, jo “Latvija nav gatava ražot mazāk, nekā tas būtu nepieciešams pat pašas vajadzībām”. V.Vīķe–Freiberga un A.Linda atzīmēja Eiropas Konventa lomu jaunās Eiropas veidošanā.

Tika spriests par sabiedrības viedokli un aptaujas datiem par valsts dalību ES. Abas puses uzsvēra, ka nepieciešams aktīvs dialogs ar sabiedrību, rosinot diskusijas par ieguvumiem un zaudējumiem, ko valstij nozīmētu dalība ES. A.Linda stāstīja par Zviedrijas pieredzi sabiedrības informēšanā par ES tematiku. V.Vīķe–Freiberga un A.Linda bija vienisprātis, ka svarīgs ir izvērsts dialogs un diskusijas ar nevalstiskajām organizācijām, tajā skaitā jauniešu grupām, racionāli izsverot dalības “par” un “pret” argumentus.

Sarunas noslēgumā prezidente atzīmēja, ka Zviedrija vienmēr ir bijusi uzticama Latvijas sabiedrotā, par ko liecina aktīvā abu valstu sadarbība visdažādākajos līmeņos un jomās, kā arī daudzkārtējs Zviedrijas atbalsts Latvijai.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas komisijām

Vakar, 25.martā, Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Zviedrijas Karalistes ārlietu ministri Annu Lindu.

Abas puses pārrunāja Latvijas panākto progresu Eiropas Savienības (ES) iestāšanās sarunās un to noslēguma posmā veicamos uzdevumus, kā arī ES Konventa darbu.

Zviedrijas ārlietu ministre atgādināja, ka Latvijai šis laiks, kad noslēgumam tuvojas ES iestāšanās sarunas, ir ļoti nozīmīgs. Viņasprāt, mūsu valsts, gatavojoties integrācijai Eiropas Savienībā, ieguldījusi nopietnu darbu un sasniegusi ļoti labus rezultātus. A.Linda akcentēja, ka sarunu beigu posmā Latvijas svarīgākie uzdevumi ir sabiedrības attieksmes veidošana saistībā ar iestāšanos ES, vēlēšanu likumu grozījumi, kā arī korupcijas novēršanas un apkarošanas intensificēšana, kas ir arī starptautiski nozīmīgs jautājums. Ārlietu komisijas pārstāve Inese Birzniece informēja viešņu par paveikto sabiedrības informēšanā par ES, kā arī norādīja, ka Eiropas Komisijas priekšlikums par jauno dalībvalstu lauksaimniecības finansēšanu negatīvi ietekmējis sabiedrības atbalstu Latvijas dalībai ES. Sabiedrība EK priekšlikumus tiešo maksājumu un ražošanas kvotu jautājumā uztver kā netaisnīgus, kas pārkāpj vienlīdzības principu starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm, tāpēc nepieciešams laiks, lai iedzīvotājiem izskaidrotu paredzamos ieguvumus un zaudējumus šajā nozarē pēc iestāšanās ES. I.Birzniece pastāstīja arī par korupcijas novēršanas un apkarošanas likumprojektu paketes izskatīšanu Saeimā, kuru paredzēts pieņemt līdz jūnija sākumam.

Tikšanās dalībnieki sprieda arī par ES Konventa darba organizācijas metodēm un darba valodām, kā arī kandidātvalstu politiķu un iedzīvotāju iespējām iepazīties ar Eiropas nākotnes jautājumu apspriešanas gaitu. Abas puses atzina, ka lietderīga būtu neformāla reģionālā sadarbība Eiropas nākotnes jautājumu apspriešanā.

Saeimas preses dienests

Preses konferencē

Vakar, 25. martā, Ārlietu ministrijā notika Zviedrijas ārlietu ministres Annas Lindas un Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa preses konference.

Tās ievadā Indulis Bērziņš teica:

— Šodien ir 25. marts, Komunistiskā režīma upuru piemiņas diena, un mēs ar Zviedrijas ārlietu ministri šodien apmeklējām Okupācijas muzeju. Šodienas sarunās mēs runājām par Latvijas un Zviedrijas nākotni, kopējo nākotni Eiropas Savienībā (ES). Sarunu procesā Latvija ir uzkrājusi lielu pieredzi, mēs jau esam iemācījušies, kā mums būs jādzīvo Eiropas Savienībā. To mēs esam iemācījušies, arī pateicoties mūsu zviedru draugiem un atbalstītājiem.

Šodien mums jāstrādā tālāk, jādomā, kāda būs šī savienība. Tā noteikti būs neatkarīgu nacionālu valstu savienība. Te Latvijas un Zviedrijas izpratne un intereses sakrīt. Būtisks punkts mūsu sarunās bija tas, kā nākotnē ES dalībvalstīm, kad arī Baltijas valstis par tādām kļūs, būs jāsadarbojas te, Baltijas jūras reģionā. Visbeidzot, man ir patiess prieks, ka šodien pie mums ciemos ir Anna Linda, cilvēks, kas tik daudz ir palīdzējis Latvijai, arī man. Mums ir bijusi un ir laba sadarbība.

Pēc tam runāja Anna Linda:

— Man ir liels prieks viesoties Rīgā divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tādēļ, ka mums ir izveidojusies tik cieša politiskā sadarbība, un, otrkārt, tādēļ, ka Rīga ir tik skaista pilsēta. Mēs ar Latvijas kolēģi viens otru bieži redzam, divas reizes mēnesī noteikti. Man vienmēr ir liels prieks tikties ar Bērziņa kungu. Šodien mēs izrunājām vairākus divu pušu jautājumus. Mēs apspriedām ES paplašināšanās procesu, to, ka būs iespējams ievērot noteikto laika grafiku. Un Latvija noslēgs iestāšanās sarunas un kļūs par pilntiesīgu ES dalībvalsti 2004. gadā Dānijas prezidentūras laikā. Mūsu diskusiju gaitā ir redzams, ka abu valstu sadarbība ir ievērojami attīstījusies. Agrāk runājām par ES paplašināšanos, par bilaterāliem jautājumiem, taču šodien mēs jau kopā runājām par ES nākotni, kopējo drošības politiku, uzdevumiem nākotnē. Mums ir izveidojusies ļoti cieša sadarbība Baltijas un Ziemeļvalstu ietvaros.

Visbeidzot, es biju šokēta par valodas jautājumu, par priekšlikumu par divām valsts valodām. Neviena no ES dalībvalstīm par savu prasību nav izvirzījusi divvalodību Latvijā. Zviedrijā ir viena valsts valoda, tāpat kā vairumā ES valstu. Valsts valodas jautājumam pilnībā būtu jābūt pašas Latvijas ziņā. Daudz ir diskutēts par grozījumiem vēlēšanu likumā. Mums ir liels prieks redzēt, ka Latvijas valdība ir nākusi klajā ar grozījumiem. Latvija ir izpildījusi visas prasības, lai kļūtu par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.

Tad ministri atbildēja uz jautājumiem.

— Cik reāli ir tas, ka latviešu valoda varētu kļūt par vienu no darba valodām Eiropas Konventā?

A. Linda: — Konvents ir darba forma, kurā mēs sadarbosimies tikai neilgu laiku, šī institūcija arī nepieņems nozīmīgus juridiskus lēmumus. Mums vajadzētu pragmatiski vienoties, kāds tad būtu valodu režīms šajā institūcijā. Kad Latvija kļūs par ES dalībvalsti, tad Latvijai tāpat kā citām dalībvalstīm būs tiesības izmantot latviešu valodu kā darba valodu.

— Kāda ir Zviedrijas nostāja ES lauksaimniecības politikā attiecībā pret kandidātvalstīm?

A. Linda: — Mums jābūt uzmanīgiem, diskutējot par šiem jautājumiem tagad un šeit. Par to būtu jārunā ar ES institūcijām. Mans Latvijas kolēģis mani ir ļoti labi iepazīstinājis ar Latvijas viedokli un nostāju šajā jautājumā. Es ļoti labi saprotu Latvijas nostāju. Zviedrijas attieksme ir tāda, ka nākotnē lauksaimniecības politika būtu jāmaina. Mums būtu jāsamazina tiešie maksājumi ES dalībvalstīm. Ja mēs diskutējam par vienu konkrētu priekšlikumu, kas ir nācis no ES, tad jāņem vērā, ka tas nāk no vairāku priekšlikumu kopuma. Latvijai ne tikai politisku, bet arī ekonomisku apsvērumu dēļ būtu lielas priekšrocības, ja tā kļūtu par ES dalībvalsti, es to attiecinu arī uz zemniekiem. Vienmēr ir bīstami sašaurināt savu redzējumu, neuztvert kopainu.

— Latvijā ir pieaudzis eiroskeptiķu skaits. Kā šo tendenci varētu ierobežot?

A. Linda: — Es esmu Zviedrijas ārlietu ministre un zinu, ka arī Zviedrijā ir problēmas ar sabiedriskās domas aptaujām. Bieži kāda tendence sabiedriskās domas aptaujās dominē tāpēc, ka cilvēki pievēršas kādai detaļai, nevis kopainai. Es nedomāju, ka to var mainīt propaganda, te var palīdzēt tikai informācija, sabiedrībai ir jāsniedz iespējami vairāk faktu. Jo vairāk cilvēki iesaistīsies diskusijās, jo labāk.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore