Ar sakārtotu sistēmu uz Eiropas Savienības finansu atbalstu

Eiropas Komisijas reģionālās politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora Gija Krauzera preses konferencē

Pēdējos mēnešos Latvija ir sasniegusi ievērojamu progresu tādas institucionālas sistēmas izveidē, kas spētu strādāt ar Eiropas Savienības (ES) fondiem, tomēr vēl ir jāpaveic milzīgs darbs sistēmas pilnveidošanā un stratēģisko attīstības prioritāšu noteikšanā, lai jau ar 2004. gadu Latvija varētu sekmīgi apgūt visas pieejamās ES fondu iespējas. To piektdien, 22. martā, preses konferencē žurnālistiem pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) reģionālās politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Gijs Krauzers.

G. Krauzers Rīgā bija ieradies divu dienu vizītē, kuras laikā atklāja EK rīkoto paplašināšanās semināru “ Strukturālie fondi un paplašināšanās: Latvijas piemērs”, kā arī tikās ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu, finansu ministru Gundaru Bērziņu, īpašu uzdevumu ministru sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Robertu Zīli un citām Latvijas valdības amatpersonām.

Preses konferencē G. Krauzers vērsa uzmanību uz to, ka veiksmīgu notikumu attīstības rezultātā Latvija varētu kļūt par ES dalībvalsti jau 2004. gadā un līdz ar to iegūt arī pieeju Eiropas Savienības (ES) strukturālajiem fondiem un kohēzijas fondam. Šie fondi paredzēti galvenokārt ekonomiski mazāk attīstītajām ES dalībvalstīm, lai izlīdzinātu reģionālās un strukturālās attīstības atšķirības ES ietvaros. Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomiskās labklājības līmenis (IKP uz vienu iedzīvotāju) ir tikai aptuveni 29 procenti no ES vidējā rādītāja, Latvijai šie līdzekļi varētu būt ļoti noderīgi. G. Krauzers uzsvēra, ka Latvija, kļūstot par ES dalībvalsti, iegūs vienlīdzīgas iespējas ar pārējām dalībvalstīm saņemt finanses no ES fondiem. Lai nodrošinātu ES finansu resursu racionālu izlietojumu, līdzekļi tiks piešķirti saskaņā ar prioritātēm, kuras noteikušas pašas dalībvalstis. Tas nozīmē, ka katrai valstij pašai jāizstrādā attiecīgās attīstības programmas un jānosaka prioritātes dažādās nozarēs. Latvijas valdībai jāizstrādā dažādu nozaru attīstības programmas — jāveic “programmēšana”, lai sekmīgi sabalansētu transporta infrastruktūras, vides infrastruktūras jautājumus, biznesa, rūpniecības un citu jomu attīstību tuvākajos gados.

G. Krauzers norādīja, ka Latvijā, līdzīgi kā citās ES kandidātvalstīs, EK organizē šādus seminārus, kuru mērķis ir izskaidrot kandidātvalstu valdību un reģionālo struktūru pārstāvjiem programmēšanas procesa būtību un nozīmi ES strukturālo fondu apguvē. Kā paskaidroja G. Krauzers, programmēšanā ietilpst programmu izstrāde, īstenošana, uzraudzība un monitorings, programmu uzraudzība un īstenošanas kontrole, programmu izvērtēšana un auditēšana, kā arī izvērtējums, cik lielā mērā šie projekti iekļaujas ES likumdošanas ietvaros. Bet, pirms uzsākt sekmīgu programmēšanas procesu un saņemt ES fondu līdzekļus, ir precīzi jānoskaidro un jāizlemj, ko kurš dara un kāda ir katras iesaistītās institūcijas atbildība. Ir precīzi jānosaka, kāda būs katras ministrijas kompetence un pār kurām programmā tā atbildēs, jānosaka koordinācijas mehānismi ministriju starpā, sadarbībā ar citām iesaistītām institūcijām un reģionālajām struktūrām, kā arī tas, kā tiks iesaistīti sociālie un ekonomiskie partneri. Šie ir svarīgākie jautājumi, par kuriem G. Krauzers diskutējis ar Latvijas valdības amatpersonām.

EK augstā amatpersona atzina, ka sarunās pārliecinājies — šiem jautājumiem Latvijā piešķirta īpaša nozīmība un tieši pēdējā laikā sasniegts ievērojams progress. Arī īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām institūcijām Roberts Zīle atzina, ka pēdējos mēnešos gan valdībā, gan parlamentā apzināts šā jautājuma svarīgums un Latvija veikusi būtiskus mājasdarbus institucionālās un likumdošanas bāzes izveidošanā. Šā gada februārī valdība apstiprināja dokumentu, kurā noteikta galveno institūciju atbildība darbā ar strukturālajiem fondiem un kohēzijas fondu. Tāpat pagājušajā otrdienā valdības sēdē apstiprinātas pamatnostādnes par ES strukturālo instrumentu vadības, uzraudzības, novērtēšanas un kontroles sistēmu. Bet pagājušoceturtdien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Reģionālās attīstības likumu. “Tagad ir zināms, kā tiks sadalīta atbildība dažādu ministriju un institūciju starpā, bet atklāts paliek jautājums, kā tiks koordinēts šis darbs starp dažādām ministrijām un iesaistītajām institūcijām,” atzina G. Krauzers.

Kā otru nozīmīgāko jautājumu, gatavojoties ES strukturālo un kohēzijas fondu apguvei, G. Krauzers minēja Nacionālā attīstības plāna attīstību. Viņš aicinājis Latvijas institūciju pārstāvjus ieguldīt milzīgas pūles, lai skaidri noteiktu attīstības koncepciju un plānā iekļaujamās prioritātes. Pirmais solis jeb pirmais dokuments ceļā uz atbilstoša attīstības plāna izstrādi ir Nacionālais attīstības plāns, kas janvārī iesniegts Latvijas valdībā. Šis ir arī pamatdokuments, uz kura balstījušās diskusijas seminārā un diskusijas ar Latvijas valdības pārstāvjiem.

Bet vēl ir jāiegulda daudz darba, lai panāktu tāda attīstības plāna izveidošanu, kura līdzfinansēšanā varētu piesaistīt ES fondu līdzekļus laikā no 2004. līdz 2006. gadam, secināja G. Krauzers un izteica cerību, ka divu dienu seminārs būs pietiekams pamats, lai līdz šā gada beigām izstrādātu jauno konkretizēto attīstības plānu un sāktu gatavošanos ES fondu apguvei.

Ja šie uzdevumi tiks sekmīgi paveikti, tad EK varēs būt pārliecināta par Latvijas spējām uzņemties saistības šajā jomā un šā gada nogalē varēs tikt slēgta iestāšanās sarunu sadaļa “Reģionālā politika un strukturālie instrumenti”. Noslēgumā G. Krauzers pauda optimismu par Latvijas spējām paveikt šos uzdevumus, jo, tiekoties ar dažādu ministriju pārstāvjiem, viņš novērojis labu sagatavotību un apņēmību izmantot visas iespējas, lai jau 2004. gadā Latvija varētu pilnā mērā izmantot ES fondu sniegtās iespējas.

Ministrs R. Zīle pauda prieku par G. Krauzera vizīti Latvijā un labo novērtējumu, kā arī cerību, ka šī vizīte būs sekmējusi arī visu atbildīgo amatpersonu izpratni par to, cik daudz darāmā vēl atlicis līdz pilnīgai sistēmas sakārtošanai.

R. Zīle atzina, ka šogad valdība aktīvi strādās arī pie Attīstības plāna izstrādes, kurā jānosaka precīzākas attīstības prioritātes visās nozarēs, tātad jāpanāk vēl lielāks politiskais kompromiss nekā iepriekšējā gadā, strādājot pie Nacionālā attīstības plāna. Jauno Attīstības plānu paredzēts iesniegt valdībā līdz šā gada oktobrim, bet Eiropas komisijā — līdz gada beigām.

Semināra mērķis bija gūt padziļinātu ieskatu ES struktūrfondu darbībā, kā arī runāt par Latvijas perspektīvu strukturālo fondu apguvē pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Seminārā piedalījās ap 150 Latvijas valsts institūciju, reģionu attīstības padomju un aģentūru, nevalstiskā sektora, akadēmisko aprindu pārstāvji, kuri nākotnē būs iesaistīti ES struktūrfondu procesos. Piedalījās arī ap 20 ekspertu no EK struktūrvienībām un dalībvalstu administrācijas. Semināra darbs bija organizēts darba grupās, kas aptvēra tādas tēmas kā programmēšana un partnerība, projektu izvērtēšana, finansu vadība un kontrole, programmu vadība un uzraudzība, un novērtēšana.

Šis seminārs bija jau devītais līdzīgu semināru sērijā ES kandidātvalstīs, lai sagatavotu katru valsti ES struktūrfondu saņemšanai.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors