Lai katrs lats valsts nākotnei dotu trīs

Par ES finansēm Latvijas attīstībai

Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā (ES) 2004. gadā, no 2004. līdz 2006. gadam no ES strukturālajiem fondiem un kohēzijas fonda varētu saņemt finansējumu 1,1 līdz 1,2 miljardus eiro. To piektdien, 22. martā, preses konferencē, noslēdzot savu vizīti Rīgā, pastāstīja Eiropas Komisijas (EK) reģionālās politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Gijs Krauzers. Viņš norādīja, ka šī summa pagaidām gan ir balstīta tikai uz EK aprēķiniem un galīgais lēmums par fondu finansējuma sadali jaunajām dalībvalstīm vēl nav pieņemts.

Pēc iestāšanās ES Latvijai būs pieejams finansējums no četriem strukturālajiem fondiem — Eiropas reģionālā attīstības fonda, Eiropas sociālā fonda, Eiropas lauksaimniecības vadības un garantiju fonda un Eiropas zivsaimniecības vadības fonda. Šo fondu uzdevums ir sekmēt sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanos starp ES dalībvalstīm. Arī ES kohēzijas fonda mērķi ir līdzīgi, bet tas vērsts galvenokārt uz atšķirību mazināšanu starp atsevišķiem reģioniem, un šī fonda finansu līdzekļus var saņemt valstis, kuru vidējais dzīves līmenis (iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju) ir zem 75% no ES vidējā rādītāja. Pašlaik šo finansējumu saņem četras ES dalībvalstis.

Komentējot gaidāmo ES fondu līdzekļu apjomu Latvijai, īpašu uzdevumu ministrs Roberts Zīle atzina, ka šie būs milzīgi līdzekļi, kas nenoliedzami ievērojami paātrinās Latvijas ekonomisko attīstību. Tāpat R. Zīle norādīja, ka šo līdzekļu apjoma un nozaru sadalījuma precīza noteikšana varētu sekmēt līdzekļu apguvē iesaistīto ministriju turpmāko darbu sistēmas izveidošanā un projektu apguvē, jo izpaliks līdzšinējā cīņa par finansu resursu sadali.

Ministrs vērsa uzmanību arī uz to, ka, lai šos līdzekļus saņemtu, Latvijai ES finansētajos projektos būs jāiegulda arī savs līdzfinansējums, kas parasti ir ap 25 procentiem no projekta kopējām izmaksām, kas minētajos trijos gados varētu būt ap 300 līdz 400 miljoni eiro. Protams, šādu finansu atvēlēšana no valsts budžeta prasīs zināmu politisko gribu, atzina R. Zīle, tajā pašā laikā paužot pārliecību, ka tas tomēr tiks izdarīts, jo “politiķiem būs visai grūti paskaidrot vēlētājiem, kādēļ budžetā netika atrasts viens lats, kas sev līdzi nestu vismaz trīs latus no ES budžeta”.

Gadījumā, ja budžetā nebūs līdzekļu ES fondu finansēto projektu līdzfinansējumam, Latvija sev atvēlētos līdzekļus nespēs apgūt. Tādēļ, lai pietiekami sagatavotos jaunajiem apstākļiem pēc pievienošanās ES, daļēja budžeta pārstrukturizācija jāveic jau nākamā — 2003. gada — budžetā. Komentējot nepieciešamā līdzfinansējuma apjomu, G. Krauzers teica, ka līdzfinansējuma daļa visām pašreizējām ES kandidātvalstīm būs vienāda, tomēr iespējams, ka Kohēzijas fondam līdzfinansējuma daļa varētu arī tikt samazināta. Tāpat komisārs norādīja, ka finanses ES fondu finansētajiem projektiem iespējams piesaistīt arī starptautiskajām finansu institūcijām, kas arī pašlaik iesaistītas lielāko infrastruktūru projektu finansēšanā.

Saskaņā ar pašreizējo EK priekšlikumu desmit kandidātvalstīm (izņemot Bulgāriju un Rumāniju) pirmos trīs gadus pēc iestāšanās no ES strukturālajiem fondiem paredzēts atvēlēt 25,5 miljardus eiro. Finansējuma sadalījums starp kandidātvalstīm tiek aprēķināts, ņemot vērā kandidātvalstu relatīvo attīstības līmeni un iedzīvotāju skaitu. Caur Kohēzijas fonda līdzekļiem jaunajām dalībvalstīm iecerēts novirzīt 8,7 miljardus eiro. Šī fonda līdzekļu sadalē tiks ņemti vērā arī reģionu attīstības rādītāji.

Pēc pašreizējiem aprēķiniem, Latvija varētu pretendēt uz aptuveni 3,5 procentiem no strukturālo fondu kopējiem līdzekļiem, kas proporcionāli uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā citās kandidātvalstīs. Savukārt no Kohēzijas fonda Latvijā varētu nonākt pat 4,6 līdz 6,6 procenti no desmit kandidātvalstīm atvēlētā finansējuma apjoma. Attiecībā uz Kohēzijas fonda līdzekļiem Latvija ietilpst 1. mērķa līmenī (valstis, kuras saņem proporcionāli lielāko finansu apjomu), jo mūsu valsts ekonomiskās labklājības līmenis ir salīdzinoši zemāks nekā citās kandidātvalstīs, bet reģionos šī atšķirība ir vēl krietni lielāka. Kā norādīja G. Krauzers, galīgais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts, bet, ja pašreiz noteiktais sadalījums paliks nemainīgs, tad Latvija laikā no 2004. līdz 2006. gadam varēs saņemt finansējumu 1,1 līdz 1,2 miljardus eiro.

Svarīgs ES fondu finansu līdzekļu saņemšanas noteikums ir arī tas, ka finansējuma apjoms nedrīkst pārsniegt 4% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr, veicot aptuvenus aprēķinus, redzams, ka saskaņā ar pašreizējām Latvijas IKP pieauguma tendencēm un nākotnes prognozēm 1,2 miljardi eiro laikā no 2004. līdz 2006. gadam būs visai tuvu 4% no IKP šajā laikā, tomēr šo rādītāju nepārsniegs. Tātad, sekmīgi reformējot budžetu un rodot līdzekļus līdzfinansējumam, Latvija spēs apgūt visus sev atvēlētos finansu resursus.

“LV” informācija