Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Patvēruma likums

 

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir saskaņā ar vispāratzītiem starptautiskajiem cilvēktiesību principiem nodrošināt personu tiesības saņemt Latvijas Republikā patvērumu, iegūt bēgļa statusu, pagaidu aizsardzību vai alternatīvo statusu.

 

2.pants. Neizraidīšanas princips

(1) Personu, kura Latvijas Republikā ir atzīta par patvēruma meklētāju, nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 23. vai 35.pantā minētie draudi.

(2) Personu, kurai Latvijas Republikā piešķirts bēgļa statuss, nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 23.pantā minētās vajāšanas draudi.

(3) Personu, kurai Latvijas Republikā piešķirts alternatīvais statuss, nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 35.pantā minētie draudi.

 

3.pants. Patvēruma meklētāja statuss

Persona uzskatāma par patvēruma meklētāju, ja tā šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegusi rakstveida pieteikumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (turpmāk — pieteikums). Pieteikumu no tā iesniegšanas brīža līdz galīgā lēmuma pieņemšanai izskata šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņos (turpmāk — patvēruma piešķiršanas process).

 

4.pants. Bēgļu lietu departaments

(1) Bēgļu lietu departaments (turpmāk — Departaments) izskata personas pieteikumu un pieņem lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt atbilstoši šā likuma noteikumiem.

(2) Departamenta lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

(3) Departaments ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk — Pārvalde) struktūrvienība. Tā vadītāju pēc saskaņošanas ar iekšlietu ministru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Pārvaldes priekšnieks.

 

5.pants. Bēgļu lietu apelācijas padome

(1) Sūdzības par Departamenta lēmumiem izskata Bēgļu lietu apelācijas padome (turpmāk — Padome). Padomes lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams, izņemot šā likuma 33.panta pirmajā daļā un 42.panta trešajā daļā minētos gadījumus.

(2) Padomes sastāvā ir priekšsēdētājs un četri tās locekļi. Ministru kabinets ieceļ amatā un atbrīvo no amata Padomes priekšsēdētāju pēc tieslietu ministra, bet tās locekļus — pēc Padomes priekšsēdētāja priekšlikuma.

(3) Padome ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde. Tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Padomes priekšsēdētājs un tās locekļi savas kompetences ietvaros darbojas un lēmumus pieņem neatkarīgi.

 

6.pants. Apvienoto Nāciju Organizācijas augstais komisārs bēgļu lietās

(1) Personām, kuras iesniegušas pieteikumu, ir tiesības vērsties pie Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās vai viņa pilnvarotām personām vai institūcijām.

(2) Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās pieprasījuma Departaments un Padome iesniedz viņam savus lēmumus.

 

7.pants. Informācijas neizpaušana

(1) Patvēruma piešķiršanas procesā iesaistīto institūciju darbiniekiem nav tiesību izpaust informāciju par patvēruma meklētāju, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus. Par informācijas izpaušanu vainīgais darbinieks saucams pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Informāciju par patvēruma meklētāju drīkst izpaust, ja attiecīgā persona devusi tam rakstveida piekrišanu vai ja informāciju likumā noteiktajā kārtībā pieprasījušas tiesībaizsardzības iestādes.

 

8.pants. Patvēruma meklētāja identifikācija

Patvēruma meklētāju identificē Valsts robežsardze. Kārtību, kādā tiek identificēts patvēruma meklētājs, un patvēruma piešķiršanas procesā iesaistīto Iekšlietu ministrijas institūciju sadarbību nosaka iekšlietu ministrs.

 

9.pants. Sazināšanās valoda

Patvēruma meklētājam, kurš neprot valsts valodu, tiek nodrošinātas iespējas sazināties ar tulka palīdzību, kā arī tiesības iesniegt pieteikumu, iepazīties ar pieteikuma izskatīšanas materiāliem un sniegt paskaidrojumus tajā valodā, kuru viņš prot.

 

10.pants. Patvēruma meklētāja tiesības un pienākumi

(1) Patvēruma meklētājam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā tik ilgi, līdz tiek pieņemts galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

(2) Patvēruma meklētājam ir tiesības saņemt visu informāciju par patvēruma piešķiršanas procesu un savām tiesībām un pienākumiem šā procesa laikā. Šo informāciju patvēruma meklētājam ir tiesības saņemt tajā valodā, kuru viņš prot.

(3) Jebkura pilngadīga persona pieteikumu iesniedz pati.

(4) Patvēruma meklētājam ir tiesības pieaicināt citu personu juridiskās palīdzības saņemšanai.

(5) Patvēruma meklētājam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību par valsts līdzekļiem.

(6) Patvēruma meklētājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums sadarboties ar Departamentu un citām šajā likumā minētajām institūcijām, sniedzot tām informāciju, kas var ietekmēt bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

(7) Patvēruma meklētājam, uzturoties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, ir pienākums ievērot šā centra iekšējās kārtības noteikumus.

 

11.pants. Nepilngadīgās personas tiesības

(1) Nepilngadīgās personas (persona, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu) tiesības un likumīgās intereses pārstāv tās vecāki.

(2) Pieteikums izskatāms un lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt attiecināms arī uz patvēruma meklētāja nepilngadīgajiem bērniem, ja viņi vienlaikus ar vecākiem atrodas vai ierodas Latvijas Republikā. Izskatot pieteikumu, tiek ņemts vērā nepilngadīgās personas viedoklis.

(3) Ja nepilngadīgā persona ir bez vecāku pavadības un vēlas pieteikumu iesniegt pati, tās tiesības un likumīgās intereses patvēruma piešķiršanas procesa laikā pārstāv Padomes iecelts neatkarīgs pilnvarots pārstāvis. Pārstāvja pienākums ir objektīvi darboties nepilngadīgās personas interesēs.

(4) Pārrunas ar nepilngadīgo personu, kura ir bez vecāku pavadības, veic šim uzdevumam īpaši apmācīti robežsargi.

(5) Nepilngadīgajai personai, kura ir bez vecāku pavadības, tiek nodrošināta bērna tiesību aizsardzība likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Nepilngadīgajai personai, kura ir bez vecāku pavadības, ir tiesības saņemt bezmaksas juridisko palīdzību patvēruma piešķiršanas procesa laikā.

 

 

II nodaļa

Pieteikuma iesniegšana un izskatīšana. Izmitināšana

12.pants. Pieteikuma iesniegšana, personai no ārvalstīm ierodoties robežkontroles punktā

Persona, kura ierodas Latvijas Republikā, lai saņemtu patvērumu un iegūtu bēgļa vai alternatīvo statusu, iesniedz pieteikumu robežsargam robežkontroles punktā pirms ieceļošanas Latvijas Republikā.

 

13.pants. Pieteikuma izskatīšana robežkontroles punktā

(1) Valsts robežsardze veic pārrunas ar patvēruma meklētāju, kurš iesniedzis pieteikumu šā likuma 12.pantā noteiktajā kārtībā. Pārrunu rezultātā iegūtā informācija kopā ar pieteikumu tiek iesniegta Departamentam ne vēlāk kā triju dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, ja ir pamats uzskatīt, ka pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

1) pieteikums ir acīmredzami nepamatots — pēc būtības neatbilst šā likuma 23.panta pirmajā daļā un 35.panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem — vai tam acīmredzami trūkst ticamības — patvēruma meklētāja stāstītais ir pretrunīgs, nekonsekvents vai pēc būtības neiespējams;

2) patvēruma meklētāja pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu izskata citā valstī;

3) patvēruma meklētājs ir ieguvis bēgļa statusu citā valstī un bez pamatotām bailēm no šā likuma 23.pantā minētās vajāšanas var izmantot tās aizsardzību;

4) patvēruma meklētājam ir tādas valsts pilsonība, kurā nepastāv šā likuma 23.panta pirmajā daļā un 35.panta pirmajā daļā minētie draudi;

5) patvēruma meklētājs bez pamatota izskaidrojuma iesniedzis pieteikumu, lai novērstu gaidāmo izraidīšanu, kaut gan viņam bijusi iespēja to iesniegt agrāk;

6) patvēruma meklētājs pirms ierašanās Latvijas Republikā uzturējies valstī, kurā pastāv šādi nosacījumi:

a) tā ir ratificējusi 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu un 1967.gada 31.janvāra Protokolu par bēgļa statusu,

b) tajā patvēruma meklētājam nedraud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret viņu,

c) tajā viņš varēja lūgt un saņemt aizsardzību.

(2) Departaments saņemtos pārrunu materiālus izskata divu darbdienu laikā no to saņemšanas dienas. Ja Departaments atzīst, ka pieteikums atbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem, tas pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu.

(3) Patvēruma meklētājs vai viņa pilnvarota persona var pārsūdzēt Departamenta lēmumu Padomē vienas darbdienas laikā. Šādu sūdzību Padome izskata divu darbdienu laikā no tās saņemšanas dienas. Sūdzības izskatīšanas laikā persona uzskatāma par patvēruma meklētāju.

(4) Ja Valsts robežsardze, Departaments vai Padome pamatotu iemeslu dēļ neiekļaujas šajā pantā paredzētajos termiņos vai ja Padome atzīst, ka pieteikums ir pamatots, tas izskatāms šā likuma 16.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

 

14.pants. Patvēruma meklētāja izmitināšana robežkontroles punktā

(1) Izskatot pieteikumu šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, patvēruma meklētājs izmitināms šim nolūkam paredzētās telpās robežkontroles punktā. Patvēruma meklētāja izmitināšana robežkontroles punktā ilgāk par 72 stundām pieļaujama, pamatojoties uz tiesneša lēmumu. Tiesnesis pieņem lēmumu par patvēruma meklētāja izmitināšanas termiņa pagarināšanu, ja nav noskaidrota patvēruma meklētāja identitāte, ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs cenšas ļaunprātīgi izmantot patvēruma procesu, vai ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājam saskaņā ar šā likuma nosacījumiem nebūs likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, vai ja tas nepieciešams valsts drošības un sabiedriskās kārtības interesēs.

(2) Tiesnesis izskata Valsts robežsardzes iesniegumu pagarināt izmitināšanas termiņu un 24 stundu laikā no iesnieguma iesniegšanas brīža pieņem lēmumu par patvēruma meklētāja izmitināšanas termiņa pagarināšanu robežkontroles punktā vai atteikumu to pagarināt. Tiesneša lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

 

15.pants. Pieteikuma iesniegšana, personai atrodoties Latvijas Republikā

Persona, kura atrodas Latvijas Republikā, pieteikumu iesniedz Valsts robežsardzes teritoriālajai struktūrvienībai.

 

16.pants. Pieteikuma izskatīšana, ja tas iesniegts, personai atrodoties Latvijas Republikā

(1) Valsts robežsardze veic pārrunas ar patvēruma meklētāju, kurš iesniedzis pieteikumu šā likuma 15.pantā noteiktajā kārtībā. Pārrunu rezultātā iegūtā informācija kopā ar pieteikumu nekavējoties tiek iesniegta Departamentam.

(2) Departaments izskata pieteikumu un pārrunu rezultātā iegūtos materiālus un ne ilgāk kā triju mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas pieņem lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs vai viņa pilnvarota persona pamatotu iemeslu dēļ var pagarināt pieteikuma izskatīšanas termiņu līdz 12 mēnešiem.

 

17.pants. Personas izmitināšana, ja pieteikums iesniegts, personai atrodoties Latvijas Republikā

(1) Patvēruma meklētāju var izmitināt Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā šim nolūkam paredzētās telpās šādos gadījumos: lai noskaidrotu patvēruma meklētāja identitāti; ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs cenšas ļaunprātīgi izmantot patvēruma procesu, vai ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājam saskaņā ar šā likuma nosacījumiem nebūs likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, vai tas nepieciešams valsts drošības un sabiedriskās kārtības interesēs. Patvēruma meklētājs izmitināms atsevišķi no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Patvēruma meklētāja izmitināšana Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā ilgāk par 72 stundām, lai noskaidrotu minētos apstākļus, pieļaujama, pamatojoties uz tiesneša lēmumu par patvēruma meklētāja izmitināšanas termiņa pagarināšanu.

(2) Tiesnesis izskata Valsts robežsardzes iesniegumu par patvēruma meklētāja izmitināšanas termiņa pagarināšanu un 24 stundu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas pieņem lēmumu par patvēruma meklētāja izmitināšanas termiņa pagarināšanu Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā vai atteikumu to pagarināt. Tiesneša lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(3) Ja pēc iepazīšanās ar pieteikumu un patvēruma meklētāja sniegto informāciju Departaments atzīst, ka pieteikums izskatāms šā likuma 16.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, patvēruma meklētājs nekavējoties nogādājams patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Ja pieteikums izskatāms šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā, patvēruma meklētāju, līdz tiek pieņemts lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, var izmitināt Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā saskaņā ar tiesneša lēmumu.

 

18.pants. Lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Lēmuma pārsūdzēšanas kārtība

(1) Lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt Departaments pieņem pēc tam, kad veiktas šā likuma 13.panta pirmajā daļā vai 16.panta pirmajā daļā paredzētās pārrunas ar patvēruma meklētāju.

(2) Izskatot pieteikumu, Departaments vispirms lemj par bēgļa statusa piešķiršanu patvēruma meklētājam atbilstoši šā likuma noteikumiem. Ja uz patvēruma meklētāju neattiecas šā likuma 23.panta nosacījumi, Departaments lemj par alternatīvā statusa piešķiršanu atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai.

(3) Lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt Departaments noformē rakstveidā, to izvērsti pamatojot un norādot tā pārsūdzēšanas kārtību. Patvēruma meklētājs ar lēmuma saturu iepazīstināms nekavējoties, paskaidrojot viņam lēmuma būtību un tā pārsūdzēšanas kārtību valodā, kuru viņš prot.

(4) Pieņemot lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, šaubas par pieteikuma pamatotību tulkojamas par labu patvēruma meklētājam.

(5) Sūdzību par Departamenta lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt septiņu dienu laikā var iesniegt Padomei patvēruma meklētājs, viņa pilnvarota persona vai cita ieinteresēta persona. Padome šādu sūdzību izskata triju mēnešu laikā, un tās lēmums ir galīgs.

(6) Sūdzības izskatīšanas laikā persona uzskatāma par patvēruma meklētāju.

(7) Ja pēc tam, kad Padome pieņēmusi lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, personas rīcībā nonākuši jauni fakti, kas būtiski maina lietas apstākļus, persona ir tiesīga iesniegt Padomei atkārtotu pieteikumu. Padome pieņem lēmumu par patvēruma meklētāja atkārtoti iesniegtā pieteikuma pamatotību divu darbdienu laikā. Ja pieteikums atzīts par pamatotu, Padome divu nedēļu laikā no šā pieteikuma saņemšanas dienas to izskata un pieņem lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

(8) Padomes lēmums noformējams rakstveidā, to izvērsti pamatojot, un nekavējoties paziņojams patvēruma meklētājam, paskaidrojot viņam lēmuma būtību valodā, kuru viņš prot.

 

19.pants. Pieteikuma izskatīšana saīsinātajā kārtībā

(1) Ja persona iesniegusi pieteikumu, atrodoties Latvijas Republikā, un ir pamats uzskatīt, ka pastāv kāds no šā likuma 13.panta pirmajā daļā paredzētajiem nosacījumiem, Valsts robežsardze veic pārrunas ar patvēruma meklētāju un ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas pārrunu rezultātā iegūto informāciju kopā ar pieteikumu iesniedz Departamentam.

(2) Departaments pieteikumu un saņemtos pārrunu materiālus izskata piecu darbdienu laikā no to saņemšanas dienas. Ja Departaments atzīst, ka pieteikums atbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas nosacījumiem, tas pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu.

(3) Patvēruma meklētājs vai viņa pilnvarota persona var pārsūdzēt Departamenta lēmumu Padomē divu darbdienu laikā. Šādu sūdzību Padome izskata triju darbdienu laikā no tās saņemšanas dienas. Sūdzības izskatīšanas laikā persona uzskatāma par patvēruma meklētāju.

(4) Ja Valsts policija, Departaments vai Padome pamatotu iemeslu dēļ neiekļaujas šajā pantā noteiktajos termiņos vai ja Padome atzīst, ka pieteikums ir pamatots, tas izskatāms 16.panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā.

 

20.pants. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centri

(1) Pieteikuma izskatīšanas laikā patvēruma meklētājs izmitināms patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, kurā nodrošināti cilvēka sadzīvei nepieciešamie apstākļi. Patvēruma meklētāju var pārvietot no viena patvēruma meklētāju izmitināšanas centra uz citu.

(2) Patvēruma meklētājs netiek ievietots patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, kamēr viņam ir likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā.

(3) Patvēruma meklētāju izmitināšanas centri ir Pārvaldes struktūrvienības.

(4) Patvēruma meklētāja uztura izdevumu apmēru un šo izdevumu segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

21.pants. Patvēruma meklētāja personu apliecinoši dokumenti un uzturēšanās kārtība Latvijas Republikā

(1) Patvēruma meklētājs personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus nodod Valsts robežsardzei, līdz tiek pieņemts galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, izņemot gadījumu, kad patvēruma meklētājam ir cits likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā.

(2) Patvēruma meklētājam Latvijas Republikā tiek izsniegts patvēruma meklētāja personas dokuments, kura formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Patvēruma meklētāja personas dokuments dod tiesības uzturēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Ar ikreizēju patvēruma meklētāju izmitināšanas centra administrācijas atļauju, par kuru tiek izdarīta atzīme patvēruma meklētāja personas dokumentā, patvēruma meklētājam ir tiesības uzturēties arī ārpus patvēruma meklētāju izmitināšanas centra.

 

22.pants. Personas izraidīšana no Latvijas Republikas

(1) Persona, kuras pieteikums izskatīts šā likuma 16.pantā noteiktajā kārtībā un attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa, kā arī alternatīvo statusu, tiek izraidīta no Latvijas Republikas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Persona, kuras pieteikums izskatīts šā likuma 13. un 19.pantā noteiktajā kārtībā un attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa, kā arī alternatīvo statusu, tiek izraidīta no Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

 

III nodaļa

Bēgļa statuss Latvijas Republikā

23.pants. Persona, kura kā patvēruma meklētājs var pretendēt uz bēgļa statusu

(1) Kā patvēruma meklētājs uz bēgļa statusu var pretendēt persona, kura nav Latvijas pilsonis, likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” vai likuma “Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā” subjekts un kura ierodas vai atrodas Latvijas Republikā tāpēc, ka pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, — savas iepriekšējās mītnes zemē, un kura šo baiļu dēļ nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību.

(2) Persona, kura ir vairāk nekā vienas ārvalsts pilsonis, nevar pretendēt kā patvēruma meklētājs uz bēgļa statusu, ja tā bez iemesla baidās no šā panta pirmajā daļā minētās vajāšanas un neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm. Personas pilsonības valsts ir katra tā valsts, kuras pilsonis ir šī persona.

 

24.pants. Gadījumi, kad netiek piemēroti noteikumi par bēgļa statusa piešķiršanu

Šā likuma noteikumi par bēgļa statusa piešķiršanu netiek piemēroti, ja ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs:

1) ir izdarījis noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci, arī genocīda noziegumu tādā izpratnē, kā tas formulēts starptautiskajos dokumentos, kuri pieņemti, lai veiktu pasākumus pret šāda veida noziegumiem;

2) pirms ierašanās Latvijas Republikā ir izdarījis sevišķi smagu ar politiku nesaistīta rakstura noziegumu;

3) ir vainīgs tādu darbību izdarīšanā, kuras ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas principiem un mērķiem.

 

25.pants. Gadījumi, kad bēgļa statusu patvēruma meklētājam nepiešķir

Bēgļa statusu patvēruma meklētājam nepiešķir, ja:

1) patvēruma meklētājam ir tādas valsts pilsonība, kurā nepastāv šā likuma 23.pantā minētās vajāšanas draudi;

2) patvēruma meklētājs ir bezvalstnieks un viņa iepriekšējās mītnes zemē nepastāv šā likuma 23.pantā minētās vajāšanas draudi;

3) patvēruma meklētājs pirms ierašanās Latvijas Republikā uzturējies valstī, kurā pastāv šādi nosacījumi:

a) tā ir ratificējusi 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu un 1967.gada 31.janvāra Protokolu par bēgļa statusu,

b) tajā patvēruma meklētājam nedraud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret viņu,

c) tajā viņš varēja lūgt un saņemt aizsardzību;

4) patvēruma meklētājs ir ieguvis bēgļa statusu citā valstī un bez pamatotām bailēm no šā likuma 23.pantā minētās vajāšanas var izmantot tās aizsardzību;

5) patvēruma meklētāja pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu izskata citā valstī;

6) patvēruma meklētājs apzināti neievēro šā likuma 10.panta sestajā daļā noteiktās prasības vai sniedz apzināti nepatiesas ziņas, kas ir būtiskas, lai izlemtu jautājumu par bēgļa statusa piešķiršanu;

7) saskaņā ar kompetentu iestāžu sniegtajām ziņām tas apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību.

 

26.pants. Bēgļa ceļošanas dokuments

(1) Bēglim, ievērojot 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu, tiek izsniegts ceļošanas dokuments, kas vienlaikus ir arī bēgļa personu apliecinošs dokuments. Ceļošanas dokumenta formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Bēglis, saņemot šā panta pirmajā daļā minēto ceļošanas dokumentu, nodod Departamentam glabāšanā visus viņa rīcībā esošos ceļošanas dokumentus.

 

27.pants. Bēgļa uzturēšanās Latvijas Republikā

Pēc tam, kad pieņemts lēmums par bēgļa statusa piešķiršanu, bēglim bez maksas izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā. Kārtību, kādā bēglim izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju un veic tās ikgadējo reģistrāciju, kā arī kārtību, kādā bēglis var izvēlēties dzīvesvietu Latvijas Republikā, nosaka Ministru kabinets, lai nodrošinātu viņa integrāciju Latvijas sabiedrībā un novērstu izolētu iedzīvotāju grupu veidošanos.

 

28.pants. Bēgļa pabalsts un valsts palīdzība integrācijai sabiedrībā

Ja bēglim nav citu iztikas avotu, pirmos 12 mēnešus pēc bēgļa statusa piešķiršanas viņš Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā saņem pabalstu, kas sedz uzturēšanas, kā arī valsts valodas apguvei nepieciešamās izmaksas.

 

29.pants. Bēgļa tiesības uz ģimenes atkalapvienošanu Latvijas Republikā

Bēglim ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apvienoties ar ģimenes locekļiem, kuri atrodas ārvalstīs. Par ģimeni tiek uzskatīts personas laulātais un viņu nepilngadīgie bērni, kas nav noslēguši laulību, kā arī apgādībā esošie pilngadīgie bērni invalīdi. Nepilngadīgam bērnam, kas nav noslēdzis laulību, ir tiesības uzņemt pie sevis no ārvalsts ieradušos māti un tēvu.

 

 

IV nodaļa

Bēgļa statusa zaudēšana

30.pants. Bēgļa statusa zaudēšanas nosacījumi

Bēgļa statuss tiek zaudēts, ja:

1) persona brīvprātīgi atjauno tiesisko saikni ar savas pilsonības valsti vai, ja persona ir bezvalstnieks, — ar iepriekšējās mītnes zemi un prasa palīdzību šīs valsts oficiālajām institūcijām vai amatpersonām vai brīvprātīgi atgriežas šajā valstī;

2) persona iegūst citas valsts pilsonību, bezvalstnieka statusu, cita veida tiesisko aizsardzību vai saņem pastāvīgās uzturēšanās atļauju citā valstī;

3) personas pilsonības valstī vai, ja persona ir bezvalstnieks, —iepriekšējās mītnes zemē stāvoklis mainās tādējādi, ka nav pamata bailēm no šā likuma 23.pantā minētās vajāšanas;

4) persona uzņemta Latvijas pilsonībā.

 

31.pants. Bēgļa statusa atņemšanas nosacījumi

Bēgļa statuss tiek atņemts, ja:

1) atklājas, ka tas iegūts viltus ceļā (bēgļa statusa iegūšanai persona sniegusi apzināti nepatiesas ziņas, kas bijušas par pamatu bēgļa statusa piešķiršanai);

2) persona ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā Latvijas Republikā.

 

32.pants. Lēmums par bēgļa statusa zaudēšanu vai atņemšanu

(1) Departaments pieņem lēmumu par bēgļa statusa zaudēšanu vai atņemšanu ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad tam kļuvis zināms kāds no šā likuma 30. vai 31.pantā minētajiem apstākļiem, un nekavējoties paziņo par to attiecīgajai personai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu persona vai tās pilnvarots pārstāvis var pārsūdzēt Padomē mēneša laikā no tā saņemšanas dienas.

(3) Padome pieņem lēmumu divu mēnešu laikā no sūdzības saņemšanas dienas un nekavējoties paziņo par to personai.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētās sūdzības izskatīšanas laikā persona saglabā bēgļa statusu.

 

33.pants. Padomes lēmuma par bēgļa statusa atņemšanu pārsūdzēšana

(1) Padomes lēmumu par bēgļa statusa atņemšanu šā likuma 31.panta 1.punktā paredzētajā gadījumā persona vai tās pilnvarots pārstāvis likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās sūdzības iesniegšana aptur šā likuma 34.pantā minēto pasākumu veikšanu.

 

34.pants. Personas pienākums atstāt Latvijas Republiku, ja tā zaudējusi bēgļa statusu vai tai atņemts bēgļa statuss

Personai, kura zaudējusi bēgļa statusu vai kurai atņemts bēgļa statuss, Latvijas Republika jāatstāj divu mēnešu laikā, ja tai nav cita likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā.

 

 

V nodaļa

Alternatīvais statuss Latvijas Republikā

35.pants. Persona, kura kā patvēruma meklētājs var pretendēt uz alternatīvo statusu

(1) Alternatīvais statuss tiek piešķirts personai, kurai nevar piešķirt bēgļa statusu saskaņā ar šā likuma 23.pantu, taču tikai tad, ja ir pamats uzskatīt, ka:

1) šai personai tās pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, — iepriekšējās mītnes zemē draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret to vai tās pazemojoša sodīšana;

2) ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ šai personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, — savas iepriekšējās mītnes zemē.

(2) Persona nevar pretendēt uz alternatīvo statusu, ja tā ir:

1) Latvijas pilsonis, likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” vai likuma “Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā” subjekts;

2) vairāk nekā vienas ārvalsts pilsonis un ja tā bez pamatota iemesla baidās no šā panta pirmajā daļā minētajiem draudiem un neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm.

(3) Alternatīvo statusu, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 2.punktu, piešķir uz laiku līdz vienam gadam. Departaments to pagarina uz laiku līdz vienam gadam, ja persona mēnesi pirms termiņa beigām iesniedz iesniegumu par alternatīvā statusa pagarināšanu un ja joprojām pastāv šā panta pirmās daļas 2.punktā minētie nosacījumi.

 

36.pants. Patvēruma meklētājs, kuram netiek piešķirts alternatīvais statuss

Alternatīvo statusu patvēruma meklētājam nepiešķir, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš:

1) pirms ierašanās Latvijas Republikā uzturējies valstī, kur varēja lūgt un saņemt aizsardzību;

2) ir izdarījis noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci, arī genocīda noziegumu tādā izpratnē, kā tas formulēts starptautiskajos dokumentos, kuri pieņemti, lai veiktu pasākumus pret šāda veida noziegumiem;

3) ir vainīgs tādu darbību izdarīšanā, kuras ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas principiem un mērķiem;

4) rada draudus Latvijas valsts un sabiedrības drošībai.

 

37.pants. Personas uzturēšanās Latvijas Republikā, ja tai piešķirts alternatīvais statuss

(1) Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, tiek izsniegta:

1) pastāvīgās uzturēšanās atļauja, ja alternatīvais statuss piešķirts, pamatojoties uz šā likuma 35.panta pirmās daļas 1.punktu;

2) termiņuzturēšanās atļauja, ja alternatīvais statuss piešķirts, pamatojoties uz šā likuma 35.panta pirmās daļas 2.punktu.

(2) Kārtību, kādā izsniedz, pagarina un pārreģistrē šā panta pirmajā daļā minētās uzturēšanās atļaujas, nosaka Ministru kabinets.

(3) Personai, kura šajā pantā noteiktajā kārtībā saņēmusi uzturēšanās atļauju, ir tiesības strādāt Latvijas Republikā.

 

38.pants. Personu apliecinošs dokuments

(1) Ja personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, nav derīga personu apliecinoša un ceļošanas dokumenta un nav iespējams to saņemt, tai izsniedz personu apliecinošu dokumentu.

(2) Personu apliecinoša dokumenta formu, izsniegšanas, pagarināšanas, izmantošanas un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

39.pants. Pabalsts personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss

Ja personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, nav citu iztikas avotu, tā Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā saņem pabalstu:

1) ne ilgāk kā 12 mēnešus pēc alternatīvā statusa piešķiršanas, ja šī persona saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

2) ne ilgāk kā 9 mēnešus pēc alternatīvā statusa piešķiršanas, ja šī persona saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju.

 

40.pants. Tiesības uz ģimenes atkalapvienošanu Latvijas Republikā

(1) Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmās daļas 1.punktu, ir tiesības apvienoties ar ģimeni likumā paredzētajā kārtībā.

(2) Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss saskaņā ar šā likuma 35.panta pirmās daļas 2.punktu un kura pēc šā statusa piešķiršanas Latvijas Republikā uzturējusies vismaz trīs gadus, ir tiesības iesniegt lūgumu par ģimenes atkalapvienošanu.

(3) Kārtību, kādā tiek iesniegts un izskatīts šā panta otrajā daļā minētais lūgums par ģimenes atkalapvienošanu un izsniegtas uzturēšanās atļaujas ģimenes locekļiem, nosaka Ministru kabinets.

 

41.pants. Alternatīvā statusa zaudēšanas nosacījumi

Alternatīvo statusu persona zaudē, ja:

1) tā sniegusi apzināti nepatiesas ziņas, kas bijušas par pamatu alternatīvā statusa piešķiršanai;

2) tā atgriežas savas pilsonības valstī vai, ja persona ir bezvalstnieks, — iepriekšējās mītnes zemē;

3) tā brīvprātīgi nodibina tiesisko saikni ar citu valsti — iegūst tās pilsonību vai bauda tās tiesisko aizsardzību, vai saņem uzturēšanās atļauju tajā;

4) tās pilsonības valstī vai, ja persona ir bezvalstnieks, — iepriekšējās mītnes zemē stāvoklis mainās tādējādi, ka vairs nepastāv šā likuma 35.pantā minētie nosacījumi;

5) tā ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā Latvijas Republikā;

6) tā saņēmusi bēgļa statusu Latvijas Republikā vai citā valstī.

 

42.pants. Lēmums par alternatīvā statusa zaudēšanu un tā pārsūdzēšanas kārtība

(1) Departaments pieņem lēmumu par alternatīvā statusa zaudēšanu, ja tam kļuvis zināms kāds no šā likuma 41.panta nosacījumiem, un paziņo par to personai. Šo lēmumu persona vai tās pilnvarots pārstāvis var pārsūdzēt Padomē piecu darbdienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Padome pieņem lēmumu mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas un paziņo par to personai.

(3) Padomes lēmumu par alternatīvā statusa zaudēšanu, ja atklājas, ka persona sniegusi apzināti nepatiesas ziņas, kas bijušas par pamatu alternatīvā statusa piešķiršanai, persona vai tās pilnvarots pārstāvis var likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt tiesā.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās sūdzības izskatīšanas laikā persona saglabā alternatīvo statusu.

 

43.pants. Personas pienākums atstāt Latvijas Republiku, ja tā zaudējusi alternatīvo statusu

Personai, kura zaudējusi alternatīvo statusu, Latvijas Republika jāatstāj mēneša laikā, ja tai nav cita likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā.

 

 

VI nodaļa

Pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā

44.pants. Pagaidu aizsardzības piešķiršana Latvijas Republikā

(1) Pagaidu aizsardzība ir personu grupai piešķirtas tiesības noteiktu laiku uzturēties Latvijas Republikā, ja šīm personām ir nepieciešama aizsardzība un tās ir vai ir bijušas spiestas atstāt savu pilsonības valsti vai, ja šīs personas ir bezvalstnieki, — savas iepriekšējās mītnes zemi:

1) etnisku konfliktu dēļ;

2) pilsoņu kara dēļ.

(2) Ministru kabinets izdod rīkojumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu personu grupai, nosakot tās kopējo skaitu, uzturēšanās termiņu un izmitināšanas kārtību Latvijas Republikā, un nepieciešamo finansējumu, kā arī kārtību, kādā Latvijas Republikas valsts robežu šķērso persona, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās personu grupas sociālo sastāvu nosaka Departaments, sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu lietās.

 

45.pants. Personas apliecība

(1) Personai, kurai saskaņā ar šā likuma 44.panta pirmo daļu piešķirtas tiesības noteiktu laiku uzturēties Latvijas Republikā, tiek izsniegta personas apliecība, kuras formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Persona, saņemot personas apliecību, nodod Departamentam glabāšanā savus personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus līdz brīdim, kad tā atstāj Latvijas Republiku.

 

46.pants. Personu grupas pienākums atstāt Latvijas Republiku, ja tai beidzas pagaidu aizsardzība

(1) Personu grupai, kurai beidzas pagaidu aizsardzība, Latvijas Republika jāatstāj.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais nosacījums neattiecas uz personu, kurai ir cits likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā.

 

 

Pārejas noteikumi

1. Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu departaments ir uz likuma “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā” pamata izveidotā Bēgļu lietu centra visu tiesību un saistību pārņēmējs.

2. Pieteikumi par bēgļa statusa piešķiršanu, kuri iesniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un par kuriem nav pieņemts lēmums atbilstoši likuma “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā” noteikumiem, izskatāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 16.nr.).

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.septembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 7.martā.

 

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

Rīgā 2002.gada 27.martā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2002.gada 1.septembri.