Nolīgums par pasažieru neregulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS)
Līgumslēdzējas Puses:
ATSAUCOTIES uz vēlmi attīstīt starptautiskos pārvadājumus Eiropā un īpaši veicināt tā organizāciju un vadīšanu;
ATSAUCOTIES uz vēlmi veicināt tūrismu un kultūras apmaiņu starp Līgumslēdzējām Pusēm;
ŅEMOT VĒRĀ, ka Līgums par neregulārajiem pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem (ASOR), kas parakstīts Dublinā 1982.gada 26.maijā, nepieļauj jaunu Līgumslēdzēju Pušu pievienošanos tam;
ŅEMOT VĒRĀ, ka nepieciešams saglabāt augšminētā līguma darbības laikā uzkrāto pieredzi un liberalizācijas līmeni;
ŅEMOT VĒRĀ, ka būtu vēlams nodrošināt harmonizētu liberalizāciju noteiktiem pasažieru neregulāro starptautisko pārvadājumu veidiem un ar tiem saistītajiem tranzīta pārvadājumiem;
ŅEMOT VĒRĀ, ka būtu vēlams paredzēt harmonizētus noteikumus neliberalizētajiem pasažieru neregulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem, kuriem vēl joprojām ir vajadzīga atļauja;
ŅEMOT VĒRĀ nepieciešamību pēc augstākā mērā harmonizētām tehniskajām prasībām autobusiem, kas veic pasažieru neregulāros starptautiskos pārvadājumus starp Līgumslēdzējām Pusēm, lai paaugstinātu satiksmes drošību un vides aizsardzību;
ŅEMOT VĒRĀ nepieciešamību pēc vienotām prasībām pasažieru neregulārajos starptautiskajos pārvadājumos iesaistīto autobusu apkalpju darbam;
ŅEMOT VĒRĀ, ka būtu vēlams harmonizēt nosacījumus, kas attiecas uz pieeju pasažieru starptautiskā pārvadātāja profesijai;
ŅEMOT VĒRĀ, ka nediskriminācijas princips attiecībā uz pārvadātāja reģistrācijas vietu un viņa valsts piederību un autobusa reģistrācijas vietu vai tā brauciena galamērķi būtu jāuzskata par pamata nosacījumu, kāds piemērojams starptautiskajiem pārvadājumiem;
ŅEMOT VĒRĀ, ka kontroles veicināšanai un vienkāršošanai ir nepieciešami tādu pārvadājumu dokumentu vienveidīgi modeļi kā kontroles dokumenti liberalizētajiem neregulārajiem pārvadājumiem, kā arī atļaujām un pieteikumiem atļaujai veikt neliberalizētos neregulāros pārvadājumus;
ŅEMOT VĒRĀ, ka ir nepieciešams nodrošināt noteiktus pasākumus Nolīguma izpildei, īpaši tos, kas skar kontroles kārtību, sodus un savstarpējo sadarbību;
ŅEMOT VĒRĀ, ka ir jāievieš noteikta kārtība Nolīguma īstenošanai, lai nodrošinātu tā pareizu izpildi un pieļautu Pielikumu satura adaptāciju atbilstoši tehniskam progresam;
ŅEMOT VĒRĀ, ka Nolīgumam jābūt atvērtam, lai tam varētu pievienoties potenciālās Eiropas Transporta ministru konferences dalībvalstis un citas Eiropas valstis;
NOLĒMA ieviest vienotus noteikumus pasažieru neregulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem;
VIENOJĀS par sekojošo:
I nodaļa
Piemērošanas sfēra un definīcijas
1.pants
Piemērošanas sfēra
1. Šis Nolīgums ir piemērojams:
a) jebkuras pilsonības pasažieru neregulārajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem, kas tiek veikti:
— starp divu Līgumslēdzēju Pušu teritorijām, kas sākas un beidzas vienas un tās pašas Līgumslēdzējas Puses teritorijā un, ja šādu pārvadājumu ietvaros nepieciešams, arī tranzītā cauri vai nu citas Līgumslēdzējas Puses teritorijai, vai arī tādas valsts teritorijai, kas nav Līgumslēdzēja Puse;
— pēc nomas līguma vai par atlīdzību, ko veic kādas Līgumslēdzējas Puses saskaņā ar tās likumiem reģistrēti pārvadātāji, kas licencēti veikt pasažieru neregulāros starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem;
— izmantojot autobusus, kas reģistrēti tajā Līgumslēdzējā Pusē, kurā reģistrēts pārvadātājs.
b) braucieniem bez pasažieriem iepriekšminēto pārvadājumu ietvaros.
2. Neviens no šī Nolīguma noteikumiem nedrīkst tikt interpretēts tā, lai dotu tiesības vienas Līgumslēdzējas Puses reģistrētajam pārvadātājam veikt pasažieru iekšzemes neregulāros pārvadājumus citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā.
3. Šī Nolīguma piemērošanas sfērā neietilpst pasažieru pārvadājumiem paredzētu autobusu izmantošana kravu komercpārvadājumiem.
4. Šis Nolīgums neattiecas uz neregulārajiem pārvadājumiem savām vajadzībām.
2.pants
Nediskriminācija
Līgumslēdzējām Pusēm ir jānodrošina nediskriminācijas principa ievērošana attiecībā uz pārvadātāju valsts piederību vai viņu reģistrācijas vietu, kā arī uz autobusa reģistrācijas vietu vai brauciena galamērķi, īpaši saistībā ar finansu noteikumiem, kas minēti VI nodaļā, kā arī ar kontroli un sodīšanu saistītajiem noteikumiem, kas minēti IX nodaļā.
3.pants
Definīcijas
Šī Nolīguma kontekstā piemērojamas šādas definīcijas:
1. “Autobusi” ir transporta līdzekļi, kuru konstrukcija un aprīkojums ir piemērots un paredzēts vairāk kā deviņu personu, vadītāju ieskaitot, pārvadāšanai.
2. “Neregulāri starptautiski pārvadājumi” ir pārvadājumi starp vismaz divu Līgumslēdzēju Pušu teritorijām, kuri neatbilst ne regulāro pārvadājumu vai speciālo regulāro pārvadājumu definīcijai, ne sistemātisku turp un atpakaļ pārvadājumu definīcijai. Šādi pārvadājumi var notikt ar zināmas pakāpes biežumu, tādējādi nezaudējot neregulāro pārvadājumu statusu.
3. “Regulāri pārvadājumi” ir pasažieru pārvadājumi ar noteiktu kustības biežumu noteiktos maršrutos, kuru laikā pasažieri var iekāpt autobusā vai izkāpt no tā iepriekš noteiktās pieturvietās. Veicot regulārus pārvadājumus, var tikt pieprasīts ievērot iepriekš noteiktus kustības sarakstus un tarifus.
4. “Speciāli regulāri pārvadājumi” ir noteiktu pasažieru kategoriju pārvadājumi, kas izslēdz citu pasažieru pārvadāšanu, ja šie pārvadājumi atbilst 3.punktā noteiktajiem kritērijiem neatkarīgi no tā, kas organizējis pārvadājumu. Speciālie regulārie pārvadājumi ietver:
— strādājošo pārvadājumus starp darba vietu un dzīvesvietu;
— skolnieku un studentu pārvadājumus uz izglītības iestādi vai no tās.
Tas, ka speciālo regulāro pārvadājumu raksturs var mainīties saskaņā ar to lietotāju vajadzībām, neietekmē to klasificēšanu par regulāru pārvadājumu.
5. (1) “Sistemātiski turp un atpakaļ pārvadājumi“ ir pārvadājumi, kuros iepriekš izveidotas pasažieru grupas ar vairākiem turp un atpakaļ braucieniem tiek pārvadātas no viena un tā paša brauciena sākuma punkta uz vienu un to pašu gala punktu. Katru pasažieru grupu, kura aizvesta vienā virzienā, tam pašam pārvadātājam kādā no sekojošiem braucieniem jāatved atpakaļ brauciena sākuma punktā. Par brauciena sākuma punktu un gala punktu sauc attiecīgi brauciena uzsākšanas vietu un pabeigšanas vietu, kā arī apkārtni 50 km rādiusā.
(2) Veicot sistemātiskus turp un atpakaļ pārvadājumus, visā brauciena laikā pasažierus nedrīkst ne uzņemt autobusā, ne izsēdināt no tā.
(3) Sistemātisko turp un atpakaļ pārvadājumu pirmais atpakaļbrauciens un pēdējais turpbrauciens ir jāveic bez pasažieriem.
(4) Pārvadājums tiek uzskatīts par sistemātisku turp un atpakaļ pārvadājumu arī tad, ja, saskaņojot ar attiecīgo Līgumslēdzējas Puses vai Pušu kompetentajām institūcijām un:
— neraugoties uz 1.apakšpunkta noteikumiem, atpakaļbraucienu pasažieri veic ar citu pasažieru grupu vai ar citu pārvadātāju;
— neraugoties uz 2.apakšpunkta noteikumiem, brauciena laikā pasažieri tiek uzņemti autobusā vai izsēdināti no tā;
— neraugoties uz 3.apakšpunkta noteikumiem, pirmais turpbrauciens un pēdējais atpakaļbrauciens ir brauciens bez pasažieriem.
6. “Līgumslēdzējas Puses” ir tādi parakstītāji, kuri piekrituši uzņemties šī Nolīguma saistības un attiecībā uz kuriem šis Nolīgums ir spēkā.
Šis Nolīgums attiecas uz tām teritorijām, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas Līgums saskaņā ar tajā minētajiem nosacījumiem kā arī uz BOSNIJU-HERCOGOVINU, BULGĀRIJU, ČEHIJU, HORVĀTIJU, IGAUNIJU, LATVIJU, LIETUVU, MOLDOVU, POLIJU, RUMĀNIJU, SLOVĀKIJU, SLOVĒNIJU, TURCIJU, UNGĀRIJU, ja tās ir parakstījušas šo Nolīgumu.
7. “Kompetentās institūcijas” ir institūcijas, ko nominējušas Eiropas Kopienas dalībvalstis un citas Līgumslēdzējas Puses šī Nolīguma V, VI, VII, VIII un IX nodaļā minēto uzdevumu izpildei.
8. “Tranzīts” nozīmē pārvadājuma daļu cauri Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijai, kurā pasažieri netiek ne uzņemti, ne izsēdināti no autobusa.
II nodaļa
Uz pasažieru pārvadātājiem attiecināmie noteikumi
4.pants
1. Līgumslēdzējām Pusēm, kas to vēl nav izdarījušas, jāpiemēro noteikumi, kas atbilst šī Nolīguma 1.pielikumā minētās Eiropas Kopienas Direktīvas prasībām.
2. Attiecībā uz šīs Direktīvas 3.panta 3.punktā noteikto nepieciešamo finansiālo stāvokli Līgumslēdzējas Puses līdz 2003.gada 1.janvārim vai pat līdz 2005.gada 1.janvārim var piemērot mazākas minimālās prasības kapitālam un rezervēm nekā tas noteikts 3.punkta c) apakšpunktā, ja tas tiek deklarēts Nolīguma ratifikācijas laikā un ja tas neietekmē noteikumus, kas ietverti Eiropas līgumā par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm un atsevišķām šī Nolīguma Līgumslēdzējām Pusēm.
III nodaļa
Tehniskās prasības transporta līdzekļiem
5.pants
Autobusiem, ar kuriem tiek veikti pasažieru neregulārie starptautiskie pārvadājumi saskaņā ar šo Nolīgumu, jāatbilst 2.pielikumā minētajiem tehniskajiem standartiem.
IV nodaļa
Pieeja tirgum
6.pants
Liberalizētie neregulārie pārvadājumi
Vienas Līgumslēdzējas Puses reģistrētajam pārvadātājam turpmāk minēto neregulāro pārvadājumu veikšanai otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā atļauja nav nepieciešama.
1. Pārvadājumi ar slēgtām durvīm — pārvadājumi, kuros viena un tā pati pasažieru grupa tiek pārvadāta visā brauciena laikā ar vienu un to pašu autobusu un tiek atvesta atpakaļ brauciena sākuma punktā. Brauciena sākuma punkts atrodas tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurā reģistrēts pārvadātājs.
2. Pārvadājumi, kuros turpbrauciens tiek veikts ar pasažieriem, bet atpakaļbrauciens bez tiem.
Brauciena sākuma punkts atrodas tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurā reģistrēts pārvadātājs.
3. Pārvadājumi, kuros turpbrauciens tiek veikts bez pasažieriem, un visi pasažieri tiek uzņemti vienā vietā, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
a) saskaņā ar iepriekš noformētu pārvadājuma līgumu pasažieri veido grupu tādas valsts teritorijā, kas nav Līgumslēdzēja Puse vai ir Līgumslēdzēja Puse, bet pārvadātājs tās teritorijā nav reģistrēts; pasažieri tiek vesti uz tās Līgumslēdzējas Puses teritoriju, kurā reģistrēts pārvadātājs;
b) pasažieri tiek uzņemti tās pašas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, uz kurieni tas pats pārvadātājs saskaņā ar 2.punkta nosacījumiem tos iepriekš ir atvedis un tiek vesti uz tās Līgumslēdzējas Puses teritoriju, kurā reģistrēts pārvadātājs;
c) pasažieri ir ielūgti apmeklēt otras Līgumslēdzējas Puses teritoriju, turklāt ar pārvadājuma veikšanu saistītās izmaksas sedz persona, kura tos ielūgusi. Pasažieri tiek vesti uz tās Līgumslēdzējas Puses teritoriju, kurā reģistrēts pārvadātājs, un tiem jāveido grupa, ko vieno ne tikai mērķis piedalīties attiecīgajā braucienā.
Atļauja nav nepieciešama arī:
4. Tranzīta pārvadājumiem cauri Līgumslēdzēju Pušu valstu teritorijām, ja tie ir saistīti ar tādu pasažieru neregulāro pārvadājumu veikšanu, kuriem nav nepieciešama atļauja.
5. Braucieniem bez pasažieriem, ko veic autobuss, kas paredzēts bojāta vai avarējuša autobusa nomaiņai, kas veicis starptautiskos pārvadājumus šī Nolīguma ietvaros.
Pārvadājumiem, ko veic Eiropas Kopienā reģistrēti pārvadātāji, brauciena sākuma un/vai gala punkti var atrasties jebkurā Eiropas Kopienas dalībvalsts teritorijā neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī pārvadātājs vai transporta līdzeklis reģistrēts.
7.pants
Neliberalizētie neregulārie pārvadājumi
1. Neregulāriem pārvadājumiem, kuri nav minēti 6.pantā, ir nepieciešamas atļaujas saskaņā ar 15.panta noteikumiem.
2. Pārvadājumiem, ko veic Eiropas Kopienā reģistrēti pārvadātāji, brauciena sākuma un/vai gala punkti var atrasties jebkurā Eiropas Kopienas dalībvalsts teritorijā neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī pārvadātājs vai transporta līdzeklis reģistrēts.
V nodaļa
Sociālie noteikumi
8.pants
Šī Nolīguma Līgumslēdzējām Pusēm, kuras vēl to nav izdarījušas, ir jāpievienojas 1970.gada 1.jūlija Eiropas valstu līgumam attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (AETR) un tā grozījumiem vai jāpiemēro šī Nolīguma spēkā stāšanās brīdī spēkā esošie Eiropas Kopienas Noteikumi 3820/85 un 3821/85.
VI nodaļa
Muitas un finansu nosacījumi
9.pants
1. Autobusi, kas veic transporta operācijas saskaņā ar šo Nolīgumu, tiek atbrīvoti no visiem nodokļiem un maksājumiem, kas attiecas uz transporta līdzekļa īpašumu vai lietošanu, kā arī no visiem speciālajiem nodokļiem un maksājumiem saistībā ar transporta operāciju veikšanu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.
Autobusi netiek atbrīvoti no nodokļiem un maksājumiem, kas attiecas uz degvielu, pievienotās vērtības nodokli transporta pakalpojumiem, kā arī no ceļu lietotāju nodokļa un maksas par ceļa infrastruktūras elementu izmantošanu.
2. Līgumslēdzējām Pusēm jānodrošina, lai vienlaicīgi par viena un tā paša ceļa posma izmantošanu netiktu iekasēts ceļu lietotāju nodoklis un jebkura cita maksa par ceļa lietošanu. Tomēr Līgumslēdzējas Puses var iekasēt maksu par tiltu, tuneļu un kalnu pāreju izmantošanu vienlaicīgi ar ceļu lietotāju nodokļa iekasēšanu.
3. Degviela — ne vairāk kā 600 litru, kas atrodas ražotāja šim mērķim uzstādītajās autobusu degvielas tvertnēs, kā arī normālai autobusa ekspluatācijai nepieciešamās smērvielas netiek apliktas ar importa nodokli, kā arī ar citiem otras Līgumslēdzējas Puses nodokļiem vai maksājumiem.
4. Saskaņā ar 23.pantu izveidotā Apvienotā komiteja sastāda ikvienas Līgumslēdzējas Puses spēkā esošo, ar pasažieru autopārvadājumiem saistīto nodokļu sarakstu. Šajā sarakstā tiek iekļauti nodokļi, ko saskaņā ar šī panta 1.punkta pirmo rindkopu var iekasēt tā Līgumslēdzēja Puse, kurā reģistrēts transporta līdzeklis. Sarakstā tiek iekļauti arī nodokļi, kurus saskaņā ar šī panta 1.punkta otro rindkopu var iekasēt tā Līgumslēdzēja Puse, kurā transporta līdzeklis nav reģistrēts. Ja kāds no sarakstā minētajiem nodokļiem tiek aizstāts ar tāda paša veida vai citādu nodokli, Līgumslēdzējām Pusēm jāinformē Apvienotā komiteja, lai veiktu grozījumus nodokļu sarakstā.
5. Rezerves daļas un darba rīki bojāta autobusa remontam, kuri tiek ievesti otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, veicot starptautiskos autopārvadājumus, netiek aplikti ne ar muitas nodevu, ne citiem nodokļiem un maksājumiem saskaņā ar noteikumiem attiecībā uz šādu preču pagaidu ievešanu. Nomainītās rezerves daļas jāizved vai jāiznīcina otras Līgumslēdzējas puses kompetentu muitas dienestu uzraudzībā.
VII nodaļa
Kontroles dokumenti
neregulāriem pārvadājumiem bez atļaujas
10.pants
Lai veiktu 6.pantā minētos pārvadājumus, jāizmanto tās Līgumslēdzējas Puses, kurā reģistrēts pārvadātājs, kompetentās institūcijas vai kādas citas pilnvarotas institūcijas izsniegts kontroles dokuments.
11.pants
1. Kontroles dokuments sastāv no atdalāmiem brauciena formulāriem divos eksemplāros, katrā grāmatiņā pa 25 brauciena formulāriem. Kontroles dokumentam jāatbilst šī Nolīguma 3.pielikumā dotajam paraugam.
2. Katrai grāmatiņai un tajā ietvertajiem brauciena formulāriem jābūt numurētiem. Turklāt brauciena formulāriem jābūt numurētiem secībā no 1 līdz 25.
3. Teksts uz grāmatiņas vāka un uz brauciena formulāriem tiek iespiests vienā vai vairākās tās Līgumslēdzējas Puses valsts valodās, kurā reģistrēts pārvadātājs.
12.pants
1. 11.pantā minētā grāmatiņa tiek izsniegta uz pārvadātāja vārda, un tā nav nododama citai personai.
2. Brauciena formulāra oriģinālam visa brauciena laikā jāatrodas tajā autobusā, uz kuru tā attiecas.
3. Pārvadātājs ir atbildīgs par brauciena formulāra pareizu un savlaicīgu aizpildīšanu.
13.pants
1. Brauciena formulārs pārvadātājam jāaizpilda divos eksemplāros pirms katra brauciena uzsākšanas.
2. Pasažieru vārdu un uzvārdu uzrādīšanai pārvadātājs drīkst izmantot atsevišķu, iepriekš sagatavotu pasažieru sarakstu, kurš jāpievieno brauciena formulāram. Pārvadātāja zīmogam vai parakstam, vai arī transporta līdzekļa vadītāja parakstam ir jābūt gan uz pasažieru saraksta, gan uz brauciena formulāra.
3. Pārvadājumos, kuros saskaņā ar šī Nolīguma 6.panta 3.punktā minētajiem noteikumiem brauciens turp ir brauciens bez pasažieriem, pasažieru saraksts var tikt sastādīts atbilstoši 2.punkta prasībām laikā, kad pasažieri jau ir uzņemti.
14.pants
Divu vai vairāku Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas var vienoties par atteikšanos no pasažieru saraksta aizpildīšanas. Šādā gadījumā kontroles dokumentā jāuzrāda pasažieru skaits.
Par šādu vienošanos jāinformē 23.pantā minētā Apvienotā komiteja.
VIII nodaļa
Neliberalizēto neregulāro pārvadājumu atļaujas
15.pants
1. Katram neregulāram pasažieru pārvadājumam, kas nav liberalizēts saskaņā ar 6.pantā minētajiem noteikumiem, nepieciešama atļauja, ko savstarpēji vienojoties, izsniedz to Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas, kuru teritorijās pasažieri tiek izsēdināti vai uzņemti, kā arī to Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas, kuru teritorija, veicot pārvadājumu, tiek šķērsota tranzītā. Ja pārvadājuma sākuma vai gala punkts atrodas Eiropas Kopienas dalībvalsts teritorijā, tad, braucot tranzītā cauri citas Eiropas Kopiena dalībvalsts teritorijai, atļauja nav vajadzīga.
2. Atļaujai jāatbilst 5.pielikumā noteiktajam paraugam.
16.pants
Pieteikums atļaujas saņemšanai
1. Lai saņemtu atļauju, pārvadātājam jāiesniedz pieteikums tās Līgumslēdzējas Puses kompetentajām institūcijām, kuras teritorijā atrodas brauciena sākuma punkts.
Pieteikumam jāatbilst 4.pielikumā noteiktajam paraugam.
2. Pārvadātājiem jāaizpilda pieteikums un jāpievieno pieteikumam apliecinājums, ka viņš ir licencēts veikt pasažieru neregulāros starptautiskos pārvadājumus saskaņā ar 1.panta 1.punkta a) apakšpunkta otro rindkopu.
3. Līgumslēdzējas Puses, kuras teritorijā atrodas brauciena sākuma punkts, kompetentajām institūcijām jāizskata pieteikums atļaujas saņemšanai un, ja pieteikums tiek apstiprināts, tas jānosūta tās Līgumslēdzējas Puses kompetentajām institūcijām, kuras teritorijā atrodas brauciena galapunkts, kā arī tās Līgumslēdzējas Puses vai Līgumslēdzēju Pušu kompetentajām institūcijām, kuru teritorija tiks šķērsota tranzītā.
4. Atkāpjoties no 15.panta 1.punkta prasības, Līgumslēdzējas Puses, kuru teritorijas tiek šķērsotas tranzītā, var nolemt, ka turpmāk viņu piekrišana, lai veiktu šajā nodaļā minētos pārvadājumus, nav nepieciešama. Par šādu lēmumu jāinformē saskaņā ar 23. pantu izveidotā Apvienotā komiteja.
5. Līgumslēdzēju Pušu kompetentajām institūcijām, kuras tiek lūgtas izsniegt atļauju, tā jāizsniedz viena mēneša laikā, nediskriminējot pārvadātāju saistībā ar viņa reģistrācijas vietu vai valsts piederību. Ja šīs kompetentās institūcijas nepiekrīt atļaujas izsniegšanai, tām par atteikuma iemesliem jāinformē citu iesaistīto Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas.
17.pants
Divu vai vairāku Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas var vienoties vienkāršot atļauju izsniegšanas kārtību, pieteikuma formu atļaujas saņemšanai, kā arī atļaujas formu, kas nepieciešama pasažieru neregulāru pārvadājumu veikšanai starp šīm Līgumslēdzējām Pusēm. Par šādu vienošanos jāinformē saskaņā ar 23.pantu izveidotā Apvienotā komiteja.
IX nodaļa
Kontrole, sodi un savstarpējā palīdzība
18.pants
10.pantā minētajiem kontroles dokumentiem, kā arī 15.pantā minētajām atļaujām jāatrodas autobusā, un tie jāuzrāda pēc kontroles institūcijas pilnvarota pārstāvja pieprasījuma.
19.pants
Līgumslēdzēju Pušu kompetentajām institūcijām jānodrošina, lai pārvadātāji ievērotu šajā Nolīgumā minētos noteikumus.
20.pants
Atbilstoši 1.panta 1.punkta a) apakšpunkta otrajai rindkopai izsniegtās neregulāro starptautisko pārvadājumu licences apstiprinātai kopijai jāatrodas autobusā, un tā jāuzrāda pēc kontroles institūcijas pilnvarota pārstāvja pieprasījuma.
Par šo Līgumslēdzēju Pušu kompetento institūciju izdoto dokumentu formu jāinformē saskaņā ar 23.pantu izveidotā Apvienotā komiteja.
21.pants
Līgumslēdzēju Pušu valstu kompetentajām institūcijām jāizstrādā par šī Nolīguma noteikumu pārkāpšanu piemērojamā sodu sistēma. Sodam jābūt efektīvam, samērīgam un profilaktiskam.
22.pants
1. Ja citu Līgumslēdzēju Pušu pārvadātāji izdara nopietnus un atkārtotus ar autopārvadājumu veikšanu saistītus pārkāpumus, it īpaši, attiecībā uz braukšanas un atpūtas laiku un satiksmes drošību un ja tie var izsaukt pasažieru pārvadājumu licences atņemšanu, attiecīgās Līgumslēdzējas Puses kompetentajām institūcijām ir jāinformē tās Līgumslēdzējas Puses, kurā pārvadātājs ir reģistrēts, kompetentās institūcijas par šiem pārkāpumiem un pārvadātājiem piemērotajiem sodiem.
2. Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas var uz laiku aizliegt iebraukt tās teritorijā pārvadātājam, kas izdarījis nopietnus un atkārtotus, ar autopārvadājumu veikšanu saistītus pārkāpumus, it īpaši pārkāpumus attiecībā uz braukšanas un atpūtas laiku un satiksmes drošību.
Eiropas Kopienas dalībvalsts kompetentā institūcija var aizliegt uz laiku iebraukt tikai savas valsts teritorijā.
Par šādu sankciju piemērošanu jāinformē pārvadātāja reģistrācijas valsts kompetentās institūcijas un saskaņā ar 23.pantu izveidotā Apvienotā komiteja.
3. Ja pārvadātājs izdara nopietnus un atkārtotus, ar autopārvadājumu veikšanu saistītus pārkāpumus, it īpaši attiecībā uz braukšanas un atpūtas laiku un satiksmes drošību, tās Līgumslēdzējas Puses, kurā reģistrēts pārvadātājs, kompetentajām institūcijām, lai novērstu šo pārkāpumu atkārtošanos, jāveic atbilstoši pasākumi, kas var ietvert pasažieru pārvadājumu licences atņemšanu uz laiku vai pavisam. Par to jāinformē saskaņā ar 23.pantu izveidotā Apvienotā komiteja.
4. Līgumslēdzējām Pusēm jāgarantē pārvadātājam tiesības iesniegt tiesā sūdzību par piemērotajām sankcijām.
X nodaļa
Apvienotā komiteja
23.pants
1. Lai veicinātu šī Nolīguma izpildi, tiek izveidota Apvienotā komiteja. Apvienotā komiteja sastāv no Līgumslēdzēju Pušu pārstāvjiem.
2. Pirmo reizi Apvienotā komiteja satiekas sešu mēnešu laikā pēc šī Nolīguma stāšanās spēkā.
3. Apvienotā komiteja nosaka savas darbības kārtību.
4. Apvienotā komiteja satiekas pēc vismaz vienas Līgumslēdzējas Puses lūguma.
5. Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumus tikai tad, ja Apvienotās komitejas sanāksmē ir pārstāvētas divas trešdaļas no Līgumslēdzējām Pusēm, Eiropas Kopienu ieskaitot.
6. Lai Apvienotā komiteja varētu pieņemt lēmumus, nepieciešama pārstāvēto Līgumslēdzēju Pušu vienprātība. Ja vienprātība nevar tikt sasniegta, iesaistītajām kompetentajām institūcijām pēc vienas vai vairāku Līgumslēdzēju Pušu lūguma, lai konsultētos, jāsatiekas sešu nedēļu laikā.
24.pants
1. Apvienotai komitejai jānodrošina šī Nolīguma pareiza piemērošana. Apvienotā komiteja tiek informēta par jebkuru lēmumu, kas pieņemts vai ko paredzēts pieņemt, lai īstenotu šī Nolīguma noteikumus.
2. Apvienotās komitejas īpašie uzdevumi ir:
(a) pamatojoties uz Līgumslēdzēju Pušu iesniegto informāciju, izveidot Līgumslēdzēju Pušu kompetento institūciju sarakstu, kuras ir atbildīgas par šī Nolīguma V, VI, VII, VIII un IX nodaļā minēto uzdevumu izpildi;
(b) grozīt vai adaptēt šī Nolīguma pielikumos ietverto kontroles dokumentu un citu dokumentu paraugu saturu un formu;
(c) grozīt vai adaptēt pielikumus attiecībā uz tehniskajām prasībām autobusiem, kā arī 1.pielikumā minētos noteikumus attiecībā uz pasažieru autopārvadājumiem saskaņā ar 4.pantu, lai iekļautu Eiropas Kopienā apstiprinātās normas;
(d) pamatojoties uz Līgumslēdzēju Pušu sniegto informāciju, izveidot muitas nodevu, nodokļu un maksājumu sarakstu saskaņā ar 9.panta 4. un 5.punktu;
(e) grozīt vai adaptēt prasības attiecībā uz 8.pantā minētajiem sociālajiem noteikumiem, lai iekļautu Eiropas Kopienā apstiprinātās normas;
(f) atrisināt jebkuru strīdu, kas ir saistīts ar šī Nolīguma īstenošanu un interpretāciju;
(g) rekomendēt turpmākos pasākumus, lai liberalizētu tos pasažieru neregulāros pārvadājumus, kuriem vēl nepieciešama atļauja.
3. Līgumslēdzējām Pusēm jānodrošina Apvienotās komitejas pieņemto lēmumu izpilde, ja nepieciešams, piemērojot procedūru, kas noteikta nacionālajos normatīvajos aktos.
4. Ja saskaņā ar šī panta 2.punkta (f) apakšpunktu vienošanos nav iespējams panākt, attiecīgās Līgumslēdzējas Puses var griezties šķīrējtiesā. Katra iesaistītā Līgumslēdzēja Puse nozīmē šķīrējtiesnesi. Arī Apvienotā komiteja nozīmē šķīrējtiesnesi.
Šķīrējtiesnešu lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu.
Strīdā iesaistītajām Līgumslēdzējām Pusēm jāveic atbilstoši pasākumi, lai izpildītu šķīrējtiesnešu lēmumu.
XI nodaļa
Vispārīgie un nobeiguma noteikumi
25.pants
Divpusējie līgumi
1. Šī Nolīguma noteikumi nomaina attiecīgos noteikumus līgumos, kas noslēgti starp Līgumslēdzējām Pusēm. Attiecībā uz Eiropas Kopienu tie ir līgumi, kas noslēgti starp jebkuru tās dalībvalsti un jebkuru Līgumslēdzēju Pusi.
2. Līgumslēdzējas Puses, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, var vienoties, veicot pasažieru pārvadājumus starp šīm valstīm, kā arī tranzītā cauri to teritorijām, piemērot autobusiem citus tehniskos standartus kā tie, kas minēti šī Nolīguma 5.pantā un 2.pielikumā.
3. Neskatoties uz 2.pielikuma 6.panta noteikumiem, šī Nolīguma noteikumi aizstāj attiecīgos noteikumus līgumos, kas noslēgti starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un citām Līgumslēdzējām Pusēm.
Tomēr spēkā esošo divpusējo līgumu starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un citām Līgumslēdzējām Pusēm noteikumi, kas dod tiesības bez atļaujām, ko paredz 7.pants, veikt neregulāros pasažieru pārvadājumus, var tikt saglabāti un atjaunoti. Šādā gadījumā attiecīgajām Līgumslēdzējām Pusēm par to nekavējoties jāinformē saskaņā ar 23.pantu izveidotā Apvienotā komiteja.
26.pants
Parakstīšana
Šis Nolīgums ir atklāts parakstīšanai Briselē no 2000.gada 14.aprīļa līdz 2001.gada 30.jūnijam Eiropas Savienības Padomes Ģenerālajā Sekretariātā, kas ir šī Nolīguma depozitārijs.
27.pants
Nolīguma apstiprināšana vai ratifikācija un tā deponēšana
Parakstītājvalstis apstiprina vai ratificē šo Nolīgumu saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem. Līgumslēdzēju Pušu apstiprināšanas vai ratificēšanas dokumenti tiek deponēti Eiropas Savienības Padomes Ģenerālajā Sekretariātā, kas par to paziņo visām pārējām parakstītājvalstīm.
28.pants
Stāšanās spēkā
1. Šis Nolīgums attiecībā uz tām Līgumslēdzējām Pusēm, kas to ir apstiprinājušas vai ratificējušas, stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad četras Līgumslēdzējas Puses, ieskaitot Eiropas Kopienu ir apstiprinājušas vai ratificējušas to, un kad ceturtā valsts ir oficiāli iesūtījusi savu apstiprināšanas vai ratificēšanas instrumentu, vai arī sestā mēneša pirmajā dienā, ja attiecīgi deklarēts šī Nolīguma ratifikācijas laikā.
2. Pēc tam, kad šis Nolīgums stājies spēkā atbilstoši 1.punkta noteikumiem, attiecībā uz katru Līgumslēdzēju Pusi, kura šo Nolīgumu ratificējusi vai apstiprinājusi, tas stājas spēkā trešā mēneša, kas seko datumam, kurā attiecīgā Līgumslēdzēja Puse nodevusi glabāšanā savus apstiprināšanas vai ratificēšanas instrumentus, pirmajā dienā.
29.pants
Nolīguma darbības termiņš un Nolīguma darbības izvērtēšana
1. Šis Nolīgums tiek noslēgts uz pieciem gadiem, skaitot no tā spēkā stāšanās datuma.
2. Šī Nolīguma darbība automātiski tiek pagarināta uz nākošajiem pieciem gadiem attiecībā uz tām Līgumslēdzējām Pusēm, kuras nav izteikušas vēlmi to nepagarināt. Līgumslēdzējai Pusei, kas nolēmusi šī Nolīguma darbību nepagarināt, par to jāinformē Depozitārijs saskaņā ar 31.pantā minētajiem noteikumiem.
3. Pirms katra piecu gadu termiņa beigām Apvienotai komitejai jāizvērtē šī Nolīguma darbība.
30.pants
Pievienošanās
1. Pēc šī Nolīguma stāšanās spēkā, tam var pievienoties valstis, kuras ir pilntiesīgas Eiropas Transporta ministru konferences (ETMK) dalībvalstis. Ja šim Nolīgumam pievienojas valstis, kuras ir Eiropas Ekonomiskās Zonas nolīguma dalībvalstis, to savstarpējās attiecībās šis Nolīgums netiek piemērots.
2. Šim Nolīgumam var pievienoties arī San Marino Republika, Andoras Hercogiste un Monako Hercogiste.
3. Attiecībā uz katru valsti, kura saskaņā ar 28.pantu pievienojas šim Nolīgumam pēc tā stāšanās spēkā, Nolīgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad šī valsts ir deponējusi savus pievienošanās instrumentus.
4. Jebkurai valstij, kas pievienojas šim Nolīgumam, pēc tā stāšanās spēkā saskaņā ar 28.pantu, var tikt noteikts maksimāli 3 gadus ilgs pārejas periods, lai tiktu īstenotas 1.pielikumā minēto direktīvu prasības. Par šādu atvieglojumu piešķiršanu jāinformē Apvienotā komiteja.
31.pants
Denonsēšana
Katra Līgumslēdzēja Puse var attiecībā uz sevi denonsēt šo Nolīgumu, par to brīdinot gadu iepriekš, un ar Nolīguma Depozitārija starpniecību paziņojot par to pārējām Līgumslēdzējām Pusēm. Par denonsēšanas iemesliem jāinformē arī Apvienotā komiteja. Tomēr Nolīgumu nevar denonsēt pirmo četru gadu laikā pēc tā stāšanās spēkā saskaņā ar 28.pantu.
Ja Nolīgumu denonsē viena vai vairākas Līgumslēdzējas Puses, un tā rezultātā Līgumslēdzēju Pušu skaits izrādās mazāks, nekā tas bija pēc Nolīguma stāšanās spēkā saskaņā ar 28.pantu, Nolīgums paliek spēkā, ja vien Apvienotā komiteja, kuru veido atlikušās Līgumslēdzējas Puses, nepieņem citu lēmumu.
32.pants
Nolīguma terminēšana
Līgumslēdzēja Puse, kura pievienojas Eiropas Savienībai, sākot ar pievienošanās datumu, vairs netiek uzskatīta par atsevišķu Līgumslēdzēju Pusi.
33.pants
Pielikumi
Šī Nolīguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.
34.pants
Valodas
Šis Nolīgums, kas sastādīts angļu, franču un vācu valodā, turklāt šie teksti ir vienlīdz autentiski, tiek deponēts Eiropas Savienības Padomes Ģenerālā Sekretariāta arhīvā, kas katrai Līgumslēdzējai Pusei nosūta apstiprinātu šī Nolīguma kopiju.
Katrai Līgumslēdzējai Pusei jānodrošina atbilstošs šī Nolīguma tulkojums tās oficiālajā valodā vai oficiālajās valodās. Šī tulkojuma kopija tiek deponēta Eiropas Savienības Padomes Ģenerālā Sekretariāta arhīvā.
Depozitārijs šī Nolīguma un Pielikumu tulkojumu kopijas nosūta visām Līgumslēdzējām Pusēm.
TO APLIECINOT, apakšā parakstījušās pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Nolīgumu.
1.pielikums
4.pantā minētie noteikumi, kas attiecas uz pasažieru pārvadātājiem
4.pantā minētā Eiropas Kopienas Direktīva ir šāda:
1996.gada 29.aprīļa Direktīva 96/26/EC par kravu un pasažieru pārvadātāju ar autotransportu pielaidi profesijai un par savstarpēju diplomu, sertifikātu un citu profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai dotu iespēju šiem pārvadātājiem plašākas tiesības iesaistīties iekšzemes un starptautiskajos pārvadājumos (Eiropas Kopienas Oficiālais Vēstnesis nr. L 124 23.5.1996., 1.lpp.), pēdējie grozījumi ar 1998.gada 1.oktobra Direktīvu 98/76/EC (Eiropas Kopienas Oficiālais Vēstnesis nr. L 277 14.10.1998., 17.lpp.).
2.pielikums
Autobusu tehniskie standarti
1.pants
No datuma, kad INTERBUS Nolīgums stājas spēkā attiecībā uz katru Līgumslēdzēju Pusi, starptautiskajos neregulārajos pasažieru pārvadājumos izmantotajiem šīs Puses autobusiem jāatbilst noteikumiem, kuri ietverti šādos dokumentos:
a) Padomes 1996.gada 20.decembra Direktīva 96/96/EC par dalībvalstu likumdošanas saskaņošanu attiecībā uz transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm (Eiropas Kopienas Oficiālais Vēstnesis nr. L 46 17.2.1997., 1.lpp.).
b) Padomes 1992.gada 10.februāra Direktīva 92/6/EEC par ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu un lietošanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos, veicot pārvadājumus Kopienas teritorijā (Eiropas Kopienas Oficiālais Vēstnesis nr. L 57 232.1992., 27.lpp.).
c) Padomes 1996.gada 25.jūlija Direktīva 96/53/EEC, kas nosaka noteiktu transporta līdzekļu maksimāli pieļaujamos izmērus nacionālajā un starptautiskajā satiksmē un to maksimāli pieļaujamo svaru starptautiskajā satiksmē (Eiropas Kopienas Oficiālais Vēstnesis nr. L 235 17.9.1996., 59.lpp.).
d) Padomes 1985.gada 20.decembra Noteikumi (EEC) nr. 3821/85 par reģistrēšanas ierīcēm pārvadājumos ar autotransportu (Eiropas Kopienas Oficiālais Vēstnesis nr. L 370, 31.12.1985., 8.lpp.) ar pēdējiem grozījumiem, kas ietverti Komisijas 24.09.1998. Noteikumos EC nr. 2135/98 (Eiropas Kopienas Oficiālais Vēstnesis nr. L 274. 9.10. 1998., 1.lpp.) vai atbilstoši noteikumi saskaņā ar AETR Nolīgumu un tā Protokoliem.
2.pants
No datuma, kad INTERBUS Nolīgums stājas spēkā attiecībā uz katru Līgumslēdzēju Pusi, Līgumslēdzēju Pušu valstīs, kuras nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, reģistrētiem autobusiem, kas veic neregulāros starptautiskos pasažieru pārvadājumus, jāatbilst tām tehniskajām prasībām, kas ietvertas šādās Kopienas Direktīvās vai analogos ANO EEK Noteikumos par vienotiem noteikumiem attiecībā uz jaunu transporta līdzekļu un to aprīkojuma tipa apstiprinājumu.
ANO EEK |
ES Direktīva (no |
Ieviešanas |
||
Parametrs |
Noteikumi |
pamatdirektīvas |
datums |
|
/ar pēdējiem |
līdz pēdējai |
ES iekšienē |
||
grozījumiem/ |
pieņemtai) |
|||
Izplūdes gāzes |
49/01 |
- 88/77 |
01/10/1993 |
|
49/02, |
- 91/542 1.solis |
01/10/1996 |
||
A apstiprinājums |
- 91/542 2.solis |
|||
49/02 |
- 96/1 |
|||
B apstiprinājums |
||||
Dūmainība |
24/03 |
72/306 |
02/08/1972 |
|
Trokšņu līmenis |
51/02 |
- 70/157 |
01/10/1989 |
|
- 84/424 |
01/10/1996 |
|||
- 92/97 |
||||
Bremžu sistēma |
13/09 |
- 71/320 |
01/10/1991 |
|
- 88/194 |
01/10/1994 |
|||
- 91/422 |
||||
- 98/12 |
||||
Riepas |
54 |
92/23 |
01/01/1993 |
|
Gaismu aprīkojums |
48/01 |
- 76/756 |
01/01/1994 |
|
- 91/663 |
||||
- 97/28 |
3.pants
Pārvadājumiem, ko veic ar autobusiem:
a) no jebkuras Eiropas Kopienas dalībvalsts (izņemot Grieķiju) uz jebkuru INTERBUS Nolīguma Līgumslēdzēju Pusi;
b) no jebkuras INTERBUS Nolīguma Līgumslēdzējas Puses uz jebkuru Eiropas Kopienas dalībvalsti (izņemot Grieķiju);
c) no jebkuras INTERBUS Līgumslēdzējas Puses uz Grieķiju tranzītā cauri citai Eiropas Kopienas dalībvalstij, ko veic pārvadātājs, kurš ir reģistrēts jebkurā INTERBUS Līgumslēdzējā Pusē,
jāatbilst šādiem noteikumiem:
1. Autobusi, kas pirmo reizi ir reģistrēti pirms 1.1.1980., nevar tikt izmantoti neregulāro pasažieru pārvadājumu veikšanai saskaņā ar šo Nolīgumu.
2. Autobusus, kuri pirmo reizi reģistrēti starp 1.1.1980. un 31.12.1981., var izmantot tikai līdz 31.12.2000.
3. Autobusus, kuri pirmo reizi reģistrēti starp 1.1.1982. un 31.12.1983., var izmantot tikai līdz 31.12.2001.
4. Autobusus, kuri pirmo reizi reģistrēti starp 1.1.1984. un 31.12.1985., var izmantot tikai līdz 31.12.2002.
5. Autobusus, kuri pirmo reizi reģistrēti starp 1.1.1986. un 31.12.1987., var izmantot tikai līdz 31.12.2003.
6. Autobusus, kuri pirmo reizi reģistrēti starp 1.1.1988. un 31.12.1989., var izmantot tikai līdz 31.12.2004.
7. Sākot ar 1.1.2005., var izmantot tikai tādus autobusus, kuri pirmo reizi reģistrēti sākot ar 1.1.1990 (EURO 0).
8. Sākot ar 1.1.2007., var izmantot tikai tādus autobusus, kuri pirmo reizi reģistrēti sākot ar 1.10.1993 (EURO 1).
4.pants
Pārvadājumiem, ko veic ar autobusiem:
a) no Grieķijas uz INTERBUS Nolīguma Līgumslēdzējām Pusēm;
b) no INTERBUS Nolīguma Līgumslēdzējām Pusēm uz Grieķiju,
jāatbilst šādiem noteikumiem:
1. Autobusi, kas pirmo reizi reģistrēti pirms 1.1.1980., nevar tikt izmantoti neregulāro pasažieru pārvadājumu veikšanai saskaņā ar šo Nolīgumu.
2. Autobusus, kuri pirmo reizi reģistrēti starp 1.1.1980. un 31.12.1981., var izmantot tikai līdz 31.12.2000.
3. Autobusus, kuri pirmo reizi reģistrēti starp 1.1.1982. un 31.12.1983., var izmantot tikai līdz 31.12.2001.
4. Autobusus, kuri pirmo reizi reģistrēti starp 1.1.1984. un 31.12.1985., var izmantot tikai līdz 31.12.2003.
5. Autobusus, kuri pirmo reizi reģistrēti starp 1.1.1986. un 31.12.1987., var izmantot tikai līdz 31.12.2005.
6. Autobusus, kuri pirmo reizi reģistrēti starp 1.1.1988. un 31.12.1989., var izmantot tikai līdz 31.12.2007.
7. Sākot ar 1.1.2008., var izmantot tikai tādus autobusus, kuri pirmo reizi reģistrēti sākot ar 1.1.1990. (EURO 0).
8. Sākot ar 1.1.2010., var izmantot tikai tādus autobusus, kuri pirmo reizi reģistrēti sākot ar 1.1.1993. (EURO 1).
5.pants
Autobusiem, kas reģistrēti Eiropas Kopienas dalībvalstīs un tiek izmantoti divpusējos pārvadājumos starp Grieķiju un citu Eiropas Kopienas dalībvalsti tranzītā cauri INTERBUS Nolīguma Līgumslēdzējām Pusēm, jāatbilst nevis šiem, bet gan Eiropas Kopienā pastāvošajiem tehniskajiem standartiem.
6.pants
1. Ja tehniskie standarti, kas ietverti divpusējos nolīgumos vai vienošanās starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un INTERBUS Nolīguma Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz divpusējiem un tranzīta pārvadājumiem, ir stingrāki par šajā Nolīgumā minētajiem, tie var tikt piemēroti līdz 2006.gada 31.decembrim.
2. Attiecīgajām Eiropas Kopienas dalībvalstīm un INTERBUS Nolīguma Līgumslēdzējām Pusēm jāpaziņo saskaņā ar 23.pantu izveidotajai Apvienotai komitejai par šādu divpusējo nolīgumu vai vienošanos saturu.
7.pants
1. Dokumentam, kas apliecina transporta līdzekļa pirmās reģistrācijas datumu, ir jāatrodas transporta līdzeklī un tas jāuzrāda pēc pilnvarota kontroliera pieprasījuma. Šī Pielikuma ietvaros termins “pirmās reģistrācijas datums” nozīmē pirmo transporta līdzekļa reģistrācijas datumu pēc tā izgatavošanas. Ja šis pirmās reģistrācijas datums nav noskaidrojams, par to tiek uzskatīts transporta līdzekļa izgatavošanas gads.
2. Ja oriģinālais autobusa dzinējs ir nomainīts ar jaunu dzinēju, šī panta 1.punktā minētais dokuments ir jāaizstāj ar dokumentu, kas apliecina jaunā dzinēja atbilstību attiecīgajiem tipa apstiprinājuma noteikumiem saskaņā ar 3.panta prasībām.
8.pants
1. Neskatoties uz šī Pielikuma 1.panta a) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, Līgumslēdzējas Puses var veikt gadījuma rakstura pārbaudes, lai kontrolētu attiecīgo autobusu atbilstību Direktīvas 96/96/EC prasībām. Šī Pielikuma ietvaros termins “gadījuma rakstura pārbaudes” nozīmē neplānotu un tādējādi negaidītu tā autobusa pārbaudi, kurš veic pārvadājumu tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurā izdara pārbaudi.
2. Lai veiktu pārbaudi uz ceļa, kā paredzēts šajā Pielikumā, Līgumslēdzēju Pušu kompetentajām institūcijām jāizmanto 2.a un 2.b Pielikumā ietvertais pārbaudes protokols. Pārbaudes protokola kopija, kuru aizpildījis pilnvarots pārstāvis, jāatdod autobusa vadītājam un tā pēc pieprasījuma jāuzrāda, lai vienkāršotu vai, ja iespējams, izvairītos no atkārtotas pārbaudes nepamatoti īsā laika posmā.
3. Ja pārbaudes veicējs uzskata, ka neatbilstošā tehniskā stāvokļa dēļ nepieciešama tālāka pārbaude, autobuss var tikt pakļauts pārbaudei apstiprinātā tehniskās pārbaudes centrā saskaņā ar Eiropas Kopienas Direktīvas 96/96/EC 2.pantu.
4. Papildus citiem sodiem, kas var tikt piemēroti, ja gadījuma rakstura pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka transporta līdzeklis neatbilst Direktīvas 96/96/EC prasībām un tādējādi uzskatāms par bīstamu tā lietotājiem un citiem satiksmes dalībniekiem, var tikt piemērots nekavējošs aizliegums izmantot autobusu uz publiskiem ceļiem.
5. Pārbaudes uz ceļiem jāveic bez diskriminācijas attiecībā uz autobusa reģistrācijas vietu un vadītāja pilsonību un dzīvesvietu.
2A pielikums
Pārbaudes protokols
1. Pārbaudes vieta .................. 2. Datums ... ... ... .... 3. Laiks ... ... ...
4. Transporta līdzekļa reģistrācijas valsts un reģistrācijas numurs ... ... ... ... ... ... ... ...
5. Transporta līdzekļa kategorija
n Autobuss1
6. Pārvadātāja, kas veic pārvadājumu, vārds, uzvārds un adrese ... ... ... ... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...
7. Pārvadātāja reģistrācijas valsts . .. ... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ...
8. Vadītājs... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...
9. Brauciena organizators brauciena sākuma punktā, vieta, adrese ... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ...
10. Brauciena organizators brauciena beigu punktā, vieta, adrese, ... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ...
11. Transporta vienības bruto masa... ... ...... ... ...... ... ...... ... ...... ... …
12. Pārbaudi neizturēja:
* bremžu sistēma un tās komponenti
* stūres mehānisms
* lukturi, gaismas un signālierīces
* riteņi/riepas
* izplūdes gāzu sistēma
* dūmainība (dīzeļdzinējiem)
* atgāzu raksturojums (benzīndzinējiem)
13. Piezīmes
14. Kontroles institūcija/pārbaudītājs, kas veicis pārbaudi
15. Pārbaudes rezultāti
* pārbaude nokārtota
* pārbaude nokārtota, konstatēti nenozīmīgi defekti
* konstatēti nopietni defekti
* tūlītējs autobusa izmantošanas aizliegums
_________________________
Pārbaudītāja paraksts
1 transporta līdzeklis, kas tiek izmantots pasažieru pārvadājumos, ar vismaz četriem riteņiem un vairāk kā astoņām sēdvietām, vadītāja vietu neskaitot, (M2, M3 kategorijas).
2B pielikums
Pārbaudes uz ceļa tehniskie standarti
Autobusiem saskaņā ar šī Nolīguma 3.pantu jābūt tādā tehniskā braukšanas kārtībā, lai kontrolējošās institūcijas tos varētu uzskatīt par piemērotiem pasažieru pārvadājumu veikšanai.
Pārbaudei jāaptver tie komponenti, kuri uzskatāmi par nozīmīgiem transporta līdzekļa drošai un tehniski nevainojamai ekspluatācijai. Ir jāveic gan vienkārša funkcionāla pārbaude (gaismas, signālierīces, riepu stāvoklis), gan specifiski testi un/vai pārbaudes attiecībā uz transporta līdzekļa bremzēm un dzinēja izplūdes gāzēm:
1. Bremzes
Katrai bremžu sistēmas sastāvdaļai jābūt atbilstoši noregulētai un nevainojamā darba kārtībā.
Transporta līdzekļa bremzēm jāveic šādas trīs bremzēšanas darbības:
(a) autobusu un to piekabju un puspiekabju darba bremzēm jāspēj palēnināt transporta līdzekļa gaitu un apstādināt to droši, strauji un efektīvi neatkarīgi no autobusa noslogojuma īpatnībām un ceļa slīpuma;
(b) autobusu un to piekabju un puspiekabju stāvbremzei jāspēj transporta līdzekli noturēt nekustīgi neatkarīgi no noslogojuma īpatnībām pat ievērojama ceļa kāpuma un krituma apstākļos, bremžu darba virsmām atrodoties bremzējošā pozīcijā, to panākot ar mehāniski darbināmu ierīci;
(c) autobusu sekundārajai (avārijas) bremzei jāspēj palēnināt transporta līdzekļa gaitu un apstādināt to atbilstoši normatīvajam bremzēšanas ceļa garumam neatkarīgi no noslogojuma īpatnībām pat tad, ja nestrādā darba bremzes.
Ja transporta līdzekļa tehniskais stāvoklis rada šaubas, kontrolējošas institūcijas var pārbaudīt transporta līdzekļa bremžu darbību saskaņā ar dažiem vai visiem Direktīvas 96/96/EC 2.pielikuma 1.punkta noteikumiem.
2. Atgāzes
2.1. Atgāzes
2.1.1. Autotransporta līdzekļi, kuri ir aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes (benzīna) dzinējiem.
(a) Ja izplūdes gāzes netiek kontrolētas ar pilnveidotu atgāzu kontroles sistēmu, tādu kā trīskomponenšu katalītisko neitralizatoru ar lambda vadību:
1) Vizuāla izplūdes gāzu sistēmas apskate, lai pārliecinātos, ka sistēmā nav noplūdes.
2) Ja nepieciešams, vizuāla izplūdes gāzu kontroles sistēmas apskate, lai pārbaudītu vai attiecīgās ierīces ir pareizi uzstādītas.
Pēc zināma dzinēja darbināšanas laika (ņemot vērā transporta līdzekļa ražotāja rekomendācijas) tiek mērīts oglekļa monoksīda (CO) līmenis izplūdes gāzēs, dzinējam strādājot tukšgaitā (bez slodzes).
CO līmenis izplūdes gāzēs nedrīkst pārsniegt ražotāja noteikto maksimumu. Ja šāda informācija nav pieejama vai ja Eiropas Kopienas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir nolēmušas to neizmantot kā standartu, CO līmenis nedrīkst pārsniegt:
— autobusiem, kuri pirmo reizi reģistrēti vai kuru ekspluatācija uzsākta laikā starp datumu, kad Līgumslēdzēju Pušu valstīs ir pieprasīta transporta līdzekļu atbilstība Direktīvas 70/220/EEC1 prasībām un 1986.gada 1.oktobri, CO - 4,5%;
— autobusiem, kuri pirmo reizi ir reģistrēti vai kuru ekspluatācija uzsākta pēc 1986.gada 1.oktobra, CO - 3,5%.
(b) Ja izplūdes gāzes tiek kontrolētas ar pilnveidotu atgāzu kontroles sistēmu, tādu kā trīskomponenšu katalītisko neitralizatoru ar lambda vadību:
1) Vizuāla izplūdes gāzu sistēmas apskate, lai pārliecinātos, ka sistēmā nav noplūdes un ka visas detaļas ir tehniskā kārtībā.
2) Vizuāla izplūdes gāzu kontroles sistēmas apskate, lai pārbaudītu vai attiecīgās ierīces ir pareizi uzstādītas.
3) Transporta līdzekļa izplūdes gāzu kontroles sistēmas efektivitāte tiek noteikta, mērot lambda vērtību un CO koncentrāciju izplūdes gāzēs saskaņā ar 4.punktu vai saskaņā ar ražotāja piedāvāto kārtību, kāda ir apstiprināta tipa apstiprinājuma ietvaros. Katrā no testiem dzinējs tiek darbināts saskaņā ar transporta līdzekļa ražotāja rekomendācijām.
4) Izplūdes gāzes — robežvērtības.
Mērījumi dzinējam darbojoties tukšgaitā:
CO līmenis izplūdes gāzēs nedrīkst pārsniegt ražotāja noteikto maksimumu. Ja šāda informācija nav pieejama, maksimālā CO koncentrācija izplūdes gāzēs nedrīkst pārsniegt 0,5%.
Mērījumi dzinējam darbojoties tukšgaitā pie lieliem apgriezieniem — vismaz 2000 min-1.
CO koncentrācija: maksimums 0,3%.
Lambda: 1 ± 0.03 saskaņā ar ražotāja specifikāciju.
2.1.2. Autobusi ar dīzeļdzinējiem
Dīzeļmotora atgāzu dūmainības koeficienta vērtības noteikšana brīvā paātrinājuma režīmā. Koncentrācijas līmenis nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļauto līmeni atbilstoši Direktīvai 72/306/EEC2. Ja šāda informācija nav pieejama vai ja dalībvalstu kompetentās institūcijas ir nolēmušas nelietot to kā standartu, dīzeļmotoriem pieļaujamas šādas atgāzu absorbcijas koeficienta robežvērtības:
— bez turbopūtes = 2,5m-1
— ar turbopūti = 3,0 m-1
vai līdzvērtīgas vērtības, ja tiek izmantots aprīkojums, kas atšķiras no EP apstiprinātā tipa.
2.1.3. Testēšanas aprīkojums
Autobusu izplūdes gāzes tiek pārbaudītas, izmantojot aparatūru, kas paredzēta precīzai ražotāja noteiktās robežvērtības konstatēšanai.
2.2. Ja nepieciešams, jāpārbauda arī izplūdes gāzu bort-diagnosticēšanas (OBD) sistēmas darba kārtība.
1 Padomes 1970.gada 20.marta Direktīva 70/220/EEC Par dalībvalstu likumdošanas saskaņošanu attiecībā uz veicamajiem pasākumiem pret gaisa piesārņošanu ar transporta līdzekļu izplūdes gāzēm (EKOV nr. L 76, 9.3.1970.,1.lpp.) ar labojumiem (EKOV nr. L 81, 11.4,1970., 15.lpp.) ar pēdējiem grozījumiem, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/12/EC (EKOV nr. L 100, 19.4.1994., 42.lpp.)
* Padomes 1972. gada 2. augusta Direktīva 72/306/EEC Par dalībvalstu likumdošanas saskaņošanu attiecībā uz veicamajiem pasākumiem pret piesārņojumu, ko rada transporta līdzekļi, kuri ir aprīkoti ar dīzeļdzinējiem (EKOV nr. L 190, 20.8.1972., 1.lpp.) ar pēdējiem grozījumiem, kas ietverti Eiropas Komisijas Direktīvā 89/491/EEC (EKOV nr. L 238, 15.8.1989., 43.lpp.).
Norādījumi
1. Pārvadājumi saskaņā ar INTERBUS Nolīgumu:
1) Starptautiskie neregulārie jebkuras pilsonības pasažieru pārvadājumi:
— starp divu Līgumslēdzēju Pušu teritorijām, kas sākas un beidzas vienas un tās pašas Līgumslēdzējas Puses teritorijā un, ja šādu pārvadājumu ietvaros nepieciešams, arī tranzītā cauri vai nu citas Līgumslēdzējas Puses teritorijai, vai arī tādas valsts teritorijai, kas nav Līgumslēdzēja Puse;
— ko pēc nomas līguma vai par atlīdzību veic kādā no Līgumslēdzējām Pusēm saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem reģistrēti pārvadātāji, kuri ir licencēti veikt pasažieru neregulāros starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem;
— izmantojot autobusus, kas reģistrēti tajā Līgumslēdzējā Pusē, kurā ir reģistrēts pārvadātājs un kuru konstrukcija un aprīkojums ir piemērots un paredzēts vairāk nekā deviņu personu, vadītāju ieskaitot, pārvadāšanai.
2) Braucieni bez pasažieriem iepriekšminēto pārvadājumu ietvaros.
3) INTERBUS Nolīguma ietvaros attiecībā uz Eiropas Kopienu termins “Līgumslēdzējas Puses teritorija” nozīmē tās teritorijas, kuras nosaka un uz kurām attiecas Eiropas Līgums.
4) INTERBUS Nolīguma ietvaros vienā Līgumslēdzējā Pusē reģistrēts pārvadātājs nevar veikt iekšzemes neregulāros pasažieru pārvadājumus citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā.
5) Šī Nolīguma piemērošanas sfērā neietilpst pasažieru pārvadājumiem paredzētu autobusu izmantošana kravu komercpārvadājumiem.
6) Šis Nolīgums neattiecas uz neregulārajiem pārvadājumiem savām vajadzībām.
2. Starptautiskie neregulārie pasažieru pārvadājumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kuriem saskaņā ar INTERBUS Nolīguma 6.pantu atļauja nav nepieciešama.
1) Pārvadājumi ar slēgtām durvīm — pārvadājumi, kuros viena un tā pati pasažieru grupa tiek pārvadāta visā brauciena garumā ar vienu un to pašu autobusu un tiek atvesta atpakaļ brauciena sākumpunktā. Brauciena sākuma punkts ir tās Līgumslēdzējas Puses teritorija, kurā reģistrēts pārvadātājs.
2) Pārvadājumi, kuros turpbrauciens tiek veikts ar pasažieriem, bet atpakaļbrauciens bez tiem. Brauciena sākumpunkts atrodas tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, kurā reģistrēts pārvadātājs.
3) Pārvadājumi, kuros turpbrauciens tiek veikts bez pasažieriem un visi pasažieri tiek uzņemti vienā vietā, ja tiek ievēroti šādi noteikumi:
a) pasažieri, kas uzņemti grupās saskaņā ar iepriekš noformētu pārvadājuma līgumu tādas valsts teritorijā, kura nav Līgumslēdzēja Puse vai ir Līgumslēdzēja Puse, bet kuras teritorijā pārvadātājs nav reģistrēts. Pasažieri tiek vesti uz tās Līgumslēdzējas Puses teritoriju, kurā reģistrēts pārvadātājs;
b) pasažieri, kurus tas pats pārvadātājs saskaņā ar 2.punkta noteikumiem iepriekš atvedis uz Līgumslēdzējas Puses teritoriju, tiek šajā pašā teritorijā uzņemti. Pasažieri tiek vesti uz tās Līgumslēdzējas Puses teritoriju, kurā reģistrēts pārvadātājs;
c) pasažieri ir ielūgti ierasties citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, turklāt ar pārvadājuma veikšanu saistītās izmaksas sedz persona, kura tos ielūgusi. Pasažieriem, kuri tiek vesti pa tās Līgumslēdzējas Puses teritoriju, kurā reģistrēts pārvadātājs, jābūt ar vienotām interesēm, kas nav tikai mērķis piedalīties attiecīgajā braucienā.
4) Atļaujas nav nepieciešamas tranzīta pārvadājumiem cauri Līgumslēdzēju Pušu valstu teritorijām, ja tie ir saistīti ar tādu neregulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu, kuriem nav nepieciešamas atļaujas.
5) Autobusa braucieniem bez pasažieriem, ja tas tiek izmantots bojāta vai avarējuša autobusa nomaiņai, kas veicis starptautiskos pārvadājumus šī Nolīguma ietvaros, atļauja nav nepieciešama.
Pārvadājumiem, ko veic Eiropas Kopienā reģistrēti pārvadātāji, brauciena sākuma punkts un/vai galapunkts var atrasties jebkurā Eiropas Kopienas dalībvalsts teritorijā neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Kopienas dalībvalstī autobuss reģistrēts vai kurā Līgumslēdzējas Puses valstī reģistrēts pārvadātājs.
3. Prasības autobusiem
Autobusiem, kas šī Nolīguma ietvaros tiek izmantoti pasažieru neregulārajos starptautiskajos pārvadājumos, jāatbilst tehniskajiem standartiem atbilstoši šī Nolīguma 5.pantam un 2.pielikumam.
4. Informācija par brauciena formulāra aizpildīšanu
1. Veicot neregulāro pasažieru pārvadājumu, pirms uzsākt braucienu, pārvadātājam jāizpilda brauciena formulārs divos eksemplāros.
Iepriekš izpildīts pasažieru saraksts var būt uz atsevišķas lapas, kas jāpievieno brauciena formulāram. Pārvadātāja vai transporta līdzekļa vadītāja zīmogam vai, ja tas ir nepieciešams, parakstam jābūt gan uz brauciena formulāra, gan uz pasažieru saraksta.
Pārvadājumos, kad turpbrauciens tiek veikts bez pasažieriem, pasažieru saraksts var tikt aizpildīts atbilstoši iepriekš noteiktajām prasībām brīdī, kad pasažieri tiek uzņemti.
Brauciena formulāra oriģinālam jāatrodas autobusā visa brauciena laikā un tas ir jāuzrāda, tiklīdz to pieprasa pilnvarotas kontroles institūcijas pārstāvis.
2. Veicot pārvadājumus, kad turpbrauciens notiek bez pasažieriem, kā norādīts brauciena formulāra 4.punkta c) apakšpunktā, pārvadātājam brauciena formulāram jāpievieno šādi dokumenti:
— gadījumos, kas minēti 4C1 apakšpunktā: pārvadājuma līguma kopija vai cits dokuments, ja to pieprasa attiecīgā valsts, kurš satur būtisku informāciju par šo līgumu (īpaši, līguma noslēgšanas vietu un datumu, pasažieru uzņemšanas vietu, valsti un datumu, pārvadājuma gala punkta vietu un valsti);
— gadījumos, kas minēti 4C2 apakšpunktā: turpbrauciena formulārs, kurš atradās transporta līdzeklī, kad pārvadātājs nogādāja pasažierus Līgumslēdzējas Puses teritorijā un atgriezās bez tiem, paredzot, ka šie paši pasažieri vēlāk tiks uzņemti atpakaļbraucienam;
— gadījumos, kas minēti 4C3 apakšpunktā: ielūguma vēstule vai tās fotokopija.
3. Veicot neregulārus pārvadājumus, pasažierus brauciena laikā nedrīkst ne uzņemt, ne arī izsēdināt, izņemot gadījumus, kad to ir atļāvusi kompetentā institūcija. Šajā gadījumā nepieciešama atļauja.
4. Pārvadātājs ir atbildīgs par brauciena formulāra savlaicīgu un pareizu aizpildīšanu. Tam jābūt aizpildītam drukātiem burtiem un ar neizdzēšamu tinti.
5. Formulāru grāmatiņa nav nododama trešajai personai.
(Trešā pieteikuma lapa)
Norādījumi
1. Pārvadātājiem jāaizpilda pieteikums un jāpievieno tam apliecinājums, ka viņš ir licencēts veikt pasažieru neregulāros starptautiskos pārvadājumus saskaņā ar INTERBUS Nolīguma 1.panta (1) (a) apakšpunkta otro rindkopu.
2. Lai veiktu neregulāros pārvadājumus, kuri nav minēti INTERBUS Nolīguma 6.pantā, nepieciešama atļauja, proti, atļauja nepieciešama pārvadājumiem, kas neatbilst šādiem nosacījumiem:
1) pārvadājumi ar slēgtām durvīm — pārvadājumi, kuros viena un tā pati pasažieru grupa tiek pārvadāta visā brauciena laikā ar vienu un to pašu autobusu un tiek atvesta atpakaļ brauciena sākuma punktā; brauciena sākuma punkts atrodas tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurā reģistrēts pārvadātājs;
2) pārvadājumi, kuros turpbrauciens tiek veikts ar pasažieriem, bet atpakaļbrauciens bez tiem;
brauciena sākuma punkts atrodas tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurā reģistrēts pārvadātājs;
3) pārvadājumi, kuros turpbrauciens tiek veikts bez pasažieriem un visi pasažieri tiek uzņemti vienā vietā, ja tiek ievēroti šādi noteikumi:
a) pasažieri, kas uzņemti grupās saskaņā ar iepriekš noformētu pārvadājuma līgumu tādas valsts teritorijā, kura nav Līgumslēdzēja Puse vai ir Līgumslēdzēja Puse, bet kuras teritorijā pārvadātājs nav reģistrēts. Pasažieri tiek vesti uz tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritoriju, kurā reģistrēts pārvadātājs;
b) pasažieri, kurus tas pats pārvadātājs saskaņā ar 2.punkta noteikumiem iepriekš atvedis uz Līgumslēdzējas Puses teritoriju, tiek šajā pašā teritorijā uzņemti. Pasažieri tiek vesti uz tās Līgumslēdzējas Puses teritoriju, kurā reģistrēts pārvadātājs;
c) pasažieri ir ielūgti ierasties otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, turklāt ar pārvadājuma veikšanu saistītās izmaksas sedz persona, kura tos ielūgusi. Pasažieri tiek vesti uz tās Līgumslēdzējas Puses teritoriju, kurā reģistrēts pārvadātājs, un tiem jābūt ar vienotām interesēm, kas nav tikai mērķis piedalīties attiecīgajā braucienā.
4. Atļaujas nav nepieciešamas tranzīta pārvadājumiem cauri Līgumslēdzēju Pušu valstu teritorijām, ja tie ir saistīti ar tādu neregulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu, kuriem atļauja nav nepieciešama.
5. Autobusu braucieniem bez pasažieriem, ja tie tiek izmantoti bojāta vai avarējuša autobusa nomaiņai, kurš veicis starptautiskos pārvadājumus šī Nolīguma ietvaros, atļaujas nav nepieciešamas.
Pārvadājumiem, ko veic Eiropas Kopienā reģistrēti pārvadātāji, brauciena sākuma punkts un/vai gala punkts var atrasties jebkuras Eiropas Kopienas dalībvalsts teritorijā neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Kopienas dalībvalstī autobuss reģistrēts vai kurā dalībvalstī reģistrēts pārvadātājs.
3. Pieteikums jāiesniedz tās Līgumslēdzējas Puses kompetentajai institūcijai, kuras teritorijā atrodas brauciena sākuma punkts, t.i., pirmais pasažieru uzņemšanas punkts.
4. Autobusiem, kuri tiek izmantoti, ir jābūt reģistrētiem tajā Līgumslēdzējā Pusē, kurā reģistrēts pārvadātājs.
5. Autobusiem, ar kuriem veic neregulāros starptautiskos pārvadājumus saskaņā ar INTERBUS Nolīgumu, jāatbilst šī Nolīguma 2.pielikumā minētajiem tehniskajiem standartiem.
LATVIJAS REPUBLIKAS DEKLARĀCIJA attiecībā uz INTERBUS Nolīguma 4.pantu un 1.pielikumu
1. 1996.gada 29.aprīļa Padomes Direktīvas 96/26/EC I sadaļas noteikumi par kravu un pasažieru pārvadātāju ar autotransportu pielaidi profesijai un par diplomu, sertifikātu un citu profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai dotu iespēju šiem pārvadātājiem plašākas tiesības iesaistīties iekšzemes un starptautisko pārvadājumu veikšanā (Eiropas Kopienas Oficiālais Vēstnesis nr. L 124 23.5.1996., 1.lpp.), tās pēdējie grozījumi ar 1998.gada 1.oktobra Direktīvu 98/76/EC (Eiropas Kopienas Oficiālais Vēstnesis nr. L 277 14.1.1998., 17.lpp) ir iestrādāti nacionālajā likumdošanā ar šādiem tiesību aktiem:
Grozījumi Autopārvadājumu likumā, 2.,3.pants (30.09.1999.);
Satiksmes ministrijas 29.06.2000. noteikumi nr.18 “Par grozījumiem Satiksmes ministrijas 1998.gada 30.septembra noteikumos nr.52 “Par autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanu””.
2. Attiecībā uz prasību par finansiālo stāvokli spēkā esošie normatīvie akti nosaka, ka pārvadātāja rīcībā ar 2002.gada 1.janvāri jābūt pieejamām šādām kapitāla un finansu rezervēm:
ne mazāk kā LVL 4000 (EUR 7087,34[*]), kad tiek izmantots viens transporta līdzeklis, un LVL 2200 (EUR 3898,03[*]) uz katru nākamo autotransporta līdzekļa vienību.
Direktīvas 98/76/EC prasībām atbilstošs stāvoklis tiks sasniegts ar 2004.gada 1.janvāri, kad saskaņā ar Satiksmes ministrijas 29.06.2000. noteikumiem nr.18 “Par grozījumiem Satiksmes ministrijas 1998.gada 30.septembra noteikumos nr.52 “Par autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanu”” pārvadātāja rīcībā jābūt pieejamām šādām kapitāla un finansu rezervēm:
ne mazāk kā LVL 5400 (EUR 9567,90[*]), kad tiek izmantots viens transporta līdzeklis, un LVL 3000 (EUR 5315,50[*]) uz katru nākamo autotransporta līdzekļa vienību.
[*] pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa uz 10.12.2001.