Latvijas sākotnējais ziņojums par 1965.gada Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, kas Latvijai ir saistoša kopš 1992.gada 14.maija, tika izskatīts Apvienoto Nāciju Organizācijas Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas 55.sesijas laikā 1999.gada 11.—12.augustā.

Kārtējais ziņojums par konvencijas izpildi Latvijā sniedz informāciju par laika posmu kopš 1.paragrāfā minētā sākotnējā ziņojuma iesniegšanas, kā arī informāciju par paveikto ANO Rasu diskriminācijas komitejas 1999.gada 23.augustā pieņemto ieteikumu un rekomendāciju īstenošanā. Ziņojums ir izstrādāts saskaņā ar komitejas 1980.gadā pieņemtajām un 1993.gadā pārstrādātajām vadlīnijām nacionālo ziņojumu sagatavošanai, kā arī ņemot vērā komitejas vispārējās rekomendācijas par konvencijas pantu interpretāciju. Ziņojuma sagatavošanai tika izveidota īpaša darba grupa, kurā tika pārstāvētas Ārlietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija un Tieslietu ministrija un kuru saskaņā ar 1998.gada 17.marta noteikumiem “Noteikumi par Ministru kabineta pārstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās” vadīja Ministru kabineta pilnvarots pārstāvis.

Ārlietu ministrijai uzdots iesniegt minēto ziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Akceptēti noteikumi par C1, D1, C un D kategorijas vadītāja apliecībai atbilstošu transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laiku un tā uzskaiti.

Transportlīdzekļa vadītājs, šo noteikumu izpratnē, ir jebkura persona, kas vada C1, D1, C un D kategorijas vadītāja apliecībai atbilstošu transportlīdzekli vai kas tiek vesta šādā transportlīdzeklī, lai varētu to vadīt, ja tas būs nepieciešams.

Darba laiks ietver transportlīdzekļa vadīšanas laiku, gaidīšanas laiku, laiku, kas pavadīts blakus transportlīdzekļa vadītājam un (vai) transportlīdzeklī iekārtotā guļamvietā, kad transportlīdzeklis ir kustībā, laiku, kad tiek veikti ar transportlīdzekļa vadīšanu saistīti darbi (dokumentu noformēšana, transportlīdzekļa tehniskā apkope, kravas iekraušana, izkraušana, transportlīdzekļa sagatavošana darbam), kā arī to laiku, kad transportlīdzekļa vadītājs ir pieejams darba pienākumu veikšanai, lai pēc darba devēja rīkojuma varētu vadīt transportlīdzekli, ja tas būs nepieciešams.

Atpūtas laiks ir jebkurš pēc transportlīdzekļa vadītāja ieskatiem brīvi izmantojams nepārtraukts laikposms, kas ilgst vismaz stundu.

Noteikumi attiecas uz C1, D1, C un D kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļa vadītājs vada: transportlīdzekli, ko izmanto pasažieru regulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem, ja maršruta garums nepārsniedz 50 kilometru; transportlīdzekli, ko izmanto pasažieru regulārajiem iekšzemes pārvadājumiem, ja maršruta garums nepārsniedz: 150 kilometru; 100 kilometru; 50 kilometru;  transportlīdzekli, kura maksimāli pieļaujamais ātrums nepārsniedz 30 km/h; transportlīdzekli, kurš veic nekomerciālu kravas pārvadājumu transportlīdzekļa īpašnieka vajadzībām; transportlīdzekli, ko izmanto pasta pārvadājumiem, autoceļu uzturēšanai un pārraudzībai, atkritumu savākšanai un izvešanai, telegrāfa un telefona pakalpojumiem, kā arī darbos ar notekūdeņiem, aizsardzībai pret plūdiem, ūdens, gāzes un elektrības apgādei, radio un televīzijas raidījumu nodrošināšanai un radio vai televīzijas raidītāju vai uztvērēju atrašanās vietas noteikšanai; transportlīdzekli, ko izmanto ārkārtējās situācijās un glābšanas darbos; specializētu transportlīdzekli, kas paredzēts medicīnas vajadzībām; transportlīdzekli, ar ko pārvadā cirka un atrakciju iekārtas; specializētu avārijas transportlīdzekli; transportlīdzekli, kuru izmēģina uz ceļiem, lai noteiktu tā konstruktīvās pilnveidošanas nepieciešamību, un jaunu vai pārbūvētu transportlīdzekli, kurš vēl nav izmantots pārvadājumiem; Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas rīcībā esošu transportlīdzekli; transportlīdzekli, ko izmanto piena, piena trauku vai piena produktu savākšanai; transportlīdzekli, ko izmanto lauksaimniecības, dārzniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumi, lai pārvadātu preces 50 kilometru rādiusā no vietas, kur bāzēts transportlīdzeklis; transportlīdzekli, ko izmanto par veikalu vietējos tirgos vai preču piegādei līdz durvīm, par mobilo banku biržas vai noguldījumu operācijām, dievkalpojumiem, grāmatu, ierakstu vai kasešu iznomāšanai, kultūras pasākumiem vai izstādēm un kas ir īpaši aprīkots šādai izmantošanai; transportlīdzekli, kas pārvadā transportlīdzekļa vadītāja darbā nepieciešamus materiālus vai aprīkojumu 50 kilometru rādiusā no vietas, kur bāzēts transportlīdzeklis, ja transportlīdzekļa vadīšana nav transportlīdzekļa vadītāja pamatnodarbošanās; transportlīdzekli, ko izmanto braukšanas mācībām, lai iegūtu transportlīdzekļa vadītāja apliecību.

Transportlīdzekļa vadītājs starp diviem ikdienas atpūtas laikposmiem vai starp ikdienas atpūtas laikposmu un iknedēļas atpūtas laikposmu drīkst vadīt transportlīdzekli deviņas stundas. Laikposmā no pirmdienas plkst.00 līdz svētdienai plkst.24 transportlīdzekļa vadīšanas ilgumu ne vairāk kā divās diennaktīs drīkst pagarināt līdz 10 stundām. Kopējais transportlīdzekļa vadīšanas ilgums divās nedēļās pēc kārtas nedrīkst pārsniegt 90 stundas.

Transportlīdzekļa vadītājam pēc četrarpus stundu nepārtrauktas transportlīdzekļa vadīšanas nepieciešams vismaz 45 minūtes ilgs pārtraukums, izņemot gadījumu, ja sākas ikdienas vai iknedēļas atpūtas laiks. Ja ikdienas atpūtas laiku nesamazina, to diennaktī var sadalīt divos vai trijos atsevišķos laikposmos, no kuriem viens nepārtraukti ilgst vismaz astoņas stundas. Šādā gadījumā minimālo ikdienas atpūtas laiku palielina līdz 12 stundām. Ja transportlīdzekli vada vismaz divi transportlīdzekļa vadītāji, 30 stundu laikā katram transportlīdzekļa vadītājam nepieciešams atpūtas laiks, kas nepārtraukti ilgst vismaz astoņas stundas.

Transportlīdzekļa vadītāja darba, pārtraukuma un atpūtas laiku uzskaita normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ar kontrolierīci, kas reģistrē transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laiku, braukšanas attālumu un ātrumu.

Kontrolierīci uzstāda transportlīdzeklī, pārbauda un plombē atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pasažieru regulārajos starptautiskajos pārvadājumos, ja maršruta galapunkti atrodas līdz 50 kilometriem (pa taisnu līniju) no šķērsojamās abu valstu robežas un maršruta garums nepārsniedz 100 kilometrus, transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laiku atļauts uzskaitīt, izmantojot darba uzskaites grafiku, kas sastādīts saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apstiprinātiem kustības sarakstiem. Šie nosacījumi attiecas arī uz pasažieru regulārajiem iekšzemes pārvadājumiem. Pasažieru neregulārajos iekšzemes pārvadājumos un kravu pārvadājumos transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laiku atļauts uzskaitīt, izmantojot darba un atpūtas laika uzskaites personīgo kontrolgrāmatiņu. Kontrolgrāmatiņa nav nepieciešama, ja pasažieru neregulāro iekšzemes pārvadājumu veikšanai darba devējs norīko transportlīdzekļa vadītāju, kurš ikdienā apkalpo pasažieru regulāro iekšzemes pārvadājumu maršrutus, un viņa darba un atpūtas laiks tiek uzskaitīts saskaņā ar šajos noteikumu minēto darba uzskaites grafiku.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūniju.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Ministru kabinets 2000.gada 24.oktobra sēdē akceptēja Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas koncepciju un Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra sēdē tika akceptēts minētās koncepcijas ieviešanas mehānisms. Koncepcijas izstrādāšana un ieviešana ir paredzēta Valdības deklarācijā un Ceļu satiksmes drošības nacionālajā programmā, kas akceptēta Ministru kabineta 2000.gada 25.janvāra sēdē. Likumprojekts risina arī Valdības deklarācijā paredzēto administratīvo sodu uzlikšanas un iekasēšanas kārtības vienkāršošanu.

Ceļu satiksmes likumā ir iestrādāti administratīvie pārkāpumi ceļu satiksmē un tiem atbilstošie sodi un līdz ar to attiecīgās normas tiek izslēgtas no Latvijas APK sevišķās daļas. Detalizēti un precīzi definēti ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu sastāvi, kā arī tiem atbilstoši sodi, kuri sakārtoti tematiski — atbilstoši pārkāpumu veidiem. Administratīvo pārkāpumu un atbilstošo sankciju uzskaitījums Ceļu satiksmes likumā būtu daudz pieejamāks un saprotamāks transportlīdzekļu vadītājiem, tam būtu nozīmīga audzinoša loma.

Pēc pārkāpuma bīstamības ceļu satiksmei, satiksmes organizācijai, transportlīdzekļu reģistrācijas un uzskaites kartībai lielākajai daļai pārkāpumu noteikts fiksēts naudas sods (paredzēti seši fiksēto naudas sodu veidi — 5, 10, 20, 30, 40 un 50 latu apmērā), kuru transportlīdzekļa vadītājam var uzlikt pārkāpuma izdarīšanas vietā, un tikai par atsevišķiem rupjākiem pārkāpumiem vai pārkāpumiem, kur bez transportlīdzekļa vadītāja atbildība iespējama arī citai personai, noteikts diferencēts naudas sods vai tiesību atņemšana noteikta termiņa robežās.

Sašaurināts to pārkāpumu loks, par kuriem paredzēta tiesību atņemšana. Tas izslēgs vadītājam draudu sajūtu zaudēt tiesības viena nejauša pārkāpuma gadījumā, savukārt sistemātiskiem pārkāpējiem būs iespēja piemērot tiesību atņemšanu kā ietekmēšanas līdzekli pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros.

Likumprojektā ir precizēti jautājumi, kas saistīti ar transportlīdzekļu reģistrāciju un transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates veikšanu. Likumprojektā iestrādāti pilnvarojumi Ministru kabinetam noteikt transportlīdzekļu reģistrācijas un valsts tehniskās apskates veikšanas kārtību.

Precizēta jēdziena “transportlīdzekļu vadīšanas tiesības” būtība, kā arī noteikta šo tiesību atņemšanas un apturēšanas kārtība. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības apliecina ieraksts transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā un vadītāja apliecība. Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana nozīmē, ka personai nav tiesību vadīt transportlīdzekli, savukārt transportlīdzekļu vadīšanas tiesību apturēšana nozīmē, ka tiesības nav atņemtas, bet vadītājam aizliegts braukt līdz noteiktas darbības izpildei, piemēram, lēmuma pieņemšanai. Likumprojektā ir noteikti transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas un apturēšanas gadījumi.

Likumprojektā ir iestrādāti pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas pamatprincipi un Ministru kabineta kompetence izdot attiecīgus noteikumus par minētās sistēmas piemērošanu.

Katra transportlīdzekļa vadītāja izdarītie administratīvie pārkāpumi ceļu satiksmē Ministru kabineta noteiktā kārtībā tiek reģistrēti transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā ar noteiktu, pārkāpuma bīstamībai atbilstošu punktu skaitu. Pārkāpumu uzskaites punkti ir paredzēti tikai par tādiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kuru rezultātā tieši var tikt izraisīts ceļu satiksmes negadījums. Pārkāpumu uzskaites punkti nav paredzēti par formalitāšu neievērošanu, neprecīzu noteikumu prasību izpildi un citiem mazāk bīstamiem pārkāpumiem. Reģistrējamos pārkāpumus, pārkāpumam atbilstošos uzskaites punktus un citus jautājumus par šīs sistēmas piemērošanu atbilstoši likumprojektā iestrādātajam pilnvarojumam noteiks Ministru kabinets.

Izdarīti grozījumi soda piemērošanas procesuālajā kārtībā, jo Latvijas APK noteiktā vispārējā kārtība administratīvo sodu piemērošanā par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem nav efektīva, ir novecojusi un neatbilst mūsdienu prasībām.

Izstrādāta procedūra naudas soda piedziņai bez transportlīdzekļa vadītāja apliecības aizturēšanas kā nodrošinājuma naudas soda samaksai. Pārkāpuma izdarīšanas vietā ceļu policijas amatpersona varēs pieņemt lēmumu par fiksētā naudas soda piemērošanu, un pārkāpējam tiks izsniegts lēmuma izraksts, kurā noteikts termiņš naudas soda samaksai bankā vai citā institūcija, vai lēmuma pārsūdzēšanai. Pārkāpējam nevajadzēs atkārtoti ierasties pie ceļu policijas amatpersonas, lai, uzrādot samaksas kvīti, atgūtu vadītāja apliecību. Šādas sistēmas darbību nodrošinās aizliegums veikt pārkāpējam piederošo transportlīdzekļu un transportlīdzekļa, ar kuru izdarīts pārkāpums, valsts tehnisko apskati un reģistrāciju, bet ārvalstniekiem — arī izbraukt no valsts.

Mainīts to personu loks, kuriem ir tiesības izskatīt administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē lietas. Šādas tiesības turpmāk paredzētas tikai ceļu policijas amatpersonām un atsevišķos likumā noteiktos gadījumos arī pašvaldības pilnvarotām amatpersonām.

Likumprojektā līdz trīs darba dienām samazināts administratīvo lietu izskatīšanas termiņš. Ņemot vērā, ka izskatāmo lietu skaits vairākkārt samazināsies, šāds termiņš ir reāli izpildāms.

Administratīvās atbildības vispārīgie principi, kā arī sodu par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē piemērošanas procesuālā kārtība un lietvedība arī turpmāk būs noteikta APK, tomēr atsevišķas, tikai ceļu satiksmes pārkāpumiem raksturīgas procesuālās normas, piemēram, minētā lēmumu par naudas sodu izpildes kārtība, noteiktas Ceļu satiksmes likumā.

Ar izstrādāto likumprojektu izdarītas vairākas citas būtiskas izmaiņas. Sagatavota normatīvā bāze pārkāpumu fiksēšanai ar maksimāli efektīvām metodēm, izmantojot tehniskos līdzekļus (video, fotoradarus u.tml.) un neapturot transportlīdzekli. Lai nodrošinātu šīs sistēmas darbību, paredzēts, ka transportlīdzekļa īpašniekam ir pienākums pēc policijas pieprasījuma sniegt ziņas par viņam piederošā transportlīdzekļa tiesisko lietotāju.

Likumprojektā iestrādāti pamatprincipi transportlīdzekļu piespiedu pārvietošanas sistēmas ieviešanai.

Lai uz ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošajām personām, kuras Latvijas Republikā starptautiskās sadarbības ietvaros pilda dienesta pienākumus, nebūtu jāattiecina vispārējā Ceļu satiksmes likuma 47.pantā noteiktā kārtība, ir izstrādāts grozījums, kas nosaka, ka uz minētajām personām nav piemērojami Ceļu satiksmes likuma 47.panta pirmās un otrās daļas noteikumi. Šajā nolūkā tiek paredzēta atvieglota vadītāju apliecību atzīšanas kārtība Latvijā atbilstoši 1951.gada Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgumam par to bruņoto spēku statusu (NATO SOFA), kura noteikumus Latvijā piemēro ar 1995.gada Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības — mieram”, līguma par to bruņoto spēku statusu starpniecību (spēkā no 1996.gada 29.februāra), kā arī lai nerastos tiesību normu pretrunas ar Aizsardzības ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Tiek ieviesta ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu uzskaite transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā ar atbilstošu uzskaites punktu skaitu, kas vērsta uz sistemātisko ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju apzināšanu un attiecīgu sodu piemērošanu.

No kodeksa tiek izslēgts administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē uzskaitījums, precizētas un pilnveidotas procesuālās normas, kas attiecas uz ceļu satiksmes dalībnieku sodīšanu.

Latvijas APK ir papildināts ar jaunu administratīvo sodu veidu — aizliegums noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Aizliegumu noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības piemēro transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem nav piešķirtas šādas tiesības un ja ir izdarīts pārkāpums, par kuru ir paredzēta transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana. Aizliegums attiecas uz visām transportlīdzekļu kategorijām neatkarīgi no tā, ar kuras kategorijas transportlīdzekli pārkāpums izdarīts.

Ar grozījumiem ir precizēts to institūciju (amatpersonu) loks, kas ir tiesīgas izskatīt administratīvās lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē. Šādas tiesības turpmāk paredzētas tikai ceļu policijas amatpersonām un atsevišķos likumā noteiktos gadījumos arī pašvaldības pilnvarotām amatpersonām.

Izdarīti grozījumi soda piemērošanas procesuālajā kārtībā, jo Latvijas APK noteiktā vispārējā kārtība administratīvo sodu piemērošanā par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem nav efektīva, ir novecojusi un neatbilst mūsdienu prasībām.

Administratīvās atbildības vispārīgie principi, kā arī sodu par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē piemērošanas procesuālā kārtība un lietvedība arī turpmāk būs noteikta APK, tomēr atsevišķas, tikai ceļu satiksmes pārkāpumiem raksturīgas procesuālās normas, piemēram, minētā lēmumu par naudas sodu izpildes kārtība, noteiktas Ceļu satiksmes likumā.

Likumprojektā izdarītas vairākas citas būtiskas izmaiņas. Sagatavota normatīvā bāze pārkāpumu fiksēšanai ar maksimāli efektīvām metodēm, izmantojot tehniskos līdzekļus (video, fotoradarus u.tml.) un neapturot transportlīdzekli. Lai nodrošinātu šīs sistēmas darbību, paredzēts, ka transportlīdzekļa īpašniekam ir pienākums pēc policijas pieprasījuma sniegt ziņas par viņam piederošā transportlīdzekļa tiesisko lietotāju. Par pārkāpumiem, par kuriem paredzēti fiksētie sodi, ceļu policijas darbinieks varēs pieņemt lēmumu pārkāpuma izdarīšanas vietā. Vadītāja apliecība aizturēta netiks. Pārkāpējam izsniegs lēmuma izrakstu, kurā tiks noteikts termiņš naudas soda samaksai bankas iestādē vai citā institūcijā un lēmuma pārsūdzēšanai. Pārkāpējam nevajadzēs atkārtoti ierasties Ceļu policijā, lai, uzrādot samaksu apliecinošu kvīti, atgūtu vadītāja apliecību. Līdz naudas soda samaksai transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā tiks izdarīta atzīme par aizliegumu veikt pārkāpējam piederošo transportlīdzekļu tehnisko apskati un reģistrāciju.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””.

Viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm ir integrācija Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. 1996.gadā Latvija ar likumu ratificēja Ziemeļatlantijas līguma dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības — mieram”, līgumu par to bruņoto spēku statusu (PfP SOFA), ar kura starpniecību pašlaik ir piemēroti 1951.gada Ziemeļatlantijas līguma dalībvalstu līguma par to bruņoto spēku statusam (NATO SOFA) noteikumi.

Saskaņā ar Latvijas Rīcības plānu dalībai NATO, Latvijai ir jāsaskaņo sava likumdošana ar NATO prasībām. Šīs likumprojekta mērķis ir: paplašināt likuma “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikās” darbības sfēru uz ārvalstu militārpersonu atrašanos Latvijā ne tikai militāro mācību un manevru laikā; atvieglot autovadītāju apliecību atzīšanas kārtību Latvijā atbilstoši NATO SOFA prasībām; saskaņot ar NATO PfP SOFA prasībām ārvalstu militārpersonu ieceļošanas kārtību.

Akceptēti noteikumi “Profesiju standartu izstrādes kārtība”, kuri noteiks kārtību, kādā izstrādājami profesiju standarti, kurus atbilstoši normatīvajos aktos dotajam pilnvarojumam nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Profesionālās izglītības sadarbības padomi, pieaicinot nozaru ministriju un profesionālo organizāciju pārstāvjus, organizē profesiju standartu projektu izstrādi, izstrādā profesiju standartu projektus, kā arī sniedz citām juridiskajām personām organizatorisku un metodisku atbalstu profesiju standartu projektu izstrādē.

Izstrādājot profesijas standartu, izveido darba grupu, iekļaujot tajā nozares vai starpnozaru sektora profesionālo organizāciju vai uzņēmumu pilnvarotus pārstāvjus; izveido nodarbinātības aprakstu (informācija par nozari vai starpnozaru sektoru, kurā darbinieki varētu tikt nodarbināti, un norāde par viņiem nepieciešamo atbildības pakāpi); nosaka darbinieku pienākumus un uzdevumus (informācija, kas dod iespēju noteikt profesionālās izglītības programmu specifiskos uzdevumus un mērķus); nosaka darba vidi raksturojošos īpašos fizikālos, bioloģiskos, ķīmiskos un organizatoriskos faktorus; nosaka atsevišķu uzdevumu veikšanai nepieciešamās cilvēka īpašās fiziskās spējas; nosaka profesijai raksturīgo pienākumu un uzdevumu veikšanai nepieciešamās vispārējās (sociālās, komunikatīvās, organizatoriskās) prasmes un profesionālās prasmes un zināšanas (informācija, kas dod iespēju noteikt profesionālo mācību priekšmetu, praktisko mācību, kvalifikācijas prakses un pārbaudījumu saturu); nosaka profesijas atbilstību vienam no Profesionālās izglītības likumā noteiktajiem kvalifikācijas līmeņiem.

Noteikts, ka arodbiedrības, darba devēju organizācijas, profesionālās organizācijas, izglītības iestādes un citas juridiskās personas, ievērojot šajos noteikumos minētos nosacījumus, var izstrādāt profesiju standartu projektus un kopā ar pieteikumu iesniegt tos Izglītības un zinātnes ministrijā. Jaunas, Profesiju klasifikatorā neiekļautas profesijas standarta projektam pievieno Profesiju klasifikatora aktualizācijai nepieciešamo informāciju.

Akceptēts rīkojums “Par pašvaldības mantas Valmierā, Tērbatas ielā 10 un Ausekļa ielā 25a, pārņemšanu valsts īpašumā”.

Nolemts pārņemt valsts īpašumā un nodot Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā šādu pašvaldības mantu, kuru Valmieras rajona pašvaldība saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” 35.pantu nodod valstij bez atlīdzības: zemesgabalu 4372 m2 platībā un nedzīvojamo ēku Valmierā, Tērbatas ielā 10; zemesgabalu 4128 m2 platībā un piecstāvu viesnīcas ēku Valmierā, Ausekļa ielā 25a.

Izglītības un zinātnes ministram uzdots apstiprināt nekustamās mantas pieņemšanas un nodošanas aktu.  Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots minēto nekustamo mantu noteiktā kārtībā ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda Izglītības un zinātnes ministrijas personā.

Akceptēts rīkojums “Par darbdienas pārcelšanu”.

Nolemts pārcelt no budžeta finansējamās valsts iestādēs darbadienu no pirmdienas, 2002.gada 30.decembra, uz sestdienu, 2002.gada 28.decembri.

Ieteikt visām pašvaldībām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot šī rīkojuma nosacījumus.

Akceptēts rīkojums “Par valsts dzīvojamo māju Rīgā, Brīvības ielā 38”, kurš paredz saglabāt valsts īpašumā un nodot Valsts nekustamā īpašuma aģentūras valdījumā bez tiesībām atsavināt vai nodot privatizācijai 4., 5. un 7.dzīvokli uz valsts vārda zemesgrāmatā reģistrētajā ēkā (kultūras piemineklī) Rīgā, Brīvības ielā 38.

Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai uzdots saglabāt nomas attiecības ar A.Upīša memoriālo muzeju, kas atrodas minētās ēkas 4.dzīvoklī.

Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai uzdots noslēgt likumā noteiktajā kārtībā attiecīgu nomas līgumu ar Valsts prezidenta kanceleju. Līgumā paredzēt, ka Valsts prezidenta kanceleja minētās ēkas 5. un 7.dzīvokli nodod lietošanā personām, kas atstājušas Valsts prezidenta amatu.

Akceptēti noteikumi “Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar naftas produktiem, izveido un uzglabā naftas un naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftu un naftas produktiem.

Noteikts, ka uzņēmumi, kuri Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic naftas produktu ievešanu izlaišanai brīvam apgrozījumam un naftas produktu ražošanu, izveido un uzglabā rezerves šajos noteikumos noteiktajā apjomā. Degvielas uzņēmums rezerves izveido pakāpeniski un uztur minimālajā apjomā šādā kārtībā: no 2003.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim katra mēneša beigās minimālās benzīna, dīzeļdegvielas, petrolejas, degvieleļļas un to aizstājējproduktu rezerves, kas aprēķinātas pēc degvielas uzņēmuma iepriekšējā gadā vidēji iekšzemē realizētā (patērētā) naftas produktu apjoma, ir šādas: no 2003.gada 1.jūlija — 23 patēriņa dienas; no 2004.gada 1.jūlija — 30 patēriņa dienas; no 2005.gada 1.jūlija — 33 patēriņa dienas; no 2006.gada 1.jūlija — 36 patēriņa dienas; no 2007.gada 1.jūlija — 39 patēriņa dienas; no 2008.gada 1.jūlija — 47 patēriņa dienas; no 2009.gada 1.jūlija — 60 patēriņa dienas; no 2010.gada 1.janvāra katra mēneša beigās minimālās benzīna, dīzeļdegvielas, petrolejas, degvieleļļas un to aizstājējproduktu rezerves, kas aprēķinātas pēc degvielas uzņēmuma iepriekšējā gadā vidēji iekšzemē realizētā (patērētā) naftas produktu apjoma, ir 60 patēriņa dienas.

Degvielas uzņēmums nodrošina licences izsniedzēja pilnvarotajām personām pieeju izveidotajām rezervēm, lai tās varētu netraucēti veikt šo rezervju kvalitātes un kvantitātes pārbaudi.

Degvielas uzņēmums izveidotās rezerves pastāvīgi uzglabā tikai licencē norādītajās vietās. Degvielas uzņēmums periodiski papildina rezerves atbilstoši šajos noteikumos noteiktajam apjomam un normatīvajos aktos noteiktajām kvalitātes prasībām.

Degvielas uzņēmums katru mēnesi pārskata rezervju apjomu un līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam iesniedz pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā par iepriekšējā mēneša patēriņu (realizāciju) un rezervju apjomu.

Rezervju uzglabāšanas uzraudzību degvielas uzņēmumos nodrošina Valsts ieņēmumu dienests.Valsts ieņēmumu dienests apkopo saņemto informāciju par rezervēm (pielikums) un katru mēnesi līdz divdesmit trešajam datumam iesniedz ekonomikas ministram apkopojumu par iepriekšējo mēnesi.

Jaunizveidots degvielas uzņēmums pirmajā darbības gadā rezerves izveido 50 % apmērā no šajos noteikumos minētā apjoma, kas aprēķināts pēc degvielas uzņēmuma iepriekšējā mēnesī realizētā (patērētā) naftas produktu apjoma.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumos Nr.293 “Valsts valodas centra nolikums””.

Grozījumi paredz noteikt, ka Valsts valodas centra amatpersonas ir centra direktors, direktora vietnieks, struktūrvienību vadītāji un inspektori.

Noteikts, ka centra amatpersonas centram noteiktās kompetences ietvaros ir tiesīgas: pieprasīt, lai tiktu novērsti ar valodu saistītie pārkāpumi; piedalīties valsts valodas prasmes pārbaudes komisiju sēdēs novērotāja statusā; normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzaicināt personas ierasties Valsts valodas centrā, ja ir konstatēti Valsts valodas likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā dzīvokļa īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”, kuri nosaka kārtību: kādā dzīvokļa īrnieks patstāvīgi norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu; kādā īrnieks vienojas ar izīrētāju un pakalpojumu sniedzēju par to, ka izīrētājs saņem no īrnieka maksu par pakalpojumiem kopā ar īres maksu un norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju.

Noteikts, ka saņemto pakalpojumu samaksas kārtību un termiņus nosaka līgumā, ievērojot normatīvo aktu prasības: dzīvojamo telpu īres līgumā izīrētājs ar īrnieku vienojas, par kuriem pakalpojumiem īrnieks norēķinās patstāvīgi un par kuriem — ar izīrētāja starpniecību, ievērojot noteiktos termiņus; līgumā par konkrēta pakalpojuma sniegšanu pakalpojuma sniedzējs vienojas ar pakalpojuma saņēmēju par pakalpojuma samaksas kārtību un termiņiem. Ja īrnieks dzīvojamās telpas īres līgumā rakstiski vienojies ar izīrētāju par to, ka izīrētājs saņem no īrnieka maksu par pakalpojumiem kopā ar īres maksu un norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju, īrnieks ir atbildīgs par pakalpojumu samaksu noteiktajos termiņos, bet izīrētājs — par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzēju saņemtās maksas pilnā apmērā. Īrnieks var vienoties ar izīrētāju vai pakalpojumu sniedzēju par avansa maksājumiem, maksājumu atlikšanu un attiecīgajiem maksājumu nosacījumiem.

Ja pakalpojums atsevišķam dzīvoklim tiek uzskaitīts ar mērīšanas līdzekļiem, kas pārbaudīti likumā “Par mērījumu vienotību” noteiktajā kārtībā, īrnieks pakalpojuma sniedzējam vai izīrētājam maksā atbilstoši mērīšanas līdzekļa uzskaitītajam daudzumam. Ja pakalpojuma izmaksas tiek aprēķinātas bez atbilstoši pārbaudītiem mērīšanas līdzekļiem, izmantojot aprēķinu metodikas, īrnieks par to norēķinās ar pakalpojuma sniedzēju vai izīrētāju šajos noteikumos, pašvaldības lēmumā par konkrētā pakalpojuma sniegšanu vai īres līgumā noteiktajā kārtībā. Ja dzīvoklī nav uzstādīti mērīšanas līdzekļi vai pakalpojums nav mērāms, īrnieks pakalpojuma sniedzējam vai izīrētājam par pakalpojumiem maksā šādi:  par siltumenerģiju telpu apkurei - proporcionāli dzīvokļa kopējai platībai; par siltumenerģiju ūdens sildīšanai, gāzi, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu un asenizāciju — proporcionāli dzīvokļa iemītnieku skaitam neatkarīgi no viņu vecuma (ieskaitot bērnus); par kolektīvo televīzijas antenu un kabeļtelevīzijas pakalpojumiem — proporcionāli pieslēgumu skaitam; par elektroenerģiju un siltumenerģiju mājas koplietošanas telpās, kā arī radiotranslāciju dzīvokļos — proporcionāli dzīvokļu skaitam; par lifta uzturēšanu un apkalpošanu — proporcionāli to mājas iedzīvotāju skaitam, kuri dzīvo otrajā stāvā un augstāk, neatkarīgi no viņu vecuma (ieskaitot bērnus) (ja iekāpšana liftā pirmajā stāvā nav paredzēta, tad attiecīgi trešajā stāvā un augstāk). Izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs pēc īrnieka vai īrnieka pārstāvja pieprasījuma sniedz pilnīgu un patiesu informāciju par dzīvojamā mājā uzstādīto mērīšanas līdzekļu rādītājiem, ar kuriem saskaņā katra norēķinu posma beigās tiek noteikta maksa par konkrēto pakalpojumu, kā arī informāciju par iepriekšējā mēnesī veiktajiem norēķiniem par saņemtajiem pakalpojumiem.

Noteikts, ja viena vai vairākas dzīvoklī dzīvojošās personas atrodas pagaidu prombūtnē trīs dienas vai ilgāk, maksa par karsto un auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu, asenizāciju un gāzi par attiecīgo personu netiek iekasēta, ja šo pakalpojumu uzskaitei netiek izmantoti mērīšanas līdzekļi. Par personas prombūtni īrnieks izīrētājam vai pakalpojumu sniedzējam paziņo iepriekš (izņemot atrašanos stacionārā ārstniecības iestādē), par personas atgriešanos — nedēļas laikā no atgriešanās dienas, uzrādot personas prombūtni apliecinošu dokumentu. Ja pagaidu prombūtnē atradīsies visas dzīvoklī dzīvojošās personas, pakalpojumu sniedzējs vai izīrētājs kopīgi ar īrnieku var noplombēt attiecīgi karstā un aukstā ūdens un gāzes armatūras, bet pēc prombūtnē esošo personu atgriešanās — noņemt plombu. Attiecīgos izdevumus sedz īrnieks.

Izīrētājs sedz izdevumus par pakalpojumiem, kuri attiecas uz neizīrētiem dzīvokļiem un neiznomātām neapdzīvojamām telpām un par kuriem slēgts līgums ar konkrēta pakalpojuma sniedzēju.

Galīgo aprēķinu par siltumenerģijas patēriņu apkures sezonā, ņemot vērā reālās izmaksas katru mēnesi, veic mēneša laikā pēc apkures sezonas beigām. Pārmaksu pēc īrnieka vēlēšanās ieskaita avansa maksājumos par nākamo sezonu vai izmaksā īrniekam.

Lai efektīvāk izmantotu siltumenerģijas patēriņu, kā arī atvieglotu norēķinus, izīrētājs var iecelt vai īrnieki var ievēlēt pārstāvi, kas regulē siltumenerģijas padevi, nolasa mērīšanas līdzekļu rādījumus un veic citus līgumā paredzētos pienākumus.

Ja dzīvojamās mājas aukstā ūdens ievadā ir uzstādīts ūdens skaitītājs, tiem īrniekiem, kuru dzīvokļos mērīšanas līdzekļi nav uzstādīti, ūdens patēriņu var noteikt ne augstāku par 10 m3/cilv. mēnesī. Ja dzīvojamās mājas aukstā ūdens ievadā, kā arī dzīvokļos ir uzstādīti mērīšanas līdzekļi un mājas iekšējā ūdenssistēma un mērinstrumenti ir pārbaudīti, īrnieki pēc saviem ieskatiem var vienoties, kā sadalāma un samaksājama starpība, kas radusies starp mājas kopējā skaitītāja rādījumu un vienlaikus nolasītu dzīvokļu mērīšanas līdzekļu rādījumu summu. Šo vienošanos ar parakstu apliecina ne mazāk kā 75 % īrnieku un izīrētājs.

Par mērīšanas līdzekļu uzstādīšanu dzīvojamās mājas inženiertīklu ievadā un attiecīgo darbu finansēšanu pakalpojumu sniedzējs vienojas ar izīrētāju, par mērīšanas līdzekļu uzstādīšanu dzīvoklī un attiecīgo darbu finansēšanu izīrētājs vienojas ar īrnieku.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1997.gada 22.jūlija noteikumus Nr.253 “Kārtība, kādā dzīvokļa īrnieks vai īpašnieks norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Akceptēti noteikumi “Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju izmaksas kārtība personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs”.

Noteikts, ka persona, kura pēc 2002.gada 1.janvāra izbrauc no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē atbilstoši pēdējai dzīvesvietai iesniedz rakstisku pieprasījumu par pensijas izmaksas turpināšanu, kā arī uzrāda dokumentu par izrakstīšanos no dzīvesvietas un norāda Latvijas Republikas kredītiestādes kontu, kurā ieskaitāma pensija.

Persona, kurai pēc izbraukšanas uz ārvalstīm turpina pensijas izmaksu, katru gadu līdz 15.decembrim atjauno pieprasījumu par pensijas izmaksas turpināšanu. Pieprasījumu ir tiesības iesniegt: personīgi ierodoties aģentūrā vai tās filiālē laikā no 1.oktobra līdz 15.decembrim; nosūtot to pa pastu vai iesniedzot ar pilnvarotās personas starpniecību. Šajā gadījumā pieprasījumam pievieno ne agrāk kā attiecīgā gada 1.oktobrī apstiprinātu notariālu apliecinājumu, ka pensijas saņēmējs ir dzīvs. Lai saņemtu apgādnieka zaudējuma pensiju, nepieciešams arī apstiprināts notariāls apliecinājums, ka dzīvs ir bērns, kuram attiecīgā pensija piešķirta.

Apgādnieka zaudējuma pensiju bērnam, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, turpina izmaksāt, ja papildus šajos noteikumos minētajiem dokumentiem tiek iesniegta mācību iestādes izziņa par izglītības iegūšanu.

Noteikts, ka noteikumos minētajiem dokumentiem jābūt legalizētiem, ja Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi neparedz citu kārtību.

Ja persona atbilstoši noteikumiem nav atjaunojusi pieprasījumu par pensijas izmaksas turpināšanu, aģentūra ar nākamā gada 1.janvāri pārtrauc pensijas izmaksu.

Pensijas izmaksu pēc šajos noteikumos minēto dokumentu iesniegšanas aģentūrā vai tās filiālē atjauno saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” 35.pantu. Pensiju turpina izmaksāt, ievērojot likuma “Par valsts pensijām” 30.panta pirmās, otrās un trešās daļas un pārejas noteikumu 12. un 28.punkta nosacījumus. Pensiju izmaksā likuma “Par valsts pensijām” 32., 34., 35. un 36.pantā noteiktajā kārtībā un ieskaita personas norādītajā Latvijas Republikas kredītiestādes kontā.

Likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 28.punkta izpildes nodrošināšanai Naturalizācijas pārvalde katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam informē aģentūru par personām, kuras ir zaudējušas Latvijas Republikas pilsonību.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Grieķijas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par sadarbību bruņojuma un aizsardzības tehnoloģiju jomā”.

Memoranda mērķi ir: noteikt kopīgas attīstības un ražotnes programmu izstrādāšanas iespējas rūpniecības un tehniskajā jomā attiecībā uz aizsardzības materiāliem; izmantot abu pušu zinātniskos, tehniskos un rūpnieciskos resursus, lai izstrādātu un ražotu aizsardzības materiālus, kas pirmām kārtām, atbilstu abu pušu bruņoto spēku vajadzībām, kā arī, iespējams, eksportam uz citām valstīm un šajā gadījumā starp pusēm ir nepieciešams speciāls līgums; sniegt abpusēju tehnisko palīdzību un veicināt tehniskās informācijas apmaiņu, kas saistīta ar pušu sadarbību aizsardzības rūpniecības jomā; nodrošināt savstarpēju atbalstu aizsardzības tehnoloģiju piegādē ar tiešo kontraktu palīdzību starp abu valstu uzņēmējsabiedrībām, paredzot, lai katra piegādāta vienība atbilstu šī Saprašanās memoranda noteikumiem; veicināt un sekmēt līgumu noslēgšanu starp abu valstu uzņēmējsabiedrībām un to filiālēm aizsardzības materiālu kopīgās ražotnes tālākajai attīstībai.

Noteikts, ka aizsardzības ministrs pilnvarots parakstīt memorandu.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu” un likumprojektu. Ar likumprojektu tiks akceptēts Nolīgums starp Latvijas un Grieķijas valdībām par jūras transportu, kas paredz veicināt abu valstu savstarpējo sadarbību tirdzniecības kuģošanas jomā un kurā ir atrunāti dažādi ar kuģošanu saistīti aspekti (attieksme pret kuģiem ostās, ostas nodevu apmaksa, kuģa un jūrnieku dokumenti, jūrnieku tiesības otras līgumslēdzējas valsts teritorijā, atbalsts nelaimes gadījumā, jurisdikcija pārkāpuma gadījumā). Nolīgums ir balstīts uz starptautiskajās konvencijās noteiktajiem principiem.

Noteikts, ka ekonomikas ministrs pilnvarots parakstīt nolīgumu, un pēc parakstīšanas tas iesniedzams apstiprināšanai Saeimā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments