Sabiedrība Eiropu vērtē labvēlīgi, bet piesardzīgi

Līdz ar pagājušā gada nogali Latvija līdzīgi citām kandidātvalstīm ir “statistiski” integrēta Eiropas Savienībā. Šādu secinājumu ļauj izdarīt pagājušā gada oktobrī visās kandidātvalstīs organizētā sabiedriskās domas aptauja — “Eurobarometer”.

Aptaujas respondentiem tika uzdoti vairāk nekā piecdesmit jautājumi, kuros tika noskaidrota viņu attieksme pret personisko un valsts labklājību, uzticēšanās valsts institūcijām un masu medijiem, viedoklis par nacionālo identitāti, kultūru, integrāciju ES, kā arī informētība par ES darbību u.c.

Eiropas Komisija šādu aptauju kandidātvalstīs rīkoja pirmoreiz, un tās mērķis bija sniegt lēmumu pieņēmējiem un plašākai sabiedrībai informāciju, kas palīdzētu labāk izprast un veikt tiešu salīdzinājumu par kopīgo un atšķirīgo starp ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm. Aptauja ar identiskiem jautājumiem noritēja vienlaikus visās kandidātvalstīs, un katrā valstī tika aptaujāti 1000 iedzīvotāju (Maltā un Kiprā — 500). Latvijā aptauju veica uzņēmums “Latvijas fakti”. Turpmāk šādas aptaujas tiks veiktas divreiz gadā.

Šoreiz piedāvājam ieskatu kandidātvalstu iedzīvotāju attieksmē pret integrāciju ES un jautājumiem, kas saistīti ar šo procesu.

Eiropa Latvijā nav populāra

Vidēji 60 procenti kandidātvalstu iedzīvotāju pauduši pozitīvu attieksmi pret savas valsts dalību ES. Salīdzinot ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs veiktās “Eurobarometer” aptaujas, kandidātvalstu iedzīvotāji ES vērtē pozitīvāk nekā šīs organizācijas dalībvalstīs dzīvojošie, no kuriem vidēji tikai 48 procenti izteikušies pozitīvi par ES.

Interesanti, ka tieši Latvijas iedzīvotāji salīdzinājumā ar pārējām ES kandidātvalstīm ir visnegatīvāk noskaņoti pret valsts dalību šajā organizācijā. Tikai 33 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka dalība ES Latvijai nestu labumu, savukārt 17 procenti ir pārliecināti, ka iestāšanās ES atstās negatīvu iespaidu uz mūsu valsti. Šī pagājušā gada oktobrī veiktajā aptaujā vērojamā tendence apstiprinājusies arī šī gada februārī “Latvijas faktu” veiktās aptaujas rezultātos, kur, salīdzinot ar iepriekšējām aptaujām, ievērojami pieaudzis eiroskeptiski noskaņoto iedzīvotāju skaits.

Līdzīgi negatīva attieksme pret dalību ES ir vērojama arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kur dalību ES pozitīvi vērtē 33 procenti iedzīvotāju, bet negatīvi par to izteikušies 14 procenti respondentu, pārējie nav spējuši sniegt skaidru atbildi uz šo jautājumu.

Vispozitīvākā attieksme pret savas valsts pievienošanos ES vērojama Rumānijā un Bulgārijā, attiecīgi 80 un 74 procenti no kopējā respondentu skaita. Bet tieši šīs valstis ES pirmajā paplašināšanās kārtā acīmredzot neiekļūs.

Vairums tomēr ir par dalību ES

Oktobrī veiktās aptaujas dati liecina, ka referendumā savas valsts pievienošanos ES atbalstītu 65 procenti kandidātvalstu iedzīvotāju. Pret iestāšanos ES balsotu tikai 18 procenti, 9 procenti vēl nav izlēmuši — atbalstīt vai ne, bet 8 procenti respondentu ir pārliecināti, ka uz referendumu nedosies vispār. Arī šajā jautājumā Latvijas, Igaunijas, kā arī Maltas iedzīvotāji bijuši visatturīgākie (attiecīgi tikai 46%, 40% un 38% referendumā teiktu “jā” dalībai ES). Vislielāko atbalstu dalībai ES referendumā bijuši gatavi paust Rumānijas, Bulgārijas un Ungārijas iedzīvotāji. Tomēr līdzīgi kā atbildē par attieksmi pret savas valsts dalību ES arī jautājumā par balsojumu referendumā laikā kopš pagājušā gada oktobra noteikti būs vērojamas izmaiņas, kas saistītas ar ažiotāžu par Eiropas Komisijas janvāra beigās publiskoto priekšlikumu par finansu nosacījumiem lauksaimniecības atbalstam jaunajās dalībvalstīs.

Tomēr, neraugoties uz salīdzinoši skeptisko vērtējumu savas valsts integrācijai ES, izvērtējot šīs savienības vispārējo nozīmi un devumu, lielākā daļa iedzīvotāju to novērtē ļoti pozitīvi. 55 procenti kandidātvalstu iedzīvotāju uzskata, ka ES dod iespēju radīt jaunas darba vietas, 49 procenti ES vērtē kā galveno garantu miera uzturēšanai Eiropā, bet tikai aptuveni 20 procenti aptaujāto uzskata, ka ES ir drauds kultūru daudzveidībai vai ka ES ir tikai un vienīgi birokrātiska organizācija.

Par nepārprotamu kandidātvalstu tuvināšanos ES liecina arī tas, ka, neraugoties uz visai labo svešvalodu zināšanu līmeni, daudzi iedzīvotāji apgūst ES dalībvalstu valodas. Tāpat liela daļa iedzīvotāju devušies ceļojumā, darba komandējumā vai pat zināmu laiku strādājuši kādā no ES dalībvalstīm. Aptauja liecina, ka 74% slovēņu, 53% čehu un 52% Kipras iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā kaut reizi devušies uz Eiropas Savienību. No Latvijas kādu no ES valstīm apciemojuši 16% iedzīvotāju, un tāds līmenis ir arī kandidātvalstu vidējais rādītājs.

Integrācija bez zināšanām

Aptaujas liecina, ka ES ir visplašāk atpazīstamā starptautiskā institūcija kandidātvalstīs — to pazīst praktiski ikviens. Bet atsevišķu ES institūciju atpazīstamība ir ievērojami zemāka, tās zina tikai nedaudz vairāk kā trešdaļa iedzīvotāju.

Vairākums kandidātvalstu iedzīvotāju atzinuši, ka nejūtas labi informēti par ES paplašināšanās procesu, un tikai 28 procenti atzinuši, ka saņēmuši pietiekamu informāciju. Latvijas iedzīvotāji sevi ierindo pie vieniem no vissliktāk informētajiem – par labi informētiem sevi atzinuši tikai katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs. Igaunijā un Turcijā par labi informētiem sevi uzskata tikai 17 procenti aptaujāto iedzīvotāju. Visaugstāk savu informētības līmeni par ES un paplašināšanos — 57 procenti labi informēti — novērtējuši Slovēnijas iedzīvotāji.

Par sliktu kandidātvalstu iedzīvotāju attieksmei pret ES un savas valsts dalību šajā organizācijā nāk arī tas, ka tikai mazāk par pusi kandidātvalstu iedzīvotāju zina, ka viņu valstis jau vairākus gadus saņem visai ievērojamus līdzekļus no dažādiem ES pirmsiestāšanās fondiem. Aptuveni trešdaļa nezina par ES finansiālo atbalstu, turklāt—katrs piektais iedzīvotājs ir pārliecināts, ka viņa valsts no ES nekādu finansiālo atbalstu vispār nesaņem. Vislabāk ES kā nozīmīgs investors tiek atpazīts Ungārijā, kur 68 procenti iedzīvotāju teikuši, ka zina par ES finansējumu.

Kopumā kandidātvalstu iedzīvotāji uzskata, ka paplašināšanās process notiek pārāk lēni un to vajadzētu pasteidzināt. Visneapmierinātākie ar paplašināšanās lēno gaitu ir Turcijas un Rumānijas iedzīvotāji, kamēr Maltā un Igaunijā virsroku gūst uzskats, ka paplašināšanās noritot pārāk strauji.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors