Par papildu informāciju sociālās palīdzības klientiem

Latvijā ir aptuveni 120 tūkstoši invalīdu, bērnu namos uzturas ap 4 tūkstoši bērnu, kuriem nav vecāku vai kuri palikuši bez vecāku gādības, gandrīz 9 tūkstoši tādu bērnu ir citu cilvēku aizgādnībā. Arvien palielinās to gadījumu skaits, kad pret bērniem tiek vērsta vardarbība – emocionāla, fiziska un seksuāla. Visām šīm iedzīvotāju grupām pienākas noteiktas sociālās palīdzības garantijas. Tādas pienākas arī visiem pārējiem cilvēkiem Latvijā, kuri ir nonākuši nepārvaramās dzīves grūtībās un kuriem nav neviena, kam lūgt palīdzību.

Taču, kā liecina Labklājības ministrijas rīcībā esošā informācija, 75 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir slikti informēti par iespējām saņemt sociālo palīdzību. Lai kaut daļēji novērstu šo neziņu, Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departaments jau no gada sākuma veic informatīvo kampaņu. Paredzēts, ka tā turpināsies septiņus mēnešus. Pie jau notikušiem pasākumiem pieskaitāma videoklipu demonstrēšana televīzijā, regulāras pārraides gan latviešu, gan krievu valodā radio. Vakar, 26.martā, Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departaments rīkoja četru informatīvo bukletu prezentāciju. Bukletos apkopota noderīga informācija vairākām iedzīvotāju grupām, kuras ir sociālās palīdzības mērķauditorija — invalīdiem, bērniem, kas cietuši no vardarbības, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri sasnieguši pilngadību. Vēl vienā bukletā apkopota informācija par sociālās aprūpes pakalpojumiem.

Visus Labklājības ministrijas veidotos bukletus vērtēja mērķauditoriju pārstāvji un cilvēki, kas ikdienā nodarbojas ar sociālās palīdzības jautājumiem. “Vieglās valodas aģentūras” vadītāja, Latvijas sieviešu invalīdu asociācijas valdes locekle Gunta Anča atzinīgi izteicās par invalīdiem domāto informācijas kopojumu. Viņa atzīmēja, ka invalīdu Latvijā ir ne vien daudz, bet viņi ir arī ļoti dažādi — redzes, dzirdes invalīdi, cilvēki ar pārvietošanās problēmām, cilvēki, kas slimības dēļ vispār nevar iziet no mājas. Līdz ar to dažādas ir arī invalīdu vajadzības un problēmas. Labklājības ministrijas sagatavotajā informācijā invalīdiem, kas izdota 100 tūkstošu eksemplāru tirāžā, ir gan norādes par to, kādas sociālās garantijas pienākas invalīdiem, gan precīzas adreses un tālruņa numuri iestādēm, kas nodrošina šīs garantijas (piemēram, kur pielāgot invalīda vajadzībām automobili, kur saņemt tehniskos palīglīdzekļus, kur iegūt informāciju par iespējām apgūt jaunu profesiju, kā nokārtot to, lai par mājokļa pielāgošanai bankā paņemto kredītu nebūtu jāmaksā procenti). Informatīvajā izdevumā arī norādīts, kādus sociālās aprūpes pakalpojumus ir tiesīgs saņemt invalīds, ko garantē valsts, ko pašvaldība, kādi atvieglojumi un atlaides paredzētas invalīdam. Paredzēts, ka invalīdiem un viņu tuviniekiem adresētos bukletus izplatīs pašvaldību sociālās palīdzības dienesti, tie būs pieejami veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijās, tos adresātam nogādāt palīdzēs arī nevalstiskās organizācijas, pasta nodaļas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles, draudzes, slimnīcu un poliklīniku atsevišķās nodaļas.

Informācija par palīdzību bērniem, kas cietuši no vardarbības, adresēta visai sabiedrībai. Kā uzsvēra centra “Dardedze” vadītāja Agnese Megne, arvien pieaug to gadījumu skaits, kad bērni cietuši no vardarbības. Un pieaugums galvenokārt skaidrojams ne jau ar to, ka valstī pasliktinātos izturēšanās pret bērniem, bet tāpēc, ka sabiedrība arvien vairāk sāk runāt par šo problēmu. Centrā “Dardedze”, kur no vardarbības cietušajiem bērniem tiek sniegta palīdzība, visas vietas gandrīz vienmēr ir aizņemtas, bērni pat gaida rindā, lai saņemtu centra speciālistu pakalpojumus. Jau trīs gadus no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirta nauda to bērnu rehabilitācijai, kas cietuši no vardarbības. Gan A.Megne, gan Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta direktore Sandra Baltiņa uzsvēra, ka sabiedrības uzmanības koncentrēšana uz bērnu stāvokli var būtiski palīdzēt novērst vai pārtraukt vardarbību, “tikai nepieciešams saprast, ka pret vardarbību nedrīkst izturēties kā pret sensāciju, bet jāapzinās, ka tas ir sociāls izaicinājums mums visiem un tikai mēs paši to varam pārvarēt”. Labklājības ministrijas sagatavotajā bukletā par palīdzību no vardarbības cietušajiem bērniem apkopotas atbildes uz jautājumiem, ar ko ikdienā sastopas krīzes centru un sociālo dienestu darbinieki, norādīti vardarbības veidi un pazīmes, palīdzības iespējas, tiesības uz ārstniecības un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumiem, sociālo rehabilitāciju.

Gatavojot informāciju par sociālajām garantijām bāreņiem un bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, sasniedzot pilngadību, Labklājības ministrija vadījusies pēc principa — skaidrojot radīt drošības sajūtu. Kā pastāstīja Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta Sociālās palīdzības politikas un prognozes nodaļas vadītāja Laila Rieksta–Riekstiņa, pagājušajā gadā veiktais ministrijas pētījums liecina, ka lielākoties pilngadību sasniegušie bāreņi netiek nodrošināti ar likumdošanā paredzēto vai arī tas tiek izdarīts nepietiekamā apjomā un daudz ilgākā laikā, nekā paredzēts. Ministrijas sagatavotais informācijas kopojums, kur ietvertas ziņas gan par tiesībām, gan pienākumiem, varētu atvieglot jauniešu patstāvīgās dzīves sākšanu. Buklets orientēts galvenokārt uz bāreņiem, kuri ir tuvu pilngadībai, viņu draugiem, aizbildņiem. Kā atzīst Labklājības ministrijas speciālisti, bērnu namos dzīvojošie bērni ir daudz labāk informēti par savām tiesībām nekā aizbildnībā esošie.

Vēl viens Labklājības ministrijas sagatavotais informatīvais materiāls skaidro visu par sociālās aprūpes pakalpojumiem — kas tie ir, kam pienākas, ko piedāvā valsts, ko pašvaldības, kāda ir sociālās aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtība. Plānots, ka tuvākajā laikā tiks izdoti vēl trīs informatīvie bukleti — par pašvaldību pabalstiem, par audžuģimenēm un adopciju, par sociālo palīdzību vispār. Četru jau iznākušo bukletu izveidošanai un izdošanai iztērēti gandrīz 20 tūkstoši latu.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore