Ministru kabineta noteikumi Nr.133

Rīgā 2002.gada 26.martā (prot. Nr.13, 17.§)

Kārtība, kādā dzīvokļa īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu

Izdoti saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri”
11.³ panta trešās daļas 1. un 2.punktu

1. Noteikumi nosaka kārtību:

1.1. kādā dzīvokļa īrnieks patstāvīgi norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (turpmāk — pakalpojums);

1.2. kādā īrnieks vienojas ar izīrētāju un pakalpojumu sniedzēju par to, ka izīrētājs saņem no īrnieka maksu par pakalpojumiem kopā ar īres maksu un norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju.

2. Saņemto pakalpojumu samaksas kārtību un termiņus nosaka līgumā, ievērojot normatīvo aktu prasības:

2.1. dzīvojamo telpu īres līgumā izīrētājs ar īrnieku vienojas, par kuriem pakalpojumiem īrnieks norēķinās patstāvīgi un par kuriem — ar izīrētāja starpniecību, ievērojot noteiktos termiņus;

2.2. līgumā par konkrēta pakalpojuma sniegšanu pakalpojuma sniedzējs vienojas ar pakalpojuma saņēmēju par pakalpojuma samaksas kārtību un termiņiem.

3. Ja īrnieks dzīvojamās telpas īres līgumā rakstiski vienojies ar izīrētāju par to, ka izīrētājs saņem no īrnieka maksu par pakalpojumiem kopā ar īres maksu un norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju, īrnieks ir atbildīgs par pakalpojumu samaksu noteiktajos termiņos, bet izīrētājs — par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzēju saņemtās maksas pilnā apmērā.

4. Īrnieks var vienoties ar izīrētāju vai pakalpojumu sniedzēju par avansa maksājumiem, maksājumu atlikšanu un attiecīgajiem maksājumu nosacījumiem.

5. Ja pakalpojums atsevišķam dzīvoklim tiek uzskaitīts ar mērīšanas līdzekļiem, kas pārbaudīti likumā “Par mērījumu vienotību” noteiktajā kārtībā, īrnieks pakalpojuma sniedzējam vai izīrētājam maksā atbilstoši mērīšanas līdzekļa uzskaitītajam daudzumam.

6. Ja pakalpojuma izmaksas tiek aprēķinātas bez atbilstoši pārbaudītiem mērīšanas līdzekļiem, izmantojot aprēķinu metodikas, īrnieks par to norēķinās ar pakalpojuma sniedzēju vai izīrētāju šajos noteikumos, pašvaldības lēmumā par konkrētā pakalpojuma sniegšanu vai īres līgumā noteiktajā kārtībā.

7. Ja dzīvoklī nav uzstādīti mērīšanas līdzekļi vai pakalpojums nav mērāms, īrnieks pakalpojuma sniedzējam vai izīrētājam par pakalpojumiem maksā šādi:

7.1. par siltumenerģiju telpu apkurei — proporcionāli dzīvokļa kopējai platībai;

7.2. par siltumenerģiju ūdens sildīšanai, gāzi, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu un asenizāciju — proporcionāli dzīvokļa iemītnieku skaitam neatkarīgi no viņu vecuma (ieskaitot bērnus);

7.3. par kolektīvo televīzijas antenu un kabeļtelevīzijas pakalpojumiem — proporcionāli pieslēgumu skaitam;

7.4. par elektroenerģiju un siltumenerģiju mājas koplietošanas telpās, kā arī radiotranslāciju dzīvokļos — proporcionāli dzīvokļu skaitam;

7.5. par lifta uzturēšanu un apkalpošanu — proporcionāli to mājas iedzīvotāju skaitam, kuri dzīvo otrajā stāvā un augstāk, neatkarīgi no viņu vecuma (ieskaitot bērnus) (ja iekāpšana liftā pirmajā stāvā nav paredzēta, tad attiecīgi trešajā stāvā un augstāk).

8. Izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs pēc īrnieka vai īrnieka pārstāvja pieprasījuma sniedz pilnīgu un patiesu informāciju par dzīvojamā mājā uzstādīto mērīšanas līdzekļu rādītājiem, ar kuriem saskaņā katra norēķinu posma beigās tiek noteikta maksa par konkrēto pakalpojumu, kā arī informāciju par iepriekšējā mēnesī veiktajiem norēķiniem par saņemtajiem pakalpojumiem.

9. Pēc izīrētāja pieprasījuma īrnieks, kurš patstāvīgi norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem, sniedz informāciju par veiktajiem norēķiniem.

10. Ja viena vai vairākas dzīvoklī dzīvojošās personas atrodas pagaidu prombūtnē trīs dienas vai ilgāk, maksa par karsto un auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu, asenizāciju un gāzi par attiecīgo personu netiek iekasēta, ja šo pakalpojumu uzskaitei netiek izmantoti mērīšanas līdzekļi. Par personas prombūtni īrnieks izīrētājam vai pakalpojumu sniedzējam paziņo iepriekš (izņemot atrašanos stacionārā ārstniecības iestādē), par personas atgriešanos — nedēļas laikā no atgriešanās dienas, uzrādot personas prombūtni apliecinošu dokumentu.

11. Ja pagaidu prombūtnē atradīsies visas dzīvoklī dzīvojošās personas, pakalpojumu sniedzējs vai izīrētājs kopīgi ar īrnieku var noplombēt attiecīgi karstā un aukstā ūdens un gāzes armatūras, bet pēc prombūtnē esošo personu atgriešanās — noņemt plombu. Attiecīgos izdevumus sedz īrnieks.

12. Izīrētājs sedz izdevumus par pakalpojumiem, kas attiecas uz neizīrētiem dzīvokļiem un neiznomātām neapdzīvojamām telpām un par kuriem slēgts līgums ar konkrēta pakalpojuma sniedzēju.

13. Galīgo aprēķinu par siltumenerģijas patēriņu apkures sezonā, ņemot vērā reālās izmaksas katru mēnesi, veic mēneša laikā pēc apkures sezonas beigām. Pārmaksu pēc īrnieka vēlēšanās ieskaita avansa maksājumos par nākamo sezonu vai izmaksā īrniekam.

14. Lai efektīvāk izmantotu siltumenerģijas patēriņu, kā arī atvieglotu norēķinus, izīrētājs var iecelt vai īrnieki var ievēlēt pārstāvi, kas regulē siltumenerģijas padevi, nolasa mērīšanas līdzekļu rādījumus un veic citus līgumā paredzētos pienākumus (turpmāk — starpnieks).

15. Izīrētājs slēdz līgumu ar starpnieku par šo noteikumu 14.punktā minēto pienākumu veikšanu. Starpnieka tiesības, pienākumus un atbildību nosaka attiecīgajā līgumā.

16. Ar starpnieka pakalpojumiem saistītos izdevumus sedz izīrētājs, ja viņš ir iecēlis starpnieku, vai īrnieki, ja starpnieks ir viņu ievēlēts.

17. Ja dzīvojamās mājas aukstā ūdens ievadā ir uzstādīts ūdens skaitītājs, tiem īrniekiem, kuru dzīvokļos mērīšanas līdzekļi nav uzstādīti, ūdens patēriņu var noteikt ne augstāku par 10 m³/cilv. mēnesī.

18. Ja dzīvojamās mājas aukstā ūdens ievadā, kā arī dzīvokļos ir uzstādīti mērīšanas līdzekļi un mājas iekšējā ūdenssistēma un mērinstrumenti ir pārbaudīti, īrnieki pēc saviem ieskatiem var vienoties, kā sadalāma un samaksājama starpība, kas radusies starp mājas kopējā skaitītāja rādījumu un vienlaikus nolasītu dzīvokļu mērīšanas līdzekļu rādījumu summu. Šo vienošanos ar parakstu apliecina ne mazāk kā 75 % īrnieku un izīrētājs.

19. Ja īrnieki un izīrētājs par šo noteikumu 18.punktā minētās ūdens skaitītāju rādījumu starpības samaksu nevar vienoties, starpības sadalei izmanto patēriņa pārrēķina koeficientu K, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:

K = Vsk. : ²v, kur

Vsk. - kopējais ūdens patēriņš pēc ievada skaitītāja rādījumiem (m³),

²v - summārais ūdens patēriņš pēc dzīvokļu skaitītāju rādījumiem.

20. Maksu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem (M) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

M = v x T x K, kur

v - konkrēta patērētāja ūdens patēriņš (m³),

T -ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifs (Ls/m³),

K - patēriņā pārrēķina keficients.

21. Pašvaldībai piederošajā dzīvojamā mājā ūdens skaitītāju rādījumu starpības sadali un samaksas kārtību ir tiesīga noteikt attiecīgā pašvaldība, ja ūdens skaitītāju rādījumu starpība rodas, piemērojot šo noteikumu 17.punktā noteikto ūdens patēriņa ierobežojumu, kā arī ja īrnieki nevar vienoties par šo noteikumu 18.punktā minēto ūdens skaitītāju rādījumu starpības sadali.

22. Izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs, ņemot vērā kopējo siltumenerģijas un ūdens patēriņu dzīvojamajā mājā iepriekšējā mēnesī, līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam koriģē attiecīgos aprēķinus par siltumenerģijas patēriņu ūdens uzsildīšanai un ūdens patēriņu dzīvokļos.

23. Par mērīšanas līdzekļu uzstādīšanu dzīvojamās mājas inženiertīklu ievadā un attiecīgo darbu finansēšanu pakalpojumu sniedzējs vienojas ar izīrētāju, par mērīšanas līdzekļu uzstādīšanu dzīvoklī un attiecīgo darbu finansēšanu izīrētājs vienojas ar īrnieku.

24. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 22.jūlija noteikumus Nr.253 “Kārtība, kādā dzīvokļa īrnieks vai īpašnieks norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem” (Latvijas Vēstnesis, 1997, 189./190., 309./310.nr.; 1998, 73./74.nr.).

Ministru prezidenta vietā — zemkopības ministrs A.Slakteris

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs