Valsts emeritēto zinātnieku padome

Lēmuma Nr.9 izraksts Rīgā 2000.gada 21.martā

Par valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanu

Pamatojoties uz LR MK 1995.gada 7.novembra "Nolikumu par valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanu" un 1997.gada 11.februāra grozījumiem šajā nolikumā, saskaņā ar aizklātās balsošanas rezultātiem VEZ (valsts emeritētā zinātnieka) nosaukumu piešķirt 20 zinātniekiem:

1. Dr.h.inž. Arnoldam Alksnim

2. Dr.h. biol. Mārtiņam Beķeram

3. Dr.h.med. Antoņinai Bergmanei

4. Dr.lauks. Irmai Celmai

5. Dr.h.vēst. Raisai Denisovai

6. Dr.h.med. Ernestam Gaudiņam

7. Dr.h.med. Haraldam Jansonam

8. Dr.h.geol. Visvaldim Kuršam

9. Dr.ekon. Georgam Lībermanim

10. Dr.h.inž. Jāzepam Ločmelim

11. Dr.ķīm. Jānim Polim

12. Dr.h.lauks. Arturam Priedītem

13. Dr.h.ķīm. Bruno Puriņam

14. Dr.h.ķīm. Uldim Sedmalim

15. Dr.h.med. Tamārai Sorokinai

16. Dr.h.inž. Jurijam Tarnopoļskim

17. Dr.h.inž. Gundarim Teteram

18. Dr.inž. Alfrēdam Vācietim

19. Dr.h.filol. Verai Vāverei

20. Dr.h.ķīm. Nikolajam Vederņikovam

Noteiktajā kārtībā no 2000.gada 1.aprīļa sākt mūža granta izmaksu iepriekš minētajiem zinātniekiem.

Valsts emeritēto zinātnieku padomes priekšsēdētāja vietniece B.Rivža

Jaunie Valsts emeritētie zinātnieki

Antoņina BERGMANE — habilitētā medicīnas doktore, AML Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras profesore un katedras vadītāja, augsti kvalificēta pedagoģe un dzemdniecības un ginekoloģijas speciāliste. LPSR Nopelniem bagātā ārste, LPSR Valsts prēmijas laureāte. Vadījusi Latvijā zinātniskos pētījumus valsts programmu ietvaros, risinot problēmu "Sievietes, mātes un jaunpiedzimušā veselības aizsardzības zinātniskie pamati". 1977.g.–1992.g. — Latvijas Akušieru un ginekologu zinātniskās biedrības priekšsēdētāja, Vissavienības dzemdniecības un ginekoloģijas zinātniskās valdes prezidija locekle, PSRS Medicīnas zinātņu akadēmijas dzemdniecības un ginekoloģijas zinātniskās padomes Problēmu komisijas locekle u.c.

Irma CELMA — Dr.lauks., LLMZA goda locekle, Valsts Stendes selekcijas stacijas vadošā pētniece. Viena no pazīstamākajām augu selekcijas speciālistēm Latvijā. Viņa ir divu izcilu sarkanā āboliņa šķirņu — ‘Stendes agrais’ un ‘Dižstende’ autore. LPSR Nopelniem bagātā agronome, Latvijas Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prēmijas "Sējējs" laureāte par sarkanā āboliņa šķirņu veidošanu un audzēšanu augsnes auglības uzlabošanai un augstvērtīgas lopbarības iegūšanai. Viņas popularitāte, autoritāte un cieņa zemnieku, konsultantu, jauno zinātnieku un studentu auditorijās ir ļoti liela un nozīmīga.

Raisa DENISOVA — habilitētā vēstures doktore, LZA goda loc., LU Latvijas vēstures institūta Antropoloģisko pētījumu laboratorijas vadītāja. Pazīstama antropoloģe, kas devusi lielu ieguldījumu antropoloģijas zinātnes attīstībā Latvijā un jauno antropoloģijas pētnieku sagatavošanā.

Tamāra SOROKINA — habilitētā medicīnas doktore, AML profesore, Iekšķīgo slimību katedras vadītāja (1982–1995). — Nozīmīgi zinātniskie pētījumi kardioloģijas un pulmanoloģijas nozarēs. 3 monogrāfijas, vadījusi 5 doktora disertāciju izstrādi. LPSR Valsts prēmija kardioloģijā, LPSR Nopelniem bagātā zinātnes darbiniece.

Vera VĀVERE — habilitētā filoloģijas doktore, 1964.g.–2000.g. — Literatūras institūta literatūras teorijas daļas vadītāja, aktīvi publicējusies četras desmitgades, 90. gados līdzās pētījumos gūto atziņu publicēšanai Latvijā iesaistījusies arī starptautiskos sadarbības projektos. 3 monogrāfiju autore. LPSR Valsts prēmijas un LZA A. Upīša prēmijas laureāte, Nopelniem bagātā zinātnes darbiniece.

Arnolds ALKSNIS — habilitētais inženierzinātņu doktors, RTU profesors. Vairāk nekā 40 gadus strādājis Koksnes ķīmijas institūtā. Plaši pazīstams zinātnieks siltumizolācijas un konstrukciju materiālu izstrādē kriogēnām sistēmām (piem., kosmiskā nesējraķete "Enerģija" un transportsistēma "Burāns"), kosmiskām zondēm Marsa, Venēras u.c. debess ķermeņu izpētei. Ir 37 autorapliecības un 17 ārvalstu patenti. Ražošanā ieviestas 9 tehnoloģijas. Vadījis 10 disertāciju izstrādi. Valsts prēmijas laureāts.

Mārtiņš BEĶERS — habilitētais bioloģijas doktors, LU profesors. Valsts emeritēto zinātnieku padomes priekšsēdētājs. LZA Senāta loceklis. Izcils, starptautiski atzīts mikrobiologs un biotehnologs, vairāku zinātnisku monogrāfiju un mācību grāmatu autors, starptautisku žurnālu padomju un redkolēģiju loceklis. Divu Valsts prēmiju, LZA A.Kirhenšteina un H.Skujas balvu, LZA Lielās medaļas laureāts, tikko piešķirta LZA un a/s "Aldaris’" balva. Vadījis 14 disertāciju izstrādi.

Ernests GAUDIŅŠ — habilitētais medicīnas doktors, valstī un starptautiskajā medicīnas sabiedrībā plaši pazīstams otorinolaringologs, mikroķirurģiskās operēšanas pionieris Latvijā. Medicīnas akadēmijā nostrādājis 50 gadus. Latvijas "loru" jaunākā un vidējā paaudze ir prof. Gaudiņa audzēkņi no studentu gadiem, profesors turpinājis viņu pēcdiploma skološanu modernās medicīnas līmenī. Ilggadējs Latvijas Otorinolaringologu zinātniskās biedrības priekšsēdētājs.

Haralds JANSONS — habilitētais medicīnas doktors, starptautiski atzīts ortopēdijas, traumatoloģijas, informātikas, biomehānikas un biomateriālu speciālists. Ilggadējs Latvijas Traumatoloģijas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā. Viņa vadībā tika noorganizēta un sekmīgi realizēta institūta zinātniskā un tehniskā sadarbība ar daudzām pasaules valstīm.

Visvaldis KURŠS — habilitētais ģeoloģijas doktors, LZA goda loceklis, LU profesors. Speciālistu aprindās plaši pazīstams Latvijas ģeologs, kurš daudz darījis Latvijas derīgo izrakteņu, it sevišķi devona un permas perioda nogulumu apzināšanā un izpētē. Aktīvi piedalās arī jauno ģeologu apmācībā. 7 monogrāfiju autors.

Georgs LĪBERMANIS — ekonomikas doktors, LU goda doktors. Viens no izcilākajiem ekonomikas profesoriem Latvijā. Vairāku monogrāfiju un daudzu populārzinātnisku rakstu autors. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas strādājis pie mācību līdzekļu sagatavošanas tirgus ekonomikas pamatiem, saistot tirgus teoriju ar Latvijas ekonomikas specifiku. Piedalījies vairākos starptautiskos projektos. Vadījis 12 disertāciju izstrādi.

Jāzeps LOČMELIS — habilitētais inženierzinātņu doktors, bijis Automātisko elektrosakaru katedras vadītājs un fakultātes dekāns. Devis lielu ieguldījumu telekomunikāciju nozares attīstībā Latvijā, par ko saņēmis daudzus apbalvojumus. Ir Starptautiskās telekomunikāciju akadēmijas akadēmiķis, Latvijas Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks, LPSR Valsts prēmijas laureāts, Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmes kavalieris. Nozīmīgs ir viņa devums telekomunikāciju tehnikas vēstures pētīšanā; kopš 1995. g. — "Lattelekom" muzeja direktors.

Jānis POLIS — ķīmijas doktors, LZA goda doktors. Kopš 1966.gada Organiskās sintēzes institūtā veicis intensīvus pētījumus adamantāna ķīmijas laukā, izstrādājis vairākus plaši pazīstamus medicīnas preparātus, t.sk. pretgripas medikamentu — remantadīnu, ko vēl tagad ražo un plaši izmanto vīrusu gripas un ērču encefalīta profilaksei un ārstēšanai. Valsts prēmijas, Grindeļa medaļas un prēmijas laureāts.

Arturs PRIEDĪTE — habilitētais lauksaimniecības doktors. LLU nostrādājis 49 gadus, 27 gadus bijis katedras vadītājs. Latvijas ābeļu ārsts, jo izstrādājis un ieviesis Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem atbilstošu integrētu ābeļu aizsardzības sistēmu.

Bruno PURIŅŠ — habilitētais ķīmijas doktors, PSRS un Krievijas ZA akadēmiķis, ilggadējs LZA prezidents, 9 gadus LZA Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļas akadēmiķis sekretārs (1975.g.–1984.g.), Neorganiskās ķīmijas institūta direktors. Ievērojams zinātnieks fizikālās ķīmijas un neorganisko materiālu tehnoloģijas nozarēs. Vadījis un konsultējis 20 disertāciju izstrādi. Valsts prēmijas un PSRS MP prēmijas, LZA G.Vanaga balvas laureāts.

Uldis SEDMALIS — habilitētais ķīmijas doktors, RTU profesors, ilggadējs Silikātu tehnoloģijas katedras vadītājs un Silikātu materiālu institūta direktors. Plaši pazīstams zinātnieks silikātu nozarē. Vairāk nekā 500 zinātnisku darbu autors, vairāku monogrāfiju, 10 patentu, vairāk nekā 100 izgudrojumu autors. Vadījis 18 disertāciju izstrādi. Lieli nopelni jauno silikātu tehnoloģijas speciālistu sagatavošanā. Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks, Valsts prēmijas un MP prēmijas laureāts.

Jurijs TARNOPOĻSKIS — habilitētais inženierzinātņu doktors. Plaši pazīstams kompozītmateriālu mehānikas speciālists. Izveidojis zinātnisko skolu inženiermetožu izstrādāšanā kompozīto materiālu konstrukciju aprēķinos. 10 monogrāfiju (no tām 4 izdotas ASV), daudzu zinātnisku publikāciju un izgudrojumu autors. Vadījis 30 disertāciju izstrādi. Valsts un Vissavienības Valsts prēmiju laureāts, Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks.

Gundaris TETERS — habilitētais inženierzinātņu doktors, ievērojams zinātnieks kompozīto materiālu un konstrukciju mehānikā. Radījis jaunu zinātnisko virzienu — slāņaino un telpiski stiegroto čaulu optimizāciju. 6 monogrāfijas (3 tulkojumi angļu un vācu valodā), vadījis 13 disertāciju izstrādi. Latvijas un Vissavienības Valsts prēmiju, LZA F.Candera balvas laureāts, žurnāla " Kompozīto materiālu mehānika" galvenā redaktora vietnieks.

Alfrēds VĀCIETIS — inženierzinātņu doktors, Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks, pēckara laikā bijis viens no tehnisko zinātņu un studiju organizatoriem Latvijā, ilggadējs RPI zinātņu prorektors, Aparātu būves katedras vadītājs. Visā savas zinātniski organizatoriskās darbības laikā konsekventi veidojis augsti kvalificētu zinātnieku paaudzi, un, pateicoties viņa enerģijai un neatlaidībai, mūsu augstskolas var lepoties ar panākumiem inženierzinātņu jomā.

Nikolajs VEDERŅIKOVS — habilitētais ķīmijas doktors, Koksnes ķīmijas institūta laboratorijas vadītājs, bijis Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, plaši pētījis furfurola ķīmiju, par furfurola iegūšanas tehnoloģiju ir saņemti 11 patenti septiņās valstīs, kuri realizēti 9 rūpnīcās četrās valstīs; devis izejas datus Eiropā lielākās un modernākās furfurola rūpnīcas projektēšanai Līvānos. 5 monogrāfijas, apmēram 300 publikācijas. LPSR Valsts prēmija.

Haraldu Jansonu sveic izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns

Jānis Stradiņš vēl izturību Irmai Celmai, aizmugurē — Baiba Rivža

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"