Satiksmes ministrijas informācija

2002.gada 27.martā

Par nodokļu atvieglojumiem kuģu īpašniekiem

No 1.aprīļa Latvijā stājas spēkā jaunā kārtība, kas paredz nodokļu atvieglojumus darba devējiem — kuģu īpašniekiem, ja kuģi tiek reģistrēti zem Latvijas karoga.

Šāda politika ir izstrādāta, lai piesaistītu Latvijai ne tikai kuģus, bet arī infrastruktūru, kas apkalpos Latvijā reģistrētos kuģus. Jūras kodeksa likumprojekts, kas pašlaik tiek izskatīts Saeimā un varētu stāties spēkā šā gada 1.jūlijā, paredz, ka Latvijā reģistrētu kuģu īpašnieks pats nodrošina vai uz līguma pamata uzdod Latvijā reģistrētai juridiskai personai kuģa tehnisko un komerciālo vadību, nodrošināšanu ar kuģa apkalpi, uzturēšanu kārtībā, kā arī apdrošināšanu. Tātad, jo vairāk būs zem Latvija karoga reģistrētu kuģu, jo vairāk veidosies infrastruktūras uzņēmumu, kas savukārt nodrošinās labi apmaksātas darba vietas, reālus ieņēmumus valsts kasē un kuģošanas nozares attīstību valstī.

Pašlaik visu lielāko Latvijas kuģošanas biznesa uzņēmumu kuģi tiek reģistrēti zem ārvalstu (Kipras, Libērijas, Panamas u.c.) karogiem, jo šo valstu nodokļu politika kuģu īpašniekiem ir daudz izdevīgāka. Reģistrējoties zem Latvijas karoga, kuģu īpašniekiem nācās tērēt krietni lielākas summas komandu algām nekā tad, ja kuģis reģistrēts kādā no minētajām ārvalstīm.

Piemēram, ja kapteiņa vidējā alga ir 5000 ASV dolāru un kuģa virsniekam netiek nodrošināta atbilstoša darba samaksa, viņš atradīs darbu jebkurā citā valstī — pašlaik pasaulē ir vairāk nekā 60 000 vakantu kuģa virsnieku vietu. Kuģa īpašnieks ir gatavs maksāt virsniekam 5000 dolāru, bet saskaņā ar Latvijas likumdošanu nodokļos jānomaksā gandrīz 3000 dolāru. Ja šī nauda tiks atrēķināta no jūrnieka algas, viņš nesaņems adekvātu samaksu par savu darbu un meklēs darbu ārzemēs. Ja nodokļus pilnībā segs kuģa īpašnieks, ievērojami pieaugs viņa darbības izmaksas.

Tādēļ ir pieņemts lēmums, kas nosaka, ka nodoklis tiek aprēķināts un iemaksāts budžetā no summas, ko veido Ministru kabineta noteikto divu minimālo mēnešalgu apmērs, neatkarīgi no jūrnieka algas apmēra. Līdz ar to gan kuģu īpašnieki, gan infrastruktūru uzņēmumi tiks piesaistīti Latvijai, savukārt zem Latvijas karoga kuģojošie jūrnieki saņems vismaz kādas sociālās garantijas. Ja jūrnieks uzskata, ka summa, no kuras tiek rēķināti sociālās apdrošināšanas maksājumi, ir pārāk maza, viņš var šo maksājumu apmēru brīvprātīgi noteikt pats.

Arī tie jūrnieki, kuri strādā uz kuģiem, kuri reģistrēti zem citu valstu karogiem, var brīvprātīgi veikt sociālās apdrošināšanas maksājumus.

Satiksmes ministrijas Preses un informācijas daļa