Iesniegumi

Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas veikto darbu

Saeimas dok. Nr. 4294

Saeimas Prezidijam

Parlamentārā izmeklēšanas komisija “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā iesniedz komisijas sagatavoto informāciju par komisijas veikto darbu v/u sanatorijas “Ķemeri” privatizācijas jautājumā un lūdz to izdalīt visiem Saeimas deputātiem.

Komisijas priekšsēdētājs I.Burvis

 

 

Par komisijas veikto darbu v/u sanatorijas “Ķemeri” privatizācijas jautājumā

Par minēto jautājumu ir notikušas 19 komisijas sēdes.

Komisija savās sēdēs ir noklausījusies bijušā Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora J.Nagļa, Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora A.Ozolnieka, ekonomikas ministra A.Kalvīša, Privatizācijas aģentūras Juridiskā departamenta sektora vadītājas M.Lakševicas, Privatizācijas aģentūras padomes locekļu N.Lakuča un A.Dātava, bijušā Jūrmalas domes priekšsēdētāja L.Alkšņa, Jūrmalas domes priekšsēdētāja D.Urbanoviča, Jūrmalas domes deputātes L.Frīdenbergas, Ķemeru nacionālā parka direktora A.Liepas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja J.Dambja un vadītāja vietnieka J.Asara, SIA “Ominasis Latvia” pārstāves L.Baltiņas un tehniskās direktores L.Brengules, SIA “Ominasis Italia S.R.L.” finansu konsultanta T.Kavara sniegto informāciju.

Komisija savās sēdēs ir izskatījusi un analizējusi dokumentus no Privatizācijas aģentūras, Ekonomikas ministrijas, Valsts kontroles, Jūrmalas pilsētas domes, Jūrmalas pilsētas būvvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Ķemeru nacionālā parka, Valsts ģeoloģijas dienesta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, SIA “Ominasis Latvia”, Itālijas Tirdzniecības komisijas pilnvarotā pārstāvja komisāra U.Bonito, LR Uzņēmumu reģistra, Jūrmalas Zemesgrāmatu nodaļas, Privatizācijas aģentūras padomes locekļu N.Lakuča, J.Oškalnes, O.Heniņa, A.Dātava, A.Mugurēviča iesniegumus, Ķemeru attīstības fonda priekšsēdētāja M.Krilova, Ķemeru iedzīvotāju komitejas priekšsēdētāja M.Stulpiņa iesniegumus.

1. V/u sanatorija “Ķemeri” atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Komisija konstatēja, ka valstī joprojām nav izstrādāta kūrortu nozares attīstības saimnieciski ekonomiskā koncepcija.

Komisija vērsās pie Ministru kabineta, atgādinot, ka “Ķemeru nacionālā parka likuma” pārejas noteikumu 3.3. punkts uzliek par pienākumu Ministru kabinetam viena gada laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās nodrošināt kūrortu saimniecības attīstības plāna izstrādāšanu.

Vispirms saņemtas atbildes gan no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, gan no Labklājības ministrijas, ka tās nav atbildīgas par šo jautājumu.

Tikai pēc atkārtotas komisijas vēršanās pie Ministru kabineta 19.09.2000. saņemta atbilde no Valsts kancelejas direktores G.Veismanes, ka 08.07.1997. VARAM tika dots uzdevums nodrošināt likuma “Ķemeru nacionālā parka likums” pārejas noteikumu 3.3. punkta izpildi. Komisijas darbības rezultātā tika panākts, ka 14.09.2000. Ministru prezidents uzdeva vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram nekavējoties iesniegt MK priekšlikumus par veicamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu kūrortu saimniecības attīstības plāna izstrādāšanu.

2. Komisija iepazinās ar 2000. gada 29. decembrī pieņemto Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamenta kolēģijas lēmumu par v/u sanatorijas “Ķemeri” privatizācijas noteikumu un nomaksas pirkuma līguma izpildi. No Valsts kontroles materiāliem izriet, ka:

— v/u sanatorijas “Ķemeri” privatizācijā bija neatrisināti jautājumi, kas nenodrošināja Latvijas valsts interesēm atbilstīgu tās īpašuma privatizāciju, jo Privatizācijas aģentūra nebija pieprasījusi pietiekošas garantijas privatizācijas noteikumos paredzētajiem 10 milj. latu investīciju ieguldījumiem, nebija izstrādāts investīciju ieguldīšanas grafiks pa gadiem, kā arī investīciju mērķizlietojums;

— kaut gan Ministru padomes 1992. gada 26. novembra lēmuma Nr.506 III. daļas 5. punktā noteikts, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ar kultūras pieminekļu aizsardzības līgumu nosaka kultūras pieminekļu izmantošanas kārtību, kultūras pieminekļu aizsardzības līgums ar SIA “Ominasis Latvia” nav noslēgts;

— privatizācijas noteikumu un nomaksas pirkuma līguma galvenie noteikumi ir izpildīti daļēji;

— privatizācijas noteikumos un nomaksas pirkuma līgumā netiek uzrādīts, no kura laika jāveic kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācija, balneoloģiskie un citi medicīniskie pakalpojumi;

— nav noslēgta vienošanās ar Jūrmalas pilsētas domi par sadarbību;

— sanatorijas “Ķemeri” ēkas un būves nav reģistrētas zemesgrāmatā;

— investīciju ieguldīšana veikta daļēji;

— investīciju garantiju līgumā nebija iestrādāti investīciju mērķi, nebija atrunāta garantētāja un investētāja atbildība, līguma darbības sekas un sankcijas līguma neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā, nebija iestrādāts ieguldīšanas plāns pa gadiem un nebija atrunāts arī konsultācijām un projektiem izlietojamās naudas īpatsvars kopējā investīciju apjomā.

VK atzīmē, ka 2000. gada 19. oktobrī tika noslēgta vienošanās par investīciju ieguldīšanas kārtību sanatorijā “Ķemeri”. Vienošanās atbilstoši investīciju ieguldīšanas plānam nosaka investīciju ieguldījumu 1999. un 2000. gadā — Ls 2 615 000, 2001. gadā — Ls 2 425 000 utt.

Bet šī vienošanās neatrisina pretrunu starp rekonstrukcijas pabeigšanu un darbības profila saglabāšanu, jo rekonstrukciju atbilstoši ieguldīšanas plānam paredzēts pabeigt 5 gadu laikā, līdz 2004. gada 19. februārim, kad savukārt beidzas darbības profila saglabāšanas 5 gadu termiņš, kas noteikts privatizācijas noteikumos.

3. Komisija pēc iepazīšanās ar informāciju par situāciju sanatorijā “Ķemeri”, ar v/u sanatorija “Ķemeri” privatizācijas noteikumiem, nomaksas pirkuma līgumu un citiem privatizācijas dokumentiem konstatēja, ka nav veiksmīgi realizēts privatizācijas projekts no ekonomiskā viedokļa. Neveiksme saistīta ne tikai ar Privatizācijas aģentūras darbību (neveiksmīga privatizācijas metode, neveiksmīgi privatizācijas noteikumi par pretendentiem, privatizētājam “Ominasis Italia S.R.L.” minimāla saistība ar kurortoloģiju), bet arī ar to, ka netika ņemtas vērā tās institūcijas, kas atbild par Ķemeru sanatoriju kā par kultūrvēsturisku objektu.

20.06.2000. komisija nosūtīja vēstuli PA ģenerāldirektoram J.Naglim, kurā lūdza izvērtēt v/u sanatorijas “Ķemeri” privatizācijas noteikumu izpildi no SIA “Ominasis Latvia” puses. Privatizācijas noteikumu neizpildes gadījumā komisija ierosināja Privatizācijas aģentūrai uzsākt darbības nomaksas pirkuma līguma atcelšanai.

Pēc situācijas izpētes PA ģenerāldirektors J.Naglis informēja komisiju, ka, pamatojoties uz likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” noteikto, ka jebkurš strīds par ieguldījumiem vispirms jāatrisina konsultācijās un sarunu ceļā, 19.10.2000. Privatizācijas aģentūra, “Ominasis Italia S.R.L.” un SIA “Ominasis Latvia” noslēdza vienošanos par investīciju ieguldīšanas kārtību privatizētajā v/u sanatorija “Ķemeri” un 07.11.2000. — vienošanos par grozījumiem v/u sanatorijas “Ķemeri” 1998. gada 25. augusta nomaksas pirkuma līgumā, 1999. gada 20. janvāra pārjaunojuma līgumā un 1999. gada 20. janvāra investīciju garantiju līgumā.

Komisija rezumēja, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas aktivitātes piespiedušas SIA “Ominasis Latvia” aktivizēties un nopietni pievērsties privatizācijas noteikumu izpildei un ka komisijai jāturpina sekot līdzi aktuālajai informācijai par sanatorijas “Ķemeri” privatizācijas gaitu.

4. Komisija konstatēja, ka kultūras pieminekļu aizsardzības līgums ar SIA “Ominasis Latvia” nav noslēgts.

15.01.2001. komisija nosūtīja vēstuli Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un lūdza paskaidrojumu par to, ka sanatorijas privatizētājs nav noslēdzis aizsardzības līgumu par kultūras pieminekļu izmantošanas kārtību, kā tas paredzēts objekta privatizācijas noteikumos un nomaksas pirkuma līgumā.

26.01.2001. saņemta atbilde no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, ka likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” minēti tikai norādījumi, bet nepieciešamība noslēgt pieminekļu aizsardzības līgumu ar pieminekļa īpašniekiem nav atrunāta. Tas bija iemesls līguma nenoslēgšanai. “Ķemeru” sanatorijas saglabāšanā kopš 1999. gada konstatēta virkne trūkumu, inspekcija analizējusi jautājumu par iespējamu objekta atsavināšanas ierosināšanu, tādēļ arī līgums nav ticis noslēgts.

09.03.2001. pēc komisijas atkārtotas vēršanās pie Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas tika saņemta atbilde, ka inspekcija ir sagatavojusi līguma projektu par Ķemeru sanatorijas aizsardzību, kurš 19.02.2001. nosūtīts SIA “Ominasis Latvia”.

5. Komisija konstatēja, ka sanatorija “Ķemeri” 30.01.2001. reģistrēta zemesgrāmatā, bet nav ierakstīts aprobežojums, ka ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Lai gan Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija Jūrmalas pilsētas kultūras pieminekļu sarakstu Jūrmalas Zemesgrāmatu nodaļai tika iesniegusi 1995. gadā, šobrīd “Ominasis Latvia” īpašumā esošiem objektiem apgrūtinājums nav ierakstīts. Atkārtoti informācija par apgrūtinājumiem Ķemeru viesnīcai dota 1998. gadā, saskaņojot zemes nomas līgumu, bet Jūrmalas domes 27.11.1998. lēmumā, kas kalpojis par pamatu nostiprinājumam zemesgrāmatā, minētie apgrūtinājumi nav uzskaitīti. Savukārt Privatizācijas aģentūra nomaksas pirkuma līgumā un nomaksas pirkuma līguma pārjaunojuma līgumā minējusi, ka sanatorija ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

6. Komisija pauda bažas arī par iespējamo zemes privatizāciju pirms sanatorijas “Ķemeri” privatizācijas noteikumu izpildes. Šajā sakarā komisija 07.02.2001. nosūtīja vēstuli Privatizācijas aģentūrai, ka sakarā ar to, ka komisijas rīcībā nav informācijas par investīciju ieguldīšanu sanatorijā “Ķemeri”, lūgums neveikt nekādas darbības, kas saistītas ar zemes, uz kuras atrodas minētais objekts, privatizāciju;

— kā arī vēstuli Ministru kabinetam ar informāciju, ka, tā kā komisijas rīcībā nav informācijas par investīciju ieguldīšanu sanatorijā “Ķemeri”, komisija ir lūgusi PA pašreiz neveikt nekādas darbības, kas saistītas ar zemes privatizāciju, uz kuras atrodas minētais objekts.

Komisija secināja, ka jāizdara labojumi Ķemeru nacionālā parka likumā, lai zeme, kas ir valsts īpašumā, tiktu ierakstīta zemesgrāmatā uz VARAM vārda.

2001. gada 30. maijā Saeima pieņēma jaunu Ķemeru nacionālā parka likumu, kurā paredzēts, ka zeme, kura Ķemeru nacionālā parka teritorijā piekrīt valstij, nav atsavināma, privatizējama un ir reģistrējama zemesgrāmatā uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā.

12.02.2001. komisijas sēdē PA ģenerāldirektors J.Naglis apsola ievērot komisijas rekomendāciju par tālākas rīcības ar zemi iesaldēšanu.

7. Komisija konstatēja, ka nav noslēgta sanatorijas “Ķemeri” privatizētāja vienošanās ar Jūrmalas pilsētas domi par sadarbību.

Komisija nosūtīja vēstuli Jūrmalas domes priekšsēdētājam L.Alksnim par to, ka sanatorijas privatizētājs nav noslēdzis vienošanos ar Jūrmalas domi par sadarbību, kā tas paredzēts objekta privatizācijas noteikumos un nomaksas pirkuma līgumā.

07.02.2001. saņemta atbilde — tā kā PA neiepazīstināja Jūrmalas pilsētas domi ar sanatorijas privatizācijas noteikumiem un nomaksas pirkuma līgumu, tad nebija zināms, ka sadarbības līguma slēgšana starp domi un privatizācijas subjektu ir viens no līguma nosacījumiem. Par sadarbības līgumu dome uzzināja tikai no VK kolēģijas lēmuma un PIK vēstules. Dome ir gatava slēgt šādu līgumu.

12.02.2001. sēdē PA ģenerāldirektors J.Naglis saka, ka Jūrmalas dome piedalījās privatizācijas noteikumu apstiprināšanā un to zināja. Sadarbības priekšlikums nācis no Jūrmalas domes puses.

Komisija secināja, ka pastāv pretrunas un atšķirīgi viedokļi starp divām atbildīgajām institūcijām: Privatizācijas aģentūru un Jūrmalas domi, kas neveicina sekmīgu sadarbību, un komisijai jāturpina veikt privatizācijas procesa uzraudzības funkcijas.

8. Komisija nolūkā aktualizēt situāciju vērsās pie SIA “Ominasis Latvia” un SIA “Ominasis Italia S.R.L.” ar jautājumiem, kas traucē pildīt privatizācijas noteikumu nosacījumus, kā arī kas un kādā apjomā ir investēts objektā līdz 2001. gada 19. februārim, kā arī komisijas sēdē tika uzklausīta SIA “Ominasis Latvia” pārstāvja sniegtā informācija par situāciju objektā.

19.03.2001. pēc atkārtota komisijas pieprasījuma SIA “Ominasis Latvia” tomēr sniedza informācija par ieguldītajām investīcijām apmēram 6 milj. dolāru apmērā, bet nav iesniegts pamatojums, kur tieši līdzekļi ieguldīti.

Komisija ir pieprasījusi no PA sniegt neatkarīgu auditoru sagatavotu atzinumu par sanatorijā “Ķemeri” ieguldīto investīciju apjomu. Pēc tam, kad apstiprinātā auditorfirma “Invest Riga” atkāpās, 2001. gada 24. aprīlī par neatkarīgo auditoru tika apstiprināta auditorfirma “Deloitte & Touche”. Tās atzinums kļuva pieejams komisijai tikai 2001. gada 9. augustā.

27.07.2001. komisija nosūtīja vēstuli SIA “Ominasis Latvia” ar jautājumu par pašreizējo situāciju sanatorijā “Ķemeri”.

21.08.2001. saņemta atbilde, ka notiek sarunas ar Jūrmalas pilsētas domi par sadarbības līguma saskaņošanu, dažādi būvuzņēmēji veic darbus atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, ir saskaņots arhitektūras projekts ar Jūrmalas pilsētas būvvaldi, tiek gaidītas atļaujas nākamo celtniecības darbu veikšanai, ir sāktas sarunas ar a/s “Latvijas gāze”, lai piegādātu gāzi uz sanatoriju. Vēl joprojām nav skaidrības par zemi zem ēkām un sanatorijas, kā arī poliklīnikas apkārtnes zemi, kas ir ļoti svarīgi projekta pabeigšanai un realizācijai.

Komisija 28.01.2002. nolēma vērsties pie SIA “Ominasis Latvia” ar lūgumu iesniegt grafiku, kādas darbības uzņēmējsabiedrība turpmāk paredzējusi veikt, lai nodrošinātu v/u sanatorija “Ķemeri” privatizācijas noteikumu, nomaksas pirkuma līguma un vienošanās par investīciju ieguldīšanas kārtību privatizētajā v/u sanatorijā “Ķemeri” izpildi paredzētajā termiņā.

9. Komisija 21.05.2001. sēdē, noklausījusies Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora J.Nagļa un Jūrmalas domes priekšsēdētāja D.Urbanoviča sniegto informāciju, konstatēja, ka uz to brīdi:

— SIA “Ominasis Latvia” ir uzsākusi ēku un būvju rekonstrukcijas darbus;

— SIA “Ominasis Latvia” 2001. gada 23. februārī noslēgusi līgumu ar būvfirmu SIA “NĪA” par sanatorijas “Ķemeri” projektēšanas un būvniecības darbu veikšanu;

— 2001. gada 25. aprīlī saņemta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja jumta nomaiņai un iekšējās demontāžas darbiem;

— 2001. gada 30. aprīlī saņemta Jūrmalas būvvaldes pagaidu atļauja būvdarbu uzsākšanai u.c.

Komisija uzskata, ka komisijas aktivitātes ir piespiedušas SIA “Ominasis Latvia” sākt strādāt un aktivizējušas arī citu institūciju darbības.

Komisija, 21.05.2001. sēdē uzklausot pašreizējā Jūrmalas domes priekšsēdētāja D.Urbanoviča un PA ģenerāldirektora J.Nagļa sniegto informāciju, konstatēja, ka pretrunas starp šo amatpersonu pārstāvētajām institūcijām vairs nepastāv. Ķemeru sanatorijā ir sākušies pozitīvi procesi. Pašreiz tiek gatavots un Jūrmalas dome plāno 2001. gada jūnija vidū parakstīt sadarbības līgumu ar SIA “Ominasis Latvia”. Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcija ir devusi pagaidu atļauju uzsākt būvdarbus. Investors sola 15 mēnešu laikā pabeigt būvdarbus un uzsākt uzņēmējdarbību.

Komisija pieņēma lēmumu, pamatojoties uz to, ka Jūrmalas dome un Privatizācijas aģentūra ir atradušas korektu veidu, kā, strādājot ar SIA “Ominasis Latvia”, panākt progresu sanatorijas “Ķemeri” jautājumā, turpināt sekot līdzi situācijas attīstībai un nepieciešamības gadījumā aktualizēt šo jautājumu.

10. 28.08.2001. komisija nosūtīja vēstuli Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk — VID), kurā rakstīja, ka komisija fiksējusi, ka SIA “Ominasis Latvia”, kas ir v/u sanatorija “Ķemeri” privatizētājs, pamatkapitāls 2001. gada 7. jūnijā cita starpā tika palielināts par 3,5 miljoniem ASV dolāru, kas sastāda 10% no celtniecības darbu projekta izmaksām. Saskaņā ar privatizētāju un Privatizācijas aģentūras vienošanos par investīciju ieguldīšanas kārtību šāds ieguldījums ir atzīstams par investīciju. Komisija lūdza VID, pamatojoties uz Latvijas un Itālijas valdību konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, veikt informācijas apmaiņu ar Itālijas kompetento iestādi (nodokļu inspekciju), sagatavot un iesniegt komisijai rakstveida informāciju, vai Itālijas attiecīgo iestāžu rīcībā ir faktiskais apliecinājums par minētās summas pārskaitījumu no SIA “Ominasis Italia”.

15.10.2001. saņemta atbilde: tā kā Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu ar Itālijas Republiku nav stājusies spēkā, pieprasīto informāciju no Itālijas nodokļu administrācijas saņemt nav iespējams.

07.01.2002. VID informē, ka SIA “Ominasis Latvia” laikā no 26.06.2001. līdz 02.10.2001. tika veikts vienkāršs nodokļu audits. Auditā konstatēts, ka SIA “Ominasis Latvia” š.g. 7. jūnijā palielināja uzņēmuma pamatkapitālu par celtniecības darbu projekta izmaksām Ls 2 229 500 (3,5 milj. dolāru) apmērā. SIA “Ominasis Latvia” grāmatvedībā minētais ieguldījums iereģistrēts, pamatojoties uz statūtu grozījumiem, auditorfirmas ziņojumu un Itālijas komerctiesību un advokātu biroja MGIM 12.02.2001. ziņojumu. SIA “Ominasis Latvia” nevarēja uzrādīt celtniecības darbu projekta pieņemšanas–nodošanas aktu, kas apliecinātu, ka SIA “Ominasis Italia S.R.L” faktiski veikusi ieguldījumu. Tāpat pēc VID rīcībā esošās muitas informācijas celtniecības darbu projekts nav ievests LR teritorijā.

VID 20.02.2002. arī informē, ka dienesta Jūrmalas nodaļa laikā no 26.06.2001. līdz 02.10.2001. pēc LR Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta pieprasījuma veica “Ominasis Latvia” nodokļu auditu, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizību par laika posmu no 1999. gada septembra līdz 2001. gada maijam. Pārbaudītās PVN deklarācijas liecina, ka uzņēmums neveic ar PVN apliekamus darījumus.

22.10.2001. komisija vērsās pie “Italian Trade Commission” direktora U. Bonito un lūdza sniegt viņam pieejamo informāciju par SIA “Ominasis Italia S.R.L.”.

5.11.2001. saņemta atbilde no Itālijas valsts aģentūras — Itālijas Tirdzniecības komisijas, ka uz doto brīdi firma “Ominasis Italia S.R.L.” netiek uzskatīta par “aktīvu”, jo tā nav iesniegusi 2000. gada bilanci. Dati, kas attiecināmi uz pirmajiem trim firmas darbības gadiem, uzrāda ienākumus līdzvērtīgus “0” 1997.g., 1998. gadā līdzvērtīgus 1 954 000 000 lirām un 1999. gadā līdzvērtīgus 36 300 000 lirām, 1997. gadā zaudējumi sasniedz 19 000 000 liras, 1998. gadā ienākumi sasniedz 6 000 000 liras un 4 000 000 liras 1999. gadā.

1999. gada bilances analīze liecinot par vispārējās situācijas strauju pasliktināšanos un “Dun & Bradstreet” pielīdzina firmai G3 pozīciju vai arī “riska līmeni, kas ir augstāks par vidējo”.

13.11.2001. komisija Itālijas Tirdzniecības komisijas sniegto informāciju nosūtīja ekonomikas ministram A. Kalvītim un Jūrmalas domes priekšsēdētājam D. Urbanovičam, izsakot bažas par privatizācijas noteikumu, nomaksas pirkuma līguma un vienošanās par investīciju ieguldīšanas kārtību privatizētajā v/u sanatorija “Ķemeri” izpildi.

17.12.2001. komisija iepriekšminēto informāciju nosūtīja arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniekam ar lūgumu izanalizēt minēto dokumentu un veikt uzņēmējsabiedrības maksājumu plūsmas pārbaudi vai citas darbības saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta kompetenci.

Šāda informācija tiek nosūtīta arī VID, lūdzot veikt minēto uzņēmējsabiedrību nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu ārkārtas pārbaudi vai maksājumu plūsmas cita veida pārbaudi saskaņā ar VID kompetenci.

08.01.2002. saņemta atbilde no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, ka tā rīcībā nav informācijas, kas ļautu šo informāciju sniegt tālāk pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm.

18.01.2002. komisija vērsās pie LR ģenerālprokurora J. Maizīša un informēja viņu, ka komisija saņēmusi atbildi uz savu pieprasījumu no Itālijas tirdzniecības komisijas direktora U. Bonito un atbildē minētie fakti radīja komisijas locekļos kārtējās bažas par v/u sanatorija “Ķemeri” privatizētāja SIA “Ominasis Italia” (pēc pārjaunojuma līguma — SIA “Ominasis Latvia”) spēju izpildīt minētā objekta privatizācijas noteikumus, nomaksas pirkuma līgumu un vienošanos par investīciju ieguldīšanas kārtību. Tajā pat laikā Privatizācijas aģentūras valde š.g. 3. jūlija sēdē pieņēma zināšanai, ka 2001. gada 7. jūnijā SIA “Ominasis Italia S.R.L.” veikusi ieguldījumu SIA “Ominasis Latvia” pamatkapitālā, palielinot to no 224 700 latiem līdz 3 354 200 latiem. Arī Valsts ieņēmumu dienesta atbildes uz komisijas pieprasījumiem (tās arī iesniegtas ģenerālprokuroram) nav kliedējušas bažas par ieguldījuma veikšanas realitāti un tā atzīšanas pamatotību. Komisija lūdza Ģenerālprokuratūru izvērtēt minētos faktus.

11. 2001.gada 27. jūlijā komisija nosūtīja vēstuli Privatizācijas aģentūrai, kurā atkārtoti lūdza iesniegt auditora atzinumu par investīciju ieguldīšanu sanatorijā “Ķemeri”, kā arī lūdza iesniegt PA valdes lēmumu par investīciju ieguldīšanu privatizētajā v/u sanatorijā “Ķemeri” par 2000. gadu.

Saskaņā ar Investīciju ieguldīšanas plānu sanatorijā “Ķemeri” 2001. gadā beidzās pirmais investīciju ieguldīšanas termiņš, kurā SIA “Ominasis Italia S.R.L.” veiktajām investīcijām privatizētajā v/u sanatorijā “Ķemeri” bija jāsasniedz Ls 2 615 000.

Auditorfirma “Deloitte&Touche” savā 2001. gadā 7. jūnija ziņojumā norāda, ka SIA “ Ominasis Latvia” pamatkapitāls līdz 2001. gada 7. jūnijam palielināts līdz Ls 3 354 200, t.sk. Ls 2 229 500, ko sastāda celtniecības darbu projekta izstrāde, kapitalizētais SIA “Ominasis Latvia” parāds SIA “Ominasis Italia S.R.L.” Ls 900 000 apmērā, kas tika samaksāti PA par privatizējamo v/u sanatorija “Ķemeri”, kā arī skaidrā naudā veiktais pārskaitījums Ls 101 100 apmērā.

Auditorfirma “Deloitte&Touche” atzīst augstākminētos ieguldījumus par investīcijām, atgādinot, ka celtniecības darbu projektēšanas izmaksas par investīcijām var uzskatīt 10% apmērā no kopējo investīciju apjoma.

PA 3.07.2001. valdes sēdē atzina, ka SIA “Ominasis Italia S.R.L.” saskaņā ar 28.09.2000. vienošanās par investīciju ieguldīšanas kārtību privatizētajā v/u sanatorijā “Ķemeri” 6. punktu ir izpildījusi, bet ar termiņa kavējumu, pirmās kārtas nosacījumu, veikusi ieguldījumu SIA “Ominasis Latvia” pamatkapitālā, palielinot to līdz Ls 3 354 200.

PA nolēma neatzīt kā investīciju SIA “Ominasis Latvia” pamatkapitāla palielinājumu par kapitalizēto parādu pret SIA “Ominasis Italia S.R.L.” Ls 900 000 apmērā, kas ir pirkuma maksa par privatizēto v/u sanatoriju “Ķemeri”.

PA noteica, ka par investīciju ieguldīšanas termiņa kavējumu laika posmā 19.02.2001.—28.02.2001. SIA “Ominasis Italia S.R.L.” līgumsods ir Ls 1 638,18 un par laika posmu 29.02.2001.—6.06.2001. Ls 19 253,38.

PA noteica, ka atbilstoši 2000. gada 28. septembra vienošanās par investīciju ieguldīšanas kārtību privatizētajā v/u sanatorijā “Ķemeri” 8. un 9. punkta nosacījumiem “Ominasis Italia S.R.L.” trīs mēnešu laikā no šī lēmuma saņemšanas dienas jāiegulda objektā neieguldītās investīcijas Ls 160 800 apmērā un jāsamaksā PA līgumsods Ls 20 891,56 apmērā.

2001. gada 3. septembra komisijas sēdē par kavēšanās iemesliem v/u sanatorija “Ķemeri” privatizācijas noteikumu, pirkuma līguma un vienošanās par investīciju ieguldīšanas kārtību izpildē PA ģenerāldirektors J. Naglis saka:

1) Latvijas īpatnība — sarežģītas procedūras dažādu atļauju saņemšanai;

2) kavēšanās saistīta ar politiskajiem uzstādījumiem; dažas institūcijas ļoti piesardzīgas; VK vajadzēja iejaukties, lai saņemtu atļaujas;

3) “Ominasis” ne visai precīzi izvēlējās pārstāvjus Latvijā — advokātus, celtniecības pārstāvjus. Viņi neprecīzi novērtēja situāciju šeit.

SIA “Ominasis Latvia” sakot, ka šis projekts nav saņēmis labvēlīgu attieksmi no valdošajām institūcijām.

2001. gada 3. septembra sēdē komisija ir fiksējusi, ka beidzot no privatizētāja puses ir notikusi līdzekļu ieguldīšana privatizētajā v/u sanatorija “Ķemeri” (gan ar termiņa nokavējumu, par ko privatizētājam uzrēķināts konkrēts līgumsods).

Tomēr sakarā ar to, ka šis privatizācijas process risinās ilgi un ne bez problēmām, tas ir izraisījis politisku rezonansi. Sakarā ar privatizācijas noteikumu un pirkuma līguma izpildes novilcināšanu no privatizētāja puses komisijai pastāv pamatotas bažas par šā procesa turpmāko virzību. Tā kā privatizācijas noteikumu, pirkuma līguma un vienošanās par investīciju ieguldīšanas kārtību vienīgais reālais kontrolētājs saskaņā ar likumu ir Privatizācijas aģentūra, komisija lūdz Privatizācijas aģentūru iesniegt tālākās darbības grafiku atbilstoši minētajam dokumentu kopumam, kontroles un uzraudzības mehānismu, kā arī nozīmēt atbildīgo personu Privatizācijas aģentūrā par šā objekta privatizāciju.

Komisija vērš arī ekonomikas ministra kā valsts pilnvarnieka Privatizācijas aģentūrā uzmanību uz komisijas lūgumu un bažām, un lūdz uzraudzīt v/u sanatorija “Ķemeri” privatizācijas noteikumu, pirkuma līguma un vienošanās par investīciju ieguldīšanas kārtību izpildi.

Komisija vērš arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra uzmanību sakarā ar to, ka ministrijas kompetencē ir valsts kontrole un valsts ekspertīze būvniecībā, ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī ministrijas pārraudzībā atrodas Ķemeru nacionālā parka administrācija, komisija vērš ministra uzmanību uz komisijas izteiktajām bažām un lūdz savas kompetences ietvaros uzraudzīt v/u sanatorija “Ķemeri” privatizācijas noteikumu, pirkuma līguma un vienošanās par investīciju ieguldīšanas kārtību izpildes procesu.

13.12. 2001. komisija saņēma vēstuli no ekonomikas ministra A. Kalvīša, ka Privatizācijas aģentūras padome jau kopš 1999. gada jūnija veic sanatorijas “Ķemeri” pirkuma līguma izpildes kontroli. Investīciju ieguldīšanas plāns privatizējamā sanatorijā “Ķemeri” tiek kontrolēts kārtībā, kāda noteikta Privatizācijas aģentūras padomes 1998. gada 13. marta lēmumā “Par tautsaimniecībai nozīmīgu valsts īpašumu objektu privatizācijas uzraudzības kārtību”.

15.01.2002. vēstulē Privatizācijas aģentūrai komisija jau atkārtoti (pirms tam 13.11. 2001. vēstulē ekonomikas ministram) izteica bažas par v/u sanatorijas “Ķemeri” privatizētāja SIA “Ominasis Italia S.R.L.” spēju izpildīt minētā objekta privatizācijas noteikumus, nomaksas pirkuma līgumu un vienošanos par investīciju ieguldīšanas kārtību privatizētajā v/u sanatorijā “Ķemeri”, kā arī nosūtīja Itālijas Tirdzniecības komisijas direktora U. Bonito vēstuli un lūdza atbildēt uz jautājumu, kā reāli ir iespējama privatizācijas noteikumos paredzētā investīciju apjoma ieguldīšana un kas finansē jau esošos ieguldījumus, ja, kā liecina komisijas rīcībā esošā informācija, gan mātesuzņēmuma SIA “Ominasis Italia S.R.L.”, gan meitasuzņēmuma SIA “Ominasis Latvia” finansiālais stāvoklis rada pamatotas bažas par spēju ieguldīt nepieciešamo līdzekļu apjomu; kā arī uz jautājumu, vai Privatizācijas aģentūras rīcībā ir minētā privatizācijas objekta ēku un būvju rekonstrukcijas (celtniecības) darbu projekts, par kura izstrādi 2001. gada 7. jūnijā par 2 229 500 latiem palielināts SIA “Ominasis Latvia” pamatkapitāls. Komisija lūdza sniegt Privatizācijas aģentūras rīcībā esošo aktuālo informāciju par reālo naudas apgrozījumu sanatorijā “Ķemeri”, atšifrējot to pa pozīcijām; kā arī — kāds ir Privatizācijas aģentūras viedoklis par iespējām un Latvijas puses izredzēm privatizācijas objekta nomaksas pirkuma līguma atcelšanas gadījumā.

21.01.2002. PA atbildēja, ka pirms pārjaunojuma līguma un investīciju garantiju līguma noslēgšanas pēc PA pieprasījuma investīciju ieguldīšanas nodrošinājumam no trešās personas puses SIA “Ominasis Italia” iesniedza Privatizācijas aģentūrai 1998. gadā noslēgtu Investīciju garantiju līgumu ar “Nesco Egypty For Tourism Investments S.A.E.” par to, ka šī kompānija garantē investīciju Ls 10 000 000 apmērā ieguldīšanu sanatorijā “Ķemeri”. Šai kompānijai piederot lieli īpašumi un esot liels apgrozījums.

Komisija 11.02.2002. sēdē konstatēja, ka 11.12.2001. Privatizācijas aģentūras valde pieņēma lēmumu Nr. 292/3909 “Par grozījumiem v/u sanatorijas “Ķemeri” privatizācijas noteikumos” , pagarinot v/u sanatorijas “Ķemeri” investīciju ieguldīšanas termiņu par vienu gadu. Neskatoties uz komisijas iepriekš izteiktajām bažām un brīdinājumiem, Privatizācijas aģentūra ir labprātīgi piekritusi kārtējo reizi pārcelt investīciju izpildes termiņu. Saskaņā ar Vienošanās investīciju ieguldīšanas plānu investoram 2001. gadā bija jāizdara ieguldījums 2 425 000 latu apmērā, naudu izmantojot jau sanatorijas “Ķemeri” rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem. Valdes lēmuma pieņemšanas brīdī “Ominasis Latvia” bija daļēji izlabojis stāvokli, samaksājot līgumsodu Ls 20 891,56 apmērā par termiņā neveiktajām investīcijām 1999.—2000. gadā un palielinot SIA “Ominasis Latvia” pamatkapitālu par 152 200 latiem, bet nebija veicis šo palielināšanu ar 3.07.2001. PA valdes lēmumu prasītajā apjomā. Tas tika noteikts kā nosacījums, lai grozījumi stātos spēkā. Tas notika 28.12. 2001.

26.02.02. komisija vērsās pie Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora A. Ozolnieka un lūdza sagatavot atbildi uz jautājumu, vai, pagarinot v/u sanatorijas “Ķemeri” investīciju ieguldīšanas termiņu par vienu gadu, Privatizācijas aģentūra ir nostiprinājusi Latvijas puses tiesības attiecībā uz soda sankcijām par investīciju ieguldīšanas saistību neievērošanu, kā arī attiecīgi iekļāvusi grozījumos normas, kurās minētie termiņi bija saskaņoti ar piecu gadu ieguldīšanas pienākuma termiņu, piemēram, Privatizācijas aģentūras pirmpirkuma tiesības un atpakaļpirkuma tiesības, objekta darbības profila saglabāšanas pienākums privatizētājam, darbaspēka izmantošanas nosacījumi, kā arī sniegt pamatojumu, kas lika Privatizācijas aģentūrai piekrist pagarināt investīciju ieguldīšanas termiņu par vienu gadu.

07.03.2002. komisija saņēma atbildes no Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora A. Ozolnieka, ka grozīti arī noteikumi attiecībā uz pirmpirkuma un atpakaļpirkuma termiņiem, nosakot tos līdz apgrūtinājumu izpildei. Objekta darbības profila saglabāšanas un darbaspēka izmantošanas nosacījumu termiņi netika pagarināti, jo ne pircējs, ne investors to nelūdza. Tādējādi attiecībā uz šiem nosacījumiem spēkā ir privatizācijas noteikumos noteiktais piecu gadu termiņš.

Attiecībā uz grozījumu pamatojumu Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors A. Ozolnieks atbildēja, ka 31.10.2001., 03.11. 2001., 06.11.2001. PA saņēmusi vēstules no SIA “Ominasis Latvia” ar lūgumu pārstrādāt investīciju ieguldīšanas grafiku un pārcelt visus izpildes termiņus par vienu gadu. Lūgums tika pamatots ar vairākiem apstākļiem — sanatorijas “Ķemeri” tehniskie mērījumi, kurus SIA “Ominasis Latvia” saņēma no valsts uzņēmuma un uz kuru pamata tika veikts projekts, bija kļūdaini un būvfirmai SIA “NĪA” un arhitektu birojam “Excedra” visas arhitektoniskās skices bija jāpārmēra un jāpārskata; tikai 15.10.2001. tika saņemta sanatorijas rekonstrukcijas — restaurācijas būvatļauja (8 mēnešus pēc līguma noslēgšanas ar būvfirmu SIA “NĪA”), kas savukārt palēnināja plānoto investīciju ieguldīšanas gaitu objektā; neskatoties uz SIA “Ominasis Latvia”, SIA “NĪA”, Jūrmalas pilsētas domes un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas labo gribu, sanatorijas “Ķemeri” rekonstrukcijas — restaurācijas projekta administratīvais saskaņošanas process bija smags un laikietilpīgs; vispārējais politiskais un ekonomiskais klimats pasaulē, kas ietekmēja tūrisma industriju un palēnināja vispārējo investīciju ieguldīšanas gaitu visā pasaulē; investīciju drošības jautājums Latvijā.

14.11. 2001. PA no SIA “Ominasis Latvia” saņēma dokumentus, kas apliecināja, ka SIA “Ominasis Latvia” pamatkapitāls ir palielināts par Ls 64 900, SIA “Ominasis Italia S.R.L.” veicot mantisko ieguldījumu — autonomo apkures iekārtu, kas iegādāta Itālijā un nodrošinās sanatorijas “Ķemeri” siltumapgādi, kā arī ļaus paātrināt būvdarbu veikšanu ziemas periodā.

10.12. 2001. PA no SIA “Ominasis Latvia” saņēma dokumentus, kas apliecina, ka 05.12.2001. Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts SIA “Ominasis Latvia” pamatkapitāla palielinājums par Ls 87 300, aizstājot SIA “Ominasis Latvia” parādus ar SIA “Ominasis Italia S.R.L.” kapitāla daļām.

PA ģenerāldirektors komisijai raksta, ka PA savā darbībā un attiecībās ar investoru ievēro ar investoru un pircēju noslēgtos līgumus un vienošanās, kā arī likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” noteiktās normas attiecībā uz godīgu un taisnīgu attieksmi pret otras līgumslēdzējpuses ieguldītāju ieguldījumiem; ne mazāk labvēlīgas attieksmes garantēšanu otras līgumslēdzējpuses ieguldītāju ieguldījumiem, kā to garantētu savas valsts ieguldītāju ieguldījumiem; jebkuru strīdu atrisināšanu konsultāciju un sarunu ceļā.

12. 27.07.2001. komisija nosūtīja vēstuli Jūrmalas domes priekšsēdētājam D. Urbanovičam ar jautājumu par pašreizējo situāciju sanatorijā “Ķemeri”.

21.08.2001. saņemta atbilde, ka uz doto brīdi objekta pagraba stāvā ir praktiski pabeigti līdz šim saskaņotie būvdarbi — vecās apkures sistēmas demontāža un pagraba tīrīšana. Jūrmalas pilsētas dome nav konstatējusi kavējumus saskaņoto darbu izpildē. Jūrmalas pilsētas domes Attīstības jautājumu komiteja ir sagatavojusi iespējamo pašvaldības un privatizācijas subjekta sadarbības līguma projektu.

Komisija vairākkārt pievērsusi uzmanību apkures problēmām sanatorijā “Ķemeri”, 17.10.2001. un 25.10.2001. PIK lūgusi informēt par aktuālo situāciju sanatorijā “Ķemeri”.

11.02.2002. saņemta atbilde no Jūrmalas pilsētas būvvaldes, ka sanatorijā “Ķemeri” ir uzstādīta autonoma konteinertipa apkures iekārta “Cosmo” (pagaidu variantā). 08.02.2002. notika katlumājas palaišana ar dīzeļdegvielas kurināmo. Siltums palaists uz sanatorijas korpusa 1. stāvā uzstādītajiem kaloriferiem. Pārējā apkures sistēmā notiek remontdarbi. Ir saskaņoti projekti pagaidu katla darbināšanai ar dabas gāzi, maģistrālā gāzes vada izbūvei (1,5 km) līdz Ķemeru sanatorijai.

 

Komisija secināja:

1. Komisijā iesniegtā Valsts ieņēmumu dienesta informācija par SIA “Ominasis Italia S.R.L.” investīcijām v/u sanatorijā “Ķemeri” lika apšaubīt to pamatotību. Līdzšinējā SIA “Ominasis Italia S.R.L.” darbība nepasargā valsts kultūras pieminekli — sanatoriju “Ķemeri” no bojāejas.

2. Objekta privatizācijas noteikumi izstrādāti nepilnīgi, tajā skaitā nepieprasot pietiekošas garantijas privatizācijas noteikumos paredzētajiem 10 milj. latu ieguldījumiem, uzreiz neizstrādājot investīciju iegudīšanas grafiku pa gadiem, kā arī investīciju mērķizlietojumu, neatrunājot, no kura laika privatizētājam jāveic kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācijas, balneoloģiskie un citi medicīniskie pakalpojumi.

 

Komisija nolēma:

1. Atzīt par nepamatotu Privatizācijas aģentūras valdes 2001. gada 11.decembra lēmumu Nr. 292/3909, kas paredz izdarīt grozījumus v/u sanatorijas “Ķemeri” privatizācijas noteikumos, pagarinot investīciju ieguldīšanas termiņus. Komisija atzīmē, ka minētais Privatizācijas aģentūras valdes lēmums nozīmē arī atteikšanos no valsts budžetam pienākošās līgumsoda naudas par privatizācijas noteikumu neizpildi.

2. Ierosināt Ministru kabinetam un ekonomikas ministram A. Kalvītim izvērtēt Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora A. Ozolnieka atbilstību ieņemamajam amatam, ievērojot, ka A. Ozolniekam 14.03.2002. beidzas pārbaudes laiks minētajā amatā.

3. Atzīt, ka Ekonomikas ministrijai jāpastiprina uzraudzība pār privatizācijas noteikumu izpildi, pirmkārt, caur Privatizācijas aģentūru, kura kontrolē noslēgto līgumu izpildi, veic likumos un līgumos noteiktās darbības līguma izpildes nodrošināšanai un var lauzt līgumus, ja privatizācijas subjekts nepilda līguma noteikumus, otrkārt, nodrošinot attiecīgo Privatizācijas aģentūras funkciju nodošanu — pārņemšanu pie tās likvidācijas.

Komisijas priekšsēdētājs I.Burvis

Komisijas priekšsēdētāja biedre A. Seile

Komisijas sekretārs M.Lujāns

Komisijas locekļi I. Godmanis, A. Kalniņš,

G. Krasts, J. Stalidzāne, I. Stirāns, A. Šlesers,

A. Tiesnesis (Nepiekrītu komisijas lēmuma 2.punktam)

 

Neatbalstu komisijas ziņojuma lemjošajā daļā izteikto viedokli. Uzskatu, ka galvenokārt atbildīga par neveiksmīgo sanatorijas “Ķemeri” privatizāciju ir iepriekšējā Privatizācijas aģentūras vadība. Neveiksmīgi izstrādātu privatizācijas noteikumu, privatizācijas metodes un privatizācijas pretendentu atlases mehānisma izvēles rezultātā PA nav nodrošinājusi valsts interešu ievērošanu sanatorijas “Ķemeri” privatizācijas gaitā.

2002. gada 19.martā M. Vītols