Latvija ir pateicīga par Grieķijas atbalstu

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ir valsts vizītē Grieķijā

Foto: A.F.I. Vakar, 27.martā, Grieķijas galvaspilsētā Atēnās: Grieķijas prezidents Konstantins Stefanopuls un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Trešdien, 27. martā, ar oficiālo sagaidīšanas ceremoniju Atēnās pie Prezidenta pils sākās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizītes oficiālā programma Grieķijā.

Otrdien, prezidentei ielidojot Atēnās, lija, bet trešdien oficiālās sagaidīšanas ceremonijas laikā spīdēja saule.

Pie Prezidenta pils bija nostādīti Grieķijas bruņoto spēku karavīri vēsturiskajos 1821. gada revolūcijas tērpos. Latvijas Valsts prezidenti un Imantu Freiberga kungu pils priekšā sagaidīja Grieķijas Republikas prezidents Konstantins Stefanopuls. Orķestris atskaņoja Latvijas un Grieķijas valsts himnu. V.Vīķe-Freiberga noklausījās godasardzes komandiera ziņojumu un iepazinās ar sagaidītājiem — augstām Grieķijas valdības un parlamenta amatpersonām, kā arī Atēnu diplomātiskā korpusa vecāko.

Pēc tam Prezidenta pilī notika Latvijas Valsts prezidentes un Grieķijas Republikas prezidenta saruna, pēc tam arī abu valstu prezidentu un delegāciju oficiālās sarunas.

Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja abu valstu attiecības, novērtējot tās kā ļoti labas. Apspriesta abu valstu sadarbība politikā, ekonomikā un kultūrā.

Prezidente K.Stefanopulam apliecināja, ka Grieķija ir būtiska Latvijas sadarbības partnere kā NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

“Jūsu valsts ir spilgts piemērs, kā valsts var sadarboties ar saviem partneriem un dot neatsveramu ieguldījumu sava reģiona drošībā un stabilitātē,” sacīja prezidente. Viņa arī atzīmēja, ka, raugoties jaunās Eiropas kartē, viņa vēlas redzēt Baltijas valstu reģionu kā drošu un stabilu, kas varētu iekļauties vienotajā Eiropā, kurā vairs nepastāvēs mākslīgas robežas.

Abas puses atzīmēja, ka Latvijas un Grieķijas ekonomiskā sadarbība ir niecīga, tāpēc jāpievērš spēcīgāka uzmanība veidiem, kā tuvināt abu valstu uzņēmējus. Prezidente informēja, ka jau tagad divas trešdaļas no Latvijas eksporta tiek virzītas uz ES valstīm un ciešu ekonomisko sakaru veidošana ar Eiropas valstīm ir prioritāra Latvijas ārējai ekonomikai.

Abas puses uzsvēra kultūras būtisko lomu valstu un iedzīvotāju tuvināšanā. Prezidente pauda gandarījumu, ka valsts vizītē devušies līdzi arī Latvijas Universitātes rektors un Latvijas Universitātes Hellēnistikas centra vadītāja, lai stiprinātu saites akadēmiskajā līmenī. Tāpat viņa atzīmēja, ka Latvijas Pareizticīgo baznīcas metropolīts Aleksandrs var dot savu ieguldījumu Latvijas un Grieķijas iedzīvotāju tuvināšanā, tā kā pareizticībai ir nopietna loma gan Grieķijā, gan arī tā pārstāv trešdaļu ticīgo Latvijā. Prezidente arī atzīmēja pareizticīgās baznīcas aktīvās un lieliskās attiecības ar Latvijas valsti.

Pārrunātas aktualitātes ES. Konstantins Stefanopuls informēja prezidenti par ES komisāra Gintera Ferhoigena vizīti Grieķijā, kuras laikā pārrunātas aktualitātes, kas saistītas ar Grieķijas lomu pēc iespējamās paplašināšanās paziņošanas šā gada nogalē Kopenhāgenā. Pēc prezidentes sacītā, Latvija uzskata Grieķijas prezidentūru 2003.gada pirmajā pusē kā vēsturisku jaunajai Eiropai, jo šajā laikā varētu tikt sākts ratifikācijas process jaunajām ES dalībvalstīm.

Prezidente pauda cerību, ka jauno dalībvalstu vidū būs arī Latvija, kura aktīvi gatavojusies pabeigt sagatavošanās sarunas šā gada nogalē. Pārrunājot šībrīža problemātiskākos jautājumus Eiropas Savienībā, uzmanība pievērsta lauksaimniecības politikai. Grieķijas prezidents iepazīstināja ar savas valsts pieredzi pārejas perioda īstenošanā. Atzīmēta arī drošības un aizsardzības joma kā viena no būtiskām jomām, kurai arī būs svarīga loma, lai panāktu ES funkcionalitāti un efektivitāti. Grieķijas puse sacīja, ka savas prezidentūras laikā lielu uzmanību pievērsīs arī organizētās noziedzības apkarošanai, cīņai ar narkotiku izplatību un terorismu.

“Tikai visi kopā vienotā Eiropā mēs spēsim nodibināt tādu drošības tīklu, kas efektīvi varēs cīnīties ar noziedzību,” atzīmēja Grieķijas prezidents.

Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis informēja Grieķijas pārstāvjus par Latvijas iesaistīšanos miera nodrošināšanas operācijās un plānu terorisma apkarošanā. Viņš arī uzsvēra, ka Baltijas valstu ciešā sadarbība militārajā jomā stiprinās ES Ziemeļu dimensiju un dos nākotnē nopietnu ieguldījumu uzņēmējdarbības uzticības veicināšanā ilgtermiņa ieguldījumiem Latvijā.

Prezidente uzsvēra: jauno NATO dalībvalstu piemērs liecina, ka pēc iestāšanās NATO valstīs ir nopietni palielinājies investīciju apjoms.

Pēc sarunām tika parakstīti četri starpvalstu dokumenti: Nolīgums par jūras transportu, ko parakstīja Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis un Grieķijas ārlietu ministra vietnieks Anastasio Janicis, Dubultnodokļu konvencija, ko parakstīja Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis un Grieķijas ekonomikas ministrs Apostols Fotjalis, Līgums par klasificētās informācijas aizsardzību un Saprašanās memorands starp abu valstu aizsardzības ministrijām par sadarbību bruņojuma un aizsardzības tehnoloģiju jomā — šos dokumentus no Latvijas puses parakstīja aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, no Grieķijas puses aizsardzības ministrs Jans Papandoniu.

Pēc tam notika abu valstu prezidentu preses īssaiets. Grieķijas prezidents savā uzrunā uzsvēra Latvijas Valsts prezidentes lielo starptautisko aktivitāti, kas iegūta jau zinātnes jomā un plaši apliecināta pasaules akadēmiskajās aprindās. K.Stefanopuls tālāk teica, ka Grieķija sadarbojas ar visām trim Baltijas valstīm, atbalstot mūsu centienus iestāties ES un NATO, taču īpaši cieša šī sadarbība ir ar Latviju. Grieķijas prezidents pauda pārliecību par mūsu sarunu ar ES sekmīgu noslēgumu, arī sarežģītajā lauksaimniecības sadaļā, un izteica cerību, ka šī valsts vizīte, kurā Latvijas Valsts prezidenti pavada arī Latvijas uzņēmēju delegācija, sekmēs mūsu valstu ekonomiskos kontaktus. K.Stefanopuls uzsvēra arī Grieķijas un Latvijas ekonomiskās sadarbības nozīmīgumu un akcentēja šo sakaru tālākas padziļināšanas aktualitāti.

Latvijas Valsts prezidente apliecināja cieņu skaistajai Grieķijas dabai un Grieķijas zemei, kas ir Eiropas kultūras šūpulis. Tālāk Vaira Vīķe–Freiberga pateicās Grieķijai par atbalstu Latvijas virzībā uz ES un NATO. Viņa nosauca Grieķiju par galveno miera un stabilitātes garantu Dienvideiropā un uzsvēra Grieķijas vēsturisko misiju nākamā gada sākumā, tūdaļ pēc vēsturē lielākās ES paplašināšanās, uzņemoties prezidentūru šajā organizācijā. “Vienpadsmit gados kopš Latvijas neatkarības atgūšanas mūsu tauta ir smagi strādājusi, pārvarot piecdesmit okupācijas un totalitārā režīma gadu sekas,” tālāk teica V.Vīķe–Freiberga. “Pateicoties mūsu tautas pūlēm un skaidrajai mērķa apziņai, mēs tagad varam būt pārliecināti, ka jau nākamgad kļūsim ES un NATO dalībvalsts.”

“LV” jautājums Latvijas un Grieķijas prezidentiem: — Kādas jūs iztēlojaties mūsu valstu divpusējās attiecības pēc tam, kad, kā mēs ceram, arī Latvija būs kļuvusi par ES un NATO dalībvalsti?

K.Stefanopuls: — Mēs arī ceram, ka Latvija jau pavisam drīz būs ES un NATO dalībvalsts. Taču mūsu valstīm jau tagad ir teicamas attiecības. Domājot par šo tuvo nākotni, es gribu īpaši uzsvērt mūsu sadarbības padziļināšanos kultūras jomā. Tieši kultūras sakari vislabāk veicina saprašanos starp tautām. Taču mēs cenšamies paplašināt sadarbību arī ekonomikā un militārajā jomā.

V.Vīķe–Freiberga: — Attiecības starp mūsu valstīm jau tagad ir teicamas. Par mūsu intensīvajām politiskajām attiecībām liecina vispirms jau biežā vizīšu apmaiņa, arī visaugstākajā līmenī. Mūsu sadarbību būtiski sekmēs arī četri nule noslēgtie starpvalstu līgumi. Es varu arī pievienoties prezidenta Stafanopula kunga viedoklim: arī fakts, ka mēs neesam kaimiņi, sekmē situāciju, kad Latvijai un Grieķijai nav nekādu savstarpēju problēmu. Ir tikai draudzība un sadarbība, kas nākotnē kļūs vēl ciešāka un dziļāka.

Dienas vidū Latvijas Valsts prezidente tikās ar Grieķijas Republikas premjerministru Kostu Simiti.

Premjers interesējās par to, kā Grieķija kā prezidētājvalsts ES 2003.gada pirmajā pusē varētu palīdzēt Latvijai. Prezidente uzsvēra, ka Latvijā līdz iestāšanās sarunu noslēgumam ļoti nopietna uzmanība tiks pievērsta lauksaimniecības politikas jautājumiem jaunajā Eiropā, un izteica pieņēmumu, ka arī pēc uzaicināšanas ES lauksaimniecības jautājumi Eiropas Savienībā būs aktualitāte. Viņa atzīmēja, ka Latvija vēlas ciešu dialogu starp kandidātvalstīm un dalībvalstīm lauksaimniecības politikas jautājumos, un nevar pieņemt, ka Latvijai būtu iespējas ražot mazāk produkcijas, nekā tas nepieciešams savas valsts iedzīvotāju vajadzībām. Premjerministrs atzīmēja, ka Grieķija savas prezidentūras laikā pievērsīs uzmanību ES reformu evolūcijai, lai padarītu lēmumu pieņemšanu ES efektīvu arī pēc jaunu dalībvalstu uzņemšanas.

Abas puses pārrunāja jautājumus, kas saistās ar lēmumu pieņemšanas procesu Eiropas Savienībā. Prezidente augstu novērtēja Eiropas Konventa lomu jaunās Eiropas svarīgu lēmumu pieņemšanā, uzsverot, ka, pēc Latvijas domām, katras valsts balsij jābūt sadzirdamai Konventā, jo lēmumi, kas tiks pieņemti jaunajā Eiropā, ietekmēs ikvienu dalībvalsti.

“Ikvienai mazai vai lielai dalībvalstij ir jābūt vienādi sadzirdamai Eiropas Konventā,” sacīja prezidente.

Pārrunājot Eiropas drošības jautājumus, prezidente uzsvēra, ka Latvija arvien aktīvāk piedalās miera nodrošināšanas pasākumos Eiropā un citur pasaulē. Viņa informēja par Latvijas lēmumu nosūtīt kareivjus uz Kirgizstānu miera nodrošināšanas operācijās NATO ietvaros un uzsvēra, ka Baltijas valstu uzņemšana tikai sekmēs drošu Eiropu.

Premjerministrs uzsvēra, ka Grieķija vēlas redzēt paplašinātu Eiropu gan ES, gan NATO ietvaros.

“Jo vairāk valstu tiks uzņemts NATO,” sacīja K.Simitis, “jo, pēc mūsu domām, drošāks būs Eiropas kontinents.”

V.Vīķe-Freiberga un K.Simitis atzīmēja, ka abu valstu prioritāte šobrīd ir — veicināt uzņēmējdarbības sakarus. Abas puses bija vienisprātis, ka jāmeklē jauni, radoši veidi, kā ieinteresēt abu pušu uzņēmējus savstarpējai sadarbībai.

Prezidente uzsvēra, ka nopietna loma abu valstu un tautu tuvināšanā ir kultūrai, tāpēc pauda cerību, ka šī valsts vizīte būs stimuls, lai sakari starp Latvijas Universitāti un Grieķijas partneriem tiktu izvērsti, un pauda gandarījumu, ka LU Hellēnistikas centrs ir uzsācis sekmīgu sadarbību ar Grieķiju. V.Vīķe-Freiberga pauda interesi, lai modernā grieķu literatūra plašāk tiktu tulkota latviešu valodā. Arī premjers K.Simitis norādīja, ka būtu gandarīts, ja izdotos kāds projekts, tulkojot latviešu literātus grieķiski.

Pārrunāti arī citi jautājumi, kas saistās ar Balkānu reģiona šodienas situāciju un nākotnes attīstību.

Pēc viņu sarunas notika Latvijas Valsts prezidentes un Grieķijas premjerministra preses īssaiets. Arī K.Simitis apliecināja Grieķijas atbalstu Latvijas virzībai uz ES un NATO, paužot simtprocentīgu pārliecību, ka Latvija jau drīz kļūs ES dalībvalsts.

Latvijas Valsts prezidente uzsvēra šīs vizītes nozīmīgumu, galvenokārt integrācijas ES un NATO kontekstā. “Es Grieķiju redzu kā Latvijas ļoti svarīgu partneri un sabiedroto Eiropā, kurā vairs nebūs dalījuma līniju. Ne starp Rietumiem un Austrumiem vai Ziemeļiem un Dienvidiem, ne starp bagātajām un nabagajām valstīm,” teica V.Vīķe–Freiberga, paužot pārliecību par visu valstu sekmīgu attīstību vienotajā Eiropā. Tālāk Valsts prezidente uzsvēra NATO īpašo nozīmi Latvijas drošības garantēšanai. “Mums ir ļoti svarīgs NATO drošības lietussargs Latvijas ļoti sarežģītās ģeopolitiskās situācijas dēļ,” teica V.Vīķe–Freiberga, atgādinot, ka mūsu zeme vēstures gaitā ne reizi vien pakļauta politisko lielvaru okupācijai. Savukārt NATO jau pusgadsimtu bijis galvenais miera un stabilitātes garants Eiropā. Valsts prezidente uzsvēra, ka Latvija grib ne vien saņemt drošību un stabilitāti, bet arī dot savu ieguldījumu miera un stabilitātes nodrošināšanā. Tāpēc Latvija sūta savus karavīrus piedalīties starptautiskajās miera spēku operācijās Balkānos. Valsts prezidente savas uzrunas izskaņā pauda pārliecību, ka arī Grieķija dos nozīmīgu ieguldījumu Eiropas Savienības un NATO paplašināšanā un ka Latvija ar optimismu sagaida ES dalībvalstu vadītāju Kopenhāgenas apspriedi decembrī.

“LV” jautājums: — Prezidentes kundze, premjerministra kungs! Kā jūs vērtējat četrus šodien parakstītos starpvalstu dokumentus? Ko tie nozīmē abu valstu turpmākajām attiecībām?

K.Simitis: — Šie līgumi būs labs ietvars mūsu valstu turpmākajai sadarbībai. Protams, šie līgumi nevar uzreiz izmainīt mūsu sadarbības apjomu un formu, bet tie ir labs pamats abu valstu turpmākās sadarbības attīstībai. Galvenais tagad ir atrast labākos veidus, kā šos līgumus izmantot mūsu sadarbības padziļināšanai nākotnē.

V.Vīķe–Freiberga: — Es pievienojos premjerministra viedoklim. Šie līgumi ir nozīmīgi tieši mūsu sadarbības padziļināšanai. Es arī gribētu uzsvērt lielo darbu, kas ieguldīts šo līgumu sagatavošanā. Tāpēc ir jo svarīgāk, lai tie tiktu maksimāli efektīvi izmantoti turpmāk.

Pēc oficiālajām sarunām ar Grieķijas prezidentu un premjerministru Vaira Vīķe–Freiberga un personas, kas viņu pavada, uzkāpa Akropoles kalnā un iepazinās ar vērienīgajiem Grieķijas senatnes pieminekļu restaurācijas darbiem.

Vēsturiskajā Akropoles kalnā V.Vīķe–Freiberga atbildēja īpaši uz Latvijas žurnālistu jautājumiem:

— Nākamā gada pirmajā pusē Grieķija būs ES prezidējošā valsts. Ko Latvija cer sagaidīt no Grieķijas?

V.Vīķe–Freiberga: — Lai turpinātos ES paplašināšanās process bez šķēršļiem un bez aizķeršanās. Grieķijas prezidents un premjerministrs apliecināja, ka Grieķija atbalsta paplašināšanās procesu. Viņi darīs visu, kas ir viņu spēkos, lai šis process varētu netraucēti virzīties uz priekšu. Viņi ir gatavi pārņemt no Dānijas prezidentūras visus jautājumus, kas vēl eventuāli nebūtu atrisināti. Bet viņi, protams, cer, ka Dānija savas prezidentūras laikā tiks uz priekšu, cik vien tālu iespējams, un ka paredzētie termiņi tiks ievēroti. Bet, ja kas būs atlicis vai sarežģījies, grieķi ir gatavi ar pilnu enerģiju ķerties tam klāt un rūpēties, lai viņu prezidentūras laikā tiktu parakstīti pievienošanās līgumi.

— Vai tikpat aktīvi Grieķija atbalsta Latvijas vēlmi iestāties NATO?

V.Vīķe–Freiberga: — Jā, viņi atbalsta. Kā zināms, šobrīd neviena valsts vēl formāli nevar savu balsojumu paziņot, bet savu atbalstu grieķi pauduši jau ilgā laika periodā un nepārprotami. Viņi ļoti labi izprot Baltijas valstu situāciju un arī novērtē to, ka Baltijas valstu pievienošanās tikai nostiprinās drošības telpu visā Eiropā. Un tas ir arī viņu interesēs — iegūt šo drošības areāla paplašināšanos. Īpaši kā zemei reģionā, kur bijušas un vēl turpinās grūtības.

“LV” jautājums: — Prezidentes kundze, preses īssaieta laikā man radās iespaids, ka jums ar Grieķijas prezidentu Konstantinu Stefanopulu izveidojies ļoti labs psiholoģiskais kontakts. Kāda bija gaisotne jūsu sarunu laikā?

Foto: A.F.I. Oficiālās sagaidīšanas laikā Atēnās 27.martā: Grieķijas prezidents Konstantins Stefanopuls un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga; Grieķijas premjers Kosta Simitis un mūsu Valsts prezidente

V.Vīķe–Freiberga: — Ļoti draudzīga! Grieķijas prezidents lieliski izprot Baltijas valstu centienus, un man šķiet un es arī ceru, ka viņš jūt īpašu draudzību pret Latviju. Viņa 2000. gada vizītes rezultātā Latvijā, konkrēti mūsu Latvijas Universitātē, radās interese par hellēnistiku, un šī vēsts viņu ļoti iepriecināja. Arī Grieķijas premjerministrs izteica vēlmi paplašināt un aktivizēt mūsu kultūras apmaiņu. Iekļaujot, piemēram, kādu latviešu literatūras darbu tulkošanu latviešu valodā. Mēs runājām par mācību spēku apmaiņu universitātēs. Es ceru, ka to varētu īstenot jau drīzā nākotnē.

Pievakarē Latvijas Valsts prezidente ieradās Atēnu Zinātņu akadēmijā, kur notika viņas priekšlasījums “Eiropas civilizācijas dimensijas: pagātne, tagadne, nākotne”.

Diena beidzās ar Grieķijas prezidenta rīkotām valsts vakariņām par godu Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freiberga kungam. Vakariņu laikā Latvijas Valsts prezidente un Grieķijas prezidents apmainījās ar uzrunām.

Par Grieķijas īpaši draudzīgo attieksmi pret Latviju un vizītes silto gaisotni liecina sagaidīšana. Otrdien, 26. martā, Latvijas Valsts prezidentes lidmašīnai ielidojot Grieķijas gaisa telpā, to sagaidīja un līdz Atēnu Starptautiskajai lidostai pavadīja divi Grieķijas gaisa spēku “F–16” iznīcinātāji. (Iepriekšējo reizi Latvijas Valsts prezidente tā tika pagodināta 2000. gada septembrī, ierodoties valsts vizītē Norvēģijā.)

Nelaimīgas sakritības dēļ tieši vizītes sākuma dienās notiek Grieķijas žurnālistu streiks, prasot atalgojuma uzlabošanu un dažus organizatoriskus pārkārtojumus žurnālistu darbā. Sakarā ar to trešdien, 28. martā, neiznāca daudzi Grieķijas laikraksti. Taču grieķu kolēģi, kas tomēr bija atnākuši uz abu prezidentu preses konferenci, apliecināja, ka Latvijas Valsts prezidentes vizīte tiks atspoguļota piektdienas laikrakstos. Vizītes norisi dokumentēja arī Grieķijas valsts televīzija, kas savu videomateriālu piegādā arī privātajiem televīzijas kanāliem.

Latvijas Valsts prezidente arī parakstīja starptautisko prezidentu aicinājumu par olimpisko pamieru, atjaunojot senseno vēsturisko tradīciju, lai olimpiādes laikā tiktu pārtraukti kari un militārie konflikti. Šo Grieķijas iniciēto aicinājumu jau parakstījuši Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis, Lietuvas prezidents Valds Adamkus un vēl citi, protams, arī Grieķijas prezidents Konstantins Stefanopuls. Tagad šiem valstsvīriem pievienojusies arī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga.

Jānis Ūdris, “Latvijas Vēstneša”  speciālkorespondents Valsts prezidentes valsts vizītē Grieķijā

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Kopīgā sarunā: prezidents Konstantins Stefanopuls, Imants Freibergs un Vaira Vīķe–Freiberga

Tosts par godu Grieķijas prezidenta Konstantina Stefanopula sniegtajām vakariņām 2002. gada 27.martā

Augsti godātais prezidenta kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks un liels gods šajās dienās uzturēties valsts vizītē jūsu skaistajā, viesmīlīgajā un katram patiesam eiropietim tik tuvā zemē.

Latvijas valsts vizīte Grieķijā, kas ir atbildes vizīte Grieķijas prezidenta Konstantina Stefanopula valsts vizītei Latvijā 2000. gada 8.—11. oktobrī, mums skaidri norāda uz jaunās Eiropas aprisēm. 21. gadsimtā mēs kopīgām pūlēm Eiropu veidojam par reģionu, kura tautas vieno uzticība kopīgajām vērtībām un bagātina mūsu atšķirīgās pieredzes un tradīcijas.

Tas, kas Eiropā ilgstoši ir bijis par avotu nesaskaņām un konfliktiem, 21. gadsimtā var kļūt par garantu mūsu kopīgā mērķa sasniegšanai. Eiropas spēks ir dažādībā. Mūsu kopīgajās interesēs ir padziļināt zināšanas vienai tautai par otru un, šīs zināšanas izmantojot, izvērst sadarbību visdažādākajās jomās.

Debess pušu virzieni ir atguvuši savu pirmatnējo — ģeogrāfisko — nozīmi, pavisam drīz tie vairs nebūs politiski un ekonomiski stereotipi. Jau tagad mēs redzam, ka Eiropā dalījumam Austrumos — Rietumos, Dienvidos —Ziemeļos nav attaisnojuma. Paplašinātajā Eiropā tiks izlīdzināta pagātnes vēsturiskā netaisnīguma nasta, pavisam drīz mēs varēsim līdzvērtīgi un kopā strādāt, lai sasniegtu to, pēc kā alkst Eiropa un tās tautas, — mieru, stabilitāti un labklājību.

Jau tagad katra no mūsu valstīm sniedz savu ieguldījumu miera un stabilitātes nodrošināšanā reģionā. Mēs novērtējam Grieķijas ieguldījumu un stabilizējošo lomu Balkānu reģiona atjaunošanā. Arī Latvija ar dalību NATO vadītajās miera operācijās Balkānos kopš 1996. gada ir sniegusi un turpinās sniegt savu artavu šī nemieru plosītā Eiropas reģiona atjaunošanā.

Laikā pēc 11. septembra, kad mūsu vērtību lielākais drauds ir starptautiskais terorisms, mēs nevaram atļauties pārāk zemu novērtēt sabiedrotā jēdzienu. Latvija, vēl nebūdama NATO dalībvalsts, sevi ir attaisnojusi kā laba sabiedrotā. Trīs Baltijas valstis savā sadarbībā ir izkopušas augstu sadarbības un racionālu resursu izmantošanas kultūru. Mūsu vienības piedalīsies NATO vadītajās ilgstošā miera operācijās Afganistānā.

Latvija ir pateicīga par Grieķijas atbalstu NATO paplašināšanās procesam. Latvijas panākumus aizsardzības struktūru veidošanā atzinīgi novērtē NATO dalībvalstis. Trīs Baltijas valstis tiek minētas par vienām no drošākajām kandidātvalstīm, kas tiks uzaicinātas pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei šī gada beigās Prāgas sammitā.

2002. gads ir nozīmīgs gads Eiropas Savienības nākotnes veidošanā. Pirmām kārtām, mēs visi esam izaicinājuma priekšā piedalīties visvērienīgākajā ES paplašināšanās procesā. Esam ieinteresēti, lai šis process būtu dinamisks un auglīgs. Latvija iestāšanās sarunas uzsāka tikai 2000. gada sākumā, taču esam bijuši tik sekmīgi, ka ceram kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti jau 2004. gada sākumā.

Otrām kārtām, šogad sākās darbs Eiropas Konventā. Pirmo reizi arī Latvijai un pārējām ES kandidātvalstīm ir iespēja neierobežoti paust savu viedokli par ES nākotnes redzējumu. Ar prieku strādāsim kopā šajā un citos jautājumos, gaidāmajā Grieķijas Eiropas Savienības prezidentūrā nākamā gada sākumā.

Eiropas Savienības paplašināšanās procesa ieguvēji būsim mēs visi. Latvija jau tagad izbauda ES integrācijas procesa pozitīvos aspektus, jo tie ir kā katalizators Latvijas reformu procesā. Iekšzemes kopprodukta pieaugums 2001. gadā ir 7,7% apmērā. Inflācija ir viena no zemākajām Viduseiropas un Austrumeiropas reģionā. Arvien pieaug ārvalstu uzņēmēju uzticība Latvijas ekonomiskās izaugsmes perspektīvām.

Varam būt gandarīti par to, kā attīstās Latvijas un Grieķijas sadarbība. Šodien parakstītie starpvalstu līgumi norāda uz arvien pieaugošo interesi šo sadarbību izvērst un nostiprināt. Latviju interesē Grieķijas pieredze, integrējoties ES, un mēs vēlamies, lai abu valstu aizsardzības resoru starpā veidotos uzticības pilna sadarbība.

Uzskatu, ka Latvijas un Grieķijas ekonomiskās sadarbības iespējām ir ievērojams potenciāls nākotnē, tāpēc šajā vizītē mani pavada ekonomikas ministrs un uzņēmēju delegācija. Ar prieku var secināt, ka 2000. gada martā notika Latvijas un Grieķijas apvienotās komitejas ekonomiskās un tehnoloģiskās sadarbības pirmā tikšanās.

Izmantojot šo iespēju, es vēlos jums, prezidenta kungs, nodot sirsnīgus sveicienus no tiem jūsu draugiem Latvijā, ar kuriem jūs tikāties pirms diviem gadiem Latvijas Universitātē, Latvijas grieķu kopienā un Hellēnistikas centrā. Jūsu vizīte deva spēcīgu impulsu mūsu sadarbības aktivizēšanai un izvēršanai izglītības, kultūras, zinātnes un tūrisma jomā. Tā veicināja Latvijā interesi ne tikai par Grieķijas antīkās kultūras mantojumu, bet arī par iespējām apgūt grieķu valodu un attīstīt sadarbību starp dažādām mācību iestādēm.

Prezidenta kungs, šajā svinīgajā brīdī es vēlos paust jums dziļu pateicību par jūsu stingro un konsekvento atbalstu Latvijas un Grieķijas tautu partnerībai, kā arī vēsturiskajam Eiropas atkalapvienošanas procesam.

Dāmas un kungi!

Man ir prieks viesoties zemē, ar kuru Latviju vieno kopīgs mērķis, izpratne par kopīgi ejamo ceļu uz šo mērķi un daudz potenciālu iespēju atvieglot mērķa sasniegšanu, ko var sniegt divpusējās sadarbības augļi.

Atļaujiet man savā un Imanta Freiberga kunga vārdā novēlēt jums, prezidenta kungs, spēku un enerģiju darbā Grieķijas Republikas nākotnes vārdā. Par vēl ciešāku Latvijas un Grieķijas sadarbību! Par apvienotu, drošu un pārtikušu Eiropas nākotni!

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Akropoles kalnā

Uzruna Atēnu pilsētas domē 2002.gada 28.martā

Ar patiesu prieku es savā un mana dzīvesbiedra Imanta Freiberga vārdā pateicos jums, pilsētas mēra kungs, par mūsu sirsnīgo uzņemšanu šeit, jūsu brīnišķīgajā pilsētā Atēnās. Es augstu vērtēju godu, ko jūs esat man parādījis šajā oficiālajā vizītē jūsu viesmīlīgajā pilsētā.

Lai gan šī ir mana pirmā oficiālā vizīte Grieķijā, man ir bijusi iespēja iepazīt jūsu zemi jau agrāk. Katra tikšanās un iespēja tuvāk iepazīt Grieķiju, izjust tās kultūru, tradīcijas, tās ikdienas dzīvi sagādā man patīkamu emocionālu pārdzīvojumu.

Atrodoties šeit, Grieķijas galvaspilsētā, ikviens var izjust milzīgā vēstures mantojuma klātbūtni. Šajā ziņā es vēlētos īpaši izcelt grieķu tautas tradīciju un garīgo vērtību saskarsmi.

Seno grieķu dziņa pēc pilnības visās dzīves un mākslas jomās ir radījusi vērtības, kuru nozīmīgumu nekad nevar novērtēt par augstu. No cilvēciskajām īpašībām prātu un izpratni grieķi ir vērtējuši visaugstāk, tas ir garants ceļā uz pilnību. Tajā pašā laikā šis process ir novedis arīpie atziņas — prast ieturēt samēru visās lietās, kas ir grieķiskās gudrības augstākais princips. Neskaitāmos mākslas darbos šis princips ir iemūžināts, bet vispilnīgāk tas izpaužas Atēnu Akropoles panteonā, kas sevī ietver vienkāršību, varenību un skaistumu vispilnīgākajā kombinācijā. Cauri gadu tūkstošiem tas apliecina vissmalkāko tehnisko aprēķinu un cilvēku garīgās iedvesmas sintēzi augstu ideālu vārdā. Bez lielām idejām un skaidriem ideāliem neko nevar sasniegt ne mākslā, ne politikā un valsts dzīvē.

Milzīgs ir seno hellēņu nopelns, radot un gluži vai līdz pilnībai attīstot vērtības mākslā, zinātnē un sabiedrības dzīvē. Apliecinājumu tam var skatīt granītā vai marmorā un lasīt grāmatās. Bet garīgo vērtību dvēseli cauri gadsimtiem uzturēt dzīvu var tikai tauta kopumā, kur katra paaudze ikreiz no jauna šos ideālus izjūt, atzīst, apgūst un nodod tālāk. Tas ir vitāli svarīgs process ikvienai tautai. Un ikvienai tautai ir arī sarežģīti laika posmi tās vēsturē, kad šo procesu uzturēšana ir neticami grūts uzdevums. Grieķu tauta ir neapstrīdams paraugs abiem — gan visaugstāko ideālu radīšanai, gan to iznešanai cauri laikam un vēstures līkločiem.

Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, apmainoties ar parakstītiem līgumiem ar Grieķijas ekonomikas ministra vietnieku (augšējā attēlā); parakstot sadarbības līgumus ar Grieķijas ārlietu ministra vietnieku (apakšējā attēlā)

Runājot kopsakarībās, šinī nozīmīgajā un skaistajā vietā ar lepnumu es gribu atzīmēt arī latviešu tautas gara vērtību apliecinājumu — Latvju dainas, kas līdzīgā veidā, bet citā formā cauri gadu simtiem pauž tautas gudrību un ideālus. Tā ir gandrīz unikāla izpausmes forma— raksturīga mūsu tautai, kas nu jau kļūst aizvien plašāk iepazīta pasaulē.

Mūsu dienās Eiropā attiecības valstīs un sabiedrībā sakņojas vērtībās, kuras veidojušās Grieķijā pirms vairāk nekā diviem gadu tūkstošiem, pirmajās demokrātiskās pārvaldes formās. Tie ir ideāli, kuru pilnvērtīga īstenošana vienmēr ir prasījusi un prasīs nepārtrauktu darbu un centienus gan no valsts, gan no sabiedrības un katra indivīda.

Grieķu sabiedriskā dzīve vienmēr ir bijusi cieši saistīta ar aktīvu politisko dzīvi. Tādēļ es uzdrošinos apgalvot, ka vērtības, uz kurām balstās grieķu tradīcijas un dzīvesveids, ir pamatā gan cilvēku sadzīvē, gan valsts politikā un starpvalstu attiecībās.

Vakar man bija tas gods, uzstājoties Atēnu akadēmijā, dalīties domās par nākotnes Eiropas redzējumu. Domāju, ka mūsu tautām ir labs pamats un arī iespējas aktīvi līdzdarboties Eiropas nākotnes veidošanā.

Mūsu dziļās saknes, mūsu kultūras mantojums ir tas, kas garantē nacionālo identitāšu saglabāšanu nākotnes Eiropā. Tieši šī tautu kultūras dziļā un emocionālā dimensija kļūst aizvien nozīmīgāka vienotībai un saskaņai ne tikai Eiropā, bet arī visas pasaules mērogā.

Grieķija ir arī Olimpisko spēļu dzimtene. Jūsu pilsētā 1896.gadā notika pirmās moderno laiku Olimpiskās spēles.

2004.gada Olimpiskās spēles Atēnās tiek gaidītas ar īpašu pacēlumu. Es apsveicu Grieķijas attieksmi pret Olimpisko spēļu ideāliem, kas saistās ar Kultūras olimpiādi un Grieķijas starptautisko iniciatīvu veicināt mieru un savstarpējo saprašanos ar olimpiskā pamiera stingru ievērošanu un kas saskan ar grieķu tradīcijām seno Olimpisko spēļu laikā jau 9.gadsimtā p.m.ē. Latvija ir to valstu starpā, kas pievienojas šim aicinājumam.

Es vēlreiz pateicos par godu, ko jūs esat man parādījuši. Atēnu pilsētas zelta medaļa man būs ļoti nozīmīgs atgādinājums par vērtībām, kas vieno mūsu tautas, un par šo vizīti. Novēlu jums labu veiksmi un izturību jūsu svarīgajā darbā. Lai daudzie gadi, kas veido mūsu nākotni, arī turpmāk nes nerietošu slavu un labklājību Atēnām un atēniešiem.

Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim” no Atēnām