Aizvakar, 26. martā, grupa Latvijas žurnālistu bija aicināti uz Viļņu, lai preses konferencē gūtu informāciju par gatavošanos Lietuvas dienām Latvijā. Preses konferencē piedalījās Lietuvas saimniecības viceministrs Gedimins Miškinis un citas oficiālas personas, kas līdzdarbojas Lietuvas dienu Latvijā sagatavošanā.

Iecere, ka nepieciešams pievērst plašākas sabiedrības uzmanību divu brāļu tautu un abu kaimiņvalstu saimniecisko un kultūras saikņu attīstībai, pirms vairāk nekā gada radās Lietuvas vēstniekam Latvijā Petram Vaitiekūnam. Nu jau ir tiktāl, ka iezīmējušās pēdējos desmit gados vērienīgākā Lietuvas pasākuma Latvijā aprises.

Paredzēts, ka Lietuvas dienas Latvijā risināsies Rīgā no 22. līdz 25. maijam. To ietvaros Ķīpsalā durvis vērs izstāde “Lietuvas eksports 2002”, notiks divpusējie biznesa forumi “Veiksmīga kaimiņu sadarbība: tirdzniecības un investīciju attīstība starp Latviju un Lietuvu”. Lietuvas pusi forumā pārstāvēs lielveikalu tīkls “Vilniaus prekyba”, bet Latvijas — akciju sabiedrība “Dzintars”. Ir iecerēts, ka foruma darbā piedalīsies Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš un Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks, kā arī Latvijas ekonomikas ministrs un Lietuvas saimniecības ministrs.

Lietuvas dienās semināros notiks domu apmaiņa par jautājumiem, kas interesē abu valstu darījumu aprindas. Uzmanības degpunktā būs informācija par Latvijas muitas procedūrām un nodokļiem, par ārzemju kapitāla vadībiespējām Latvijā, par plaša patēriņa preču tirgus attīstības problēmām Latvijā un citiem jautājumiem.

Savukārt vienlaikus citā telpā seminārā tiks sniegta pieredze par ārzemju uzņēmēju darbību un biznesa attīstības iespējām Lietuvā. Īpaši tiks iztirzāts Baltijas valstu kopējo tranzīta procedūru līgums un citas iespējas, kā uzlabot Lietuvas un Latvijas robežšķērsošanas kārtību. Tiks runāts arī par ciparu tehnoloģiju attīstību Lietuvas un Latvijas rūpniecībā un par politiskām ierosmēm uz mūsdienīgām tehnoloģijām balstītas informācijas sabiedrības izveidē. Iecerēta domu apmaiņa arī par vairākiem citiem būtiskiem jautājumiem.

Kā pastāstīja Lietuvas vēstnieka Latvijā padomnieks tautsaimniecības jautājumos Ernests Grabažis, līdztekus saimniecisko jautājumu iztirzāšanai un kopdarbības paplašināšanai Lietuvas dienu laikā iecerēts sniegt plašu kultūras programmu, iepazīstinot Latvijas iedzīvotājus ar jaunākajām norisēm Lietuvas kultūras dzīvē. Turklāt to pat varot uzskatīt par vienu no šā vērienīgā pasākuma virsuzdevumiem.

Lietuvas dienu Latvijā atklāšanas sarīkojumā 22. maijā Lielajā ģildē spēlēs Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Lietuvas Nacionālās prēmijas laureāta profesora Joza Domarka vadībā. Solo priekšnesumus sniegs klavierduets — Nacionālās prēmijas laureāti Ruta un Zbigņevs Ibelhaupti.

Savukārt Fotogrāfijas muzejā durvis vērs lietuviešu autoru fotodarbu izstāde, apmeklētājiem būs iespēja aplūkot kolekciju “Pilsēta”. Vēl Lietuvas dienās Vecrīgā muzicēs Lietuvas Valsts pūtēju orķestris “Trimitas”, pilsētas klubos uzstāsies džeza sekstets D. Pulauska vadībā, spēlēs populārākās Lietuvas rokgrupas, Jaunajā Rīgas teātrī ar viesizrādi “Revidents” priekškaru vērs Viļņas Mazais teātris režisora Rima Tumina vadībā.

Līdzdalībai Lietuvas dienām Latvijā pieteikušies jau 108 Lietuvas dažādu nozaru uzņēmumi, turklāt pieteikumu skaits turpina augt. Domājams, ka kopumā Lietuvas dienās Latvijā no dienvidu kaimiņzemes ieradīsies vairāk nekā 1000 dalībnieku.

Turpceļā uz Viļņu Latvijas žurnālistiem bija iespēja tikties ar Saloču robežkontroles punkta atbildīgajām amatpersonām. Muitas punkta priekšnieks Avents Vingris pastāstīja, ka caurmērā diennaktī Saloču — Grenctāles robežkontroles punktu šķērso 1300 automašīnu, turklāt satiksmes plūsma ir nevienmērīga un iepriekš neparedzama. Būtībā kontroles punkts kravu apstrādē jau ir sasniedzis savu iespēju augstāko līmeni, lai to paceltu vēl augstāk, vajadzīga kontroles joslu paplašināšana un aprīkojuma modernizācija. Bet gaidāms, ka jau tuvākajā nākotnē, kad, iespējams, gan Lietuva, gan Latvija kļūs par Eiropas Savienības dalībvalstīm, robežkontroles punkta ļaudīm daudzi pašreizējie uzdevumi vairs nebūs jāveic.

Uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, cik laika robežkontrolētāji varētu ietaupīt, ja Latvijas pases jau tagad būtu mašīnlasāmas, tika saņemta atbilde, ka vismaz Saločos ieguvums nemaz nebūtu tik jūtams. Jo vairums pieaugušo ceļotāju robežkontroles punktu šķērsojot atkārtoti gada vai vairāku laikā. Un braucēju pases dati pilnībā datorā esot jāievada tikai pirmoreiz, pēc tam pietiekot uzsist pases numuru, lai datora atmiņa sniegtu visas pārējās ziņas. Cita lieta esot ar skolēniem un citiem jauniešiem, kas pasi saņēmuši nesen, tad datu ievadīšana tiešām paņemot vairāk laika. Daļa mašīnnenolasāmu pasu esot arī igauņiem.

Viens no Lietuvas dienu Latvijā dalībniekiem būs arī koncerns “Panevežio pienas”, mūsdienīgs piensaimniecības uzņēmums, kura ražojumus iecienījuši pircēji arī ārvalstīs, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs. Latvijas tirgū no uzņēmuma ražojumu kopapjoma nonāk mazāk nekā divi procenti produkcijas. Uzņēmuma komercdirektors Fēlikss Degutis teica, ka uz Latviju tiek vests piens, kefīrs, mājas graudainais biezpiens un brī siers — kārums našķumīļiem.

Interesanti tas, ka gandrīz visu Panevēžas piensaimnieku ražoto izstrādājumu izteiksmīgā un spilgtā iepakojuma dizains ir tapis Rīgā. Ne velti Latvijas Mākslas akadēmijā īpašā nodaļā jau gadiem tiek skoloti dizaineri. Nu šis pedagogu darbs rieš augļus arī aiz Latvijas robežām.

Andris Sproģis, “LV” nozaru virsredaktors