Ministru kabineta noteikumi Nr.118
Rīgā 2002.gada 12.martā (prot. Nr.11, 40.§)
Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti
Izdoti saskaņā ar
likuma “Par piesārņojumu” 12.panta otro daļu un
likuma “Par vides aizsardzību” 18.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kvalitātes normatīvus virszemes un pazemes ūdeņiem.
2. Pasākumi, kas veikti šo noteikumu prasību īstenošanai, nedrīkst tieši vai netieši palielināt ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojumu.
3. Ja uz vienu ūdenstilpi vai ūdensteci attiecas šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos noteikti atšķirīgi ūdens kvalitātes normatīvi, piemēro tos kvalitātes normatīvus, kuri nosaka stingrākas prasības.
II. Ūdens kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņiem
4. Ūdens kvalitātes normatīvi, kas nosaka īpaši bīstamu vielu (1.pielikums) un bīstamu vielu (2.pielikums) robežlielumus ūdenī, attiecas uz visiem virszemes ūdeņiem, to skaitā prioritārajiem zivju ūdeņiem, peldūdeņiem un dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem.
5. Piemērojot šo noteikumu 1. un 2.pielikumā noteiktos ūdens kvalitātes normatīvus, ņem vērā ietekmētās teritorijas paredzamo izmantošanas veidu, kā arī nepieciešamību novērst ūdens piesārņojumu ar šo noteikumu 1.pielikumā minētajām vielām un samazināt ūdens piesārņojumu ar šo noteikumu 2.pielikumā minētajām vielām.
6. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ne retāk kā reizi četros gados izvērtē šo noteikumu 2.pielikumā ietverto informāciju un, ja nepieciešams, papildina to, pamatojoties uz:
6.1. datiem par ķīmiskās vielas vai vielu grupas bīstamību ūdens videi un cilvēku veselībai;
6.2. ķīmisko vielu riska novērtējuma rezultātiem;
6.3. attiecīgās ķīmiskās vielas importēto, saražoto un izmantoto daudzumu, lietošanas vai uzglabāšanas apstākļiem;
6.4. fizisko un juridisko personu iesniegtiem pamatotiem ierosinājumiem un ekspertu atzinumu.
7. Par šo noteikumu 2.pielikumā ietvertās informācijas izvērtēšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē sabiedrību, vides aizsardzības un veselības aizsardzības valsts institūcijas, kā arī citas attiecīgās institūcijas.
III. Ūdens kvalitātes normatīvi prioritārajiem zivju ūdeņiem
8. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nosaka prioritāros zivju ūdeņus — saldūdeņus, kuros nepieciešams veikt ūdens aizsardzības vai ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus, lai nodrošinātu zivju populācijai labvēlīgus dzīves apstākļus. Prioritāro zivju ūdeņu sarakstu saskaņo ar Zemkopības ministriju. Sarakstu pārskata ne retāk kā reizi sešos gados.
9. Šīs nodaļas nosacījumi neattiecas uz dabiskiem vai mākslīgiem dīķiem, kurus izmanto intensīvai zivju audzēšanai.
10. Prioritāros zivju ūdeņus iedala:
10.1. lašveidīgo zivju ūdeņos, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt lašu (Salmo salar), taimiņu un strauta foreļu (Salmo trutta), alatu (Thymallus thymallus) un sīgu (Coregonus) eksistenci;
10.2. karpveidīgo zivju ūdeņos, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt karpu dzimtas (Cyprinidae) zivju, kā arī līdaku (Esox lucius), asaru (Perca fluviatilis) un zušu (Anguilla anguilla) eksistenci.
11. Lai kontrolētu prioritāro zivju ūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām, ūdens paraugus ņem 12 mēnešus vienā un tajā pašā vietā, ievērojot šo noteikumu 3.pielikumā noteikto paraugu ņemšanas biežumu. Prioritāro zivju ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja:
11.1. prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem parametriem — pH, BSP5, nejonizētais amonjaks, amonijs, nitrīti, kopējais brīvā hlora atlikums, cinks un varš —, atbilst 95 % paraugu. Ja paraugus ņem retāk nekā reizi mēnesī, minētajām prasībām jāatbilst visiem paraugiem;
11.2. prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem parametriem — temperatūra un izšķīdušais skābeklis —, atbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktais paraugu daudzums;
11.3. suspendēto vielu vidējā koncentrācija atbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām;
11.4. īpaši bīstamo vielu un bīstamo vielu koncentrācija nepārsniedz šo noteikumu 1. un 2.pielikumā noteiktos kvalitātes normatīvus;
11.5. nav apstākļu, kas rada kaitējumu zivju populācijai.
12. Nosakot šo noteikumu 11.punktā minēto paraugu daudzumu, neņem vērā paraugus, kuru neatbilstību izraisījuši plūdi vai citas dabas katastrofas.
13. Prioritāro zivju ūdeņu kvalitātes neatbilstība šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajiem kvalitātes normatīviem nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja neatbilstību izraisa augsnes sastāvā esošas vielas, kas dabisku procesu dēļ nonāk ūdeņos (turpmāk — dabiskā ūdeņu bagātināšanās).
IV. Ūdens kvalitātes normatīvi peldūdeņiem
14. Peldūdeņi ir normatīvajos aktos noteiktās peldvietas, kā arī ūdeņi, kuros peldēšanās nav aizliegta un kuri tradicionāli tiek izmantoti par peldvietām, izņemot ārstnieciskiem nolūkiem izmantotos ūdeņus un peldbaseinus.
15. Ūdens kvalitātes normatīvi peldūdeņiem noteikti šo noteikumu 4.pielikumā. Minētie normatīvi neattiecas uz peldvietām, kuras noteiktas Ministru kabineta 1998.gada 11.augusta noteikumu Nr.300 “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi” 1.pielikumā.
16. Lai kontrolētu peldūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām, ūdens paraugus ņem vienā un tajā pašā vietā, ievērojot šo noteikumu 4.pielikumā noteikto paraugu ņemšanas biežumu. Peldūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja:
16.1. šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem robežlielumiem atbilst 95 % paraugu;
16.2. šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem mērķlielumiem atbilst 90 % paraugu (80 % paraugu, analizējot kopējo koliformu un fekālo koliformu skaitu);
16.3. atlikušie paraugi, kas neatbilst kvalitātes normatīviem, atšķiras no tiem ne vairāk kā par 50 % (šis nosacījums neattiecas uz mikrobioloģiskajiem parametriem, pH un izšķīdušo skābekli);
16.4. kvalitātes normatīviem atbilst attiecīgo parametru vērtības tajos ūdens paraugos, kuri pēc neatbilstoša parauga konstatēšanas ņemti ar tādu laika intervālu, kas nodrošina datu statistisko ticamību.
17. Nosakot šo noteikumu 16.punktā minēto paraugu daudzumu, neņem vērā paraugus, kuru neatbilstību izraisījuši plūdi vai citas dabas katastrofas, vai neraksturīgi laikapstākļi.
18. Peldūdeņu neatbilstība šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem kvalitātes normatīviem nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja neatbilstību izraisa dabiskā ūdeņu bagātināšanās un ja šī neatbilstība nerada kaitējumu cilvēka veselībai.
V. Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem
19. Virszemes ūdeņus, kurus izmanto vai kurus paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei un kurus piegādā, izmantojot ūdensapgādes sistēmu (turpmāk — dzeramā ūdens ieguvei izmantojamie virszemes ūdeņi), iedala trīs kategorijās atbilstoši izmantotajām ūdens attīrīšanas metodēm:
19.1. A1 kategorija — izmantota vienkārša fizikāla attīrīšana un dezinfekcija;
19.2. A2 kategorija — izmantota fizikāla un ķīmiska attīrīšana un dezinfekcija;
19.3. A3 kategorija — izmantota intensīva fizikāla un ķīmiska attīrīšana, pastiprināta attīrīšana un dezinfekcija.
20. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamie virszemes ūdeņi atbilstoši iedalījumam šo noteikumu 19.punktā minētajās kategorijās norādīti šo noteikumu 5.pielikumā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ne retāk kā reizi četros gados izvērtē šo noteikumu 5.pielikumā ietverto informāciju.
21. Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem noteikti šo noteikumu 6.pielikumā. Kvalitātes normatīvus piemēro pirms ūdeņu attīrīšanas atbilstoši noteiktajai kategorijai.
22. Lai kontrolētu dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām, ūdens paraugus ņem vienā un tajā pašā vietā, ievērojot šo noteikumu 6.pielikumā noteikto paraugu ņemšanas biežumu. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja:
22.1. šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajiem robežlielumiem atbilst 95 % paraugu;
22.2. pārējām šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām prasībām atbilst 90 % paraugu;
22.3. atlikušie paraugi, kas neatbilst kvalitātes normatīviem, atšķiras no tiem ne vairāk kā par 50 % (šis nosacījums neattiecas uz mikrobioloģiskajiem parametriem, temperatūru, pH un izšķīdušo skābekli), bet tas nerada kaitējumu cilvēku veselībai;
22.4. kvalitātes normatīviem atbilst attiecīgo parametru vērtības tajos ūdens paraugos, kuri pēc neatbilstoša parauga konstatēšanas ņemti ar tādu laika intervālu, kas nodrošina datu statistisko ticamību.
23. Nosakot šo noteikumu 22.punktā minēto paraugu daudzumu, neņem vērā paraugus, kuru neatbilstību izraisījuši plūdi vai citas dabas katastrofas, vai neraksturīgi laikapstākļi.
24. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu neatbilstība šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajiem kvalitātes normatīviem nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja neatbilstību izraisa plūdi, cita dabas katastrofa vai dabiskā ūdeņu bagātināšanās un ja šī neatbilstība nerada kaitējumu cilvēka veselībai.
VI. Ūdens kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņiem, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei
25. Šo noteikumu 9.pielikumā noteiktos ūdens kvalitātes normatīvus piemēro pazemes ūdeņu horizontiem un to kompleksiem, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei un kuros vidējais ūdens ieguves apjoms pārsniedz 10 m3 dienā, kā arī pazemes ūdeņu horizontiem un to kompleksiem, kurus paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei.
26. Ja hlorīdu, sulfātu, elektriskās vadītspējas, dzelzs vai permanganāta indeksa kvalitātes normatīvi ir pārsniegti dabisku procesu dēļ, nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša emisija vai citas darbības, kas varētu izraisīt attiecīgo parametru vērtību palielināšanos konkrētajā ūdens horizontā vai to kompleksā.
VII. Ūdens kvalitātes monitorings
27. Latvijas Vides aģentūra nosaka konkrētas paraugu ņemšanas vietas, to attālumu līdz tuvākajai piesārņojošo vielu emisijas vietai un paraugu ņemšanas dziļumu īpaši bīstamo un bīstamo vielu un prioritāro zivju ūdeņu monitoringam. Sabiedrības veselības aģentūra nosaka paraugu ņemšanas vietas peldūdeņu monitoringam.
28. Šo noteikumu prasību izpildei nepieciešamās analīzes veic akreditētā laboratorijā. Laboratorijai ir tiesības izmantot citas testēšanas metodes, nekā noteikts šo noteikumu 3., 4., 8. un 9.pielikumā, ja attiecīgie Latvijas nacionālie standarti vai Latvijā adaptētie starptautiskie standarti paredz metožu maiņu un iegūtie rezultāti ir salīdzināmi ar rezultātiem, ko iegūst ar šo noteikumu 3., 4., 8. un 9.pielikumā minētajām testēšanas metodēm, un ja ar citu testēšanas metodi sasniedzama tikpat augsta noteikšanas robeža, precizitāte un pareizība, ņemot vērā, ka:
28.1. noteikšanas robeža ir mazākā nosakāmā vielas koncentrācija paraugā, ko var konstatēt, bet ne vienmēr var izteikt kā noteiktu vērtību;
28.2. precizitāte ir atšķirība starp neatkarīgu testu rezultātiem, kas veikti noteiktos apstākļos (gadījuma kļūda);
28.3. pareizība ir atšķirība starp liela skaita atkārtoto mērījumu vidējo vērtību un pieņemto references vērtību (sistemātiskā kļūda).
29. Operators, kas virszemes vai pazemes ūdeņos novada īpaši bīstamās vai bīstamās vielas, veic īpaši bīstamo un bīstamo vielu emisijas monitoringu. Monitoringu un kontroli veic saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”.
30. Vides valsts monitoringa vajadzībām reģionālā vides pārvalde apzina īpaši bīstamo vai bīstamo vielu emisijas ietekmētās teritorijas. Latvijas vides aģentūra apkopo savākto informāciju un ietekmētajās teritorijās kontrolē ūdeņu piesārņojumu ar īpaši bīstamajām un bīstamajām vielām, ievērojot Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumu Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” prasības.
31. Latvijas Vides aģentūra veic prioritāro zivju ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 3.pielikuma prasībām.
32. Ja monitoringa dati liecina, ka lašveidīgo zivju ūdeņos skābekļa koncentrācija ir mazāka par 6 mg/l, bet karpveidīgo zivju ūdeņos — mazāka par 4 mg/l, Latvijas Vides aģentūra un reģionālās vides pārvaldes noskaidro skābekļa koncentrācijas pazemināšanās iemeslus un veic pasākumus, lai novērstu kaitējumu zivju populācijai.
33. Ja monitoringa dati liecina, ka prioritāro zivju ūdeņu kvalitāte ir augstāka par šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām prasībām, Latvijas Vides aģentūrai ir tiesības samazināt paraugu ņemšanas biežumu. Ja Latvijas Vides aģentūra konstatē, ka konkrētus prioritāros zivju ūdeņus piesārņojums neietekmē vai nav apstākļu, kas varētu pasliktināt šo ūdeņu kvalitāti, tai ir tiesības uz diviem gadiem pārtraukt šādu ūdeņu paraugu ņemšanu.
34. Sabiedrības veselības aģentūra veic peldūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajām prasībām. Peldūdeņu kvalitātes kontroli veic Valsts sanitārā inspekcija.
35. Ūdens lietotājs, kas sagatavo dzeramo ūdeni un piegādā to patērētājiem, veic dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 6., 7. un 8.pielikumā noteiktajām prasībām.
36. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu paraugus ņem ūdens ņemšanas vietās pirms ūdens novadīšanas uz attīrīšanas iekārtām. Ūdens paraugu ņemšanai lietotie trauki, kā arī reaģenti un metodes, kas tiek izmantotas parauga daļas konservēšanai, paraugu transportēšana, uzglabāšana un konservēšana nedrīkst būtiski ietekmēt analīžu rezultātus. Analīzes veic pēc parauga izkāšanas caur stiepļu sietu, lai to atbrīvotu no peldošiem gružiem, tai skaitā koka un plastmasas gabaliem.
37. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu paraugu ņemšanas un analīžu biežums nedrīkst būt mazāks par šo noteikumu 7.pielikumā noteikto minimālo biežumu gadā. Paraugus ņem visu gadu ar vienādiem laika intervāliem, lai iegūtu pilnīgu informāciju par ūdeņu kvalitāti.
38. Ja monitoringa dati liecina, ka dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitāte atsevišķos parametros ir augstāka par šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām prasībām, Sabiedrības veselības aģentūrai ir tiesības atļaut operatoram attiecīgos paraugus ņemt retāk, nekā noteikts šo noteikumu 7.pielikumā.
39. Ūdens lietotājs, kas sagatavo dzeramo ūdeni un piegādā to patērētājiem, veic dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo pazemes ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 9.pielikumā noteiktajām prasībām un ūdens ieguves atradņu pases nosacījumiem.
40. Šo noteikumu 9.pielikuma 1.tabulā minēto parametru koncentrācijas noteikšanai lieto tādas testēšanas metodes, ar kurām sasniedzama tikpat augsta noteikšanas robeža, precizitāte un pareizība, kā minēts šo noteikumu 9.pielikuma 2.tabulā. Neatkarīgi no izmantotās testēšanas metodes jutības rezultātus norāda ar tādu pašu decimāldaļu skaitu kā šo noteikumu 9.pielikuma 1.tabulā.
VIII. Pasākumi piesārņojuma novēršanai
41. Ja monitoringa rezultāti vai citi dati liecina, ka kvalitātes normatīvi konkrētajā ūdenstilpē nav sasniegti vai netiks sasniegti plānotajos termiņos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzdod vides aizsardzības institūcijām:
41.1. izpētīt neatbilstības cēloņus;
41.2. pārskatīt attiecīgos nosacījumus, kuri ietverti atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai vai ūdens lietošanas atļaujā, samazinot noteiktos emisijas limitus;
41.3. pārskatīt monitoringa programmas un izdarīt tajās grozījumus;
41.4. veikt citus pasākumus, kas novērstu turpmāku ūdens kvalitātes pasliktināšanos un veicinātu tās uzlabošanos.
42. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neuzdod veikt šo noteikumu 41.punktā minētos pasākumus, ja neatbilstības cēloņi ir nepārvaramas varas apstākļi, tai skaitā lieli plūdi vai ilgstošs sausums.
43. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 17.pantam izstrādā:
43.1. rīcības programmu prioritāro zivju ūdeņu piesārņojuma samazināšanai un šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām atbilstošas kvalitātes nodrošināšanai;
43.2. rīcības programmu peldūdeņu piesārņojuma samazināšanai un kvalitātes nodrošināšanai atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajām prasībām.
IX. Informēšana
44. Lai par ūdens vides aizsardzību informētu sabiedrību, valsts un pašvaldību iestādes, Latvijas Vides aģentūra:
44.1. reizi divos gados sagatavo ziņojumu par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību, ietverot informāciju par šo noteikumu 13., 18. un 24.punktā noteikto prasību piemērošanu un attiecīgi veiktajiem pasākumiem;
44.2. pārskatā par Latvijas vides stāvokli katru gadu ietver informāciju par monitoringa rezultātiem saskaņā ar šo noteikumu 29., 30., 31., 34., 35. un 39.punktā noteiktajām prasībām;
44.3. nodrošina, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kas tiek sniegta Eiropas Savienības Komisijai saskaņā ar šo noteikumu 45.punktu.
45. Lai informētu Eiropas Savienības Komisiju, Latvijas Vides aģentūra:
45.1. vismaz reizi četros gados ziņo par grozījumiem šo noteikumu 1. un 2.pielikumā;
45.2. ziņo par prioritāro zivju ūdeņu un peldūdeņu noteikšanu un grozījumiem to sarakstos;
45.3. informē par šo noteikumu 13., 18., 24. un 42.punktā noteikto prasību piemērošanu un attiecīgi veiktajiem pasākumiem;
45.4. reizi trijos gados ziņo par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību un šo noteikumu izpildi, bet reizi gadā — par peldūdeņu aizsardzību. Ziņojumu par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību nosūta deviņu mēnešu laikā pēc attiecīgā kalendāra gada beigām, bet ziņojumu par peldūdeņu aizsardzību — pirms attiecīgā kalendāra gada beigām;
45.5. sniedz informāciju par šo noteikumu 43.punktā minētajām rīcības programmām:
45.5.1. pirmo reizi — sešu mēnešu laikā pēc to publicēšanas;
45.5.2. turpmāk aktualizētu informāciju — katru otro gadu līdz 30.jūnijam;
45.6. sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz informāciju par atbilstoši šo noteikumu VII nodaļas prasībām veiktā monitoringa rezultātiem;
45.7. sniedz informāciju par virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa metodēm.
46. Ja prioritārie zivju ūdeņi šķērso vai veido valsts robežu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc attiecīgās valsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas konsultējas ar attiecīgajām valstīm, lai noteiktu, kuriem ūdeņiem piemērojami šo noteikumu 3.pielikumā noteiktie kvalitātes normatīvi, un noteiktu to sasniegšanai nepieciešamos pasākumus.
47. Ja šajos noteikumos noteiktie kvalitātes normatīvi nav sasniegti vai plānotajos termiņos netiks sasniegti pārrobežas ūdeņos, reģionālā vides pārvalde informē Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroju, kas savukārt informē attiecīgās valstis.
X. Noslēguma jautājumi
48. Šo noteikumu III nodaļa, 16., 30., 31., 32., 33. un 34.punkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.
49. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā un līdz 2004.gada 1.janvārim iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā šo noteikumu 43.punktā minētās rīcības programmas.
50. Šo noteikumu 44.3.apakšpunkts un 45.punkts stājas spēkā ar īpašiem noteikumiem.
Ministru prezidents A.Bērziņš
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 4.aprīli.
1.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Robežlielumi īpaši bīstamajām vielām virszemes ūdeņos
Nr. |
CAS |
Vielas nosaukums |
Robežlielums (1), µg/l |
|
p.k. |
numurs |
sālsūdeņos |
saldūdeņos |
|
1. |
107-06-2 |
1,2-dihloretāns |
10 |
10 |
2. |
120-82-1 |
1,2,4-trihlorbenzols |
0,4 |
0,4 |
3. |
309-00-2 |
aldrīns |
0,01 |
0,01 |
4. |
50-29-3 |
dihlordifeniltrihloretāns (DDT) |
0,002 |
0,002 |
(dihlordifenildihloretāns (DDD) un |
||||
dihlordifenildihloretilēns (DDE)) |
||||
5. |
60-57-1 |
dieldrīns |
0,01 |
0,01 |
6. |
— |
dzīvsudrabs un tā savienojumi |
0,3 (2) |
1,0 |
7. |
772-20-8 |
endrīns |
0,005 |
0,005 |
8. |
87-68-3 |
heksahlorbutadiēns jeb perhlorbutadiēns |
0,1 |
0,1 |
9. |
118-74-1 |
heksahlorbenzols |
0,03 |
0,03 |
10. |
608-73-1 |
heksahlorcikloheksāns (visi izomēri) |
0,01 |
0,01 |
11. |
67-66-3 |
hloroforms |
12 |
12 |
12. |
465-73-6 |
izodrīns |
0,005 |
0,005 |
13. |
— |
kadmijs un tā savienojumi |
2,5 |
5 |
14. |
127-18-4 |
perhloretilēns jeb tetrahloretilēns |
10 |
10 |
15. |
87-86-5 |
pentahlorfenols |
2 |
2 |
16. |
56-23-5 |
tetrahlorogleklis jeb tetrahlormetāns |
12 |
12 |
17. |
79-01-6 |
trihloretilēns |
10 |
10 |
18. |
— |
trihlorbenzols, tehnisks maisījums |
0,4 |
0,4 |
Piezīmes.
(1) Tabulā norādīta maksimāli pieļaujamā koncentrācija vidēji gadā.
(2) Pārejas ūdeņiem robežlielums ir 0,5 µg/l.
Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
2.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Robežlielumi bīstamajām vielām virszemes ūdeņos
Nr. |
CAS |
Vielas nosaukums |
Robežlielums (1), µg/l |
|
p.k. |
numurs |
sālsūdeņos |
saldūdeņos |
|
I. Metāli un citas vielas |
||||
1. |
— |
arsēns un tā savienojumi |
36 |
150 |
2. |
— |
cinks un tā savienojumi |
81 |
120 |
3. |
— |
hroms un tā savienojumi |
50 |
11 |
4. |
— |
niķelis un tā savienojumi |
8,2 |
52 |
5. |
— |
svins un tā savienojumi |
8,1 |
2,5 |
6. |
— |
varš un tā savienojumi |
3,1 |
9,0 |
II. Organiskās vielas |
||||
7. |
75-35-4 |
1,1-dihloretilēns |
100 |
100 |
8. |
94-75-7 |
2,4-dihlorfenoksietiķskābe |
10 |
10 |
9. |
107-05-1 |
3-hlorpropēns |
100 |
100 |
10. |
107-13-1 |
akrilonitrils |
8 |
8 |
11. |
1912-224-9 |
atrazīns |
1 |
1 |
12. |
109-89-7 |
dietilamīns |
100 |
100 |
13. |
95-50-1 |
1,2-dihlorbenzols |
||
541-73-1 |
1,3-dihlorbenzols |
10 |
10 |
|
106-46-7 |
1,4- dihlorbenzols |
|||
14. |
75-09-2 |
dihlormetāns |
10 |
10 |
15. |
124-40-3 |
dimetilamīns |
10 |
10 |
16. |
60-51-5 |
dimetoāts jeb rogors |
1 |
1 |
17. |
106-89-8 |
epihlorhidrīns |
100 |
100 |
18. |
122-14-5 |
fenitrotions |
0,01 |
0,01 |
19. |
— |
fenoli (fenolu indekss) |
300 |
300 |
20. |
50-00-0 |
formaldehīds |
95000 |
95000 |
21. |
67-72-1 |
heksahloretāns |
10 |
10 |
22. |
95-51-2 |
2-hloranilīns |
||
108-42-9 |
3-hloranilīns |
10 |
10 |
|
106-47-8 |
4-hloranilīns |
|||
23. |
108-90-7 |
hlorbenzols |
1 |
1 |
24. |
— |
hlornaftalīni, tehniskais maisījums |
0,01 |
0,01 |
25. |
330-55-2 |
linurons |
1 |
1 |
26. |
121-75-5 |
malations |
0,01 |
0,01 |
27. |
91-20-3 |
naftalīns |
1,2 |
1,2 |
28. |
— |
alvas organiskie savienojumi |
0,01 |
0,01 |
(izteikti kā alva) |
||||
29. |
— |
polihlorbifenili (PHB) |
0,01 |
0,01 |
30. |
122-34-9 |
simazīns |
1 |
1 |
31. |
126-73-8 |
tributilfosfāts |
100 |
100 |
32. |
1582-09-8 |
trifluralīns |
0,1 |
0,1 |
33. |
71-55-6 |
1,1,1- trihloretāns |
100 |
100 |
79-00-5 |
1,1,2- trihloretāns |
|||
34. |
95-95-4 |
2,4,5-trihlorfenols |
1 |
1 |
933-78-8 |
2,3,5-trihlorfenols |
|||
88-06-2 |
2,4,6- trihlorfenols |
|||
III. Naftas produkti |
||||
35. |
— |
monoaromātiskie ogļūdeņraži |
10 |
10 |
(benzols, toluols, etilbenzols, ksiloli) |
||||
ar summāro rādītāju BTEX |
||||
36. |
— |
necikliskie naftas ogļūdeņraži |
100 |
100 |
37. |
— |
poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO) |
0,001 |
0,001 |
Piezīme.
(1) Tabulā norādīta maksimāli pieļaujamā koncentrācija vidēji gadā.
Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
3.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Ūdens kvalitātes normatīvi prioritārajiem zivju ūdeņiem
Nr. |
Parametrs/ mērvienība |
Lašveidīgo zivju ūdeņi |
Karpveidīgo zivju ūdeņi |
Testēšanas metode |
Mazākais paraugu |
||
p.k. |
mērķlielums |
robežlielums |
mērķlielums |
robežlielums |
ņemšanas biežums |
||
1. |
Amonija joni (mg/l NH4-) |
² 0,03 |
² 0,78(1) |
² 0,16 |
² 0,78(1) |
— spektrofotometrija |
|
— destilēšana un titrimetrija |
|||||||
— plūsmas analīze |
|||||||
2. |
Bioloģiskais skābekļa patēriņš BSP5 |
² 2 |
² 4 |
piecu dienu inkubācijas metode |
|||
(mg/l O2) |
LVS EN 1899-1,2:1998 (skābekli |
||||||
nosaka ar Vinklera metodi vai |
|||||||
elektroķīmiski) |
|||||||
3. |
Cinks (mg/l Zn) |
² 0,3 |
² 1,0 |
atomu absorbcijas |
reizi mēnesī |
||
spektrofotometrija |
|||||||
4. |
Fenoli (fenolu indekss) |
0,005 |
0,005 |
— spektrofotometrija |
|||
(mg/l C6H5OH) |
— plūsmas analīze |
||||||
5. |
Izšķīdušais skābeklis (mg/l O2) |
50 % ³ 9 |
50 % ³ 9 |
50 % ³ 8 |
50 % ³ 7 |
— Vinklera metode |
reizi mēnesī vismaz |
100 % ³ 7 |
100 % ³ 5 |
— elektroķīmiskā metode |
viens paraugs, kas |
||||
norāda dienas zemāko |
|||||||
O2 koncentrāciju |
|||||||
(jāņem līdz plkst. |
|||||||
12.00 dienā). Ja |
|||||||
iespējamas lielas |
|||||||
svārstības, jāņem vis- |
|||||||
maz 2 paraugi dienā |
|||||||
6. |
Kopējais brīvais hlors (mg/l HOCl) |
² 0,005(2) |
² 0,005(2) |
DPD metode (ar dietil- |
reizi mēnesī |
||
p-fenilēndiamīnu) |
|||||||
7. |
Kopējais fosfors (mg/l P) |
² 0,065 |
² 0,100 |
1) spektrofotometrija |
|||
2) plūsmas analīze |
|||||||
8. |
Naftas ogļūdeņraži |
(3) |
(3) |
— vizuāla pārbaude |
reizi mēnesī(4) |
||
— gāzu hromatogrāfija |
|||||||
— infrasarkanā spektrofotometrija |
|||||||
9. |
Nejonizētais amonjaks (mg/l NH3) |
² 0,005 |
² 0,025(5) |
² 0,005 |
² 0,025(5) |
aprēķina no amonija jonu |
reizi mēnesī |
koncentrācijas, ņemot vērā pH |
|||||||
līmeni un temperatūru |
|||||||
10. |
Nitrītjoni (mg/l NO2-) |
² 0,01 |
² 0,03 |
— spektrofotometrija |
|||
— šķidruma hromatogrāfija |
|||||||
— plūsmas analīze |
|||||||
11. |
pH (pH vienības) |
6–9(0), (6) |
6–9(0), (6) |
elektroķīmiskā metode ar pH metru |
reizi mēnesī |
||
12. |
Suspendētas vielas (mg/l) |
² 25(0), (7) |
² 25(0), (7) |
filtrēšana caur stikla šķiedras |
|||
filtru LVS EN 872:1996 |
|||||||
13. |
Temperatūra (°C) |
(8) |
(8) |
termometrija |
reizi nedēļā, līdz |
||
plkst.12.00 dienā |
|||||||
14. |
Varš (mg/l Cu) |
² 0,04 |
² 0,04 |
atomu absorbcijas |
spektrofotometrija
Piezīmes.
Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.
(0) Šo normatīvu drīkst pārsniegt neraksturīgu hidroloģisku vai meteoroloģisku apstākļu dēļ.
(1) Koncentrācija, kas pārsniedz šo robežlielumu, nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja to izraisa neraksturīgi hidroloģiski vai meteoroloģiski apstākļi, zemas ūdens temperatūras vai palēnināta nitrifikācija vai ja reģionālā vides pārvalde ir saņēmusi Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta atzinumu, ka šāda koncentrācija kaitīgi neietekmē zivju populāciju.
(2) Šāda koncentrācija pieļaujama, ja ūdens pH vērtība ir 6. Augstākām pH vērtībām pieļaujama augstāka kopējā brīvā hlora koncentrācija.
(3) Naftas produkti ūdenī drīkst būt tikai tādā daudzumā, kas:
1) neveido redzamu plēvīti uz ūdens virsmas vai pārklājumu uz ūdensteču un ezeru grunts;
2) nepiešķir zivīm jūtamu “ogļūdeņražu” garšu;
3) kaitīgi neietekmē zivju populāciju.
(4) Pārbaudes laikā vizuāli nosaka, vai uz ūdens virsmas novērojama naftas produktu plēvīte, un paņem grunts paraugus, lai konstatētu naftas produktu pārklājuma esamību. Šādu pārbaudi veic reizi mēnesī. Zivju garšu pārbauda tikai tad, ja pastāv pamatotas aizdomas par prioritāro zivju ūdeņu piesārņojumu ar naftas produktiem.
(5) Šis normatīvs nav pārkāpts, ja dienas laikā novēroti atsevišķi īslaicīgi nejonizētā amonjaka koncentrācijas paaugstinājumi.
(6) Emisiju ietekmē ir pieļaujamas prioritāro zivju ūdeņu dabīgās pH vērtības izmaiņas par ±0,5 pH vienībām, ja šādas izmaiņas ir no pH 6 līdz pH 9 un ja tās nepastiprina citu ūdenī esošo vielu kaitīgo ietekmi.
(7) Šī suspendēto vielu vidējā koncentrācija nav piemērojama, ja suspendēto vielu sastāvā ietilpst bīstamās vielas. Ir pieļaujama suspendēto vielu koncentrācijas ievērojama palielināšanās plūdu laikā.
(8) Prasības prioritāro zivju ūdeņu temperatūrai nosaka, ņemot vērā šādus nosacījumus:
1) prioritāro zivju ūdeņu temperatūra lejpus termālās izplūdes vietas (mērot pie sajaukšanās zonas robežas) nedrīkst pārsniegt izplūdes neietekmētu ūdeņu temperatūru par:
1,5 °C — lašveidīgo zivju ūdeņos;
3 °C — karpveidīgo zivju ūdeņos.
Termālās izplūdes, kas rada lielāku temperatūras paaugstinājumu, ir pieļaujamas, ja saņemts Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta atzinums, ka šāda paaugstināta ūdeņu temperatūra kaitīgi neietekmē zivju populāciju;
2) prioritāro zivju ūdeņu temperatūra lejpus termālās izplūdes vietas (mērot pie sajaukšanās zonas robežas) nedrīkst pārsniegt:
(0) 21,5 °C — lašveidīgo zivju ūdeņos;
(0) 28 °C — karpveidīgo zivju ūdeņos;
3) ja prioritāros zivju ūdeņus apdzīvo zivju sugas, kuru nārstam nepieciešams auksts ūdens, nārsta periodos šādu ūdeņu temperatūra termālās izplūdes dēļ nedrīkst pārsniegt:
(0) 10 °C — lašveidīgo zivju ūdeņos;
(0) 10 °C — karpveidīgo zivju ūdeņos;
4) noteiktos temperatūras ierobežojumus drīkst pārsniegt ne vairāk kā 2 % apmērā no kopējā mērījumu skaita.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
4.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Ūdens kvalitātes normatīvi peldūdeņiem
Nr. |
Parametrs/ |
Mērķ- |
Robež- |
Testēšanas metode |
Minimālais |
p.k. |
mērvienība |
lielums |
lielums |
paraugu |
|
ņemšanas |
|||||
biežums |
|||||
I. Mikrobioloģiskie rādītāji |
|||||
1. |
Enterovīrusi (PFU |
0 |
Vīrusu indikācija vismaz |
(2) |
|
10 litros) |
3 dažādās audu kultūrās |
||||
2. |
Fekālo koliformu |
100 |
2000 |
Fermentācija daudzpakāpju |
Reizi |
skaits (E. coli) |
atšķaidījumu mēģenēs. |
divās |
|||
(100 mililitros) |
Pozitīvo subkultūru apsti- |
ne- |
|||
prināšana uz barotnēm. |
dēļās(1) |
||||
Skaitīšana ar VIS (visvairāk |
|||||
iespējamā skaitļa metode) |
|||||
vai membrānu filtrēšana un |
|||||
kultivēšana uz piemērotas |
|||||
kultūrbarotnes. Aizdomīgu |
|||||
koloniju subkultivēšana un |
|||||
identifikācija. Nosakot gan |
|||||
kopējo koliformu skaitu, gan |
|||||
fekālo koliformu skaitu, |
|||||
inkubācijas t° ir variabla. |
|||||
LVS EN ISO 9308-1:2001 |
|||||
LVS ISO 9308-2:1990 |
|||||
3. |
Zarnu enterokoku |
100 |
Skaitīšana ar VIS (visvairāk |
(2) |
|
skaits (100 |
iespējamā skaitļa metode) |
||||
mililitros) |
vai membrānu filtrēšanas |
||||
metodi. Kultivēšana uz |
|||||
piemērotas kultūrbarotnes. |
|||||
LVS EN ISO 7899-1:1998 |
|||||
LVS EN ISO 7899-2:2001 |
|||||
4. |
Koliformu baktēriju |
500 |
10000 |
Tāpat kā fekālajām |
Reizi |
skaits (100 |
koliformām |
divās |
|||
mililitros) |
nedēļās(1) |
||||
5. |
Salmonellas |
0 |
Koncentrēšana ar membrānu |
(2) |
|
(1000 mililitros) |
filtrēšanas metodi. Inoku- |
||||
lēšana standartbarotnēs. |
|||||
Savairošana — subkulti- |
|||||
vēšana uz izolēšanas |
|||||
agara — identifikācija. |
|||||
LVS ISO 6340:1995 |
|||||
II. Fizikāli ķīmiskie rādītāji |
|||||
6. |
Amonija joni |
Absorbcijas spektrofoto- |
(3) |
||
(mg/l NH4+) |
metrijas, Neslera vai zilā |
||||
indofenola metode |
|||||
7. |
Caurredzamība (m) |
2 |
1(0) |
Mērījumi paraugu |
Reizi |
ņemšanas vietā ar Sekki |
divās |
||||
disku |
nedēļās(1) |
||||
8. |
Cianīdjoni (mg/l CN-) |
Absorbcijas spektrofometrija, |
(2) |
||
lietojot specifiskus reaģentus |
|||||
9. |
Fenoli (fenolu |
² 0,005 |
Nav |
Fenola raksturīgās |
Reizi |
indekss) |
speci- |
specifiskās smakas |
divās |
||
(mg/l C6H5OH) |
fiskas |
pārbaude vai absorbcijas |
nedē- |
||
smakas |
spektrofotometrijas metode |
ļās(1), (2) |
|||
² 0,005 |
ar 4-aminoantipirīnu (4 AAP) |
||||
10. |
Izšķīdušais |
80-120 |
Vinklera metode vai |
(2) |
|
skābeklis — |
elektrometriskā metode |
||||
piesātinājums (% O2 ) |
(oksimetrs) |
||||
11. |
Slāpeklis (mg/l N) |
Kjeldāla metode |
(3) |
||
12. |
Krāsa (Pt/Co skala) |
Nav |
Vizuāla pārbaude vai |
Reizi |
|
nepa- |
fotometrija ar standartu |
divās |
|||
rastu |
pēc Pt/Co skalas |
nedē- |
|||
pārmaiņu |
ļās(1), (2) |
||||
(0) |
|||||
13. |
Minerāleļļas (mg/l) |
² 0,3 |
Nav |
Vizuāla pārbaude vai |
Reizi |
rakstu- |
ekstrakcija, lietojot atbilstošu |
divās |
|||
rīgās |
tilpumu un nosverot sauso |
nedē- |
|||
smakas |
atlikumu. |
ļās(1), (2) |
|||
un pel- |
Ekstrakcija ar atbilstošu |
||||
došas |
šķīdinātāju un noteikšana ar |
||||
plēves |
infrasarkano spektrofoto- |
||||
metru vai gāzu hromatogrāfu. |
|||||
14. |
Nitrātjoni un |
Atomu absorbcijas |
(3) |
||
fosfātjoni |
spektrofotometrija, lietojot |
||||
(mg/l NO3- |
specifiskus reaģentus |
||||
mg/l PO43-) |
|||||
15. |
Peldošie |
Ne- |
Vizuāla pārbaude |
Reizi |
|
piemaisījumi |
drīkst |
divās |
|||
(piemēram, koks, |
būt |
nedēļās(1) |
|||
plastmasa, gumija, |
|||||
pudeles, darva, |
|||||
skaidas, atkritumi) |
|||||
16. |
pH (pH vienības) |
6-9(0) |
Elektrometrija ar kalibrēšanu |
(2) |
|
pēc standarta buferšķīduma |
|||||
ar pH 7 un 9 |
|||||
17. |
Pesticīdi(4) (mg/l) |
Ekstrakcija ar atbilstošu |
(2) |
||
šķīdinātāju un hromato- |
|||||
grāfiska noteikšana |
|||||
18. |
Smagie metāli |
Atomu absorbcijas metode |
(2) |
||
arsēns (As), |
(iespējams lietot |
||||
kadmijs (Cd), |
ekstrakcijas koncentrēšanu) |
||||
hroms (Cr (VI)), |
|||||
varš (Pb), |
|||||
dzīvsudrabs (Hg) |
|||||
(mg/l) |
|||||
19. |
Virsmas aktīvās |
² 0,3 |
Nav |
Vizuālā pārbaude vai |
Reizi |
vielas, kas reaģē |
ilg- |
absorbcijas spektrofoto- |
divās |
||
ar metilēnzilo (mg/l |
stošu |
metrija ar metilēnzilo |
nedē- |
||
(Na dodecil- |
putu |
ļās(1), (2) |
|||
benzosulfonāts)) |
Piezīmes.
Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.
(0) Neraksturīgos hidroloģiskos vai meteoroloģiskos apstākļos Sabiedrības veselības aģentūra var pieļaut atkāpes no šim parametram noteiktajiem normatīviem, ja šāda rīcība nerada kaitējumu cilvēku veselībai.
(1) Ja iepriekšējo gados iegūtie monitoringa rezultāti liecina, ka ūdens kvalitāte ir ievērojami augstāka par šajā pielikumā noteiktajām prasībām un ja nav radušies iepriekš nebijuši apstākļi, kas varētu pazemināt ūdens kvalitāti, Sabiedrības veselības aģentūrai ir tiesības ņemt šādus paraugus divas reizes retāk.
(2) Sabiedrības veselības aģentūra kontrolē šī parametra koncentrāciju peldūdeņos, ja konstatēts, ka tā klātbūtne ūdenī ir iespējama vai ka pasliktinājusies peldūdeņu kvalitāte.
(3) Sabiedrības veselības aģentūra kontrolē šīs vielas koncentrāciju, ja ūdeņi kļuvuši vai varētu kļūt eitrofiski.
(4) Parametrs “pesticīdi” apzīmē visu to pesticīdu summu, kuri konstatēti un kuru daudzums noteikts monitoringa gaitā. Pesticīdi ietver organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos agricīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, ar tiem saistītos produktus (to skaitā augšanas regulatorus), kā arī svarīgākos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus. Kontrolē tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne attiecīgajā ūdenstilpē ir iespējama.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
5.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamie virszemes ūdeņi atbilstoši to iedalījumam kategorijās
Nr. p.k. |
Nosaukums |
Paraugu ņemšanas vieta |
Attīrīšanas metodes |
Kategorija |
1. |
Daugava |
Ūdens attīrīšanas stacijas “Daugava” |
Ozonēšana (divkārša), koagulācija/flokulācija/ |
A3 |
Ūdens attīrīšanas stacija “Daugava” |
paraugu ņemšanas telpa |
sedimentācija, pH korekcija (divkārša), |
||
filtrēšana (divkārša), dezinfekcija |
||||
2. |
Mazais Baltezers |
Ūdens paraugu ņemšanas platforma |
Mākslīga pazemes ūdeņu papildināšana |
A1 |
Sudrabezers |
pirms infiltrācijas ūdeņu sūkņu stacijas |
dabīgas ūdens infiltrācijas rezultātā un |
||
Venču ezers |
dezinfekcija |
|||
Sekšu ezers |
||||
Ūdens sūkņu stacija “Baltezers” |
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
6.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem atbilstoši to iedalījumam kategorijās
Nr.p.k. |
Parametrs/ mērvienība |
A1 |
A2 |
A3 |
|||
mērķ- |
robež- |
mērķ- |
robež- |
mērķ- |
robež- |
||
lielums |
lielums |
lielums |
lielums |
lielums |
lielums |
||
1. |
Adsorbējamie organiskie halogenīdi (AOX) (µg/l) |
(1) |
(1) |
(1) |
|||
2. |
Alumīnijs (mg/l) |
0,2 |
0,5 |
0,5 |
|||
3. |
amonija joni (mg/l Al) |
0,05 |
0,5 |
1 |
1,5 |
2 |
4(0) |
4. |
Antimons (mg/l Sb) |
0,005 |
0,005 |
0,005 |
|||
5. |
Arsēns (mg/l As) |
0,01 |
0,05 |
0,05 |
0,1 |
||
6. |
Bārijs (mg/l Ba) |
0,1 |
1 |
1 |
|||
7. |
Benzols (mg/l C6H6) |
0,001 |
0,001 |
0,002 |
|||
8. |
Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5) (20 °C, neveicot nitrifikāciju) (mg/l O2) |
< 3 |
< 5 |
< 7 |
|||
9. |
Bors (mg/l B) |
1 |
1 |
1 |
1 |
||
10. |
Cianīdjoni (mg/l CN-) |
0,05 |
0,05 |
0,05 |
|||
11. |
Cinks (mg/l Zn) |
0,5 |
3 |
1 |
5 |
1 |
5 |
12. |
Dzelzs (mg/l Fe) |
0,1 |
0,2 |
1 |
2 |
1 |
|
13. |
Dzīvsudrabs (mg/l Hg) |
0,0005 |
0,001 |
0,0005 |
0,001 |
0,0005 |
0,001 |
14. |
Elektrovadītspēja (µS/cm) |
1000 |
1000 |
1000 |
|||
15. |
Fekālo koliformu skaits (100 mililitros) |
20 |
2000 |
20000 |
|||
16. |
Zarnu enterokoku skaits (100 mililitros) |
20 |
1000 |
10000 |
|||
17. |
Fenoli (fenolu indekss) (mg/l) |
0,001 |
0,001 |
0,005 |
0,01 |
0,1 |
|
18. |
Fluorīdjoni(2) (mg/l F-) |
0,7-1 |
1,5 |
0,7-1,7 |
0,7-1,7 |
||
19. |
Fosfātjoni (mg/l PO43-) |
0,18 |
0,3 |
0,3 |
|||
20. |
Hlorīdjoni (mg/l Cl-) |
200 |
250 |
200 |
200 |
||
21. |
Izšķīdušais skābeklis, piesātinājums % (% O2) |
> 70 |
> 50 |
> 30 |
|||
22. |
Kadmijs (mg/l Cd) |
0,001 |
0,005 |
0,001 |
0,005 |
0,001 |
0,005 |
23. |
Kopējais hroms (mg/l Cr) |
0,05 |
0,05 |
0,05 |
|||
24. |
Kopējais koliformu skaits 37 °C (100 mililitros) |
50 |
5000 |
50000 |
|||
25. |
Kopējais organiskais ogleklis (TOC) (mg/l C) |
(1) |
|||||
26. |
Kopējie pesticīdi(3) (mg/l) |
0,005 |
0,005 |
0,005 |
|||
27. |
Kopējās suspendētās vielas (mg/l) |
25 |
|||||
28. |
Krāsa (pēc vienkāršas filtrēšanas) (Pt/Co skala) |
10 |
20(0) |
50 |
100(0) |
50 |
200(0) |
29. |
Ķīmiskais skābekļa patēriņš(ĶSP) (mg/l O2) |
30 |
|||||
30. |
Mangāns (mg/l Mn) |
0,05 |
0,05 |
0,1 |
1 |
||
31. |
Naftas ogļūdeņraži (mg/l) |
0,05 |
0,2 |
0,5 |
1 |
||
32. |
Nātrijs (mg/l Na) |
200 |
200 |
200 |
|||
33. |
Niķelis (mg/l Ni) |
0,02 |
0,02 |
0,02 |
|||
34. |
Nitrātjoni (mg/l NO3- ) |
25 |
50(0) |
50(0) |
50(0) |
||
35. |
Nitrītjoni (mg/l NO2- ) |
0,5 |
0,5 |
0,5 |
|||
36. |
Permanganāta indekss (mg/l O2) |
5,0 |
10 |
20 |
|||
37. |
Pesticīdi(3), (4) (mg/l) |
0,001 |
0,001 |
0,001 |
|||
38. |
pH (pH vienības) |
6,5-8,5 |
5,5-9 |
5,5-9 |
|||
39. |
Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO)(5) (mg/l) |
0,0001 |
0,0002 |
0,001 |
|||
40. |
Salmonellas (1000 mililitros un 5000 mililitros) |
0 |
0 |
||||
41. |
Selēns (mg/l Se) |
0,01 |
0,01 |
0,01 |
|||
42. |
Slāpeklis, ar Kjeldāla metodi, izņemot NO3- (mg/l N) |
1 |
2 |
3 |
|||
43. |
Smarža (smaržas slieksnis 25 °C) |
3 |
10 |
20 |
|||
44. |
Sulfātjoni (mg/l SO42-) |
150 |
250 |
150 |
250(0) |
150 |
250(0) |
45. |
Svins (mg/l Pb) |
0,01 |
0,05 |
0,05 |
|||
46. |
Temperatūra (°C) |
22 |
25(0) |
22 |
25(0) |
22 |
25(0) |
47. |
Tetrahloretilēns (tetrahloretēns) un trihloretilēns (trihloretēns)(6) (mg/l) |
0,001 |
0,001 |
0,001 |
|||
48. |
Varš (mg/l Cu) |
0,02 |
0,05(0) |
0,05 |
1 |
||
49. |
Virsmas aktīvās vielas (kas reaģē ar metilēnzilo) (mg/l (Na dodecilbenzosulfonāts)) |
0,2 |
0,2 |
0,5 |
Piezīmes.
Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.
(0) Šo normatīvu drīkst pārsniegt neraksturīgos meteoroloģiskos un hidroloģiskos apstākļos.
(1) Nav konstatētas netipiskas pārmaiņas.
(2) Augstākā pieļaujamā fluorīdjonu koncentrācija augstā un zemā gada vidējā temperatūrā.
(3) Parametrs “kopējie pesticīdi” apzīmē visu kontrolēto pesticīdu summu. Pesticīdi ietver organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos agricīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, ar tiem saistītos produktus (ieskaitot augšanas regulatorus), kā arī svarīgākos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus. Nosaka tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne ir iespējama attiecīgajā ūdenstilpē.
(4) Šis robežlielums attiecas uz katru atsevišķo pesticīdu. Robežlielums aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un heptahlora epoksīdam ir 0,030 µg/l (visu kategoriju ūdeņiem).
(5) Benzo(b)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna, benzo(g, h, i)perilēna, indeno(1, 2, 3-c, d)pirēna koncentrāciju summa.
(6) Robežlielumi attiecas uz abu minēto savienojumu summēto koncentrāciju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
7.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kontroles parametru grupas un paraugu ņemšanas biežums
I. Kontroles parametru grupas, kurām 2.tabulā noteikts paraugu ņemšanas biežums
1.tabula
I parametru grupa |
II parametru grupa |
III parametru grupa |
|
Amonija joni |
Alumīnijs |
Adsorbējamie organiskie |
|
halogenīdi |
|||
Bioķīmiskais skābekļa |
Cinks |
Arsēns |
|
patēriņš (BSP5) |
|||
Elektrovadītspēja |
Dzelzs |
Bārijs |
|
Fosfātjoni |
Fekālo koliformu skaits |
Benzols |
|
Hlorīdjoni |
Fenolu indekss |
Bors |
|
Izšķīdušais skābeklis — |
Kopējais koliformu skaits |
Cianīdjoni |
|
piesātinājums |
|||
Kopējās suspendētās vielas |
Mangāns |
Dzīvsudrabs |
|
Krāsa |
Slāpeklis (ar Kjeldāla |
Zarnu enterokoku skaits |
|
metodi noteiktais) |
|||
Ķīmiskais skābekļa |
Sulfātjoni |
Fluorīdjoni |
|
patēriņš (ĶSP) |
|||
Nātrijs |
Varš |
Kadmijs |
|
Nitrātjoni |
Virsmas aktīvās vielas |
Kopējais hroms |
|
Nitrītjoni |
Naftas ogļūdeņraži |
||
Permanganāta indekss |
Niķelis |
||
PH |
Pesticīdi |
||
Smarža |
Policikliskie aromātiskie |
||
ogļūdeņraži (PAO) |
|||
Temperatūra |
Salmonellas |
||
Selēns |
|||
Svins |
|||
Tetrahloretilēns un |
|||
trihloretilēns |
II. Minimālais paraugu ņemšanas biežums gadā
2.tabula
Virszemes ūdeņu |
Virszemes ūdeņu |
Virszemes ūdeņu |
||||||||
kategorija A1 |
kategorija A2 |
kategorija A3 |
||||||||
Apkalpoto |
I para- |
|||||||||
iedzīvotāju |
metru |
II PG |
III PG |
I PG |
II PG |
III PG |
I PG |
II PG |
III PG |
|
skaits |
grupa |
|||||||||
(PG) |
||||||||||
< 10000 |
(*) |
(*) |
(*) |
(*) |
(*) |
(*) |
2 |
1 |
1 |
|
> 10000 |
1 |
1 |
(*) |
2 |
1 |
(*) |
3 |
1 |
1 |
|
< 30000 |
||||||||||
> 30000 |
2 |
1 |
(*) |
4 |
2 |
1 |
6 |
2 |
1 |
|
< 100000 |
||||||||||
> 100000 |
3 |
2 |
(*) |
8 |
4 |
1 |
12 |
4 |
1 |
Piezīme.
(*) Paraugu ņemšanas biežumu katrai konkrētai ūdens ņemšanai vietai nosaka institūcija, kas izsniedz atļauju A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai vai ūdens lietošanas atļauju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
8.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu testēšanas metodes
Nr. |
Parametrs/ mērvienība |
Noteikšanas |
Precizitāte |
Pareizība |
Testēšanas metode |
Ieteicamais |
p.k. |
robeža |
trauka materiāls |
||||
1. |
Alumīnijs (mg/l Al) |
0,02 |
10 % |
10 % |
— atomu absorbcijas spektrofotometrija |
|
— spektrofotometrija |
||||||
2. |
Amonija joni (mg/l NH4-) |
0,01(1) |
0,03(1) |
0,03(1) |
— spektrofotometrija ar plūsmas analīzes metodi |
|
0,1(2) |
10 %(2) |
10 %(2) |
— spektrofotometrija |
|||
3. |
Antimons (mg/l Sb) |
0,0005 |
25 % |
25 % |
— atomu absorbcijas spektrofotometrija |
|
4. |
Arsēns(3) (mg/l As) |
0,002(1) |
10 % |
10 % |
— atomu absorbcijas spektrofotometrija |
|
0,01(4) |
— atomu absorbcijas spektrofotometrija |
|||||
— spektrofotometrija |
||||||
5. |
Bārijs(3) (mg/l Ba) |
0,02 |
15 % |
30 % |
— atomu absorbcijas spektrofotometrija |
|
6. |
Benzols (mg/l C6H6) |
0,0001 |
25 % |
25 % |
— gāzes hromatogrāfija |
|
7. |
Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5) 20 °C, |
2 |
1,5 |
2 |
— skābekļa patēriņa noteikšana piecu dienu |
|
neveicot nitrifikāciju (mg/l O2) |
inkubācijas periodā |
|||||
LVS EN 1899-1,2:1998 |
||||||
8. |
Bors(3) (mg/l B) |
0,1 |
10 % |
10 % |
— atomu absorbcijas spektrofotometrija |
materiāli, kuri nesatur |
— spektrofotometrija |
boru ievērojamā |
|||||
daudzumā |
||||||
9. |
Cianīdjoni(5) (mg/l CN- ) |
0,01 |
20 % |
30 % |
— spektrofotometrija |
|
10. |
Cinks(3) (mg/l Zn) |
0,01(1) |
10 % |
20 % |
— atomu absorbcijas spektrofotometrija |
|
0,02 |
10 % |
20 % |
— atomu absorbcijas spektrofotometrija |
|||
— spektrofotometrija |
||||||
11. |
Dzelzs (mg/l Fe) |
0,02 |
10 % |
10 % |
— atomu absorbcijas spektrofotometrija |
|
— spektrofotometrija |
||||||
12. |
Dzīvsudrabs(3) (mg/l Hg) |
0,0001 |
20 % |
20 % |
— atomu absorbcijas spektrofotometrija |
|
0,0002(4) |
(aukstā tvaika metode) |
|||||
13. |
Elektrovadītspēja 20 °C (µS/cm) |
— |
5 % |
10 % |
— konduktometrija |
|
14. |
Fekālo koliformu skaits (E.coli) (100 mililitros) |
2(1) |
— vispārīgie norādījumi kultivētu |
sterilizēts stikls, |
||
200(6) |
mikroorganismu uzskaitei |
plastikāts |
||||
LVS ISO 8199:1988 |
||||||
— membrānu filtrācijas metode |
||||||
LVS EN ISO 9308-1:2001 |
||||||
— daudzpakāpju atšķaidījumu |
||||||
(visiespējamākā skaita) metode |
||||||
LVS ISO 9308- 2:1990 |
||||||
— mikrometode LVS EN ISO 9308-3:1998 |
||||||
15. |
Zarnu enterokoku skaits (100 mililitros) |
2(1) 200(6) |
— membrānu filtrācijas metode |
sterilizēts stikls, |
||
LVS EN ISO 7899-2:2001 |
plastikāts |
|||||
16. |
Fenoli (fenolu indekss) (mg/l C6H5OH) |
0,0005 |
0,0005 |
0,0005 |
— spektrofotometrija ar plūsmas analīzes metodi |
stikls |
0,001(7) |
30 % |
50 % |
— spektrofotometrija |
|||
17. |
Fluorīdjoni (mg/l F- ) |
0,05 |
10 % |
10 % |
—spektrofotometrija, ja nepieciešams, pēc destilācijas |
|
— jonu selektīvie elektrodi |
||||||
— šķidruma hromatogrāfija |
||||||
18. |
Fosfātjoni (mg/l PO43- ) |
0,02 |
10 % |
20 % |
— spektrofotometrija |
|
— šķidruma hromatogrāfija |
||||||
19. |
Hlorīdjoni (mg/l Cl- ) |
10 |
10 % |
10 % |
— titrimetrija (Mora metode) |
|
— šķidruma hromatogrāfija |
||||||
— spektrofotometrija |
||||||
20. |
Izšķīdušais skābeklis, piesātinājums (% O2) |
5 |
10 % |
10 % |
— Vinklera metode |
stikls |
— elektrometriskā metode |
||||||
21. |
Kadmijs(3) (mg/l Cd) |
0,0002 |
10 % |
10 % |
— atomu absorbcijas spektrofotometrija |
|
0,001(4) |
— polarogrāfija |
|||||
22. |
Kopējais hroms(3) (mg/l Cr) |
0,01 |
10 % |
10 % |
— atomu absorbcijas spektrofotometrija |
|
— spektrofotometrija |
||||||
23. |
Kopējais koliformu skaits (100 mililitros) |
5(1) |
— membrānu filtrācijas metode |
sterilizēts stikls, |
||
500(6) |
LVS EN ISO 9308- 1:2001 |
plastikāts |
||||
— vispārīgie norādījumi kultivētu |
||||||
mikroorganismu uzskaitei LVS ISO 8199:1988 |
||||||
— daudzpakāpju atšķaidījumu (visiespējamākā |
||||||
skaita) metode LVS ISO 9308- 2:1990 |
||||||
24. |
Kopējais organiskais ogleklis (TOC) (mg/l C) |
— organiskā oglekļa oksidēšana sadedzinot, |
materiāli, kuru |
|||
CO2 noteikšana ar IS spektrofotometriju, |
sastāvā nav mērķa |
|||||
elektrovadītspēju, termālo elektrovadītspēju, |
komponentu un kuri |
|||||
CO2 sensoriem |
nemazina to kon- |
|||||
centrāciju paraugā |
||||||
25. |
Kopējie pesticīdi(3, 8, 9) (mg/l) |
0,000125 |
25 % |
25 % |
— gāzu hromatogrāfija |
stikls |
— šķidruma hromatogrāfija |
||||||
26. |
Kopējās suspendētās cietās vielas (mg/l) |
— |
5 % |
10 % |
— gravimetrija LVS EN 872:1996 |
|
27. |
Krāsa (pēc parauga filtrēšanas) (Pt/Co skala) |
5 |
10 % |
20 % |
— filtrēšana caur stikla šķiedras membrānu un |
|
fotometriskā metode, izmantojot platīna- kobalta skalu |
||||||
— vizuālā metode |
||||||
28. |
Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) (mg/l O2) |
15 |
20 % |
20 % |
— kālija dihromāta metode |
|
— titrimetrija |
||||||
— elektroķīmiskā metode |
||||||
29. |
Mangāns (mg/l Mn) |
0,005 |
10 % |
10 % |
— atomu absorbcijas spektrofotometrija |
|
0,01(1) |
10 % |
20 % |
||||
0,02(2) |
10 % |
20 % |
— atomu absorbcijas spektrofotometrija |
|||
— spektrofotometrija |
||||||
30. |
Naftas ogļūdeņraži (mg/l) |
0,01 |
20 % |
30 % |
— gāzu hromatogrāfija |
stikls |
0,04(2) |
||||||
— infrasarkanā spektrofotometrija |
||||||
31. |
Nātrijs (mg/l Na) |
20 |
10 % |
10 % |
— liesmas emisijas spektrofotometrija |
|
32. |
Niķelis (mg/l Ni) |
0,002 |
10 % |
10 % |
— atomu absorbcijas spektrofotometrija |
|
33. |
Nitrātjoni (mg/l NO3-) |
2 |
10 % |
10 % |
— reducēšana Cd kolonnā un |
|
spektrofotometriska detektēšana |
||||||
— spektrofotometrija |
||||||
— šķidruma hromatogrāfija |
||||||
34. |
Nitrītjoni (mg/l NO2-) |
0,00005 |
10 % |
10 % |
— spektrofotometrija |
|
35. |
Permanganāta indekss (10) (mg/l O2) |
0,5 |
25 % |
25 % |
— titrimetriskā metode ar KMnO4 |
|
36. |
Pesticīdi(9) (mg/l) |
0,000025 |
25 % |
25 % |
— gāzu hromatogrāfija |
stikls |
(0,0000075) (11) |
— šķidruma hromatogrāfija |
|||||
37. |
pH (pH vienības) |
— |
0,1 |
0,2 |
— elektrometrija |
|
38. |
Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži(3, 12) |
0,000025 |
50 % |
50 % |
— gāzu hromatogrāfija |
stikls vai alumīnijs |
(PAO) (mg/l) |
— šķidruma hromatogrāfija |
|||||
39. |
Salmonellas(13) (5000 mililitros |
— LVS ISO 6340:1995 |
sterilizēts stikls, |
|||
1000 mililitros) |
— ūdens parauga lielu tilpumu (1,0-5,0L) filtrē |
plastikāts |
||||
caur membrānu filtru (0,45mm) baktēriju |
||||||
koncentrēšanai. Koncentrēto baktēriju paraugu |
||||||
kultivē standarta metodē norādītās šķidrās un/vai |
||||||
cietās selektīvās barotnēs, izolē tipiskās kolonijas |
||||||
un apstiprina diferenciālās barotnēs, identificē |
||||||
ar bioķīmiskiem un seroloģiskiem testiem. |
||||||
40. |
Selēns(3) (mg/l Se) |
0,001 |
10 % |
10 % |
— atomu absorbcijas spektrofotometrija |
|
41. |
Slāpeklis, ar Kjeldāla metodi, izņemot |
0,3 |
0,5 |
0,5 |
— mineralizācija, destilācija ar Kjeldāla metodi un |
|
NO2 un NO3 (mg/l N) |
amonija noteikšana ar molekulārās absorbcijas |
|||||
spektrofotometriju vai titrēšanu |
||||||
— aprēķinu ceļā, nosakot kopējo slāpekli un |
||||||
atsevišķas slāpekļa formas |
||||||
42. |
Smarža (smaržas slieksnis 25 °C temperatūrā) |
— |
— |
— |
— paraugu vairākas reizes atšķaida |
stikls |
43. |
Sulfātjoni (mg/l SO42- ) |
10 |
10 % |
10 % |
— gravimetrija |
|
— šķidruma hromatogrāfija |
||||||
44. |
Svins(3) (mg/l Pb) |
0,001 |
10 % |
10 % |
— atomu absorbcijas spektrofotometrija |
|
— polarogrāfija |
||||||
45. |
Temperatūra (°C) |
— |
0,5 |
1 |
— termometrija |
|
(Mēra uz vietas paraugu ņemšanas |
||||||
laikā bez iepriekšējas parauga apstrādes) |
||||||
46. |
Tetrahloretilēns (tetrahloretēns) un |
0,0005 |
25 %(14) |
25 %(14) |
— gāzes hromatogrāfija |
|
trihloretilēns (trihloretēns) (mg/l) |
||||||
47. |
Varš(3) (mg/l Cu) |
0,005 |
10% |
20% |
— atomu absorbcijas spektrofotometrija |
|
— polarogrāfija |
||||||
0,02(15) |
10 % |
20 % |
— atomu absorbcijas spektrofotometrija |
|||
— spektrofotometrija |
||||||
— polarogrāfija |
||||||
48. |
Virsmas aktīvās vielas, kas reaģē ar |
— spektrofotometrija |
||||
metilēnzilo (mg/l |
LVS ISO 7875- 1:1996 |
|||||
(Na dodecilbenzosulfonāts)) |
LVS ISO 7875- 2:1984 |
Piezīmes.
(1) A1 kategorijas ūdeņiem (mērķlielums).
(2) A2 un A3 kategorijas ūdeņiem.
(3) Ja paraugi satur tik daudz suspendēto vielu, ka tos nepieciešams iepriekš attīrīt, izņēmuma kārtā ir pieļaujams pārsniegt tabulā noteikto pareizību un uzskatīt tabulā noteikto lielumu par mērķi, ko jācenšas sasniegt. Šādus paraugus apstrādā tā, lai nodrošinātu, ka analīze aptver kontrolējamās vielas vislielāko daudzumu.
(4) A1, A2 un A3 kategorijas ūdeņiem (robežlielums).
(5) Ar šo testēšanas metodi nosaka kopējo cianīdjonu daudzumu visās to formās.
(6) A2 un A3 kategorijas ūdeņiem (mērķlielums).
(7) A2 kategorijas ūdeņiem (robežlielums) un A3 kategorijas ūdeņiem.
(8) Parametrs “kopējie pesticīdi” apzīmē visu to pesticīdu summu, kuri konstatēti un kuru daudzums noteikts monitoringa gaitā. Pesticīdi ietver organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos agricīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, ar tiem saistītos produktus (ieskaitot augšanas regulatorus), kā arī svarīgākos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus. Kontrolē tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne attiecīgajā ūdenstilpē ir iespējama.
(9) Testēšanas metodes precizitāte, pareizība un noteikšanas robeža nosakāma katram konkrētam pesticīdam un ir atkarīga no attiecīgā pesticīda īpašībām.
(10) Oksidāciju veic 10 minūtes 100 °C temperatūrā skābā vidē ar permanganātu.
(11) Noteikšanas robeža aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un heptahlora epoksīdam ir 0,0000075 mg/l.
(12) Benzo(b)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna, benzo(g, h, i)perilēna, indeno (1, 2, 3-c, d)pirēna koncentrāciju summa.
(13) Salmonellas netiek konstatētas 5000 ml ūdens (mērķlielums A1 kategorijas ūdeņiem) un 1000 ml (mērķlielums A2 kategorijas ūdeņiem).
(14) Metodes pareizība, precizitāte un noteikšanas robeža attiecināma uz katru minēto vielu atsevišķi 50 % koncentrācijā no šo noteikumu 6.pielikumā noteiktās vērtības.
(15) A3 kategorijas ūdeņiem.
Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrs V.Makarovs
9.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118
Kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņiem, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei, un prasības šādu ūdeņu monitoringam
I. Kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņiem, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei
1.tabula
Nr.p.k. |
Parametrs |
Mērvienība |
Robežlielums |
Testēšanas metodes princips |
1. |
Amonija joni |
mg/l NH4+ |
0,50 |
— spektrofotometrija ar plūsmas analīzes metodi |
— spektrofotometrija |
||||
2. |
Antimons |
µg/l Sb |
5,0 |
atomu absorbcijas spektrofotometrija |
3. |
Arsēns |
µg/l As |
10 |
atomu absorbcijas spektrofotometrija |
4. |
Benzo(a)pirēns |
µg/l |
0,010 |
hromatogrāfija |
5. |
Benzols |
µg/l C6H6 |
1,0 |
hromatogrāfija |
6. |
Bors |
mg/l B |
1,0 |
— atomu absorbcijas spektrofotometrija |
— spektrofotometrija |
||||
7. |
Cianīdjoni |
µg/l CN- |
50 |
spektrofotometrija |
8. |
Dzelzs |
µg/l Fe |
200 |
— spektrofotometrija |
— atomu absorbcijas spektrofotometrija |
||||
9. |
Dzīvsudrabs |
µg/l Hg |
1,0 |
atomu absorbcijas spektrofotometrija |
10. |
Elektrovadītspēja |
µS/cm st 20 °C |
2500 |
elektrometrija |
11. |
Fluorīdjoni |
mg/l F- |
1,5 |
— spektrofotometrija |
— šķidruma hromatogrāfija |
||||
12. |
Hlorīdjoni(1) |
mg/l Cl- |
250 |
— titrimetrija |
spektrofotometrija |
||||
— šķidruma hromatogrāfija |
||||
13. |
Hlororganiskie šķīdinātāji(2) |
µg/l |
10 |
hromatogrāfija |
14. |
Hroms |
µg/l Cr |
50 |
atomu absorbcijas spektrofotometrija |
15. |
Mangāns |
µg/l Mn |
50 |
— atomu absorbcijas spektrofotometrija |
— spektrofotometrija |
||||
16. |
Kadmijs |
µg/l Cd |
5,0 |
atomu absorbcijas spektrofotometrija |
17. |
Nātrijs |
µg/l Na |
200 |
liesmas emisijas spektrofotometrija |
18. |
Niķelis |
µg/l Ni |
20 |
atomu absorbcijas spektrofotometrija |
19. |
Nitrātjoni(3) |
mg/l NO3- |
50 |
— spektrofotometrija ar plūsmas analīzes metodi |
— spektrofotometrija |
||||
20. |
Nitrītjoni |
mg/l NO2- |
0,50 |
— spektrofotometrija ar plūsmas analīzes metodi |
— spektrofotometrija |
||||
21. |
Permanganāta indekss |
mg O2/l |
5,0 |
titrimetrija |
22. |
Pesticīdi(4) |
µg/l |
0,10 |
hromatogrāfija |
23. |
Pesticīdi (kopējie)(5) |
µg/l |
0,50 |
hromatogrāfija |
24. |
pH |
pH vienības |
³ 6,5 un ² 9,5 |
potenciometrija |
25. |
Policikliskie aromātiskie |
µg/l |
0,10 |
hromatogrāfija |
ogļūdeņraži (PAO)(6) |
||||
26. |
Selēns |
µg/l Se |
10 |
atomu absorbcijas spektrofotometrija |
27. |
Sulfātjoni |
mg/l SO42- |
250 |
— šķidruma hromatogrāfija |
— gravimetrija |
||||
— turbidimetrija |
||||
28. |
Svins |
µg/l Pb |
10 |
atomu absorbcijas spektrofotometrija |
29. |
Varš |
mg/l Cu |
2,0 |
atomu absorbcijas spektrofotometrija |
Piezīmes.
Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.
(1) Ūdens nedrīkst būt ar korodējošu iedarbību.
(2) Hlororganiskie šķīdinātāji ir tetrahloretilēns (tetrahloretēns) un trihloretilēns (trihloretēns). Robežlielums attiecas uz abu minēto vielu summēto koncentrāciju.
(3) Jāizpilda šāds nosacījums — (nitrātjonu (NO3-) koncentrācija mg/l)/50 — (nitrītjonu (NO2-) koncentrācija mg/l)/3 ² 1. Nitrītjonu koncentrācija pēc ūdens attīrīšanas nedrīkst pārsniegt 0,1 mg/l.
(4) Robežlielums attiecas uz katru atsevišķo pesticīdu. Aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un heptahlora epoksīdam robežlielums ir 0,030 µg/l.
(5) Pesticīdi apzīmē organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos acaricīdus, organiskos algicīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, tiem līdzīgas vielas (ieskaitot augšanas regulatorus), kā arī ar tiem saistītos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus.
(6) Benzo(b)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna, benzo(g, h, i)perilēna, indeno(1, 2, 3-c, d)pirēna koncentrācijas summa.
II. Testēšanas metožu pareizība, precizitāte un noteikšanas robeža
2.tabula
Pareizība |
Precizitāte |
Noteikšanas |
||
Nr. |
Parametrs |
procentos no |
procentos no |
robeža |
p.k. |
robežlieluma |
robežlieluma |
procentos no |
|
robežlieluma |
||||
1. |
Amonija joni |
10 |
10 |
10 |
2. |
Antimons |
25 |
25 |
25 |
3. |
Arsēns |
10 |
10 |
10 |
4. |
Benzo(a)pirēns |
25 |
25 |
25 |
5. |
Benzols |
25 |
25 |
25 |
6. |
Bors |
10 |
10 |
10 |
7. |
Cianīdjoni(1) |
10 |
10 |
10 |
8. |
Dzelzs |
10 |
10 |
10 |
9. |
Dzīvsudrabs |
20 |
10 |
20 |
10. |
Elektrovadītspēja |
10 |
10 |
10 |
11. |
Fluorīdjoni |
10 |
10 |
10 |
12. |
Hlorīdjoni |
10 |
10 |
10 |
13. |
Hlororganiskie šķīdinātāji(2) |
25 |
25 |
10 |
14. |
Hroms |
10 |
10 |
10 |
15. |
Kadmijs |
10 |
10 |
10 |
16. |
Mangāns |
10 |
10 |
10 |
17. |
Nātrijs |
10 |
10 |
10 |
18. |
Niķelis |
10 |
10 |
10 |
19. |
Nitrātjoni |
10 |
10 |
10 |
20. |
Nitrītjoni |
10 |
10 |
10 |
21. |
Oksidējamība(3) |
25 |
25 |
10 |
22. |
Pesticīdi(4) |
25 |
25 |
25 |
23. |
Pesticīdi (kopējie) |
25 |
25 |
25 |
24. |
pH |
(5) |
(5) |
|
25. |
Policikliskie aromātiskie |
25 |
25 |
25 |
ogļūdeņraži(6) |
||||
26. |
Selēns |
10 |
10 |
10 |
27. |
Sulfātjoni |
10 |
10 |
10 |
28. |
Svins |
10 |
10 |
10 |
29. |
Varš |
10 |
10 |
10 |
Piezīmes.
(1) Nosaka kopējo cianīdu jonu daudzumu visās to formās.
(2) Tabulā noteiktā precizitāte, pareizība un noteikšanas robeža attiecas uz katru atsevišķu hlororganisko šķīdinātāju 50 % koncentrācijā no 1.tabulā noteiktās vērtības.
(3) Oksidāciju veic 10 minūtes 100 °C temperatūrā skābā vidē ar permanganātu.
(4) Testēšanas metodes precizitāte, pareizība un noteikšanas robeža nosakāma katram konkrētam pesticīdam un ir atkarīga no attiecīgā pesticīda īpašībām.
(5) Ūdeņraža jonu koncentrācijas (pH) noteikšanai izmanto mērlīdzekļus, ar ko iespējams noteikt norādītās vērtības ar patiesumu 0,2 pH vienības un precizitāti 0,2 pH vienības.
(6) Metodes precizitāte, pareizība un noteikšanas robeža attiecināma uz katru atsevišķu vielu 25 % koncentrācijā no 1.tabulā norādītās vērtības.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs