Ar harmoniskas sadarbības pārliecību

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizīte Grieķijā no 26. līdz 29.martam “Latvijas Vēstneša” speciālkorespondenta Jāņa Ūdra un Jura Krūmiņa skatījumā

Otrdien, 26. martā

Grieķijas prezidenta rīkotajās vakariņās Atēnās 27.martā: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Grieķijas Republikas prezidents Konstantins Stefanopuls Foto: Juris Krūmiņš — “LV”

Agrā pēcpusdienā no Rīgas starptautiskās lidostas paceļas nelielā Valsts prezidenta kancelejas fraktētā lidmašīna un uzņem kursu uz Atēnām. Kopā ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu un Imantu Freiberga kungu lido Latvijas oficiālā delegācija, kurā ir aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, Latvijas Pareizticīgo baznīcas metropolīts Tēvs Aleksandrs, Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis un Universitātes Hellēnistikas centra vadītāja Ilze Rūmniece, Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts, Valsts prezidentes ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs, ekonomikas padomniece Madara Krūmiņa un citas oficiālas personas. Vairu Vīķi–Freibergu pavada arī reprezentabla biznesmeņu grupa: firmas “InerSource Inc.” prezidents Sols Bukingolts, “Sikora un Partneri” direktore Inta Sikora, Baltijas Tranzītu bankas prezidents Edgars Dubra, datortehnikas institūta direktore Māra Gulbe, firmas “Latvijas energoceltnieks” Sakaru departamenta vadītājs Mārtiņš Pūce, Kuģu remonta bāzes izpilddirektors Zigmārs Priede un firmas “Tieto Konts” valdes loceklis Jānis Režais. Starp personām, kas pavada Valsts prezidenti, ir arī Latvijas grieķu kopienas “Patrida” prezidents Odisejs Kostanda.

Pie Grieķijas gaisa telpas robežas Latvijas Valsts prezidentes lidmašīnu sagaida divi Grieķijas gaisa spēku iznīcinātāji “F 16” un pavada augsto viešņu līdz Atēnu starptautiskajam lidlaukam. Šī augstākā pagodinājuma zīme atsauc atmiņā ļoti sekmīgo valsts vizīti Norvēģijā 2000. gada septembrī un liek domāt, ka tikpat veiksmīga būs arī šī.

Atēnās līst, taču sagaidīšana ir silti sirsnīga. Drīz pēc ierašanās savā rezidencē V.Vīķe–Freiberga sniedz interviju Grieķijas televīzijai. Grieķu žurnālistus interesē mūsu prezidentes neparastais dzīvesstāsts — no bēgļu gaitām un pieticīgā skolas sola pārvietoto personu nometnē Vācijā līdz augstākajām zinātnes virsotnēm Kanādā un augstākās valsts amatpersonas statusam Latvijā. Tiek jautāts arī par Latviju un Rīgu — kā prezidente pati vērtē Rīgas atbilstību “iedvesmas pilsētas”, “Baltijas pērles” un “mazās Parīzes” nosaukumam. Protams, Grieķijas televīzijas uzmanības centrā ir arī Latvijas ārpolitikas stratēģiskie mērķi — iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kas acīmredzot būs arī galvenais sarunu temats valsts vizītes laikā.

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Grieķijas valsts vizitē ierodoties, pateicas Goda sardzes komandierim par oficiālo vizītes sagaidīšanu

Pēc tam Valsts prezidente tiekas ar Latvijas uzņēmējiem. Ekonomikas aspektam līdzās ar politisko šajā valsts vizītē ir īpaša nozīme, jo Latvijas tirdzniecības attiecības ar Grieķiju veido tikai 0,1 procentu no mūsu valsts ārējā preču apgrozījuma kopapjoma. Pērn Latvijas eksporta apjoms uz Grieķiju bija tikai 797 tūkstoši ASV dolāru, bet imports no Grieķijas — 6,6 miljoni ASV dolāru. Lai gan, lidojuma laikā apmainoties domām ar Latvijas uzņēmējiem, nācās atkārtoti dzirdēt pārliecību, ka ļoti būtisks impulss mūsu ekonomisko sakaru attīstībai būs Latvijas iestāšanās ES un arī NATO.

Trešdien, 27. martā

Diena sākas ar oficiālo sagaidīšanas ceremoniju. Pie Prezidenta pils nostādīti Grieķijas bruņoto spēku karavīri vēsturiskajos tērpos, kas saglabāti nemainīgi kopš 1821. gada revolūcijas. Latvijas Valsts prezidenti un Imantu Freiberga kungu pils priekšā sagaida Grieķijas Republikas prezidents Konstantins Stefanopuls. Orķestris atskaņo Latvijas un Grieķijas valsts himnas. Prezidenta pilī notiek Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Grieķijas Republikas prezidenta Konstantina Stefanopula saruna, pēc tam arī abu valstu prezidentu un delegāciju oficiālās sarunas. Taču vispirms abi prezidenti tradicionāli apmainās ar dāvanām. Grieķijas prezidents saņem skaistus latviešu adījumus, bet Vairai Vīķei–Freibergai tiek sudraba šķīvis un māksliniecisks rakstāmlietu komplekts. Pēc sarunām abu prezidentu un oficiālo delegāciju klātbūtnē tiek parakstīts Nolīgums par jūras transportu, Dubultnodokļu konvencija, Līgums par klasificētās informācijas aizsardzību un Saprašanās memorands starp abu valstu aizsardzības ministrijām par sadarbību bruņojuma un aizsardzības tehnoloģiju jomā.

No Prezidenta pils Vaira Vīķe–Freiberga un oficiālā delegācija dodas uz līdzās esošo Grieķijas valdības vadītāja rezidenci, lai tiktos ar premjerministru Kostu Simiti.

Vaira Vīķe–Freiberga un Grieķijas parlamenta prezidents Apostols Kaklamanis

Pievakarē Latvijas Valsts prezidente Atēnu Zinātņu akadēmijas Eiropas studiju centrā sniedz priekšlasījumu “Eiropas civilizācijas dimensija: pagātne, tagadne, nākotne”.

Diena beidzas ar valsts vakariņām, ko Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freiberga kungam par godu sarīkojis Grieķijas prezidents.

Ceturtdien, 28. martā

Atēnu mērijas apmeklējums, kur augstās viešņas sagaidīšana svinīgumā sacenšas ar iepriekšējās dienas ceremoniju pie Prezidenta pils. Vaira Vīķe–Freiberga tiekas ar Atēnu mēru Dimitru Avramopulu un, goda viesu sirsnīgi sveikta, saņem augstu Atēnu pilsētas apbalvojumu — Atēnu Nopelnu zelta medaļu. Tad — svinīgi mirkļi Atēnu centrā pie Nezināmā karavīra kapa. Latvijas Valsts prezidente noliek vainagu. Skan Latvijas un Grieķijas valsts himnas.

Dienas vidū mūsu Valsts prezidente tiekas ar Grieķijas parlamenta prezidentu Apostolu Kaklamani, kurš apliecina Grieķijas parlamenta apņemšanos iespējami drīz pēc Latvijas uzaicināšanas iestāties ES un NATO ratificēt Latvijas dalības līgumus šajās organizācijās. Viņš arī pauž Grieķijas pilnīgu atbalstu Latvijas dalībai ES un NATO, jo Grieķija jau sen iestājusies par vienotu Eiropu bez robežām. Tieši tādu Eiropu Grieķija uzskata par labklājības iespēju visām Eiropas valstīm. A.Kaklamanis arī apliecina, ka Grieķijas parlaments gatavs iespējami drīz ratificēt vakar parakstītos četrus starpvaldību līgumus.

Abas puses arī pārrunā sadarbību starp Grieķijas un Latvijas parlamentiem. Tiek atzīmēts, ka abu valstu parlamentāriešiem izveidojies labs kontakts, izveidotas sadraudzības grupas un šobrīd Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti uzaicināti apmeklēt Grieķijas kolēģus. Tiek runāts arī par sadarbību kultūrā un izglītībā.

Pēcpusdienā, atbilstoši valsts vizītes programmai, Latvijas Valsts prezidente tiekas ar Grieķijas opozīcijas partiju vadītājiem. Galvenās opozīcijas partijas līderis, Tautas partijas priekšsēdētājs Kosta Karamanlis pauž atbalstu vienotai Eiropai un tās paplašināšanai. Viņš uzsver, ka ar lielu interesi sekojis līdzi Latvijas attīstībai kopš neatkarības atgūšanas laika, un uzskata, ka Latvija visdrīzākajā laikā ir jāuzaicina Eiropas Savienībā (ES). Grieķijas Tautas partijas līderis pauž atzinību Latvijas progresam, uzskatot ekonomisko attīstību mūsu valstī par veiksmes stāstu. K.Karamanlis pauž atzinību Latvijai arī par aktīvo tirdzniecību ar ES valstīm, eksportējot divas trešdaļas produkcijas uz Eiropu. Viņš arī atzīmē, ka Latvija jau praktiski ir izpildījusi ES dalības kritērijus un pauž cerību, ka 2002. gads Latvijas attīstībai būs vēsturisks. Abas puses pārrunā sabiedrības atbalstu NATO paplašināšanai. Prezidente uzsver, ka sabiedrības atbalsts NATO ir augsts arī Latvijas mazākumtautību vidū. Tiek pārrunāta politiskā situācija Latvijā un Grieķijā, politiskā pārstāvniecība Latvijas parlamentā, gaidāmās parlamenta vēlēšanas oktobrī Latvijā un oktobrī gaidāmās municipalitātes vēlēšanas Grieķijā.

Valsts prezidente un Atēnu mērs Dimitrs Avramopuls, fanfaru godā

Latvijas Valsts prezidente tiekas arī ar opozīcijā esošās Grieķijas Komunistiskās partijas līderi Aleksu Paparigu. Mūsu prezidente stāsta par neatkarības atjaunošanu Latvijā, kad vienpartijas sistēmu nomainīja plurālisms, daudzpartiju sistēma un demokrātija. A.Papariga atzīmē, ka Grieķijas Komunistiskās partijas skatījums uz pagājušā gadsimta 90. gadiem ir atšķirīgs, taču pauž atbalstu abu valstu iedzīvotāju tuvināšanai. A.Papariga neslēpj arī savas partijas negatīvo attieksmi pret ES un NATO paplašināšanos, taču pasvītro, ka atzīst katras valsts tiesības izvēlēties dalību starptautiskās organizācijās. Viņš paziņo, ka uzskata savas partijas ieguldījumu Grieķijas attīstībā par nozīmīgu, un saka, ka politiķiem jāstrādā, vadoties no sabiedrības viedokļa. Vaira Vīķe–Freiberga uzsver, ka Latvijā Komunistiskās partijas darbība pēc neatkarības atjaunošanas nebija iespējama, un tāds viedoklis ir arī šodien, jo šī partija pauda negatīvu attieksmi pret Latvijas suverenitātes iespējamību. “Situāciju Latvijā noteica tās vēsture. Latvija bija pārdzīvojusi PSRS iebrukumu, daudzu tūkstošu cilvēku arestu un izsūtījumu uz Sibīriju bez tiesas sprieduma, kā arī vārda un citu tiesību un brīvību neievērošanu piecdesmit padomju okupācijas gados. Šāda situācija noveda arī pie ekonomiskās stagnācijas. Komunistiskā partija neatbalstīja Latvijas suverenitāti, tā izteica pretvalstiskus paziņojumus,” saka Latvijas prezidente.

Vaira Vīķe–Freiberga tiekas arī ar opozīcijā esošās Koalīcijas partijas vadītāju Niku Konstantopulu, kurš pauž atbalstu vienotai Eiropai un tās paplašināšanai, kā arī augstu novērtē Latvijas attīstību. Runājot par drošību Eiropā, partijas līderis saka, ka šobrīd Eiropa saskaras ar daudziem izaicinājumiem drošības politikā, un uzsver, ka nepieciešama Eiropas drošības politikas stiprināšana. Viņš arī uzsver spēcīgākas ANO lomas nepieciešamību pasaulē.

Šajā dienā notiek arī Latvijas un Grieķijas ekonomikas forums. Uzrunājot tā dalībniekus, V.Vīķe–Freiberga uzsver tirdzniecībai un tranzīta biznesam īpaši izdevīgo Latvijas ģeopolitisko atrašanās vietu.

Šajā dienā Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis tikās ar Grieķijas aizsardzības ministru Janu Papantoniu. Grieķijas aizsardzības ministrs, kas nesen stājies amatā, interesējās par Latvijas militārajām spējām, aizsardzības sistēmas attīstības gaitu un Latvijas kā NATO kandidātvalsts spējām.

Tikšanās laikā abi ministri pārrunāja reģiona drošības jautājumus, kā arī attiecības ar Krieviju. J.Papantoniu īpaši atzinīgi novērtēja Baltijas valstu kopējo militāro sadarbību. Grieķijas aizsardzības ministrs arī atzīmēja, ka Vladimira Putina politika ir mazinājusi Krievijas spiedienu attiecībā uz NATO paplašināšanās jautājumiem.

Valsts prezidente un Grieķijas ceremonijmeistars pie Nezināmā kareivja kapa

Latvijas aizsardzības ministrs un Grieķijas aizsardzības ministrs pārrunāja arī iespējamo sadarbību starp abām valstīm. Grieķijas puse piedāvāja izmantot savus miera uzturēšanas spēku mācību centrus mūsu karavīru pirmsmisijas apmācībai. Apspriesta iespēja Grieķijas militārajās mācību iestādēs mācīties arī Latvijas virsniekiem. Grieķijā tika parakstīts arī Latvijas Aizsardzības ministrijas un Grieķijas Nacionālās aizsardzības ministrijas saprašanās memorands par sadarbību bruņojuma un aizsardzības tehnoloģiju jomā. Ģ.V.Kristovskis uzaicināja J.Papantoniu apmeklēt Latviju, ko Grieķijas aizsardzības ministrs laipni pieņēma.

Atsevišķās programmas ietvaros Ģ.V.Kristovskis apmeklēja arī Grieķijas Militāro akadēmiju, kur iepazinās ar Grieķijas militārās izglītības koncepciju un iespējām. Tuvākajā laikā Grieķijas Militāro akadēmiju varētu apmeklēt Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas speciālisti, lai iepazītos ar savu kolēģu pieredzi un akadēmijas iespējām.

Savukārt ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis tiekas ar Grieķijas ekonomikas ministra vietnieku Georgu Floridi.

Diena beidzas ar Latvijas vēstnieka Grieķijā Mārtiņa Lāča rīkotu pieņemšanu par godu Latvijas Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga valsts vizītei. Viesnīcas “Intercontinental” Afrodītes zāles salonā notiek neliels koncerts, kur auditorijas simpātijas izpelnās flautiste Ilze Urbāne un pianists Jānis Maļeckis. Ar īpaši siltiem aplausiem klausītāji apveltī Pētera Vaska skaņdarbu “Ainava ar putniem”.

Piektdien, 29. martā

Valsts vizītes beidzamā diena. Atēnās pie Prezidenta pils notiek oficiālā Latvijas Valsts prezidentes pavadīšanas ceremonija. Pēc tam Vaira Vīķe–Freiberga un personas, kas viņu pavada, dodas uz Atēnu lidostu, ceļā aplūkojot grieķu modernās mākslas ekspozīciju.

Lidojums līdz Krētas salai pāri saules apmirdzētajiem Vidusjūras ūdeņiem ilgst nepilnu stundu. Bet Krēta, pretēji tik daudz dzirdētajiem epitetiem par saules salu, sagaida ar dzestriem vēja brāzieniem. Valsts prezidentes un pavadītāju ceļš, brīžiem apstājoties Heraklionas šaurajās ieliņās ar visai haotisko transporta kustību, ved uz prefektūru, kur notiek īsa saruna ar Heraklionas prefektu I. Garefalaki. Pēc tam Valsts prezidente rūpīgi iepazīstas ar Heraklionas slaveno Arheoloģijas muzeju.

Grieķu leitnants salutē Latvijas valsts himnai “Dievs, svētī Latviju”

Dienas vidū Heraklionas prefekts sarīkojis pusdienas par godu Latvijas Valsts prezidentei. Prefekts un augstā viešņa apmainās ar cildinošām uzrunām. I. Garefalakis runā par augsto godu, ko Krētas salai parādījusi Latvijas Valsts prezidente ar savu vizīti. Vaira Vīķe–Freiberga savukārt apliecina atzinību Krētai, pavēstot, ka pavadīs še arī nedēļas nogali, atpūšoties ģimenes lokā.

Pēdējais izbrauciens visiem kopā ar Latvijas prezidenti — uz Knosas arheoloģisko izrakumu vietu, kas pārsteidz gan ar senatnes elpu, gan restaurācijas darbu vērienu.

Pēc tam mūsu valsts oficiālā delegācija, personas, kas pavadīja Valsts prezidenti, Latvijas uzņēmēji un mēs, žurnālisti, dodamies vairāk nekā četras stundas ilgajā atceļā.

Lidmašīnai nosēžoties Rīgas starptautiskajā lidlaukā, skaļruņos tradicionālos pateicības vārdus visiem, kas nodrošināja sekmīgu valsts vizītes norisi un tās atspoguļojumu, Valsts prezidentes vietā saka valsts protokola vadītājs Jānis Dripe.

 

Grieķijas Republikas prezidents Konstantins Stefanopuls:

Uzruna Valsts vakariņās, kas rīkotas par godu Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai Atēnās 2002. gada 27. martā

Jūsu ekselence,

prezidentes kundze!

Man ir liels prieks uzņemt jūs un jūsu dzīvesbiedru Grieķijā. Es esmu cieši pārliecināts, ka jūsu vizīte vēl vairāk nostiprinās mūsu abu valstu attiecības.

Mūsu sarunas ir atkal devušas iespēju pārliecināties par abpusējo apņemšanos tālāk veicināt jau eksistējošās labās attiecības starp mūsu valstīm. Šajās attiecībās, kur, protams, centrālo vietu ieņem Eiropas Savienība un NATO, nepastāv problēmas ne divpusējā, ne daudzpusējā līmenī.

Šodien mēs esam parakstījuši līgumus par divpusējo sadarbību vairākās jomās. Tas parāda, cik tālu mūsu divpusējās attiecības ir attīstījušās kopš manas oficiālās vizītes jūsu valstī 2000. gada oktobrī. Man ir brīnišķīgas atmiņas par jūsu sirsnīgo uzņemšanu, Latvijas tautas laipno viesmīlību un par jūsu galvaspilsētas Rīgas skaistumu.

Pēdējos gados starp mūsu valstīm atkal atjaunojas kontakti, kas bija zaudēti uz ilgiem gadiem tās politiskās situācijas dēļ, kurā atradās Baltijas valstis. Mūsu atjaunotā sadarbība balstās uz tiem principiem un ideāliem, kurus senā Grieķija ir devusi mūsdienu Eiropai. Starp tiem, protams, ir tautu brīvība un demokrātiska valdība, kas arī ir iemesls, kāpēc mūsu valsts nekad nav atzinusi vardarbīgo neatkarības atņemšanu Latvijai un pārējām Baltijas valstīm.

Šie ir tie principi un vērtības, ko mēs vēlamies nosargāt, pievienojoties pasaules cīņai pret terorismu. Diemžēl draudi sabiedrībai pastāv gan starptautiskā, gan nacionālā līmenī. Tieši tādēļ mums patiesi un atklāti ir jāmeklē šīs izpausmes saknes un iemesli un jācenšas tos novērst. Mums ir jārod risinājums tām problēmām, kas noved pie izmisuma pilnas un vardarbīgas rīcības, un, kas ir vēl nozīmīgāk, mums ir jāuzlabo dzīves apstākļi nabadzības un ciešanu plosītajos reģionos. Dažus no jau pieņemtajiem lēmumiem šajā virzienā būtu nepieciešams pārskatīt ar domu būt devīgākiem un ar lielāku vēlēšanos piedāvāt nozīmīgu palīdzību.

Prezidentes kundze!

Mūsu divpusējās attiecības tiks tālāk stiprinātas, kad, kā mēs ceram, tuvā nākotnē Latvija kļūs par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, kas ir jūsu valsts vēlēšanās, vēlēšanās, kuru, kā jūs zināt, Grieķija ir atbalstījusi jau no paša sākuma.

Attiecībā uz NATO, kam tagad ir jauna loma drošības un stabilitātes nostiprināšanā gan Ziemeļeiropā, gan arī Dienvidaustrumeiropā, es vēlētos īpaši atzīmēt, ka Rīcības plāns dalībai NATO, kurā jūsu valsts piedalās, mūsu skatījumā, ir labākais sagatavošanās ietvars gan jūsu, gan pārējo NATO kandidātvalstu nākotnes dalībai transatlantiskajā aliansē. Tāpat arī Latvijas piedalīšanās programmā “Partnerattiecības mieram” pozitīvi ietekmēs drošību un stabilitāti jūsu reģionā.

Prezidentes kundze!

2001. gada decembrī Lākenas Eiropas Padome pieņēma labi zināmo “Lākenas Deklarāciju par Eiropas Savienības nākotni”. Šī deklarācija iezīmē sākumu strukturētā dialoga procesam ar mērķi sagatavot jaunu starpvaldību konferenci. Daļa no šī strukturētā dialoga ir Konvents, kurš nesen tika oficiāli atklāts un kurā piedalās arī jūsu valsts kā Eiropas Savienības kandidātvalsts. Es esmu pārliecināts, ka, darbojoties Konventā, gan Grieķija, gan Latvija sniegs būtisku ieguldījumu jaunās Eiropas celšanā. Tas ir vēsturiski nozīmīgs uzdevums, kurš liek atrast efektīvus mehānismus, kas dos iespēju veidot arī kopīgo ārējo un drošības politiku — neatņemamu paplašinātās Eiropas sastāvdaļu. Tā būs jauna Eiropa, uz kādu mēs visi tiecamies, kur būs vieta visām mūsu kontinenta valstīm bez izņēmuma.

Prezidentes kundze!

Grieķija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, kas robežojas ar Dienvidaustrumeiropas reģionu. Tādēļ mēs uzskatām, ka mūsu pienākumi un atbildība par miera stiprināšanu, demokrātisku attīstību un pārticību šajā reģionā ir lielāka nekā citām valstīm. Mēs pārzinām šī reģiona problēmas, un tas kopā ar mūsu vēsturisko pieredzi nozīmē, ka mēs nenogurstoši brīdināsim par briesmām, ko varētu radīt jebkādas robežu izmaiņas šajā reģionā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Grieķijas valdība ir uzņēmusies iniciatīvas veicināt attīstību Dienvideiropas valstīs. Grieķija vēlas spēlēt vadošu lomu šo valstu integrācijas veicināšanā Eiropas institūcijās gan Stabilitātes pakta ietvaros, gan arī sniedzot divpusēju palīdzību. Šajā sakarībā man arī vajadzētu atzīmēt un apsveikt jūsu valsts doto ieguldījumu Balkānu reģionā, ko apliecina Latvijas bruņoto spēku klātbūtne Kosovā un Bosnijā un Hercegovinā.

Prezidentes kundze!

Kā jau es minēju, miera un stabilitātes stiprināšana mūsu reģionā, šī vārda plašākā nozīmē, ievērojot starptautisko tiesību normas un starptautiskās konvencijas, ir Grieķijas ārpolitikas nozīmīgs princips. Balstoties uz iepriekš minētajiem principiem un īstenojot reālistisku politiku attiecībā pret mūsu kaimiņvalsti, Grieķija ir izvēlējusies pakāpenisku pieeju divpusējo attiecību uzlabošanai ar Turciju. Tomēr mēs nekad nepiekritīsim divpusējo attiecību uzlabošanas vārdā upurēt Grieķijas suverēnās tiesības Egejas jūras reģionā, par kādām tās atzīst arī starptautiskās tiesības un spēkā esošās konvencijas. Attiecībā uz Turcijas virzību uz Eiropas Savienību Kopenhāgenas kritēriju izpilde, kas nepieciešama Turcijas mērķa sasniegšanai, protams, ir Ankaras ziņā.

Vienlaikus Grieķija, strādājot kopā ar Kipras valdību, cenšas panākt mierīgu un paliekošu Kipras problēmas risinājumu, kas balstītos uz Apvienoto Nāciju rezolūcijām. Katrā gadījumā es vēlētos atzīmēt, ka neatkarīgi no tā, vai šī problēma tiek vai netiek atrisināta laikus, Kiprai ir jākļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti, tiklīdz iestāšanās sarunu process ir pabeigts, kā tas arī izriet no Helsinkos pieņemtajiem lēmumiem.

Kipras Republikas prezidenta un Kipras Turku daļas līdera nesenās tikšanās dod mums iemeslu cerēt uz pozitīvu notikumu attīstību, bet Kipras Turku daļas pusei ir jāpierāda sava patiesā vēlme rast risinājumu Kipras politiskajai problēmai.

Jūsu ekselence, prezidentes kundze!

Ar pārliecību, ka Grieķija un Latvija turpinās savu harmonisko sadarbību un ka visu līmeņu attiecības turpinās uzlaboties, es vēlētos veltīt tostu jums un Freiberga kungam un novēlēt veselību un laimi. Draudzīgajai Latvijas tautai es novēlu progresu, pārticību un panākumus savu mērķu un vēlmju īstenošanā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga tikšanās laikā ar Grieķijas opozīcijas partiju pārstāvjiem: Tautas partijas priekšsēdētāju Kostu Karamanli, Grieķijas Komunistiskās partijas līderi Aleksu Paparigu, Koalīcijas partijas vadītāju Niku Kanstantopulu

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Pirms Latvijas vēstnieka rīkotās pieņemšanas par godu Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freiberga kungam: Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Grieķijas prezidents Konstantins Stefanopuls (augšējā attēlā); Latvijas vēstnieks Mārtiņš Lācis, Vaira Vīķe–Freiberga un Latvijas Valsts protokola vadītājs Jānis Dripe (apakšējā attēlā)

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas runa Atēnu akadēmijā 2002. gada 27. martā

Man ir liels prieks un pagodinājums uzrunāt jūs šodien šeit, Atēnu akadēmijā, kas ir cienījama Platona akadēmijas mantiniece, kur radās pats jēdziens par akadēmiskām studijām.

Senā Grieķija, demokrātijas šūpulis, ir bijusi arī Eiropas kultūras šūpulis, kur tika likti pamati filozofijai, drāmai, dzejai, arhitektūrai, skulptūrai, kā arī zinātnei un matemātikai.

Seno grieķu mantojumu saņēma romieši un izplatīja to tiktāl, cik vien sniedzās viņu lielā impērija. Līdz ar romiešu tiesībām tas kļuva par Eiropas kontinenta vienojošo spēku. Pēc Romas impērijas sabrukuma kristietība kļuva par Eiropas civilizācijas vadošo spēku un tās fundamentālo vērtību pamatu.

 

Pagātne

Savstarpēji savijušās reliģijas un kultūras tradīcijas ir veidojušas Eiropas civilizācijas attīstību. Saskaņā ar Herodotu izcelsme, valoda, reliģija un dzīves veids bija galvenās iezīmes, kas atšķīra grieķus no persiešiem un no citiem.

Reliģijai un kultūrai bija izšķiroša loma grieķu nācijas izveidošanā un saglabāšanā gadsimtiem ilgās svešas varas skarbajos apstākļos. Un, tieši pateicoties kristietībai, pārējiem eiropiešiem kļuva pieejams Senās Grieķijas un Bizantijas mantojums.

Tajā pašā laikā reliģiskā sašķelšanās izraisīja ilgus un destruktīvus konfliktus, kas novājināja Eiropu. Vispirms lielā šķelšanās, kas sašķēla kristīgo baznīcu un Eiropas civilizāciju divās atsevišķās nometnēs. Eiropai par lielu nelaimi nācijas abās pretējās pusēs aizmirsa to, kas tām bija kopīgs. Pat šodien daži zinātnieki apgalvo, ka Eiropa ģeogrāfiski beidzas tur, kur beidzas Rietumu kristietība un kur sākas islāms un pareizticība.

Reformācija 16. gadsimtā bija vēl viena šķelšanās kristīgajā baznīcā, kurai sekoja ilgi un asiņaini kari starp katoliskajām un protestantu valstīm vai starp katoļu un protestantu frakcijām vienā un tajā pašā valstī.

Tomēr nav dziļu pretrunu starp katoļticību un protestantismu vai starp Rietumu kristietību un pareizticību, vai starp kristietību kā tādu un islāmu. Pasaules lielāko reliģiju pamatdoktrīnas daudzējādā ziņā ir ļoti līdzīgas. Faktiski visā pasaulē plaši piekoptās ticības atbalsta tādas universālas vērtības kā tikumība, līdzjūtība un cieņa pret līdzcilvēkiem. Tā sauktās Rietumu kristīgās kultūras pretstatījums Austrumu pareizticīgajai kultūrai ir kļūdains, neproduktīvs, un tas veicina Eiropas radošā potenciāla sadrumstalošanos.

Tikpat kaitīga ir bijusi kreisā spārna un labā spārna politisko ideoloģiju polarizācija, kas beidzās ar milzīgām katastrofām 20. gadsimtā Eiropā. Pilsoņu kari daudzās valstīs, ieskaitot Grieķiju, nacistiskās Vācijas izdarītās miljoniem cilvēku masveida slepkavības un desmitiem miljonu cilvēku iznīcināšana Padomju Savienībā Ļeņina un Staļina režīmu laikā bija totalitārisma un terora rezultāts, kas notika ideoloģiskās pareizības un rases tīrības vārdā.

Tam sekoja Eiropas sadalīšana divās ienaidnieku nometnēs pēc Otrā pasaules kara, un liela daļa Austrumeiropas nonāca nebrīvē aiz dzeloņstieplēm un militārā apspiestībā.

Pēc pusgadsimtu ilgā Eiropas iedalījuma mēs esam sasnieguši punktu, kad ir skaidri redzams, ka jebkura iedalījuma līnija starp Austrumiem un Rietumiem, kas stiepjas no Baltijas jūras līdz Adrijas jūrai ir ne vien mākslīga, bet arī pretdabiska. Vienreiz un uz visiem laikiem jālikvidē šādas iedalījuma līnijas Eiropā, lai varētu maksimāli izmantot mūsu kontinenta pozitīvo potenciālu.

Pēdējā laikā un pat vēl plašākā mērogā iedalījuma līniju globalizētai koncepcijai ir saistība ar 11. septembra traģiskajiem notikumiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Šī lielā traģēdija ne tikai atklāja, cik ļoti mūsu sabiedrības ir neaizsargātas pret pārliecinātu teroristu nelielu grupu labi organizētiem vardarbības aktiem, bet arī izsauca plašu terorisma nosodījumu lielā skaitā valstu ar atšķirīgām reliģijām un kultūrām. Iespējams, ka tas parāda, ka visā pasaulē veidojas liela vienprātība par tādām fundamentālām vērtībām kā tolerance un cilvēktiesības. Ņemot vērā 11. septembra notikumu sekas, izrādās, ka reālās 21. gadsimta iedalījuma līnijas ir starp toleranci un ekstrēmismu, demokrātiju un teroru. Daudzi pat ir izteikuši cerību, ka mūsu arvien vairāk globalizētajā pasaulē radīsies jauna universāla civilizācija un jauns globāls ētoss.

Dāmas un kungi!

Man šodien ir gods uzrunāt šo cienījamo auditoriju kā vecas un tajā pašā laikā ļoti jaunas valsts pārstāvei. Latviešu zemnieku kultūra, saglabājot vienu no viskonservatīvākajām un arhaiskākajām indoeiropiešu valodām, saglabāja arī lielu daudzumu mutvārdu kultūras tradīciju. Visu 19. gadsimtu, nacionālās atmodas laikā tika veikts saskaņots darbs, lai pierakstītu un sistematizētu mūsu tautas dziesmu milzīgo krājumu, kas ietver vairāk nekā vienu miljonu pantu. Šodien šis tautas dziesmu krājums ir pieejams datorizētā formā, tādējādi tas simbolizē procesu, ar kura palīdzību ir iespējams saglabāt pagājušo gadsimtu kultūras mantojumu un padarīt to pieejamu mūsdienu izpratnei un analīzei.

Latvijas teritorija jau vismaz divus gadutūkstošus ir bijusi zināma kā tirdzniecības ceļu krustpunkts, un Herodots bija pirmais grieķis, kas minēja baltu ciltis. Pirmais grieķis, kas apmeklēja Baltijas jūras krastu, bija Pitejs no Massilijas (Pytheus of Massilia) ceturtajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Slavenais maršruts “no vikingiem līdz grieķiem”, kas minēts senajās hronikās, stiepās no Skandināvijas caur Latvijas teritoriju uz seno Krieviju un Bizantijas impēriju.

Tomēr latvieši kā nācija ir jaunatnācēji modernajā Eiropā. Latviski runājošie iedzīvotāji Baltijas provincēs saliedējās un izveidoja nacionālu kopumu tikai 19. gadsimta otrajā pusē. To darot, viņi izmantoja Senās Grieķijas ideālus un mantojumu, kā arī paši savas valodas un kultūras avotus. Latviešu nacionālās atmodas laika romantiķi bija daļa no paneiropeiskās kustības un atbalstīja tādas vērtības kā demokrātija un indivīda brīvība.

Līdz 1905. gadam mūsu nācija bija kļuvusi pietiekami stipra, lai saceltos pret Krievijas cara autokrātisko varu demokrātiskā revolūcijā. Taču latviešiem bija jāgaida līdz Pirmā pasaules kara beigām, lai varētu nodibināt paši savu demokrātisku valsti. Divus gadu desmitus vēlāk 1940. gadā mēs savu neatkarību zaudējām, un mūsu valsti uz piecdesmit gadiem okupēja nacistiskā Vācija un Padomju Krievija. Pusgadsimtu Latvija bija atšķelta no brīvās pasaules un iespējas attīstīties tādā pašā tempā kā Rietumu kaimiņvalstis. Taču kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā mēs atkal esam spējuši piedalīties jaunas un vienotas Eiropas celtniecībā pēc aukstā kara beigām.

 

Tagadne

Dāmas un kungi!

2001. gada Eiropa ir daudz labāka vieta, nekā tā jebkad ir bijusi visā savā vēsturē valstīm, minoritāšu grupām, indivīdiem, bagātajiem un ne tik bagātajiem. Demokrātija, cilvēktiesības un pamatbrīvības ir kļuvušas prioritāras pār totalitārismu, šaurām nacionālām interesēm un imperiālistisko ekspansionismu.

Eiropas nepārtrauktā integrācija ir visdaudzsološākā atbilde uz neseno 20. gadsimta mākslīgo Eiropas iedalījumu Austrumos un Rietumos. Eiropas integrācija ir palīdzējusi sekmēt miermīlīgu attiecību attīstību un novērst lielu konfliktu rašanos ES un NATO dalībvalstu starpā.

Latvijai ir stingra pārliecība par daudzpusējas sadarbības priekšrocībām, un tā vēlas atkal būt vienota ar pārējo Eiropu. Lai beidzot darītu galu no Otrā pasaules kara mantotajam dalījumam, Latvija redz savu nākotni kā pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO alianses dalībvalsts.

NATO Prāgas sammitā šā gada rudenī alianses līderiem būs unikāla iespēja materializēt savu grandiozo vīziju par vienotu un brīvu Eiropu. Ir pienācis laiks likvidēt pēdējo atlikušo iedalījuma robežlīniju Eiropā — to, kas atdala “kluba” biedrus no tiem, kas nav tā biedri.

Tāpat ir pienācis laiks pieņemt izšķirošus lēmumus par Eiropas Savienības paplašināšanu. Latvija tāpat kā vairākas citas kandidātvalstis cer pabeigt iestāšanās sarunas ar ES Komisiju līdz šā gada beigām. Mēs patiesi ceram, ka mūsu pilsoņi varēs piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2004. gadā.

Es gribētu uzsvērt, ka varas pārdalīšana starp Eiropas institūcijām un tās dalībvalstīm nav saistīta ar to, ka katrā ziņā jāizveido Eiropas supervalsts. Nācija — valsts tuvākajā nākotnē neizzudīs, un nācija paliks kā vissvarīgākā pašidentifikācijas forma lielākajai daļai eiropiešu. Nacionālā identitāte ir papildus plašākai Eiropas identitātei. Eiropas civilizācija ietver sevī daudz dažādu kultūru, kam ir kopīgas fundamentālās vērtības. Šī kulturālā daudzveidība ir jāsaglabā un jālolo.

 

Nākotne

Dāmas un kungi!

Eiropas civilizācija neaprobežojas tikai ar Eiropu. Dažiem labāk patīk runāt par Rietumu civilizāciju, kas aptver visas pasaules daļas, kur dominējošās ir Eiropas tradīcijas. Transatlantiskā saikne starp Ziemeļameriku un Eiropu balstās uz šādām kopīgām vērtībām un ideāliem.

Lai nostiprinātu šo saikni, ir nepieciešams ne tikai nostiprināt NATO aliansi, bet arī attīstīt plašu sadarbību zinātnē, tehnikā, izglītībā utt. Tas nozīmē, ka jāizvairās no tirdzniecības strīdiem un jāveido transatlantiska brīva tirgus un investīciju telpa.

Tas nozīmē atbalstīt vienam otru cīņā pret tiem, kas apstrīd mūsu vērtības un apdraud mūsu dzīves veidu.

Nobeigumā es gribētu pamudināt visus Eiropas politiķus likvidēt mākslīgās iedalījuma robežlīnijas starp Austrumiem un Rietumiem, Ziemeļiem un Dienvidiem, brīvajiem un apspiestajiem, bagātajiem un nabagajiem. Nevajadzētu pastāvēt Eiropas valstu vai reģionu hierarhijai. Tāpēc mums nevajadzētu taupīt spēkus, lai nostiprinātu Eiropas transatlantiskās institūcijas, kas nodrošina labklājību, mieru un stabilitāti.

Drīz pēc Otrā pasaules kara Žans Monnē (Jean Monnet) teica, ka Eiropa nekad nav pastāvējusi un ka tā ir jārada. Šodien mēs redzam viņa lielo centienu rezultātus — arvien vairāk vienotu Eiropu, kas apliecina savu lomu pasaulē.

Taču Eiropas Savienības dibinātāju sasniegumi man atgādina par kādu senu latviešu teiku. Reizi gadā kāds punduris iznirst no Daugavas ūdeņiem un uzrunā mūrniekus un namdarus, kas ceļ Rīgu. Viņš uzdod vienkāršu jautājumu: vai Rīga jau gatava? Strādnieki vienmēr atbild: vēl ne, tāpēc ka tajā dienā, kad tiks uzskatīts, ka Rīga jau ir uzcelta, pilsēta nogrims upes ūdeņos.

Es ceru, ka Eiropa, ko mēs kopā ceļam, arī nekad nebūs pabeigta. To nav iespējams paveikt. Tas ir process, kurā katrai paaudzei ir jādod savs ieguldījums. Es uzdrošinos cerēt, ka paaudze, kas dzīvo šodien, ieies vēsturē ar to, ka tā deva nozīmīgu ieguldījumu, lai radītu kontinentu, kur mūsu pēcnācēji var cerēt baudīt mūsu darba augļus atšķirībā no tik daudzām paaudzēm pirms mums — ko viena paaudze bija paveikusi un uzcēlusi, to iznīcināja nākamā, un paaudzei, kas nāca pēc tam, bija jāsāk atkal viss no gala, lai tas atkal tiktu iznīcināts nepārtrauktos uzplūdu un atplūdu viļņos, celtniecībā un sagraušanā.

Es sapņoju par Eiropu, kur katra dalībvalsts var dot ieguldījumu mūsu kopīgajā mantojumā, kur katrs var piedalīties kopīgās mozaīkas veidošanā. Es sapņoju par Eiropu, kur mēs brīvi varēsim dot tādu ieguldījumu, kas atbilst mūsu resursiem, talantam un iztēlei. Es ceru, ka nākotnē mūsu kontinents būs tāds, ar kuru varam lepoties gan mēs, gan mūsu pēcnācēji. Paldies!

 

“LV” (Gunta Štrauhmane)

neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Atēnu mērs Dimitrs Avramopuls Vairai Vīķe–Freibergai pasniedz Atēnu Nopelnu zelta medaļu un diplomu

Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, Vaira Vīķe–Freiberga, Mārtiņš Lācis ekonomikas forumā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Heraklionas prefekts I.Gerafalakis — dziļā cieņā un goda apliecinājumā

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas uzruna Latvijas–Grieķijas ekonomikas forumā Atēnās 2002. gada 28. martā

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Es jums visiem pateicos par ierašanos uz šo forumu un ļoti sirsnīgi sveicu visus, kas ir ieinteresēti veidot arvien ciešākas Latvijas–Grieķijas partnerattiecības uz ekonomiskiem pamatiem.

Es pateicos “Eurogroup Investments Limited”, Atēnu Tirdzniecības palātai, Latvijas Attīstības aģentūrai, mūsu abu valstu Ārlietu un Ekonomikas ministrijām un Latvijas vēstniecībai Grieķijā par palīdzību šī ekonomikas foruma sarīkošanā. Es ceru, ka no tā iegūs gan Grieķijas, gan Latvijas biznesa pārstāvji.

Kaut gan Latvija un Grieķija atrodas dažādos Eiropas reģionos un katra valsts — gluži dabiski — pievērš galveno uzmanību tam, lai paplašinātu savus eksporta tirgus tuvākajās kaimiņvalstīs, ir ļoti būtiski iemesli, lai izpētītu jaunas iespējas ekonomiskai sadarbībai starp mūsu abām valstīm. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā abas mūsu valstis piederēs pie kopīgas ekonomiskās telpas. Tam būs ilgstoša ietekme uz mūsu divpusējām tirdzniecības attiecībām un uz tirdzniecības attiecībām ar pārējo pasauli.

Mūsu abu valstu valdības jau ir daudz darījušas, lai sekmētu divpusējas sadarbības attīstību biznesā un ekonomikā. Līgumi par savstarpēju investīciju veicināšanu un aizsardzību, par sadarbību ekonomikā un tehnoloģijā un par starptautiskajiem pasažieru un kravu pārvadājumiem ar autotransportu jau ir stājušies spēkā. Un mūsu valdības tikko ir parakstījušas konvenciju par izvairīšanos no nodokļu dubultās aplikšanas.

Dāmas un kungi!

Es priecājos, ka šīs vizītes laikā Latvijas uzņēmējiem ir izdevība tikties ar Grieķijas uzņēmējiem un apmeklēt vairākus nozīmīgus Grieķijas uzņēmumus.

Ekonomiskās sadarbības līmenis starp Latviju un Grieķiju ir palielinājies pēdējo dažu gadu laikā, kas bijuši labvēlīgi mūsu valstu ekonomikas attīstībai, reālajam ienākumu pieaugumam krietni pārsniedzot eiro zonas vidējo pieauguma līmeni.

Kad Latvija atguva neatkarību, tai bija jāpaveic ārkārtīgi grūts uzdevums pārveidot bankrotējušu valsts kontrolētu ekonomiku un atrast jaunus tirgus savam eksportam, kas gadu desmitiem ilgi bija virzīts uz austrumiem — uz Krieviju un citām padomju republikām. Šodien Latvijas pārveidošanos par brīva tirgus ekonomikas valsti var uzskatīt par veiksmīgu atdzimšanu un atjaunošanos. Pēdējos dažos gados Latvijā ir bijuši vieni no visstraujākajiem ekonomiskās izaugsmes tempiem Viduseiropā un Austrumeiropā. Pagājušajā gadā iekšzemes kopprodukts pieauga par 7,6 procentiem, un ir paredzams, ka tuvākajā nākotnē ikgadējais pieaugums pārsniegs 5 procentus. Latvijas nacionālā valūta lats ir stabils kopš tā atkalieviešanas 1994. gadā. Ikgadējais inflācijas pieaugums ir palicis 2 līdz 3 procentu līmenī, kas ir viens no viszemākajiem ES kandidātvalstu vidū.

Latvija tagad raugās uz savu izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli kā uz vienojošu tiltu, kā uz sakaru un tirdzniecības saikni starp Austrumiem un Rietumiem un starp Ziemeļiem un Dienvidiem. Latvijai ir labi attīstīta transporta un loģistikas infrastruktūra, un tā spēj izpildīt būtisku lomu tranzīta tirdzniecībā. Pašlaik Latvijai ir vislielākais tranzīta tirdzniecības apjoms visā Baltijas jūras reģionā.

Dāmas un kungi!

Ir vispāratzīts, ka zināšanas un informācija kļūst par arvien svarīgāku priekšnoteikumu panākumu gūšanai arvien pieaugošās konkurences apstākļos. Turpinoties tehnikas revolūcijai un palielinoties globalizācijai, tādi pievienotās vērtības ekonomikas sektori kā informācijas un augstā tehnoloģija, loģistika un inženierzinātnes, biotehnoloģija un farmaceitiskā ražošana var kļūt par izšķirošo faktoru valsts ekonomikas sasniegumiem. Latvijai vēl nav globāli nozīmīga loma šajās jomās, bet mēs intensīvi strādājam, lai attīstītu šīs jomas.

Dāmas un kungi!

Ar šīm īsajām piezīmēm es vēlējos pievērst jūsu uzmanību tam, ka Latvijai ir milzīgs potenciāls daudzsološām, stabilām un drošām biznesa attiecībām ar Grieķiju. Ģeogrāfiskais attālums starp mums nav tik liels, kā mēs to varētu iedomāties, jo Rīga atrodas mazāk nekā četru stundu lidojuma attālumā no Atēnām. Es ceru, ka šis forums palīdzēs radīt jaunas un savstarpēji izdevīgas partnerattiecības starp mūsu valstu uzņēmējiem un ka šis forums paliks atmiņā, pateicoties tā ievērojamajiem panākumiem.

 

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas