Lai vienmēr zinām gaidāmās tarifu izmaiņas
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas jaunumi vispirms nonāk pie “Latvijas Vēstneša” lasītājiem
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izstrādājusi Rīcības plānu šim gadam. Pārskatot šo dokumentu, skaidri var redzēt, ka šis gads komisijai būs notikumiem bagāts, — ļoti liela uzmanība tiks pievērsta metodoloģijai un analītiskam darbam, preses konferencē vēl pirms Lieldienām, 27. martā, uzsvēra SPRK priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Rīcības plānā ir deviņas sadaļas, kurās formulēti darba pamatvirzieni un pasākumi to īstenošanai. Plānots, ka līdz gada beigām tiks izstrādāti stratēģiskie un metodiskie dokumenti visās regulējamās nozarēs. Ar telekomunikāciju un pasta nozares tarifu aprēķināšanas metodiku varēs iepazīties jau maijā. Līdz šim laikam plānots izstrādāt arī dabasgāzes tarifu aprēķināšanas metodiku. Savukārt elektroenerģijas sektorā un dzelzceļa nozarē tarifu aprēķināšanas metodikas tiks izstrādātas līdz jūnijam. Atbilstoši izstrādātajām metodikām SPRK regulāri veiks tarifu analīzi un noteikšanu.
Vienlaikus SPRK veiks tautsaimniecības un regulējamo nozaru analīzi, veidos normatīvo bāzi patērētāju interešu aizsardzībai, pilnīgos normatīvo bāzi licencēšanas un uzraudzības jautājumos. Ļoti liela uzmanība tiks pievērsta tiesību aktu projektu izstrādei, uzsvēra SPRK priekšsēdētāja.
Nupat SPRK ir skatījis jautājumu par licencēšanas kārtību. Šī dokumenta pieņemšana tikusi atlikta, bet drīz tas tiks apstiprināts, apliecināja I. Šteinbuka.
SPRK Rīcības plāns 2002. gadam tiks publicēts gan laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, gan jaunizveidotajā komisijas interneta mājaslapā, kas interesentiem būs pieejama jau aprīļa sākumā.
Daudzi sabiedrisko pakalpojumu lietotāji labprāt vēlas iepazīties ar regulējamo nozaru iesniegtajiem tarifu projektiem, atzina I. Šteinbuka. Interese ir saprotama, jo, ja uzņēmums iesniedz tarifu projektu, visiem ir uztraukums, ka komisija varētu to apstiprināt, kā rezultātā krasi celtos pakalpojumu cenas. Likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” ir paredzēts, ka SPRK sniedz informāciju par iesniegtajiem projektiem, bet līdz šim atklāts bija jautājums, kādā veidā to darīt. Tāpēc SPRK ir izstrādājusi un apstiprinājusi kārtību, kādā sabiedrisko pakalpojumu lietotāji var iepazīties ar uzņēmumu iesniegtajiem projektiem — desmit dienu laikā pēc projekta iesniegšanas komisijai informācija par to tiks publicēta laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Publikācijā par tarifu projektu tiks ietverta gan vispārīga informācija par pakalpojuma sniedzēju, gan piedāvātās tarifu izmaiņas, īss pamatojums tarifu maiņai, piedāvātais jauno tarifu spēkā stāšanās datums, vieta, kur lietotāji var iepazīties ar tarifu projekta kopsavilkumu, kas komisijā ir jāiesniedz reizē ar pašu projektu, kā arī termiņš, kurā lietotāji var iesniegt savus priekšlikumus un ieteikumus.
Apstiprinātā kārtība paredz, ka pakalpojuma lietotāji priekšlikumus gan SPRK, gan tarifu projektu iesniedzējiem var nosūtīt divdesmit dienu laikā pēc šo projektu publicēšanas “Latvijas Vēstnesī”.
Ar tarifu projektu kopsavilkumiem būs iespējams iepazīties kā pakalpojumu sniedzēja, tā SPRK interneta mājaslapās.
Sabiedrība jau iepriekš tika informēta par SPRK 4. martā pieņemto lēmumu noraidīt akciju sabiedrības “Latvijas gāze” 2001. gada 7. novembrī iesniegto dabasgāzes tarifu projektu, kas paredzēja ar šā gada 1. aprīli dabasgāzes tarifu rūpnieciskajiem lietotājiem paaugstināt vidēji par 7,8 — 10,3%, bet iedzīvotājiem — par 20 %. Šī tēma būtu izsmelta, ja “Latvijas gāze” neuzrakstītu SPRK vairākas vēstules, kurās izklāsta savu neapmierinātību ar komisijas lēmumu un lūdz izskatīt šo jautājumu atkārtoti, sacīja I. Šteinbuka. Pēc iesniegtā projekta rūpīgas izskatīšanas SPRK to noraidīja, desmit punktos pamatojot šo lēmumu. Viens no argumentiem bija tas, ka “Latvijas gāze” savā projektā ietvērusi gāzes iepirkuma cenas prognozi, kas ievērojami pārsniedz reāli iespējamo. Turklāt “Latvijas gāze” nesniedza pamatotu paskaidrojumu, kāpēc tā prognozē uzņēmuma peļņu un citus finansu rādītājus tā un ne citādi. Vairākus gadus “Latvijas gāzes” prognozes ir krietni zemākas nekā faktiskā finansiālā situācija, norādīja I. Šteinbuka.
Tarifu paaugstināšanu “Latvijas gāze” pamato arī ar lielo debitoru parādu apmēru, kas ierobežo uzkrāto līdzekļu investēšanu. SPRK priekšsēdētāja uzskata, ka šāds arguments nav gluži korekts, jo debitoru parāds pēdējos gados ir samazinājies un ir zemāks nekā citiem enerģētikas uzņēmumiem, turpretī uzņēmuma brīvo līdzekļu apmērs ir palielinājies.
“Latvijas gāzes” un akcionāru vēlme turpināt dividenžu izmaksu līdzšinējā līmenī nav savienojama ar investīciju programmas īstenošanu. Ja ir nepieciešams investēt, tad vismaz īslaicīgi ir jāmaina proporcija starp izmaksātajām dividendēm un investīcijām atvēlētajiem līdzekļiem, atzina I. Šteinbuka.
No “Latvijas gāzes” SPRK saņēmusi atbildi, kurā formulēti pretargumenti katram komisijas iebildumam. Respektējot uzņēmuma viedokli un ņemot vērā izteikto brīdinājumu, ka ”Latvijas gāze” izmantos likumā noteiktās tiesības iesniegt sūdzību tiesā par komisijas pretlikumīgo un nepamatoto lēmumu, SPRK trīsdesmit dienu laikā vēlreiz pēc būtības izskatīs šo projektu. Komisija ir lūgusi detalizētu informāciju par Inčukalna pazemes gāzes krātuves tehnisko stāvokli, lai varētu izvērtēt sistēmas drošībai nepieciešamās investīciju daļas pamatojumu. I. Šteinbuka uzskata, ka pēc šīs informācijas saņemšanas komisija vēl noteiktāk varēs pamatot savu lēmumu par “Latvijas gāzes” tarifu projektu.
Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore