Lai zinām: tiks eksportētas pat arī pensijas
Top līgums starp Latviju un Krieviju par sociālo drošību
Līgums starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par sadarbību sociālās drošības jomā, kas garantētu pensiju un pabalstu izmaksu tiem cilvēkiem, kuri pārcēlušies uz dzīvi vai darbu otras līgumslēdzējas puses teritorijā, varētu stāties spēkā jau no nākamā gada 1.janvāra. “Tā ir optimistiska, bet reāla prognoze,” vakar, 2.aprīlī, pēc atgriešanās no Maskavas, kur no 25. līdz 27. martam notika sarunas par līgumprojektu, žurnālistiem teica Labklājības ministrijas valsts sekretāre Maija Poršņova.
Līgums, kas regulēs Latvijas un Krievijas attiecības sociālās drošības jomā, noteiks kārtību, kādā personas, kuras ir strādājušas un bijušas sociāli apdrošinātas kādā no līgumslēdzēju valstu teritorijām, varēs saņemt valsts pensijas un pabalstus. Līgumā iestrādātās normas paredz, ka katra valsts atbilstoši savai likumdošanai piešķir pensiju par laiku, ko cilvēks nostrādājis tās teritorijā. Pensija tiek eksportēta uz to līgumslēdzēju valsti, kurā dzīvo tās pieprasītājs. Par pensiju izmaksu būs atbildīgas katras valsts kompetentās iestādes. Latvijā tā būs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Pašlaik tie pensionāri, kas ieradušies uz dzīvi Latvijā no Krievijas, nesaņem pensiju, bet ir tiesīgi pēc pieciem šeit nodzīvotiem gadiem pieprasīt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu — 30 latu mēnesī.
Darbs pie divpusēja sociālās drošības līguma starp Latviju un Krieviju ilgst jau astoņus gadus, kuru laikā mainījusies ne vien līguma pamatdoma, bet arī abu valstu likumdošana. Tā Krievijas Federācijā no šā gada 1.janvāra stājās spēkā jauns pensiju likums, kas ir līdzīgs Latvijā pastāvošajai pensiju likumdošanai — arī Krievijā tagad ir trīs līmeņu pensiju sistēma. Šis fakts radīja papildu grūtības līguma saskaņošanā un sākotnējā teksta rediģēšanā, bet, kā pēc triju dienu intensīva darba Maskavā atzina M.Poršņova, “līguma teksts ir saskaņots, un eksperti ir vienojušies, ka visas izmaiņas, ja tādas vēl būs, tiks iesniegtas līdz 1.maijam. Ja konceptuālās izmaiņas netiks piedāvātas, abas līgumslēdzējas puses sāks veikt līguma parakstīšanai nepieciešamās procedūras.” M.Poršņova prognozēja, ka līgums varētu tikt parakstīts vēl šīs Saeimas laikā, un nepieļāva iespēju, ka no Latvijas puses varētu būt kādi šķēršļi līguma slēgšanai.
“Valdība ir akceptējusi visas līgumā iestrādātās pamatnostādnes vēl pirms tā izskatīšanas Maskavā,” uzsvēra M.Poršņova. Viņa gan nevēlējās izteikt nekādas prognozes attiecībā uz Krievijas iekļaušanos iepriekšminētajos laika termiņos, vien minēja, ka marta beigās notikušo divpusējo sarunu laikā Krievijas pārstāvji darba un sociālās attīstības ministra pirmā vietnieka Jurija Ļubļina vadībā izteikuši vēlēšanos un gatavību parakstīt līgumu visdrīzākajā laikā.
Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, ja līgums stātos spēkā pašlaik, tas skartu aptuveni 22 tūkstošus pensionāru un prasītu no valsts budžeta 2,5 miljonus latu. Taču, kā vakar preses īssaietā paskaidroja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Lilita Velde, līgumam stājoties spēkā, pensionāru skaits, kurus skar līgums, varētu būt mainījies. Jāņem vērā arī fakts, ka jaunā Krievijas pensiju likumdošana paredz tiesības visiem Krievijas pilsoņiem saņemt pensiju neatkarīgi no viņu mītnes zemes. Iespējams, ka daļa pensionāru, Krievijas pilsoņu, izmantos šīs, nevis divpusējā līgumā noteiktās tiesības.
Latvijai jau ir noslēgti divpusēji līgumi par sadarbību sociālās drošības jomā ar Lietuvu, Igauniju, Somiju un Ukrainu.
Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore