Par atšķirīgām pieejām sabiedrības organizēšanā

Eiropas Ģeoekonomikas institūta direktors Dr. oec., Dr. pol. Paskāls Loro (Francija):

Francijai un Latvijai ir atšķirīga vēsture, tāpat dažādas ir mūsu kultūras saknes. Ir arī atšķirīgi uzskati par to, kā mūsu valstis var piedalīties kopējas Eiropas veidošanā. Latvija un Francija, pat varētu teikt, atrodas it kā ES pretējās pusēs. Taču arī no tā var gūt labumu – iegūt no atšķirībām. Taču mums ir kopēja vēlme redzēt mieru un labklājību Eiropā. Ja saliksim kopā dažādās pieejas, esmu pārliecināts, ka varēsim darboties auglīgi. Akadēmiskā ziņā Latvija varētu gūt labumu, mācoties no Francijas sabiedrības vadības, administratīvās sistēmas, vairāk iedzīvinot franču kultūru, valodu.

Eiropā pamatvilcienos ir divas pieejas sabiedrības organizēšanai. Mēs pārstāvam tā dēvēto katolisko tradīciju. Otrais ceļš ir ziemeļnieciskais, ko pārstāv arī Lielbritānija, Skandināvija. Šajā domāšanas modelī viss ir bāzēts uz līgumu jeb kontraktu. Valstīs, kurās ir stipras katolicisma saknes – Itālijā, Francijā, Spānijā, daļā Vācijas –, vissvarīgākais ir likums. Eiropa nav tikai Skandināvijas valstis vai Lielbritānija. Tajā ir valstis, kurās domā stipri atšķirīgi no tā, kā Latvija ir paradusi raudzīties uz lietām. Eiropa pamatojas uz atšķirībām: tai ir kopēja griba, kopējs mērķis, bet saknēs – ļoti daudz atšķirību. Tas arī Latvijai ir jāpatur prātā. Un te paveras sadarbības iespējas arī ar Franciju, Vāciju. Ja vēlaties virzīties Rietumu virzienā, jums jāsadarbojas ar šīm valstīm, nepietiek tikai ar skatīšanos uz vistuvākajiem kaimiņiem.

Tāda valsts kā jūsējā tomēr vēl joprojām uz lietām raugās caur aukstā kara prizmu. Ikviens zina, ka no padomju okupācijas esat daudz cietuši. Šis jautājuma nav palicis bez ievērības, nebūt ne. Bet jums ir jāraugās uz nākotni, un tas savukārt nozīmē paturēt prātā, ka jums ir robeža. Un nākotnē ES būs robeža ar Krieviju. ES vajag veidot skaidru politiku, labu koalīciju ar Krieviju. Aukstais karš ir beidzies. Ir jāpieliek pūles, lai arī Krievija kļūtu par īstu locekli mierīgā kontinentā, lai tajā būtu īsta demokrātija. Mēs vienkārši nevaram attīstīties tālāk, ja nerēķināmies ar Krieviju, tās lielo ietekmi.

Latvija etniskā sastāva un specifiskā novietojuma dēļ, sadarbojoties ar Krieviju, var kļūt bagāta ne tikai ekonomiskā, bet arī politiskā nozīmē. Tā vietā, lai kaimiņu uztvertu ar bailēm, jums vajadzētu transformēt izpratni par to, kas ir bailes. Jo vairāk Krievija integrēsies mierīgas Eiropas tīklā, jo mazāka nozīme būs bailēm.

Ideja par Baltijas un Ziemeļu identitātes definēšanu ir laba, bet jāatceras, ka Eiropas Kopienas dibināšanas pašā sākumā nebija tikai ekonomiska ideja, tā bija arī politiska ideja – Francija un Vācija vienojās, ka Eiropa būs miera kontinents uz visiem laikiem. Un šajā aspektā jums ir jāvēršas Rietumu – Francijas, Vācijas, Beļģijas, Spānijas, Itālijas – virzienā, pie valstīm, kas Eiropas Kopienu nodibināja. Orientējoties vienīgi uz Skandināviju, Lielbritāniju un valstīm ārpus ES, jums kaut kā pietrūks.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”