Par konkurences izkropļojumiem

Brīva tirdzniecība ir diža lieta. Reti kurš šaubās, ka pasaules ekonomikas straujajā izaugsmē pēdējos gadu desmitos liela nozīme bijusi tieši starpvalstu tirdzniecības liberalizācijai. Tomēr jāatceras, ka brīva tirdzniecība nav pašmērķis, bet tikai līdzeklis labākai starptautiskās darba dalīšanas un resursu izlietojuma organizācijai.

Ja pastāv konkurences izkropļojumi vienpusēju subsīdiju vai citādi nevienlīdzīgu nosacījumu veidā, brīva tirdzniecība šos mērķus nesasniedz un būtībā zaudē jēgu.

Konkurences izkropļojumiem nemaz nav jābūt lieliem, lai brīvā tirdzniecība sāktu čīkstēt eņģēs. Palūkosimies uz Baltijas brīvās tirdzniecības līgumu. Par rūpniecības preču tirdzniecību Baltijas valstu starpā nekādu domstarpību līdz šim nav bijis – un arī tas nav liels pārsteigums, jo gan ražošanas izmaksas, gan nodokļu politika diez ko daudz neatšķiras.

Turpretī par lauksaimniecības preču tirdzniecību domstarpības rodas vai katru dienu. Lai gan atšķirības lauksaimniecības politikā nav lielas – nedaudz atvērtāka tirdzniecība pret pārējo pasauli Igaunijā, nedaudz lielāks valsts atbalsts Lietuvā, bet ar to pietiek, lai mehānisms sāktu buksēt.

Baltijas brīvās tirdzniecības līgums ir kļuvis neērts, taču atteikties no tā, Eiropas Savienības durvju priekšā sēžot, ir neiespējami. Atliek to klusītēm sabotēt – to, kas pašlaik notiek uz Latvijas un Lietuvas robežas, kur izdomā piena produktu kravām aizvien jaunas pārbaudes, citādi kā par brīvas tirdzniecības sabotāžu nosaukt nevar. Ja vienlaikus ar tirdzniecības līguma slēgšanu būtu izstrādāta kopēja lauksaimniecības politika, šāda situācija nebūtu.

Pēc labi zināmajiem Eiropas Komisijas priekšlikumiem lauksaimniecības jomā var droši teikt, ka arī paplašinātajā ES kopējas lauksaimniecības politikas nebūs. Starta pozīciju atšķirība starp Latvijas un Rietumeiropas lauksaimniekiem būs daudzkārt lielāka nekā starp Latviju un Lietuvu. Var jau priecāties, ka naudas lauksaimniekiem būs vairāk, taču nevajadzētu lolot ilūzijas, ka brīvā tirdzniecība šādos apstākļos sasniegs savus mērķus.

“NEATKARĪGĀS RĪTA AVĪZES” pielikums “BIZNESA LAIKS”