Ar pārliecību par mūsu valstu harmonisku sadarbību

Piektdien, 29.martā, beidzās Valsts prezidentes triju dienu valsts vizīte Grieķijas Republikā.

Vērtējumi — “Latvijas Vēstneša” intervijās

Vaira Vīķe–Freiberga, Latvijas Republikas Valsts prezidente

— Kas, jūsuprāt, ir Latvijas lielākais politiskais ieguvums no vizītes?

— Tas ir apstiprinājums, ka Grieķija ļoti atbalsta Eiropas paplašināšanos gan Eiropas Savienības (ES), gan arī NATO kontekstā. Grieķija, kas ir savā ziņā drošības un modernās attīstības sala reģionā, kur daudzām valstīm ir ļoti lielas grūtības, ļoti atbalsta ES paplašināšanās procesu. Kaut arī Latvija un pārējās Baltijas valstis no Grieķijas atrodas ļoti tālu, grieķi ļoti labi izprot gan mūsu neatkarības centienus, kas mums lika atgūt neatkarību, jo arī grieķiem ir pietiekami sarežģīta vēsture, lai varētu izprast, ko nozīmē brīvības zaudēšana un apspiestība, gan mūsu centienus pēc drošības. Jo arī grieķi ir pieredzējuši, ko nozīmē dzīvot bez šīs drošības. Tāpēc Grieķija tik ļoti atbalsta mūsu virzību uz NATO un ES, un šis politiskais atbalsts mums ir ļoti nozīmīgs. Tas nozīmē, ka mūs atbalsta ne vien mūsu tiešie kaimiņi Skandināvijas valstīs un citās zemēs, bet arī pavisam citā Eiropas daļā, pie Vidusjūras, mūsu centieniem ir tikpat nozīmīgs atbalsts.

— Kurš bijis jūsu spilgtākais iespaids šīs vizītes laikā?

— Jebkura mūsu tikšanās bija ļoti nozīmīga un svarīga. Man ļoti patika, ka, ierodoties Krētas salā, mūs lidlaukā sagaidīja jauniešu dejotāju grupa Krētas tautastērpos. Man kā cilvēkam, kas interesējas par tautas mākslu, tautisko mantojumu un tradīcijām, tas likās īpaši skaisti.

Valsts vizītes beidzamie mirkļi pie Knosas pils. Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freibergs Latvijas žurnālistu vidū. Latvijas Valsts prezidente kopā ar Krētas salas dejotājiem Heraklionas prefekta rīkotajās pusdienās: pa labi no Vairas Vīķes–Freibergas stāv Heraklionas prefekts Joans Garefalakis, pa kreisi sēž Latvijas Pareizticīgo baznīcas metropolīts arhibīskaps Tēvs Aleksandrs, pa labi — Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis Foto: Jānis Ūdris, “Latvijas Vēstnesis”

Mārtiņš Lācis, Latvijas vēstnieks Grieķijā

— Kā jūs vērtējat šo jau otro Latvijas valsts vizīti Grieķijā?

— Ar gandarījumu varu teikt, ka mūsu Valsts prezidentes vizīte Grieķijas Republikā bija ļoti sekmīga. Valsts prezidentes tikšanās reizēs ar Grieķijas prezidentu, premjerministru, parlamenta prezidentu un citām valsts amatpersonām ir saņemts drošs apliecinājums, ka Grieķija atbalsta Latviju galveno mērķu sasniegšanā — kļūt jau tuvā nākotnē par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Būtiski, ka šādu atbalstu izteica arī Grieķijas opozīcijas partijas “Jaunā demokrātija” (“Nea Demokratia”) līderis Kosts Karamanlis, jo Latvijas iestāšanās līgumi minētajās organizācijās būs jāapstiprina arī Grieķijas parlamentam. Tas nozīmē, ka mūsu centienus atbalsta Grieķijas parlamenta pārliecinošs vairākums. Vizītes laikā tika parakstīti četri starpvalstu un starpministriju līgumi. Tie atvieglos sadarbību ekonomikas un militārajā jomā.

— Vizītes sākumā mums, Latvijas žurnālistiem, bija bažas par šī notikuma atspoguļojumu Grieķijas plašsaziņas līdzekļos, jo mūsu prezidentes ierašanās Grieķijā un oficiālā sagaidīšana laika ziņā sasaucās ar grieķu žurnālistu streiku — viņi prasīja trīs gadu darba līgumus un citus darba apstākļu uzlabojumus. Taču liekas, ka pat šis streiks būtiski nekaitēja vizītes atspoguļojumam Grieķijas plašsaziņas līdzekļos.

— Jā, mēs varam būt apmierināti, ka Valsts prezidentes vizīte guva plašu atspoguļojumu Grieķijas presē, kura nevar lepoties ar īpašu uzmanības izrādīšanu ārvalstu amatpersonām. Raksti laikrakstos un intervijas televīzijā ar lielu labvēlību iepazīstināja ar mūsu prezidenti un atzīmēja viņas nopelnus, nesot Latvijas vārdu pasaulē. Vienlaikus ar Valsts prezidentes sarunām notika arī vairākas mūsu delegācijas locekļu, gan aizsardzības ministra un ekonomikas ministra, gan Ārlietu ministrijas valsts sekretāra sarunas ar atbilstošām Grieķijas amatpersonām. Sarunās tika panāktas vienošanās par turpmāko sadarbību dažādās jomās.

— Kopā ar oficiālo delegāciju Grieķijā bija arī Latvijas uzņēmēju delegācija, kas piedalījās Grieķijas un Latvijas ekonomikas forumā.

— Domāju, ka varētu tomēr vēlēties lielāku Latvijas uzņēmēju ieinteresētību par sadarbības paplašināšanu starp abām valstīm, jo Latviju pārstāvēja tikai septiņu firmu pārstāvji. Grieķijas pusē interesi izrādīja ievērojami lielāks uzņēmēju skaits. Sagatavošanās šādai augsta līmeņa vizītei sākās jau krietnu laiku pirms pašas vizītes, un tajos bija iesaistīti daudzi cilvēki dažādās ministrijās, iestādēs un Latvijas vēstniecībā Grieķijā. Tagad es ar jūsu laikraksta starpniecību vēlos izteikt sirsnīgu pateicību visiem, kas palīdzēja šīs sekmīgās vizītes organizēšanā.

Nikolajs Kuniniotis, Grieķijas vēstnieks Latvijā

— Kā jūs vērtējat Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizīti Grieķijā?

Pēdējā sakārtošanās pirms Latvijas Valsts prezidentes ierašanās

Valsts vizītei beidzoties, arī “Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents Jānis Ūdris — atvadoties no goda eskorta motociklistiem

— Mēs, grieķi, esam pateicīgi Viņas ekselencei Latvijas Valsts prezidentei par mums doto iespēju uzņemt viņu valsts vizītē Grieķijā. Šī ļoti sekmīgā vizīte deva abu valstu vadītājiem iespēju meklēt ceļus tālākai mūsu attiecību padziļināšanai dažādās jomās. Mēs esam pārliecināti, ka Atēnās notikušās sarunas un četri vizītes laikā parakstītie līgumi, kā arī abu valstu biznesmeņu kontakti jau drīzā nākotnē dos raženus augļus.

Joans Garefalakis, Heraklionas prefekts

— Ko jūsu pilsētai un Krētas salai nozīmē Latvijas prezidentes valsts vizīte?

— Vispirms jau tas mums ir liels gods. Es priecājos, ka Latvijas prezidentei atradās laiks iepazīties arī ar Krētas salas krāšņo dabu un savdabīgajām tradīcijām. Un, protams, ar mūsu salas ražojumiem. Mūsu tautu draudzībai ir senas tradīcijas, tāpēc arī mūsu valsts un tauta pilnībā atbalsta Latvijas centienus iestāties ES un NATO.

Aigars Kalvītis, Latvijas ekonomikas ministrs

— Kādus jautājumus jūs pārrunājāt, tiekoties ar Grieķijas ekonomikas ministra vietnieku Georgu Floridi?

— Mēs ar Grieķijas ekonomikas ministra vietnieku pārrunājām visas aktualitātes, kas saistītas ar eirozonas paplašināšanu un ar divpusējām attiecībām starp Latviju un Grieķiju. Arī par apvienoto komiteju, ko nākamgad noturēsim Rīgā Grieķijas ministra vadībā. Būtiskākie jautājumi mūsu sarunā bija saistīti ar ES paplašināšanos. Abu valstu uzņēmēju sadarbība notiek jau tagad. Pērn mūsu apvienotās komitejas sēde notika Grieķijā, nākamgad tā būs Rīgā. Tas saistīts ar mūsu pastāvīgu dialogu.

Sols Bukingolts, firmas “InterSource” prezidents

— Kā jūs vērtējat Latvijas un Grieķijas ekonomikas forumu?

— Uz forumu bija ieradušies cilvēki, kam patiešām ir interese par Latviju. Trīs no viņiem jau maija beigās ieradīsies Rīgā. Viņus interesē dažādas sfēras, tai skaitā arī nekustamā īpašuma tirdzniecība. Protams, arī kuģniecība un apdrošināšana. Es domāju, mūsu vizītei tiešām bija labi rezultāti.

— Kāda, jūsuprāt, bija starpība Latvijas un Grieķijas biznesmeņu sarunās pirms trim gadiem valsts vizītes laikā un tagad?

— Es domāju, tagad sarunas bija dziļākas. Grieķu interese ir lielāka. Jāatceras arī, ka pirms trim gadiem Grieķijā bija ekonomiskā krīze. Redzams, ka tagad stāvoklis Grieķijā ir daudz labāks. Notiek vērienīgi celtniecības darbi. Daudz vairāk cilvēku var redzēt restorānos. Tas nozīmē, ka cilvēkiem atkal ir nauda un ka viņi ar to grib rīkoties. Es esmu pārliecināts, ka mums ar Grieķiju var būt ļoti laba sadarbība, jo grieķu tautai ir ļoti, ļoti senas tirdzniecības tradīcijas. Grieķi jau kopš senseniem laikiem bijuši tirgotāji. Taču globalizācijas apstākļos viņiem ir jāizprot arī Ziemeļeiropas tradīcijas un noteikumi, un mēs viņiem varam palīdzēt izprast šo mentalitāti. Es domāju, līdz 2004. gadam mēs jau varam izveidot kopīgu ekonomisko bāzi, sasaistot Vidusjūras valstu reģionu ar mūsu ziemeļniecisko domāšanu.

Odisejs Kostanda, Latvijas grieķu kopienas “Patrida” prezidents

— Kas jums liekas pati būtiskākā šīs valsts vizītes iezīme jūsu tēvzemē?

— Latvija un Grieķija pievērš ļoti lielu uzmanību mūsu starpvalstu sakaru attīstīšanai visās jomās. Tas ir ļoti svarīgi Latvijai īpaši tagad, kad mūsu valsts gatavojas iestāties ES un NATO. Bet tas ir arī ļoti svarīgi saistībā ar gaidāmajām 2004. gada olimpiskajām spēlēm Atēnās. Gatavošanās tām notiek jau tagad, un šis ir ļoti labvēlīgs brīdis attīstīt mūsu valstu ekonomiskos sakarus, paplašināt sadarbību izglītībā un kultūrā. Es kā Latvijas grieķu kopienas vadītājs apmeklēju Grieķijas Ārlietu ministriju un runāju par konkrētiem projektiem. Atēnu olimpiskās spēles būs ne tikai sporta sacensības, jo šie divi gadi pirms olimpiskajām spēlēm būs sava veida kultūras olimpiāde. Tā būs plaša kultūras programma, kurā grieķi centīsies iepazīstināt citas tautas ar savu kultūru. Tāpat arī Grieķija vēlas iepazīties ar citu tautu kultūru, tāpēc mēs mēģināsim koordinēt sadarbību, lai Grieķijas ansambļi turpmāk piedalītos Latvijas folkloras festivālos un mūsu grandiozajos dziesmu un deju svētkos. Un lai savukārt Latvijas kori, deju ansambļi, folkloras kopas un bērnu ansambļi piedalītos Grieķijas mākslas pasākumos, kas Grieķijā jau šogad notiks kuplā skaitā. Mēs sāksim arī brīvprātīgo jauniešu reģistrēšanu, kuri vēlēsies doties palīgā olimpisko spēļu rīkotājiem.

— Vai jūs aicināsit grieķu izcelsmes jauniešus?

— Gan grieķu izcelsmes jauniešus, gan arī latviešus un visus pārējos. Obligāta prasība būs svešvalodas zināšanas. Protams, grieķu valodas prasme būs liela priekšrocība, taču vismaz angļu vai franču valodu šiem jauniešiem vajadzēs prast obligāti. Es jau Grieķijas Ārlietu ministrijā saņēmu īpašas anketas, ko tagad izplatīsim Latvijas augstskolās.

Māris Ēlerts, LAA ģenerāldirektors

— Kā jūs vērtējat šo vizīti no ekonomisko sakaru attīstīšanas viedokļa?

— Es domāju, vizīte noritējusi visumā pozitīvi. Centrālais ekonomiskās sadarbības veicināšanas pasākums bija Latvijas un Grieķijas biznesa forums. Tajā gan nebija īpaši daudz dalībnieku, bet veidojās ļoti kvalitatīvi kontakti. Konkrēti man pašam bija sarunas ar četru uzņēmumu pārstāvjiem, kam ir konkrēta interese par Latviju. Viens no tiem ir jūras zivju mākslīgās audzēšanas kompānija. Vēl ir uzņēmums, ko interesē sensoru tehnoloģijas un sensoru ražošana. Kāds uzņēmums mums vēlas pārdot būvmateriālus. Bija arī kuģniecības kompānija, kas ieinteresēta darboties Baltijas jūrā.

— Pirms trim gadiem, iepriekšējās Latvijas valsts vizītes laikā Grieķijā, arī bija mūsu uzņēmēju grupa. Kāda bija starpība starp šīm un toreizējām uzņēmēju sarunām?

— Galvenā atšķirība bija tā, ka tagad grieķu uzņēmējiem jau ir izveidojusies konkrēta interese par Latviju. Par turpmākajiem kontaktiem pēc iepriekšējās vizītes man ir grūti ko teikt, jo Latvijas uzņēmumi ne vienmēr mūs informē par kontaktu tālāko attīstību.

— Kādas ir Latvijas uzņēmēju galvenās intereses Grieķijā?

— Es domāju, tās ir divos virzienos. Viena mūsu interese ir investīcijas, otra — eksports uz Grieķiju. Arī mūsu uzņēmēju forumu rīkoja grieķu uzņēmums, kas darbojas investīciju jomā. Kas attiecas uz eksportu — es domāju, ir iespējas Latvijas kokmateriālus eksportēt uz Grieķiju. Es arī domāju, ka iespējas noteikti būtu “Liepājas metalurga” tērauda stiegru eksportam celtniecības vajadzībām, jo Grieķijā ļoti plaši celtniecībā lieto dzelzsbetona konstrukcijas. Domāju, sadarbības iespējas ir arī augsto tehnoloģiju nozarē.

— Kā jūs vērtējat faktu, ka mūsu tirdzniecības bilance ar Grieķiju ir izteikti negatīva?

— Es domāju, pozitīva vai negatīva tirdzniecības bilance ar vienu konkrētu valsti nav tik svarīga. Svarīga ir Latvijas kopējā ārējās tirdzniecības bilance. Jo, piemēram, mums ir ļoti pozitīva tirdzniecības bilance ar Lielbritāniju, par ko savukārt uztraucas angļi. Tātad naudu, ko mūsu uzņēmēji iegūst, tirgojoties ar Lielbritāniju, Latvija izlieto, iepērkot Grieķijā apelsīnus, olīvas un citas preces. Tā ir normāla parādība.

Mārtiņš Pūce, SIA “LEC” valdes loceklis

— Kā vērtējat šo vizīti no biznesmeņa viedokļa?

— Es uzskatu, ka mūsu prezidentes vizīte Grieķijā bija labi izdevusies. Ņemot vērā to, ka Grieķijā ir lieli celtniecības darbu apjomi, mūsu celtniekiem Grieķijā ir plašas iespējas, meklējot sadarbības partnerus. Runājot ar grieķu pusi, es sapratu, ka īpašu darbu veikšanai viņiem pietrūkst kvalificētu strādnieku. Ceru, ka šīs vizītes laikā iegūtie kontakti lieti noderēs mūsu uzņēmuma turpmākajā darbībā.

Janis Valavanidis, dzejnieka Jāņa Poruka mazdēls

— Kā jūs izskaidrojat to ļoti labo saprašanos starp latviešiem un grieķiem, kas būtiski sekmē valsts vizītes gaišo noskaņojumu?

— Es domāju, galvenais, kas tuvina, ir tas, ka abām mūsu zemēm vēsturē bijis līdzīgs liktenis. Gan Latviju, gan Grieķiju izsenis ielenkuši vilki avju ādās. Grieķija cietusi ne vien no Turcijas, bet arī no Itālijas, komunistiskās Dienvidslāvijas, Albānijas un Bulgārijas. Latvijai tāda bija Padomju Savienība, un ar to vien jau bija, tā teikt, pietiekami. Es gribētu pasvītrot, ka, manuprāt, Grieķija arī ES iestājās galvenokārt tādēļ, lai nodrošinātos pret Turcijas eventuālu agresiju. Tādēļ arī Grieķija tagad tik labi izprot Latvijas vēlmi iestāties ES un NATO.

— Ko, jūsuprāt, šī vizīte devusi Latvijas un Grieķijas sadarbībai?

— Es domāju, tas ir guvums arī kultūrā. Kā Jāņa Poruka mazdēlam man īpaši tuvs ir grieķu dzejnieks Aleksandrs Papadiamandis, kurš savā daiļradē ir ļoti līdzīgs Jānim Porukam. Bet man ir tuvs arī visā pasaulē pazīstamais grieķu dzejnieks Konstantins Kavatis. Es jau labu laiku sarakstos ar Latvijas Universitātes Hellēnistikas centra vadītāju Ilzi Rūmnieci, tagad mēs tikāmies šeit, Atēnās, un esam vienojušies rūpēties, lai vienā grāmatā tiktu izdoti visi trīs rakstnieki — Jānis Poruks, Aleksandrs Papadiamandis un Konstantins Kavatis. Mūsu tautas saista arī tik līdzīgā latviešu un grieķu vienkāršo cilvēku — zvejnieku un strādnieku — ikdienas dzīve un ikdienas rūpes. Daudz līdzību es saskatu arī latviešu un grieķu tekstilmākslas tradīcijās. Latviešu valodā ir arī daudz grieķu valodai līdzīgu vārdu. Piemēram, vārds “kauls”.

— Kurš jums ir pats mīļākais Jāņa Poruka darbs?

— “Kukažiņa” un “Kauja pie Knipskas”.

— Kāds ir jūsu galvenais iespaids par šo valsts vizīti?

— Tā bija lieliska iespēja vēlreiz pārliecināties par mūsu tautu garīgo tuvību un uzskatu kopību.

Latvijas oficiālās delegācijas locekļi — Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars un Valsts prezidentes padomnieks ārlietās Andrejs Pildegovičs Akropolē. Valsts prezidentes ārštata konsultants ekonomikā un biznesā Sols Bukingolts, Latvijas Pareizticīgo baznīcas metropolīts arhibīskaps Tēvs Aleksandrs, Ārlietu ministrijas 1. politiskā departamenta direktore Baiba Laizāne pirms Vairas Vīķes–Freibergas lekcijas Atēnu Zinātņu akadēmijas Eiropas studiju centrā. Dzejnieka Jāņa Poruka Grieķijā dzimušais mazdēls Janis Valavanidis ar kundzi Foto: Jānis Ūdris, “Latvijas Vēstnesis”

Jānis Ūdris, “Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents, Latvijas Valsts prezidentes valsts vizītē Grieķijā