• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad katram atveras un kalpo informācijas tehnoloģiju pasaule. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.04.2002., Nr. 51 https://www.vestnesis.lv/ta/id/60894

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai dalītos eirointegrācijas pieredzē

Vēl šajā numurā

04.04.2002., Nr. 51

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Kad katram atveras un kalpo informācijas tehnoloģiju pasaule

Vakar Rīgā sākās starptautiskais forums “Baltic IT&T 2002: eBaltics”

SK5.JPG (21161 bytes)
Ministru prezidents Andris Bērziņš, Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs un Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 3. aprīlī, Rīgā sākās starptautiskais forums “Baltic IT&T 2002: eBaltics”, kura devīze ir “Par efektīvām sabiedriskā un privātā sektora partnerattiecībām!”. Forums ilgs četras dienas, un tā ietvaros notiks vairāki nozīmīgi pasākumi: 6. starptautiskā konference “Baltic IT&T 2002”, 9. starptautiskā informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju un biroja aprīkojuma izstāde “Baltic IT&T 2002”, apaļā galda diskusija Baltijas jūras reģiona un Centrāleiropas un Austrumeiropas IT&T asociācijām, sanāksme par informācijas tehnoloģijām, tūrismu un sociālo integrāciju, kā arī citi pasākumi.

Forumu rīko Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija (LITTA) sadarbībā ar Baltijas Ministru padomes Informācijas tehnoloģijas komiteju un firmu “Data Media Group”. To atbalsta Eiropas Savienība (Eiropas Komisija, IST programma). Foruma goda priekšsēdētājs ir Ministru prezidents Andris Bērziņš.

No 3. līdz 6. aprīlim “Skonto” hallē būs skatāma izstāde “Baltic IT&T 2002”.

Atklājot izstādi, Ministru prezidents pauda gandarījumu, ka pa deviņiem gadiem, kopš Latvijā tiek rīkota šāda izstāde, tā ir izaugusi — izstādes dalībnieku skaits ir četrkāršojies, bet kopējā platība, kurā ierīkoti uzņēmumu stendi, pieaugusi pieckārt. Svarīgi, ka izaugsme ir ne tikai kvantitatīva, bet arī kvalitatīva. Izstāde piedāvā ne vien sekot līdzi tam, kā attīstās datortehnika jeb tas, ko mēdz saukt par “dzelžiem”, bet arī iepazīt aizvien jaunus informācijas tehnoloģiju pakalpojumus un risinājumus. A. Bērziņš augstu vērtēja to, ka līdztekus izstādei foruma ietvaros notiks arī starptautiskā konference, kurā tiks iztirzātas Latvijai nozīmīgas tēmas: e-pārvaldes un e-komercijas attīstīšana, starptautiskā sadarbība informācijas tehnoloģiju jomā un citas.

SK2.JPG (23384 bytes)
Ministru prezidents Andris Bērziņš, priecājoties, kā informācijas tehnoloģijas ienāk un attīstās Latvijā
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Latvijā Endrū Rasbašs atzina, ka attieksmē pret informāciju tehnoloģiju pasauli cilvēkus varot iedalīt divās daļās — entuziastos un skeptiķos. Ļoti būtiski, lai arī skeptiķi rod vietu šajā īpašajā pasaulē. Informācijas tehnoloģijas nav un nedrīkst būt kas tāds, kas domāts tikai speciālistiem un ekspertiem, uzsvēra E. Rasbašs. Tālab pozitīvi vērtējama ir foruma rīkotāju orientēšanās uz dažādu tehnoloģisko risinājumu aktualizāciju. E. Rasbašs pauda cerību, ka izstāde un konference “Baltic IT&T 2002” būs liels un nozīmīgs solis jaunu iespēju apzināšanas virzienā un ka šo pasākumu laikā izdosies pārliecināt arī vienkāršos lietotājus par to, ka informācijas tehnoloģiju pasaulē viņi var atrast sev ko noderīgu.

“Man ir liels prieks sveikt jūs visus Rīgā — pilsētā, kura par savu prioritāti ir pasludinājusi e-pārvaldes ieviešanu,” izstādi atklājot, sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs. E-pārvalde un informācijas tehnoloģijas nav modes lieta, tā ir absolūta nepieciešamība, ja gribam konkurēt un dažās jomās apsteigt arī rietumvalstu partnerus, atzina G. Bojārs. Mūsu valsts galvaspilsēta informācijas tehnoloģijas izmanto, gan sadarbojoties ar citām Latvijas pilsētām, gan īstenojot dažādus projektus uz vietas, piemēram, ieviešot jaunās tehnoloģijas izglītības iestādēs. Nākamais solis būs medicīnas iestāžu informatizācija. Rīgas dome iesaistās arī dažādos starptautiskos projektos. Vēlot veiksmes izstādes dalībniekiem, G. Bojārs aicināja tos uz brīdi tomēr izrauties no virtuālās vides un izbaudīt brīnišķīgo laiku skaistajā Rīgā.

Akcentējot nozares straujo attīstību pēdējo desmit gadu laikā, kompānijas “Fortech” direktors Jānis Bergs atzina, ka informācijas tehnoloģiju attīstības temps ir apmēram 20 līdz 30% gadā, kas vairākkārt pārsniedz kopējo ekonomiskā pieauguma tempu.

Izstādes katalogā lasāms, ka šogad tās dalībnieku skaits pārsniedz simtu. Viens no uzņēmumiem, kas izstādē piedalās kopš tās rīkošanas pirmsākumiem, ir SIA “Tilde”. Daloties pārdomās par izstādi, “Tildes” programmizstrādes direktors Andrejs Vasiļjevs atzina, ka šogad tajā dominē lielie uzņēmumi, kā arī liels akcents likts uz telekomunikācijām. “Tilde” savukārt iepazīstina apmeklētājus ar savām programmām, kas piemērotas Latvijas lietotājiem. Kā pastāstīja A. Vasiļjevs, uzņēmums nupat ir beidzis darbu pie jaunās latviešu valodas nodrošinājuma programmu paketes “Tildes Birojs 2002”, kas ietver ļoti daudz līdz šim nebijušu iespēju. Šī programmprodukta sagatavošana prasījusi divus gadus. Tagad dators māk runāt, labot pareizrakstības kļūdas rakstīšanas brīdī, tulkot ne vien angļu, bet arī vācu un krievu valodā, turklāt datorvārdnīca saprot un iztulko latviešu un angļu vārdus locījumos. Jaunums ir arī papīra dokumentu skenēšana un pārvēršana elektroniskā formātā.

SK4.JPG (33360 bytes)
“Latvijas mobilā telefona” stends savā telpiskā vērienīgumā

“Tildes datorenciklopēdija “Latvijas vēsture”” līdz šim bija pieejama latviešu valodā, bet nu tā ir sagatavota arī angliski, papildinot programmu ar vispārīgu informāciju par mūsu valsti.

A. Vasiļjevs pozitīvi novērtēja to, ka laika nobīde starp informācijas tehnoloģiju jaunumu parādīšanos lielajās ārvalstu izstādēs un šo izstādi Latvijā kļūst aizvien mazāka. Internetā cilvēkiem ir pieejama ļoti plaša informācija par nozares aktualitātēm, tāpēc interesenti uz izstādi ierodas jau ar zināšanām. Izstāde sniedz iespēju satikties ar firmu pārstāvjiem un padziļināti uzzināt par uzņēmumu piedāvājumiem. Klātienes kontakts šajā izstādē ir vissvarīgākais, atzina A. Vasiļjevs.

Visus gadus izstādē bijis skatāms arī SIA “Latnet” stends. Uzņēmums ar desmit gadu darba pieredzi ir pirmais interneta pakalpojumu sniedzējs Latvijā. Kā pastāstīja “Latnet serviss” direktors Vladimirs Atlavins, šogad firma piedāvā jaunu risinājumu, kas īpaši piemērots liela biznesa vajadzībām, jo ļauj pieslēgties internetam ar ātrumu līdz piecpadsmit megabaitiem. Šo izstādi gan nevar salīdzināt ar pasaules lielajām nozares izstādēm, tomēr tā dod iespēju apmeklētājiem iepazīties ar kompānijām, kas piedāvā informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, un izvēlēties savām vajadzībām piemērotāko sadarbības partneri, atzina V. Atlavins.

Ilggadēja izstādes dalībniece ir SIA “Lattelekom”. Mārketinga attiecību nodaļas uzņēmuma tēla projektu vadītāja Laila Kļaviņa pastāstīja, ka šogad uzņēmuma stends veidots tā, lai klients varētu gūt informāciju tieši par to pakalpojumu, kas viņu visvairāk interesē. Šim nolūkam katrs pakalpojums ar atšķirīgu preču zīmi — “Apollo”, “Verdi”, “Uzziņu dienests 118”, “Mājas DSL”, “Mobilais ISDN” — ir nodalīts. Šogad uzņēmums iepazīstina ar jaunu izstrādājumu “Pakalpojumu izvēles logs”, kas ir papildinājums pērn ieviestajam pakalpojumam “Mājas DSL”.

Pēc trīs gadu pauzes izstādē ir atgriezusies SIA “IBM Latvija”. Atgriezusies, lai informācijas tehnoloģiju speciālistiem piedāvātu iespēju iepazīties ar “IBM xSeries Technology Truck” — vienu no diviem IBM rīcībā Eiropā esošiem demonstrāciju furgoniem. Kā pastāstīja “IBM Latvija” sabiedrisko attiecību vadītājs Kārlis Apkalns, tas ir īpaši būvēts 16,5 metru garš, 36 tonnas smags furgons, kas ietver serverus par aptuveni vienu miljonu dolāru. Šādi serveri tiek izmantoti uzņēmumos, kur nepieciešams apstrādāt liela apjoma datu plūsmas. Banku darījumu un komunikāciju pakalpojumu reģistri, interneta portāli un veikali, milzīgu datu apjomu uzglabāšana vai droša e-pasta uzturēšana ir uzdevumi, kuru veikšanai nepieciešama īpaša tehnika. Serveri — skaitļotāji funkcionē gadiem ilgi bez apstājas, tos var jaukt, remontēt un papildināt neizslēdzot. Daži no prezentētajiem serveru modeļiem ir izziņoti tikai pirms dažām nedēļām — tās ir jaunākās pasaulē pieejamās tehnoloģijas, uzsvēra K. Apkalns.

Vērojot izstādi, nākas secināt, ka ir piepildījies E. Rasbaša izstādes atklāšanā izteiktais vēlējums, jo kā ieguvējs no tās projām var doties gan padsmitgadīgs interesents, gan rūdīts informācijas tehnoloģiju speciālists.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!